Pilnīga sapratne
Pēc Latvijas un Nīderlandes ārlietu ministru tikšanās
Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots un Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Vakar, 8. martā, Rīgā notika
Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes ārlietu ministru
Arta Pabrika un Bernarda Bota kopīga preses konference, noslēdzot
Dr. B.Bota darba vizīti Latvijā.
Preses konferences ievadā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra savu
labo sadarbību ar Nīderlandes kolēģi, risinot kopīgos ES
attīstības jautājumus. Šoreiz abi ministri apsprieduši Eiropas
Savienības (ES) attīstības iespējas, arī finanšu aspektā.
Tikšanās laikā runāts par ES kaimiņattiecībām ar Ukrainu, Moldovu
un citām kaimiņvalstīm. Apspriesta situācija Irākā un Afganistānā
un ES attiecības ar Krieviju. Pārrunāts arī Latvijas kaimiņvalstu
Igaunijas un Lietuvas prezidentu lēmums par 9. maija svinībām
Maskavā.
Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs akcentēja Rīgas sarunu ļoti
intensīvo raksturu. “Ir nozīmīgi, ka tiekas ES mazo dalībvalstu
pārstāvji,” teica B. Bots, uzsverot, ka Nīderlande vienmēr
iestājusies par finansiālo atbalstu ES jaunajām dalībvalstīm, jo
to straujāka attīstība sekmēs labvēlīgu ES ekonomisko attīstību
kopumā. B.Bots arī atzinīgi novērtēja ASV prezidenta Džordža Buša
neseno vizīšu sēriju Eiropas valstīs.
“LV” jautājums abiem ministriem: – Kāds ir jūsu viedoklis par Igaunijas un Lietuvas prezidentu pirmdien paziņoto lēmumu nepiedalīties 9. maija svinībās Maskavā, un kā jūs šajā kontekstā redzat trīs Baltijas valstis?
A. Pabriks: – Pirmkārt,
protams, par šādām svinībām vai jebkuru citu ārpolitisku
aktivitāti katra valsts lemj suverēni. Tajā pašā laikā es esmu
pārliecināts, ka šis lēmums bija balstīts gan ārpolitiskos, gan
iekšpolitiskos argumentos. Es domāju, ka pilnu argumentāciju par
to iegūšu sestdien, kad mēs, visu trīs Baltijas valstu ārlietu
ministri, tiksimies Rīgā. No Latvijas viedokļa, šī situācija
uzliek Latvijas ārpolitikas veidotājiem, mūsu Ārlietu ministrijai
vēl lielāku atbildību turpināt jau aizsākto sarežģīto vēstures un
politikas skaidrošanu. Bet tas mums dod arī daudz lielākas
iespējas. Mēs no trim Baltijas valstīm esam ieņēmuši visaktīvāko
pozīciju. Domāju, mums jau šajā sestdienā jāatgriežas pie
jautājuma, kā nākotnē vēl vairāk koordinēt mūsu kopīgās intereses
un savu starptautisko sadarbību. Man gan arī jāteic, ka sadarbība
starp trim Baltijas valstu ārlietu ministriem ir ārkārtīgi
laba.
B. Bots: – Kā jau mans kolēģis teica, šis bija suverēnu
valstu prezidentu individuāls lēmums, un no šā viedokļa man kā
trešās valsts ārlietu ministram sniegt kādus komentārus varētu
būt nevietā. Taču es gribu paust cerību, ka starp trim Baltijas
valstīm saglabāsies cieša sadarbība. Tāpat gribu paust cerību, ka
Krievija sapratīs: tai ir noteiktas saistības pret Baltijas
valstīm. Šeit es vispirms domāju nepieciešamību Krievijai
parakstīt beznosacījumu robežlīgumu. Es domāju, Krievija sapratīs
arī to, ka labu attiecību saglabāšanai ar kaimiņvalstīm ir ļoti
liela nozīme un ka Krievija savās attiecībās ar Baltijas valstīm
turpmāk ievēros līdzsvarotu pieeju. Mums tas savukārt ļaus
uzturēt labas attiecības ar šo ES kaimiņvalsti, kas ir ļoti
svarīgi.
– Kā jūs vērtējat Latvijas lomu ES un Krievijas attiecību attīstībā?
B. Bots: – Latvijas pieredze ES ir ļoti būtiska. Jo šāda pieredze ir tikai nedaudzām ES dalībvalstīm. Es domāju, ES un Krievijas attiecībās drīz sāksies jauns posms, un mēs ar Krieviju sadarbosimies gan ekonomikas, gan izglītības, gan drošības un arī citos jautājumos. Latvijas un citu Baltijas valstu labā izpratne Krievijas jautājumos var veidot tiltu starp ES un Krieviju. Es arī domāju, jūsu izpratne par Krievijas jautājumiem ES var palīdzēt radīt situāciju, ka tiesiskums būs svarīgs ne vien Eiropas Savienībā, bet arī Krievijā. Vēl gribu uzsvērt, ka Latvijas pieredze sadarbībā ar kaimiņvalstīm un Latvijas izpratne par Krievijas jautājumiem var palīdzēt ne vien ES attiecību veidošanā ar Krieviju, bet arī ES jauno kaimiņu politikas kontekstā. Īpaši ņemot vērā, ka Latvija arī šādā kontekstā ir mācējusi pārvarēt dažādus šķēršļus un grūtības.
Jānis Ūdris, “LV”