"Labējie ekstrēmisti Eiropā"

"Die Welt"

— 2000.08.10.

Austrija: starp liberālām un labējām pozīcijām.

Austrija : Austrijā debates pārsvarā notiek par valdības partiju ABP, kas svārstās starp labējām un liberālajām pozīcijām, un tās izteikumiem pret ārzemniekiem, kā arī tās simpātijām pret vecajiem nacistiem. Tomēr spēcīgāki labējo ekstrēmistu uzbrukumi ir ārkārtīgi reti. Tiek uzskatīts, ka valstī ir apmēram 200 izteiktu labējo ekstrēmistu. Labējais ekstrēmists Francs Fuhs, kurš nodarbojās ar bumbu ievietošanu vēstulēs, tiek uzskatīts par savrupu noziedznieku. Labējo ekstrēmistu izdarīto noziegumu skaits pēdējos sešos mēnešos ir palielinājies no 157 līdz 232.

Liebritānija : No 1999. gada aprīļa līdz 2000. gada aprīlim "rasistisko izlēcienu" skaits Londonā ir dubultojies. Tur kopumā ir reģistrēti 23.246 uzbrukumi (14.699 no tiem vardarbīga rakstura) — 63 dienā tikai galvaspilsētā vien. Tā tas bija no 1998. gada līdz 1999. gadam. Īpaši konservatīvie laikraksti ik dienu urda tautas dvēseli ar kampaņām pret čigāniem no Rumānijas, kuri ielās ubago, un šķietamo "patvēruma meklētāju straumi" ("Daily Mail"). Labējais domāšanas veids galvenokārt ir sastopams British Nationalist Party un stingrās līnijas piekritēju grupā Combat 18 , kurā ir apvienojušies Skinheads .

Itālija : Pēdējā laikā noziegumus Itālijā ir izdarījuši pilsoņi, ko naidīgums pret svešiniekiem (kuru viņi pamato ar nelegālo ieceļošanu) līdzinās rasismam. Pie labējām organizācijām viņi nepieder. Mazās labējo radikāļu grupas, kas balstās uz nacionālsociālisma un SS pieredzi, līdz šim galvenokārt uzmanību ir pievērsušas ar skūtajām galvām, rupjībām, kautiņiem un grafiti. Postfašistiskā Nationale Allianz (AN), kas galvenokārt ir iesakņojusies valsts dienvidos, ģenerālsekretāra Džanfranko Fini laikā piedzīvoja jaunu pavērsienu. Fini nav tiešas biogrāfiskās sasaistes ar vēsturisko fašisma laiku. Viņš pieder pie mazdēlu paaudzes. Jau sen AN ir kļuvusi par mērenu pilsonisko partiju, par vēlēšanu bloku ar 10% vēlētāju atbalstu. Pie tās vēlētājiem pieder sīkpilsoņi, birokrāti, policiju un bruņoto spēku darbinieki.

Polija : Organizēti labējie ekstrēmisti atklātībā parādās salīdzinoši reti. Šeit viņi pārsvarā pulcējas vasaras apmācības nometnēs un noteiktu mūzikas grupu koncertos. Nesen žurnāls "Wprost" vērtēja, ka šādos sarīkojumos vasarā "ik gadu piedalās 7000 līdz 10 000 jauno poļu". Polijas interneta serveros esot atrodamas apmēram 100 "hate site". To autori sludina neiecietību, rasismu un spēka lietošanu, ko Skinheads realizē arī praktiski. Antisemītisms ir daļa no poļu ekstrēmistu programmas. Saskaņā ar Polijā spēkā esošajiem likumiem nacionālsociālistiskie (kā arī komunistiskie) noziegumi ir sodāmi.

Čehija : Čehijā labēji radikālais spārns politiskajā spektrā ir izveidojies tikai pēc lūzuma. Gadiem ilgi laikrakstos parādījās tikai Republikāniskās partijas nosaukums. Šī partija noraida arī samierināšanos ar Vāciju. Partijas vadītājs Sladeks nožēloja, ka kara laikā ir "nosists pārāk maz vāciešu". Labi organizētie labēji ekstrēmie Skinheads regulāri terorizē čigānu minoritātei piederīgos. Tiesa stingrību ir sākusi izrādīt tikai pēdējos gados.