"Astoņpadsmit procentu ir pietiekami"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.08.17.

Šveices tautas noskaņojums pieprasa ierobežot ārzemnieku pieplūdumu.

Šveicieši pastāvīgi ir norūpējušies par "pārārzemniskošanos". Par to liecina tautas referendumi par "svešajiem" šajā tiešās demokrātijas valstī. Saskaņā ar tiem sesto reizi kopš 1970.gada, kopš tika izvirzīta Švarcenbahas iniciatīva, referendumi ir atbalstījuši pastāvīgi augošā ārzemnieku skaita ierobežošanu. Tautas noskaņojums liecina, ka ārzemnieku daļa (ieskaitot patvēruma pieprasītājus) nedrīkstētu pārsniegt 18 procentu, ko arī pieprasa valdība, lai ierobežotu ārzemnieku pieplūdumu. Pašlaik Šveices ārzemnieku kvota sasniedz 19,3 procentu robežu. Tā kā ar ES pakāpeniski tiek sasniegta brīvāka pilsoņu kustība un Šveice turklāt ir pakļauta ANO Bēgļu konvencijas noteikumiem, konstitucionālo pārmaiņu īstenošana varētu izraisīt starptautisko tiesību pārkāpumus.

"Tautas iniciatīva par imigrācijas sakārtošanu, ko ir izveidojusi pilsoniska, taču nekādā gadījumā ne labēji ekstrēmistiska komiteja, ir reakcija uz lielo imigrantu skaitu pēc Balkānu kariem. Nepieciešamie 100 tūkstoši parakstu tika savākti jau 90. gadu vidū. Tā kā šādas iniciatīvas ir saistītas ar vairāku gadu kavēšanos, tad septembra beigās paredzētais referendums notiks pilnīgi citā vidē: patvēruma meklētāju skaits ir niecīgs, Šveices ekonomika plaukst, un bezdarbnieku skaits ir mazāks par diviem procentiem. Kamēr uzņēmumi steidzami meklē strādniekus, kā saimnieciskās aprindas, tā arī parlaments negatīvi izturas pret šo tautas iniciatīvu. Rodas iespaids, ka arī pašā tautā mazinās atbalsts kādreiz tik populārajai idejai: šo iniciatīvu neatbalsta neviena no lielākajām partijām, ieskaitot pat antieiropieša Blohera partiju.

Šveicē ātri vien ir iespējams izraisīt pret ārzemniekiem naidīgu noskaņojumu, jo Šveicei pēc Luksemburgas un Lihtenšteinas ir lielākais ārzemnieku skaits Eiropas valstīs. Tomēr augstais ārzemnieku skaits — 19 procentu — ir sekas restriktīvai naturalizācijas politikai — šajā ziņā Šveice tālu atpaliek no pārējās Eiropas. Apmēram puse no visiem 1.4 miljoniem ārzemnieku Šveicē dzīvo kopš dzimšanas vai uzturas Šveicē vismaz 15 gadu. Lielākā daļa ārzemnieku ir Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Šie iedzīvotāji ne tikai nevēlas atteikties no ES pilsonības priekšrocībām, bet arī nav apmierināti ar augstajām izmaksām, kas jākārto, lai iegūtu nepavisam ne drošo Šveices pilsonību. Dažos Šveices kantonos pilsonības iegūšanai nepieciešams tautas sapulces akcepts. Turklāt visu izlemj ne tikdaudz ārzemnieka vēlme integrēties, cik vietējo iedzīvotāju aizspriedumi. Piemēram, šodien gandrīz nekādu izredžu integrēties nav cilvēkiem no bijušas Dienvidslāvijas, pat tādā gadījumā, ja šiem jaunajiem cilvēkiem ir laba reputācija.

Līdzīgi kā Vācijā arī Šveicē patvēruma tiesību nelietīga izmantošana un politika attiecībā pret ārzemniekiem ir svarīgas vēlēšanu politikas tēmas, taču tad, kad runa ir par atsevišķām šīs politikas detaļām, šveicieši ievēro, cik ļoti atkarīga ir viņu ekonomika no ārzemniekiem. Katrs ceturtais darba ņēmējs Šveicē ir ārzemnieks. Bez ārzemniekiem mazā valsts nekad nebūtu kļuvusi par saimnieciskajā ziņā vidēja lieluma valsti. Lai gan ikviens labprāt lamā "jugus", taču tie ir nepieciešami kā lēts darbaspēks. Tā kā itālieši un portugāļi vairs tik labprāt uz Šveici nebrauc, tad darbaspēks ir jāmeklē Balkānos. Ceturtdaļa ārzemnieku nāk no šī reģiona. Ja nebūtu daudzo tamilu, tad neviens Rosti restorāns nevarētu apkalpot viesus, jo pietrūktu tīru šķīvju.

Šīs pretrunas ir redzamas arī pašreizējā tautas iniciatīvā. Atšķirībā no iepriekšējiem ierosinājumiem šoreiz vairs netiek prasīta neviena ārzemnieka izraidīšana, taču priekšplānā izvirzīta atšķirība starp "labajiem" un "sliktajiem" ārzemniekiem. Zinātnieki un menedžeri, mākslinieki un studenti netiek iekļauti 18 procentu rāmjos, bet tajos tiek iekļauti bēgļi pat tādā gadījumā, ja tie valstī ir uzturējušies ilgāk par gadu. Turklāt tiek pieprasīta nekavējoša izraidīšana klātneesošajiem ārzemniekiem.

Par iemeslu ārzemnieku pieplūdumam pēdējos divdesmit gados no 15 līdz gandrīz 20 procentiem ir bijusi saimnieciskā attīstība un nevis patvēruma meklētāju ieplūšana. Atšķirībā no 60. gadiem Šveice gaidāmās recesijas gadījumā nevarētu ārzemniekus izsūtīt uz dzimteni (līdz ar to eksportējot bezdarbu), jo tiem ir radušās zināmas sociālās prasības. Pašreizējā ekonomikas buma situācijā daudzi uzņēmēji sūdzas par nepietiekamu ārzemnieku skaitu sezonas un ilgāka termiņa darbiem. Protams, priekšroka tiek dota darbaspēkam no ES vai EFTA valstīm, tikai speciālistu gadījumā to izcelsmes valstij nav īpašas nozīmes. Tādu ieceļošanas ierobežošanu, kādu paredzējusi tautas iniciatīva, tādēļ vien valdība uzskata par sarežģītu, ka puse ģimeņu ir tādas, ko grūti regulēt politiski. Jāņem vērā, ka 1997.gadā gandrīz katrs piektais šveicietis apprecējās ar ārzemnieci.

Konrāds Mruzeks