Pagaidām nevienojas

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksme vakar agri no rīta beidzās bez panākumiem – tā arī netika panākta vienošanās par eiraszonas stabilitātes pakta grozīšanu. Ministri vienojās par nākamo tikšanās reizi 20. martā. Tā tad būs pēdējā iespēja panākt vienošanos, jo paredzēts, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu priekšlikumi iesniedzami 22. un 23. martā plānotajai ES dalībvalstu līderu sanāksmei.

Kompromiss būs

Cerības panākt finanšu ministru vienošanos vieš vairāku augstu amatpersonu izteikumi. Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām prezidējošās valsts Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers atzinis, ka “ir panākts labs progress. Pagaidām ir grūti, bet mēs pamazām tuvojamies kompromisam”. Arī Vācijas finanšu ministrs Hanss Eihels paziņoja, ka vienošanos līdz šā mēneša beigām būs iespējams panākt un tā gūs vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu. “Mēs tikām ievērojami tālāk, nekā es gaidīju,” presei atzina H. Eihels. Viņš arī piebilda, ka nākamajā tikšanās reizē vienošanās, visticamāk, tiks panākta.

Eiropas vienotās valūtas nasta Eiropas Savienības dalībvalstīm dažkārt ir visai smaga Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Ar vai bez zobiem

Līdzšinējie notikumi liecina, ka galvenās nesaskaņas ir starp lielajām un mazajām ES valstīm. Vācija un Francija līdz šim uzstājušas, ka nepieciešami elastīgāki pakta nosacījumi, kamēr vairākas mazās valstis, piemēram, Austrija un Nīderlande, aizstāv striktākus nosacījumus. Tēlaini izsakoties, mazās valstis grib “paktu ar zobiem”, vēstī vairākas ziņu aģentūras.
Līdz šim neoficiāli panākta vienošanās, ka netiks mainīts kritērijs par trīs procentu budžeta deficīta no iekšzemes kopprodukta pārsniegšanu. Tomēr izmaiņas gaidāmas jautājumā par to, kādos gadījumos valstis par šā noteikuma pārkāpumu varēs sodīt. Piemēram, Vācija un Francija ierosina ņemt vērā vairākus faktorus, arī valsts izdevumus zinātnei, pētniecībai un attīstībai. Lielās valstis uzstāj, lai katrs gadījums par soda piešķiršanu tiktu izskatīts individuāli. Valstis jau izstrādājušas plānus, kā būtu rēķināma budžeta deficīta noteikto griestu pārsniegšana. Vācija iesaka, ka no budžeta deficīta jāatskaita izdevumi, ko tā iemaksā ES budžetā, kā arī visi izdevumi, kas saistīti ar Vācijas apvienošanu. Finanšu ministriem jāpanāk grūta vienošanās – no vienas puses, ir dalībvalstu intereses un to stagnējošā ekonomika, no otras puses. Eiropas Centrālā banka atgādina, ka uz spēles likta eiras kā vienotās valūtas stabilitāte.

Iemesls strīdam

Stabilitātes pakta kritēriju pārkāpšana bijusi arī iemesls nopietnam strīdam starp Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi (EP). Skatot jautājumu par trīs procentu budžeta deficīta no IKP neievērošanu, Ekonomikas un finanšu ministru padome nepieņēma konkrētus lēmumus. Tā kā Stabilitātes pakta ievērošana dalībvalstīm ir saistoša, EK nebija apmierināta ar EP pasīvo rīcību un lūdza šo jautājumu izskatīt Eiropas Kopienu tiesā (EKT). Tiesa anulēja ES finanšu ministru lēmumu un atzina, ka šāds lēmums neatbilst ES likumdošanai. EKT nolēmumā teikts, ka Finanšu ministru padome nevar atkāpties no līgumos noteiktā Stabilitātes pakta. Kritēriju neievērošana un valstu bezatbildība vairākkārt bijis arī nopietns diskusiju temats starpvalstu attiecībās.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv