Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 20.§)

Kultūras ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Kultūras ministrijas uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Kultūras ministrijas (turpmāk — ministrija) galvenie uzdevumi ir izstrādāt, īstenot un koordinēt vienotu valsts iekšējo un ārējo politiku un stratēģiju kultūras un kultūrizglītības jomā, nodrošināt Latvijas kultūras procesa nepārtrauktību un kultūridentitātes saglabāšanu.

2. Ministrija veic šādas funkcijas:

2.1. izstrādā likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām, kā arī ar Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem;

2.2. nodrošina valsts pārvaldes funkciju īstenošanu ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās;

2.3. uzkrāj un analizē informāciju par kultūras un kultūrizglītības situāciju un procesiem valstī;

2.4. pārzina kultūras mantojuma, tautas mākslas, teātra, mūzikas, vizuālo mākslu, muzeju, bibliotēku, grāmatniecības un kino nozari, kā arī nodrošina to attīstību;

2.5. veicina kultūras mantojuma pieejamību, popularizāciju un tā iesaisti dažādās sabiedriskās dzīves norisēs;

2.6. pārzina un koordinē valsts kultūrpolitikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā sadarbībā ar pašvaldībām, valsts iestādēm un citām institūcijām, kultūras interesentu grupām un atsevišķiem indivīdiem;

2.7. izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumus valsts budžeta līdzekļu un investīciju piešķiršanai kultūrai un kultūrizglītībai;

2.8. nodrošina kultūrai piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu un tā kontroli;

2.9. veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda pārskatus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2.10. sadarbojas ar sabiedrības informācijas līdzekļiem un regulāri informē sabiedrību par savu darbību;

2.11. sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām un kultūrizglītības iestādēm;

2.12. kontrolē likumu un citu normatīvo aktu, kā arī starptautisko līgumu ievērošanu kultūras institūciju un kultūrizglītības iestāžu darbībā;

2.13. veido valsts ārējo kultūrpolitiku — sagatavo un slēdz sadarbības līgumus ar citu valstu kultūras ministrijām, koordinē un vada minēto līgumu, kā arī atsevišķu valsts nozīmes kultūras apmaiņas projektu īstenošanu;

2.14. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Pildot minētos uzdevumus un funkcijas, ministrijai ir tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3.2. deleģēt ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajām institūcijām — publisko tiesību subjektiem — likumos noteikto valsts pārvaldes funkciju administrēšanu;

3.3. veidot konsultatīvās un ekspertu komisijas, padomes un darba grupas aktuālu kultūras jautājumu risināšanai;

3.4. piedalīties Saeimas, citu ministriju un valsts pārvaldes institūciju organizētajās darba grupās un komisijās, kas izstrādā likumprojektus un konceptuālus dokumentus, kuri saistīti ar Kultūras ministrijas kompetencē esošiem jautājumiem;

3.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

II. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

4. Ministrijas darbu politiski vada kultūras ministrs (turpmāk — ministrs), kas ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību. Ministrs:

4.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

4.2. nosaka ministrijas darbības stratēģiju un ir atbildīgs par ministrijas darbību kopumā;

4.3. ir atbildīgs par ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītājus un apstiprina institūciju nolikumus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

4.4. ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam, kā arī — saskaņā ar likumiem — ministrijas pārraudzībā vai pārziņā esošo institūciju vadītājiem;

4.5. iesaka Ministru prezidentam ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, pieprasa parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata un nosaka viņa uzdevumus;

4.6. ieceļ amatā vai atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;

4.7. izveido ministrijas sabiedriskās konsultatīvās padomes, komisijas un darba grupas, kā arī apstiprina to nolikumus;

4.8. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Ministrijas parlamentārais sekretārs nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām, pārstāv kultūras ministra politisko viedokli un aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās, kā arī citās valsts institūcijās.

6. Valsts sekretārs:

6.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu, nodrošinot tās funkciju izpildi, kā arī tās darba nepārtrauktību, ja mainās ministrijas politiskā vadība;

6.2. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju, kā arī dot rīkojumus ikvienam ministrijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam;

6.3. nosaka ministrijas struktūru un apstiprina štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

6.4. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu", kā arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata;

6.5. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

7. Valsts sekretāram ir vietnieks. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci nosaka valsts sekretārs.

8. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Lēmumu par to izveidi, reorganizāciju un likvidāciju pieņem, kā arī nolikumus apstiprina valsts sekretārs.

9. Ministrijas ierēdņu (ierēdņu kandidātu) un darbinieku kompetence ir noteikta nolikumos, instrukcijās un amatu aprakstos.

III. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

10. Ministrijas pakļautībā ir:

10.1. Latvijas Nacionālā opera;

10.2. Nacionālais kinematogrāfijas centrs;

10.3. E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs;

10.4. Valsts kultūrizglītības centrs.

11. Ministrijas pārraudzībā ir:

11.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

11.2. Muzeju valsts pārvalde;

11.3. Bibliotēku pārvalde.

12. Ministrijas pārziņā ir:

12.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka;

12.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

12.3. Latvijas Nacionālais teātris;

12.4. Latvijas Dailes teātris;

12.5. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Krievu drāmas teātris";

12.6. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris";

12.7. Valsts leļļu teātris;

12.8. Valmieras drāmas teātris;

12.9. Daugavpils teātris;

12.10. Latvijas vēstures muzejs;

12.11. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs;

12.12. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs;

12.13. Rīgas Kino muzejs;

12.14. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs;

12.15. Rundāles pils muzejs;

12.16. Turaidas muzejrezervāts;

12.17. Latvijas Mākslas muzeju apvienība;

12.18. A.Upīša memoriālais mākslas muzejs;

12.19. O.Vācieša memoriālais muzejs;

12.20. Latvijas Mākslas akadēmija;

12.21. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

12.22. Latvijas Kultūras akadēmija;

12.23. Latvijas Mūzikas akadēmijas E.Dārziņa mūzikas skola;

12.24. Rīgas Doma kora skola;

12.25. J.Mediņa Rīgas mūzikas koledža;

12.26. A.Kalniņa Cēsu mūzikas koledža;

12.27. Daugavpils mūzikas koledža;

12.28. Jelgavas mūzikas koledža;

12.29. E.Melngaiļa Liepājas mūzikas koledža;

12.30. J.Ivanova Rēzeknes mūzikas koledža;

12.31. Ventspils mūzikas koledža;

12.32. J.Rozentāla Rīgas mākslas koledža;

12.33. Rīgas lietišķās mākslas koledža;

12.34. Liepājas lietišķās mākslas koledža;

12.35. Rēzeknes mākslas koledža;

12.36. Rīgas horeogrāfijas skola;

12.37. Latvijas Kultūras skola;

12.38. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris";

12.39. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts akadēmiskais koris "Latvija"";

12.40. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncertdirekcija";

12.41. valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Kultūrkapitāla fonds";

12.42. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs";

12.43. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "NĪ";

12.44. valsts uzņēmums "Rīgas Cirks".

IV. Noslēguma jautājumi

13. Atzīt par spēku zaudējušiem:

13.1. Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumu Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 144.nr.; 1996, 116., 199./200.nr.; 1998, 44./45.nr.);

13.2. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumus Nr.244 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 116.nr.);

13.3. Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra noteikumus Nr.437 "Grozījums Ministru kabineta 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 199./200.nr.);

13.4. Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra noteikumus Nr.56 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 44./45.nr.).  

Ministru prezidents A.Šķēle

Kultūras ministre K.Pētersone