Jauna kārtība ziedotāju piesaistē

Ar šo gadu mainījusies kārtība, kādā nevalstiskās organizācijas var piesaistīt ziedotājus, kuri drīkst izmantot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides.

Saskaņā ar šo likumu rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par 85% no summas, kas ziedota budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (“LV”, 07.07.2004.) piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Sabiedriskā labuma organizācijas statuss līdz šim piešķirts četrām nevalstiskajām organizācijām. Februāra beigās nodibinājums “Latvijas Bērnu hematoloģijas fonds” un biedrība “Ģimeņu veselības veicināšanas centrs “Sirdsdegsme+”” bija pirmās nevalstiskās organizācijas, kuras saņēma šo statusu, savukārt marta sākumā tas tika piešķirts biedrībai “Aijas Kukules mūzikas studija “Omnes”” un reliģiskajai organizācijai “Latvijas Kristīgā misija”. Taču ne vienmēr kandidātu lūgumi tiek izpildīti. Piemēram, Rīgas Imantas vidusskolas atbalsta biedrībai, kas arī bija iesniegusi pieteikumu ar lūgumu tai piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, balstoties uz komisijas locekļu iebildēm, statusa piešķiršana tika atteikta.
Pilns atteikuma pamatojums organizācijai tiek izsniegts mēneša laikā, bet nākamreiz noraidījumu saņēmusī organizācija uz sabiedriskā labuma statusu varēs kandidēt tikai pēc gada.

Kā saņemt sabiedriskā labuma statusu

Kā skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace, Sabiedriskā labuma organizāciju likums paredz, ka sabiedriskā labuma statusu biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm piešķir Finanšu ministrija, balstoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.
Sabiedriskā labuma komisijas sēdes notiek Finanšu ministrijā katru ceturtdienu. Atbilstoši komisijas nolikumam komisijas sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties pa vienam pārstāvim no katras biedrības, nodibinājuma un reliģiskās organizācijas, ja to lietas tiek izskatītas attiecīgajā sēdē. Turpretī citas personas sēdē var piedalīties tikai tad, ja tās pieteikušās Finanšu ministrijā vismaz trīs darbdienas pirms sēdes. Sēdē komisija izvērtē biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju iesniegtos dokumentus un sniedz atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.
Pēc komisijas atzinuma lēmumu par statusa piešķiršanu izsniedz Finanšu ministrija. Taču tas nenotiek sēdes laikā, bet gan aptuveni divas trīs nedēļas pēc tās.
Starp citu, Sabiedriskā labuma komisija aicina visas organizācijas, kas pretendē uz sabiedriskā labuma statusa saņemšanu, piedalīties komisijas sēdē, jo tās laikā tiek dota iespēja labāk iepazīstināt ar savu organizāciju, tās līdzšinējo un turpmāko darbību, kā arī atbildēt uz komisijas locekļu papildu jautājumiem.
Komisiju saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Sabiedriskā labuma komisijas nolikumu vada Finanšu ministrijas pārstāvis – valsts sekretāres vietnieks Ilgonis Gaugers. Par viņa vietnieci komisijas pirmajā sēdē tika ievēlēta “Sorosa fonda – Latvija” projekta vadītāja Zinta Miezaine. Komisijā darbojas arī pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Latvijas Automobiļu federācijas, Latvijas Bērnu fonda, Latvijas Sarkanā Krusta, Latvijas Vecticībnieku biedrības un Rīgas Ebreju kopienas.

Kas regulē sabiedriskā labuma darbību

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kā zināms, lai veicinātu nevalstisko organizāciju sabiedriskā labuma darbību, tika izstrādāts Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas stājās spēkā pagājušā gada 1.oktobrī. Saskaņā ar šo likumu sabiedriskā labuma darbība ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai, jo īpaši, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu un vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, kā arī sabiedrības sociālās labklājības celšanu.
Pagājušā gada 1.aprīlī stājās spēkā jaunais Biedrību un nodibinājumu likums (“LV”, 14.11.2003.), kurā noteikti biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipi un organizatoriskā struktūra, kā arī regulēta to likvidācija un reorganizācija. Savukārt, lai regulētu pārejas posmu, kura laikā sabiedriskās organizācijas vai to apvienības tiek ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā, pieņemts un ir stājies spēkā Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums (“LV”, 05.02.2004.). Tas paredz, ka sabiedrisko organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, kas pašlaik reģistrēta sabiedrisko organizāciju reģistrā, ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā, balstoties uz pieteikumu, kas jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.
Reliģisko organizāciju darbību joprojām regulē Reliģisko organizāciju likums (“LV”, 26.09.1995.), kas ir spēkā no 1995.gada 10.oktobra.
Pagājušajā gadā, ziedotājiem piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, Finanšu ministrija atļaujas saņemt ziedojumus izsniedza 80 reliģiskajām organizācijām un 734 sabiedriskajām organizācijām. Savukārt 2003.gadā saņemto ziedojumu summa bija 9,9 miljoni latu, par ko ziedotājiem kopumā tika piešķirta uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide 7,7 miljonu latu vērtībā.
Nākamā Sabiedriskā labuma komisijas sēde notiks rīt, 10.martā, un tajā tiks izskatīti septiņi iesniegumi par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Uz šo statusu pretendē nodibinājumi “Latvijas Bērnu fonds” un “Hokeja klubs “Prizma””, reliģiskā organizācija “Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības Rīgas draudze”, kā arī biedrības “Aizgādņu biedrība ASSOR””, “Ziemeļvidzemes atlētu savienība”, “Bērnu un jauniešu starptautiskā biedrība “EVENTUS”” un “Sporta klubs “Blāzma””.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

Uzziņai:

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.