"Lielā atbalss pēc Libermana kandidatūras izvirzīšanas"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.08.09.

Ebrejs kā iespējamais kandidāts uz ASV viceprezidenta amatu.

Ar vārdiem: "Mēs vēlreiz veidosim vēsturi, nojaucot veco dalījuma mūri pāri valstij," ASV viceprezidents Als Gors publiku Nešvilā iepazīstināja ar izvēlēto kandidātu uz viceprezidenta amatu Džozefu Libermanu, kas ir ebrejs. Pirms četrdesmit gadiem demokrāti izvirzīja katoli Džonu F.Kenediju.

Ala Gora lēmums Libermanu izvirzīt Savienoto Valstu viceprezidenta amatam ir izraisījis plašu atbalsi, ko pārspēj vienīgi Džona F.Kenedija nominācija prezidenta amatam. Kenedijs bija pirmais katolis, kas pretendēja uz šo augsto amatu un 1960. gadā to arī ieguva. Četrdesmit gadu vēlāk biļeti uz prezidenta amatu saņem ebrejs, lai arī kā otrais. ASV viceprezidenta uzdevumi aprobežojas ar to, ko viņam atstāj prezidents, taču, ja ar prezidentu kaut kas notiek, viņam uzreiz ir jāpārņem visa atbildība. Protams, ka amerikāņi pirmām kārtām balso par prezidentu, tomēr viņi patur prātā arī to, ka viņa vietā var nākt viceprezidents.

Reliģija, morāle, atbildība

Kenedija reliģiozitāte, par ko nekas daudz nebija zināms, nebija noteicošais faktors amata pienākumu pildīšanā. Libermans, pēc viņa paša teiktā un rīcībā esošās informācijas, ir daudz vairāk reliģijā noenkurojies vīrs. Tomēr nav nekāda iemesla domāt, ka viņš kā ASV viceprezidents nespēs vienu no otra atdalīt politisko amatu un ticību. Viņa Konektikutas štata senatora praksē šādi gadījumi nav zināmi. Tas viņam ir nodrošinājis republikāņu cieņu un arvien lielāku vēlētāju atbalstu. Libermana pievēršanās judaismam, liecina par uzticību vērtībām, un no viņa stiprās ticības varētu pamācīties dažs labs kristietis, kurš Bībeli vairāk izmanto savu uzskatu attaisnošanai. Libermans ir morāles cilvēks klasiskā nozīmē, bet ne fanātiķis. Viņš savu pārliecību neslēpj, taču neaicina citus tai pievienoties. Kas attiecas uz Svētā sabata praktisko ietekmi, tad, kā saka ASV Ortodoksālo ebreju jumta apvienības direktors Nātans Diamonts, nav jābaidās, ka varētu izraisīties konflikts.

Līdzko kļuva zināms par Libermana kandidatūru, republikāņi teica, ka šis vīrs viņiem stāvot tuvāk nekā demokrātiem. Tas ir pareizi tikai daļēji. Pirms desmit gadiem Libermans balsoja par operāciju "Desert Storm" pret Irākas diktatoru Sadamu Huseinu. Starp nedaudzajiem demokrātiem, kuri toreiz atbalstīja prezidentu Bušu, starp citu, bija arī Als Gors. Pēdējā laikā Libermans izrāda interesi par tā saukto School Vouchers ideju, ko republikāņi labprāt nodod vecākiem, lai viņiem dotu iespēju bērnus sūtīt privātajās skolās. Tas nepatīk skolotājiem, kuri pārsvarā ir orientēti demokrātiski, tomēr tiek uzskatīts, ka šis rūgtais piliens tiks norīts. Galu galā Libermans pārstāv New Democrats apvienību, kas tiecas uz politiskā centra pusi. Virknē jautājumu — pretraķešu aizsardzība, atmieroču izmēģinājumu aizliegums un aborti — senators no Konektikutas vairāk atrodas demokrātu teritorijā.

Austrumkrasta preses ziņojumi un komentāri par pirmo ebreju kandidātu uz viceprezidenta amatu tomēr neatspoguļo domas visā valstī. Teritorijā starp Apalačiem un Kaliforniju ebreju izcelsmes kandidātam var būt lielāka pretestība nekā Austrumkrastā un Rietumkrastā, kas pēdējos divos gados uz Vašingtonu ir nosūtījuši divus senatorus. Antisemītisms arī valsts rietumos un dienvidos ir novērojams nelielā iedzīvotāju slānī, un, kā rāda pētījumi, vairums no šiem antisemītiem vēlēšanās nepiedalās vispār. Taču vēlēšanas prasa pozitīvu lēmumu, nevis tikai pieciešanu. Daži brīdinoši domā, ka Libermans nespēs atbrīvoties no rabīnu ietekmes. Tāpat netrūkst brīdinošu balsu arī ebreju aprindās, kuri nedomā, ka nav labi sevi pārāk izrādīt sabiedrībā. Diskusijas par šo jautājumu jau ir sākušās. Nešvilā, Tenesijā, kas ir Ala Gora dzimtene, par šādiem apsvērumiem nekas nav dzirdams. Šeit valda līksmība, tāpat kā nedēļu iepriekš republikāņu kongresā Filadelfijā. Baptists Gors un Libermans uzsver ticības nozīmi amerikāņu sabiedrībā, taču galvenokārt saliedētas ģimenes nozīmi.