Jauni vēstnieki Latvijā:
Zambijas vēstnieks
Vakar, 8. martā, Rīgas pilī savu
akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai
Vīķei-Freibergai iesniedza Zambijas ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks Ņūsteds Lūiss Zimba (Newstead Lewis
Zimba).
Ņūsteds Lūiss Zimba dzimis 1942.gada 9.februārī. Pēc vidusskolas
absolvējis arī skolotāju koledžu, 1974.gadā beidzis starptautisko
ekonomisko attiecību studiju kursu Oksfordas universitātē
Apvienotajā Karalistē. 1991.gadā iecelts par Zambijas iekšlietu
ministru. Pēc tam bijis darba un sociālās nodrošināšanas, tad
attīstības un sociālo pakalpojumu ministrs. 1998.gadā iecelts par
informācijas un elektronisko mediju ministru. Kopš 2003.gada
nogales vēstnieks Zviedrijā ar rezidenci Stokholmā.
– Vēstnieka kungs, mūsu valstis atrodas ģeogrāfiski tālu. Vai bez diplomātiskajām attiecībām saredzat vēl kādas sadarbības iespējas?
– Zambijas un Latvijas diplomātiskās attiecības es uzskatu par ļoti nozīmīgu faktoru. Zambijai attiecības ar Latviju ir tikpat nozīmīgas kā mūsu jau eksistējošās ļoti ciešās attiecības ar Ziemeļu padomes valstīm. Latvija, Igaunija un Lietuva savukārt izveidojušas Baltijas valstu padomi, ar ko mēs vēlamies izveidot tikpat ciešu sadarbību. Īpaši nozīmīga mums šī sadarbība būs tagad, kad Latvija, Lietuva un Igaunija kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Attiecības ar Latviju Zambijai ir ļoti nozīmīgas tieši šajā aspektā. Tāpēc šī diena, kad es iesniedzu savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei, ir ļoti nozīmīga Zambijas ārpolitikā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju Zambijai ļaus attīstīt sakarus ar jūsu valsti arī daudzās citās jomās, kopumā tuvinot mūs tikpat labai sadarbībai ar Baltijas valstīm, kā mums ir ar Ziemeļvalstīm.
Čīles vēstnieks
Vakar, 8.martā, Latvijas Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņēma arī Čīles ārkārtējā un
pilnvarotā vēstnieka Alvaro Garsijas (Alvaro Garcia)
akreditācijas vēstuli.
Alvaro Garsija dzimis 1954.gada 22.martā Santjāgo. 1974.gadā beidzis Čīles Katoļu universitāti, bet 1979.gadā Berklijas universitāti Kalifornijā ASV. Ekonomikas zinātņu doktors. 1977.gadā sācis strādāt Čīles universitātes Ekonomikas departamentā, pēc tam Amerikas Attīstības bankā Vašingtonā, tad vairākās Latīņamerikas ekonomisko pētījumu institūcijās. Kopš 1990.gada Čīles Plānošanas un sadarbības ministrijas projektu vadītājs. Bijis vairāku Čīles prezidentu valdības programmas direktors. Kopš pērnā gada Čīles vēstnieks Zviedrijā ar rezidenci Stokholmā.
– Vēstnieka kungs, vai esat apmierināts ar pašreizējo Latvijas un Čīles sadarbības līmeni, un kādu redzat mūsu attiecību nākotni?
– Teikšu uzreiz, ka es redzu labas iespējas paplašināt mūsu sadarbību gan politikas, gan ekonomisko sakaru jomā. Abas mūsu valstis kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma jau daudz izdarījušas, izveidojot demokrātisku, suverēnu iekārtu, un tagad ļoti nozīmīga ir Latvijas un Čīles savstarpējā pieredzes apmaiņa. Abas valstis strauji attīstās, efektīvi pārvarot pagātnes atstātās problēmas. Abām mūsu valstīm ir kāda līdzīga ļoti būtiska iezīme: mūsu ekonomika atkarīga no tirdzniecības. No šejienes arī Čīles un Latvijas interešu kopība – paplašināt savstarpējos ekonomiskos sakarus, vispirms tirdzniecības jomā. Mūsu tirdzniecības apjoms jau pieaug, un es rūpēšos, lai straujais pieaugums saglabātos arī turpmāk. Mums ļoti imponē Latvijas starptautiskā stāvokļa nostiprināšanās, īpaši pēc jūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Arī mūsu valsts tuvinājusies ES, pievienojoties Atklātās tirdzniecības līgumam.
Jānis Ūdris, “LV”
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”