Pagaidām nevienojas
Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksme vakar agri no rīta beidzās bez panākumiem – tā arī netika panākta vienošanās par eiraszonas stabilitātes pakta grozīšanu. Ministri vienojās par nākamo tikšanās reizi 20. martā. Tā tad būs pēdējā iespēja panākt vienošanos, jo paredzēts, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu priekšlikumi iesniedzami 22. un 23. martā plānotajai ES dalībvalstu līderu sanāksmei.
Kompromiss būs
Cerības panākt finanšu ministru vienošanos vieš vairāku augstu amatpersonu izteikumi. Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām prezidējošās valsts Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers atzinis, ka “ir panākts labs progress. Pagaidām ir grūti, bet mēs pamazām tuvojamies kompromisam”. Arī Vācijas finanšu ministrs Hanss Eihels paziņoja, ka vienošanos līdz šā mēneša beigām būs iespējams panākt un tā gūs vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu. “Mēs tikām ievērojami tālāk, nekā es gaidīju,” presei atzina H. Eihels. Viņš arī piebilda, ka nākamajā tikšanās reizē vienošanās, visticamāk, tiks panākta.
Eiropas vienotās valūtas nasta Eiropas Savienības dalībvalstīm dažkārt ir visai smaga Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
Ar vai bez zobiem
Līdzšinējie notikumi liecina, ka
galvenās nesaskaņas ir starp lielajām un mazajām ES valstīm.
Vācija un Francija līdz šim uzstājušas, ka nepieciešami
elastīgāki pakta nosacījumi, kamēr vairākas mazās valstis,
piemēram, Austrija un Nīderlande, aizstāv striktākus nosacījumus.
Tēlaini izsakoties, mazās valstis grib “paktu ar zobiem”, vēstī
vairākas ziņu aģentūras.
Līdz šim neoficiāli panākta vienošanās, ka netiks mainīts
kritērijs par trīs procentu budžeta deficīta no iekšzemes
kopprodukta pārsniegšanu. Tomēr izmaiņas gaidāmas jautājumā par
to, kādos gadījumos valstis par šā noteikuma pārkāpumu varēs
sodīt. Piemēram, Vācija un Francija ierosina ņemt vērā vairākus
faktorus, arī valsts izdevumus zinātnei, pētniecībai un
attīstībai. Lielās valstis uzstāj, lai katrs gadījums par soda
piešķiršanu tiktu izskatīts individuāli. Valstis jau
izstrādājušas plānus, kā būtu rēķināma budžeta deficīta noteikto
griestu pārsniegšana. Vācija iesaka, ka no budžeta deficīta
jāatskaita izdevumi, ko tā iemaksā ES budžetā, kā arī visi
izdevumi, kas saistīti ar Vācijas apvienošanu. Finanšu ministriem
jāpanāk grūta vienošanās – no vienas puses, ir dalībvalstu
intereses un to stagnējošā ekonomika, no otras puses. Eiropas
Centrālā banka atgādina, ka uz spēles likta eiras kā vienotās
valūtas stabilitāte.
Iemesls strīdam
Stabilitātes pakta kritēriju pārkāpšana bijusi arī iemesls nopietnam strīdam starp Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi (EP). Skatot jautājumu par trīs procentu budžeta deficīta no IKP neievērošanu, Ekonomikas un finanšu ministru padome nepieņēma konkrētus lēmumus. Tā kā Stabilitātes pakta ievērošana dalībvalstīm ir saistoša, EK nebija apmierināta ar EP pasīvo rīcību un lūdza šo jautājumu izskatīt Eiropas Kopienu tiesā (EKT). Tiesa anulēja ES finanšu ministru lēmumu un atzina, ka šāds lēmums neatbilst ES likumdošanai. EKT nolēmumā teikts, ka Finanšu ministru padome nevar atkāpties no līgumos noteiktā Stabilitātes pakta. Kritēriju neievērošana un valstu bezatbildība vairākkārt bijis arī nopietns diskusiju temats starpvalstu attiecībās.
Ilze Sedliņa, “LV”