"Deviņi gadi, un brālības vairs nav?"

"Komsomoļskaja pravda"

— 2000.08.24.

"Ļeņingradieši — bērni mani..." tā reiz rakstīja kazahu akins Džambuls. Bet tagad krievi Kazahstānā ir pabērnu lomā.

Atsevišķi faktiņi

... 10—12 huligānu bars uzbruka diviem zemledus makšķerniekiem. Sita ilgi un ar patiku. Viens makšķernieks nomira uz vietas, otram paveicās — tikai lauztas ribas un roka. Viņiem atņēma mašīnu, nolaupīja zvejasrīkus. Tas notika pērnā gada decembrī Akmolas apgabalā Kazahstānā. Dzīvs palikušais kautiņa dalībnieks Viktors Popovs atceras, ka uzbrucēji — pēc tautības kazahi — saukuši viņu par "krievu cūku", likuši rāpot uz ceļiem un ēst "kazahu zemi". Seši cilvēki, kurus sākumā aizturēja, turot aizdomās par slepkavību, gandrīz tūdaļ pat tika palaisti brīvībā. Lietu izbeidza.

... Kādā Austrumkazahijas apgabala pilsētā izvaroja meiteni. Cietusī par to ziņoja milicijai. Lietu sāka... un pēkšņi pārtrauca. Kazahstānas taisnās tiesas svari šūpojas vēl šobrīd, un nav mazsvarīgi, ka cietusī ir krieviete, bet varas darbu pastrādātājs — bijušais milicijas darbinieks, pēc tautības kazahs.

Olga Mihailovna, moža večiņa no Ustjkamenogorskas, mūsu korespondentam sūdzējās: vakar devusies uz tirgu, gribējusi no divām kazahietēm nopirkt pienu, taču tās demonstratīvi aizgriezušās — sak, krieviem nepārdodam.

Var uzskatīt, ka šiem faktiem un faktiņiem ir gadījuma raksturs un kopējo tendenci tie neraksturo. Krievu un kazahu kautiņi atgadījās arī padomju laikā. Prezidents Nazarbajevs labprāt runā par savu valsti kā par stabilitātes saliņu visā postpadomju telpā. Kāpēc tad krievi bēg no Kazahstānas?

Grautiņu nav. Bet tādēļ nekļūst vieglāk

Jā, šeit nav ne "krievu grautiņu", ne masu slaktiņu. Bet...

— Mūs plānveidīgi izspiež! — kliedz man sejā satraukts inženieris no Astanas.

Viņa ģimene pilnā sastāvā pārceļas uz Altaja novadu. Viņa vietu ieņēmis rūpnīcas direktora svainis.

Almaatā atceras gadījumu, kad krievu dramatiskais teātris "Benefis" pielīdzināts piršu un veļas mazgāšanas kombinātam un aplikts ar neiedomājamu nodokli. Galvenais režisors pasludinājis badastreiku, pēc tam teātris pilnā sastāvā pārcēlies uz Jeļecu.

Bet, lūk, tajā pašā Almaatā pieczvaigžņu viesnīcā "Ankara" prezidents tiekas ar republikas talantīgo jaunatni. Apbalvoto vidū tikai pāris krievu. Pirms valsts svētkiem apbalvo republikas labākos cilvēkus. Krievu uzvārdu skaits sarakstos ir minimāls. Ja vaicāsi — kāpēc, atbildēs — tāpēc, ka slikti zina kazahu valodu.

Divas valodas ir vienlīdzīgas. Taču kazahu valoda — vienlīdzīgāka...

Par valodu tas ir atsevišķs stāsts.

Jau 1992.gadā, neatkarības rītausmā, par valsts valodu pasludināja vienu — kazahu valodu. Tas notika apstākļos, kad visās pilsētās runāja vienīgi krieviski un krievvalodīgo iedzīvotāju bija absolūtais vairākums. Uz lietvedību kazahu valodā pilnīgi pāriet nolēma 1995.gadā.

1994.gada sākumā krievu un krievvalodīgo darbinieku gandrīz nemaz vairs nebija šādās ministrijās: Ārlietu, Informācijas un preses, Tieslietu. Totāli "pārkazahojās" valsts īpašuma komiteja, republikas telegrāfa aģentūra, nacionālā aerokosmiskā aģentūra... No valsts sāka bēgt. 1993. un 1994.gadā Kazahstānu atstāja vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku. Brauca prom ne vien krievi, bet arī vācieši. Bet viņi bija rūpniecības, kultūras, lauksaimniecības, zinātnes vadošie kadri. Vairs nebija kas strādā. Un valsti aizsargā. Vispirms "pārkazahojās" spēka struktūras. Prezidents paziņoja: "Pieļauti pārspīlējumi!"

Kā tad laboja šos "pārspīlējumus"? Šobrīd baumas par lietvedības kārtošanu kazahu valodā, kas tūliņ pat notikšot, tāpat kā iepriekš karājas kā Damokla zobens virs galvas. Bet pagājušajā gadā Kultūras ministrija saņēma pilnvaras pārbaudīt, kā valsts uzņēmumos pilda valodu likumus, un tiesības sodīt vainīgos, pat "saucot tos pie kriminālatbildības".

Par ko grasās sodīt ierēdņus? Par tās valodas piespiedu mācīšanu, kuru pat daudzi kazahi neprot? Nepavisam. Tieši otrādi "par nevēlēšanos apgūt valsts valodu". Un tas notiek tajā pašā laikā, kad Nazarbajevs paziņo, ka abas valodas — kazahu un krievu — neatkarīgajā republikā ir līdztiesīgas un nekādas ierobežošanas nav!

"Izaugsmes perspektīvas krieviem nav"

Atcerieties, kā PSRS laikos nacionālajās republikās risināja nacionālo jautājumu. Ja valdībā, teiksim, bija desmit ministru posteņu, tad piecus no tiem ieņēma pamatnācijas pārstāvji, bet pieci tika "krieviem".

Palūkosimies uz Kazahstānas valdības nacionālo sastāvu šobrīd. Valdībā no deviņpadsmit augstākajiem posteņiem tikai četrus ieņem "nepamatnācijas" pārstāvji. Varas orgānos, ģenerālprokuratūrā, nacionālajā bankā utt. — no septiņdesmit septiņiem tikai deviņi!

Tāda pati aina ir visur.

— Tagad krievi vienkārši neiet strādāt valsts orgānos,— man atklāti saka vidējs ierēdnis, starp citu, kazahs.— Viņi zina, ka izaugsmes perspektīvu viņiem nav.

Bet par ko tika Pastēram?

Ir arī anekdotiski notikumi. Atcerieties pārdēvēšanas epidēmiju Krievijā? Kazahstānai arī tā negāja secen. Četrdesmit septiņas apdzīvotās vietas mainīja "impēriskos" nosaukumus. Ceļinograda kļuva Astana, Gurjevu pārdēvēja par Atiravu, Jermaku — par Aksu, Novijuzeņu — par Žanaozenu. Kokčetava nomainīja šņāceņus un kļuva par lepno kazahu Kokšetavu. Pat pilnīgi pareizā Bakirčika pārvērtās par Auezovu.

Taču, kā vienmēr, pārcentās. Nu, labi — kaut kādu Kirovskijas ciematu pārdēvēja par Asikatu. Vai tāds "Pēterpils mīlulis" un krievu komunists vajadzīgs suverēnajai Kazahstānai? Bet pārdēvēja arī nekrievu bezpartijiskā zinātnieka Luija Pastēra vārdā nosaukto ielu...

Nacionālās politikas rezultāts Kazahstānā ir skaidri redzams. Šā gada februārī kazahu demogrāfs Centrālāzijas universitātes rektors Makašs Tatimovs paziņoja, ka krievu Kazahijā dzimst divreiz mazāk, nekā mirst. "Ja netiks apturēta krievu migrācija, pēc gadsimta ceturkšņa otrs lielākais etnoss var kļūt par vismazskaitlīgāko". Pēc Ustjkamenogorskas socioloģijas zinātņu doktora Alekseja Aleksijenko datiem, deviņos neatkarības gados Kazahstāna zaudējusi 2—2,5 miljonus no kādreizējā 7 miljonus lielā krievu iedzīvotāju skaita.

Krievvalodīgo Kazahstānā — gandrīz trešdaļa

NVS valstu iedzīvotāju statistika ir diezgan sarežģīta lieta. Tā uzskata NVS starpvalstu statistikas komitejas līdzstrādniece Natālija Kuļikovska. Mēs saņemam jaunus datus tikai no tām republikām, kurās nesen notikusi tautas skaitīšana. Bet daudzās NVS valstīs tā nav notikusi jau daudzus gadus. Kas attiecas uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tad vērojama vispārēja to atplūšanas tendence no bijušajām PSRS republikām. Galvenokārt, protams, tas attiecas uz Vidusāzijas valstīm, kā arī Gruziju un Azerbaidžānu.

Kazahstānā astoņos gados krievvalodīgo skaits samazinājies par 7,5 procentiem un šobrīd ir 30 procentu no republikas iedzīvotāju kopskaita. Vispār izbraukšanas intensitāte varētu būt daudz lielāka, bet daudziem vienkārši nav par ko un kurp braukt. Jāņem vērā vēl arī tas, ka tautas skaitīšanā daudzi nosauc to tautību, kura tajā brīdī viņam ir izdevīgāka. Pilnīgi iespējams, ka tas, kas pirms trim gadiem Kijevā sevi dēvēja par krievu, tagad attiecīgajā ailē raksta "ukrainis"...

Andrejs Pavlovs