1990.gada 26.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam apspriest likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuru mēs apspriedām jau pirms šīs sēdes.

Vārds finansu ministra vietniekam Skultes kungam.

M.Skulte, finansu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Es saprotu to aktivitāti un ieinteresētību ne tikvien no deputātu puses, bet arī no visu mūsu iedzīvotāju puses, kas ir saistīta ar jauno projektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jo tas praktiski skar katru no mums neatkarīgi no tā, kurā sfērā, kurā nozarē katrs strādā. Un katru skar tas, cik mēs nopelnām un kādu nodokli mēs maksājam. Tāpēc arī, izstrādājot šā nodokļa projektu, valdība centās attiecīgi panākt kaut kādu diferenciāciju, kas palīdzētu apmierināt jebkuru iedzīvotāju slāni un būtu saistīta ar nodokļa maksājumu atkarībā no cilvēka ienākumiem. Jāsaka, ka šis projekts– varbūt es pats varu atzīties arī no valdības puses– nav pats ideālākais, taču mēs, izstrādājot šo nodokļa likmi, centāmies ievērot to sociālo taisnīgumu, to īpatnību, kas ir saistīta ar inflācijas pieaugumu, lai ar nodokli noregulētu ne tikvien, teiksim, attiecīgo budžetu ieņēmuma daļas izpildi, kas mums ir ieslēgta un attiecīgi novirzīta tautsaimniecības finansēšanai, bet arī, diferencējot šīs likmes, puslīdz līdztiesīgi nodibinātu taisnīgumu attiecīgajām iedzīvotāju kategorijām atkarībā no viņu saņemamās izpeļņas.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka tā vieta, kas pašreiz tieši saistīta ar starpību starp komisijas piedāvāto projektu un valdības izstrādāto projektu, ir saistīta ar nodokļa likmi algas apmēriem no 151 rubļa līdz 455 rubļiem. Uzskatām, ka šis valdības variants, ja tas šodien tiks no deputātu puses noraidīts, tad mēs, Černaja kungs jau minēja to, varam zaudēt attiecīgi diezgan ievērojamu summu budžeta ieņēmumos. Un, pēc mūsu aprēķina, mēs uzskatām, ka šī maksātāju kategorija, kas saņem tieši šo algas apmēru– ir grūti sastādīt un pateikt tās visas izmaiņas, kas varētu būt 1991.gadā,– bet šī kategorija var svārstīties līdz 70 procentiem maksātāju. Un jūs saprotat, ko tas nozīmē, ja, teiksim, attiecīgi mainīs un pazeminās likmes uz leju. Mēs uzskatām, ka tas varētu sastādīt kādus 70–80 miljonus rubļu. Kopējā summa, protams, nav sevišķi liela, bet, ņemot vērā attiecīgi budžeta spriedzi izdevumu daļā, jāsaka, ka šī summa var stipri iedragāt to pasākumu finansēšanu, kas ir paredzēti mums budžeta projektā un kuri praktiski šinīs dienās tiks iesniegti jūsu izskatīšanai. Es runāju attiecībā uz 7.pantu.

Un tāpēc es ļoti lūdzu deputātus vēlreiz izsvērt un izvērtēt šos momentus, jo mums tomēr jāņem vērā arī tas apstāklis, kādi nodokļu likumdošanas izstrādāšanas momenti un piegājieni ir mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā, izstrādājot nodokļu likumus, ļoti krasi paņēma likmi 18 procentus no nulles varianta līdz 600 rubļiem mēnesī. Mums tā ir stipri zemāka. Arī par Igauniju jāsaka tas pats– tur ir 16 procenti. Varbūt mēs varam iet vidusceļu. Un, manuprāt, mēs nevaram tik sīki diferencēt un iztikt ar tādu mazu intervālu pie maksimālās nodokļa likmes attiecībā uz visaugstāko algas apmēru, kāds pašreiz noteikts mūsu komisijas piedāvātajā variantā; varbūt vajadzētu straujāk šo likmi sākt un attiecīgi kāpināt uz augšu līdz 35 procentiem, mums bija līdz procentiem 40. Tas ir viens moments, par kuru es gribēju teikt. Un es ļoti lūdzu attiecīgi izvērtēt un pozitīvi aplūkot, teiksim, šo momentu, lai dotu mums tiesības vēlreiz attiecīgi projektu pārskatīt un tuvināties pirmajam variantam.

Attiecībā uz 5.pantu. 5.pantā ir strikti noteikts nodokļa ienākušās summas sadalījums pa budžetiem. 80 procenti– vietējam budžetam, vietējai pašpārvaldei, 20 procenti– republikāniskajā budžetā. Visumā jāsaka, ka šis variants ir pieņemams, bet es gribētu lūgt, ņemot vērā faktisko budžeta veidošanas procesu un ieņēmuma apjomus no šā nodokļa, kādi būs un var izveidoties un kādi mums ir aprēķināti, ieslēgt attiecīgos budžetos, jo citādi mēs nonāksim pie diezgan lielas disproporcijas un nesamērības starp atsevišķiem budžetiem. Es varu pailustrēt trīs četrus budžetus, kā, teiksim, tie veidosies, ja mēs piemērosim atskaitījumus 80 procentu apmērā un ieskaitīsim budžetā. Kaut vai ņemsim Rīgas pilsētu, to kontingentu, kas šodien ir paredzams, saņemot ienākumus no ienākuma nodokļa no strādniekiem un kalpotājiem. Ja mēs piemērosim 80 procentu ieskaitīšanu šinī budžetā, tad iznāk 152 miljoni liela summa, neskaitot tos ieņēmumus, kas pilnīgi nodrošina šā budžeta normālu funkcionēšanu. Līdzīgs stāvoklis ir Rīgas rajonā, bez tam vēl arī Jelgavas rajonā, varbūt vēl vienā otrā citā. Tāpēc man bija šāds lūgums valdības vārdā. Es lūgtu, apstiprinot budžetu, varbūt konkrēti katram gadam ņemt vērā šos apstākļus un individuāli tur, kur ir, teiksim, liela nesamērība, noteikt konkrētu procentu, lai neiznāktu tā, ka uz citu trūcīgā budžeta rēķina, kur nauda varbūt ir vairāk vajadzīga, mēs varētu izlīdzināties, palīdzētu viņiem, lai mēs varētu radīt sabalansētu republikānisko budžetu vai atļaut šo procesu noteikt zemāku.

Bez tam, vienkārši izmantojot iespēju, es gribēju pateikt vēl, lūk, ko. Šeit viens deputāts uzstājās un teica: kāpēc ir jāaprēķina nodoklis no sociālās apdrošināšanas, tas ir, no slimības pabalstiem? Praktiski tā ir tā pati alga, ko saņem strādājošais algas vietā, bet tikai no cita avota. Kāpēc tad šinī gadījumā mums ir jāizdara izņēmums, ja, teiksim, viņš saņem praktiski to pašu kompensāciju, tikai no cita avota? Taču arī tas ir saistīts ar viņa materiālo apgādi. Tas bija viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Gabrānovam.

P.Gabrānovs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāteic, ka nodokļi ir maksāti visos laikos. Jautājums vienmēr ir bijis tikai par to, cik lieliem tiem jābūt un kam jāmaksā. Arī tagad, izstrādājot jaunos likumus par nodokļiem, domstarpību un atšķirīgu viedokļu ir daudz. Tas pilnā mērā attiecas arī uz lauksaimniecību.

Es gribu runāt par principiālo pieeju lauksaimniecības nodokļu sistēmai Latvijas Republikā. Piemēram, 30.gadi. Jāuzsver, ka nodokļi toreiz bija daudzkārt zemāki nekā citās valstīs. Tas bija viens no faktoriem, kas palīdzēja konkurēt pasaules tirgū ar lauksaimniecības produkciju, nostiprināt un attīstīt lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Lauksaimnieki nemaksāja ienākuma nodokli. Likumā bija teikts, ka no ienākuma nodokļa atbrīvoti ienākumi no nodarbošanās ar lauksaimniecību vai tās nozarēm: lopkopību, putnkopību, biškopību, zemkopību, zemniecību, dārzkopību, augļkopību, sakņkopību un pļavkopību un citu. Ar nodokli neaplika arī ienākumus no lauksaimnieciski izmantojamās nekustamās mantas. No nekustamās mantas maksāja taksācijas vērtību 0,3 procentus, kuru neizmantoja lauksaimnieciskajai ražošanai. Lauku saimniecības maksāja nodokli par derīgās zemes platību. Summas bija šādas: par 10–15 ha līdz 15 latiem, par 15–25 ha– 20 latus, par 25–50 ha– 25 latus, par 50–100 ha– 35 latus, un virs 100 ha– 40 latus. Lai gan latus nevar salīdzināt ar rubļiem, bet tomēr. Gribas piebilst, ka neviena valsts nav spējusi iegūt neatkarību, nebūdama ekonomiski spēcīga. Un neviena valsts nav kļuvusi ekonomiski spēcīga, ja lauksaimniecība ir vāja. Lauksaimnieku darbu nevar salīdzināt ne ar vienu kādas citas nozares darbu. Tas notiek pārsvarā laukā– lietū, vējā, sniegā, salā vai dedzinošā saulē. Bieži no agra rīta līdz vēlai tumsai. Darbs notiek fermās, kur ne vienmēr ir labvēlīgi un veselīgi darba apstākļi. Bieži piemin citas darba vietas, bet nevienu citu nevar salīdzināt ar lauksaimniecību.

Ja tagad runājam par brīvām cenām, tad paskatīsimies valdības iedotos papīrus. Tur redzams, ka rūpniecībai būs no 42 līdz 50 procentiem brīvo cenu, bet lauksaimniecībai– 5 procenti brīvo cenu, te pamatā paliek cietās cenas. Lauksaimniecībai tagad ir lieli ilgtermiņa kredīti. Kādu ceturto vai piekto daļu noraksta. Lai gan lauksaimniecībai ir ļoti smags stāvoklis tagad, taču, kā saka, ir paredzams uzlikt papildu nodokli. Jau tā tur ir nodoklis par degvielu, tur ir daudz, daudz visādu veidu nodokļu. Un liels nodoklis ir arī sociālajai nodrošināšanai. Tādējādi lauksaimniecība pašreizējā momentā nes vislielāko slodzi. Mums šeit ir vairāku deputātu priekšlikums par 4.panta septīto apakšpunktu, kur ir runa par to cilvēku atbrīvošanu no ienākuma nodokļa, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Kolēģi deputāti! Kārtējo reizi mēs nodarbojamies ar ekonomiska rakstura likumprojekta apspriešanu, bet man gribas pasvītrot, ka šis likumprojekts ir īpašs, jo tas skar katra strādājošā kabatu. Un tāpēc no mūsu puses šim likumprojektam jāpievērš sevišķa uzmanība.

Es laikam sākšu ar paradoksālu apgalvojumu, bet, ja šo likumprojektu apspriestu pēc reāli novērtētas šodienas situācijas (es domāju ekonomisko situāciju), tad šis likumprojekts nevienam nebūtu vajadzīgs. Nav vajadzīgs, pirmām kārtām, tāpēc, ka mēs zinām, ka tuvākajā laikā tiks atceltas visas un visādas dotācijas, ka cenas ies uz augšu, kļūs brīvas. Šajā gadījumā būs vajadzīgas kompensācijas darba algas paaugstināšanas veidā, tas ir, šeit minētie dati kļūst vienkārši pilnīgi nevajadzīgi, novecojuši. Tomēr šis likumprojekts ir vajadzīgs, bet, domāju, mums pie tā vēl jāstrādā. Tas ir pirmais, ko es gribu teikt.

Otrais. Paaugstināšana, izrietoša no pirmā nosacījuma. Darba algas paaugstināšana pastāvošā preču deficīta apstākļos nav nekas cits kā kārtējais inflācijas spirāles loks. Arī no šīs puses mums jāapskata šis likums.

Un pats galvenais, ko es gribu pateikt. Gribētos pievērst uzmanību 9.lappusē izvietotajām tabulām, tas ir, tām, no kurām redzams, no kā mēs ņemam ienākuma nodokli, no kādas strādājošo kategorijas nāk ienākuma nodokļa galvenā daļa. Nav grūti saskatīt, ka nodokļu iemaksu lauvas tiesa nāk no strādājošo kategorijas, kura saņem 500 rubļu un vairāk. Un man, piemēram, nav gluži saprotams, no kā vadījušies tabulas sastādītāji, tabulas, kura te nosaukta par alternatīvo, kaut arī tajā nav ievēroti mūsu pastāvīgajā komisijā notikušās apspriešanas rezultāti, pilnīgi ignorēts tas, kas tika ierosināts patiešām alternatīvajā tabulā. Ilustrēšu teikto ar vienu piemēru. Sākuma tabulā pie algas 500 līdz 700 rubļiem kopējā nodokļa summa ir 90 rubļi un 20 kapeikas, alternatīvajā– 71 rublis 10 kapeikas. Es domāju, ka šī starpība tomēr ir jūtama kabatā, sevišķi mūsdienu apstākļos.

Tālāk. Man nešķiet ļoti pārliecinoša 7.panta kritika, kura skan 11.lappusē. Šī tabula ir labākais stagnācijas laiku piemērs, kuru es atstāju uz sastādītāju sirdsapziņas. Domāju, ka šim dokumentam, kurš pretendē uz likumprojekta lomu, taisnīgi būtu vārdi: labākais stagnācijas laiku paraugs.

Iesniegtā likumprojekta pieņemšana– jautājums nav gluži nevainīgs. Tam ir vesela rinda ekonomisku un sociālu seku, jo skar konkrētu cilvēku noskaņojumus un ģimeņu budžetus. Bet, ja vadāmies no 7.pantam pievienotajiem labojumiem, pareizāk, emocijām, tad jāpiekrīt, lūk, kam. Jā, dzīve kļūst dārgāka, tāpēc tabula jāsāk vispār nevis no 150 rubļiem, kā tas ir 1. un 2. variantā, bet no 500. Ienākumus līdz 500 rubļiem vispār neapliksim ar nodokli. Es orientējos tikai un vienīgi pēc tabulas.

Ko vēl teikt? Es gribu pilnīgi atbalstīt iepriekšējo runātāju: pieeja šim likumprojektam bijusi pārāk vispārīga, vadoties no kopsaucēja, kurš attiecībā uz agrārā sektorā nodarbinātajiem nestrādā. Atbalstot iepriekšējo runātāju, uzskatu, ka visnopietnākā kārtā vajag ieklausīties, ko viņš teica. Un vispār– analizējot šo likumprojektu, goda vārds, arvien biežāk uzmācas doma, ka mēs tik daudz nodokļu esam savairojuši, ka pats pieredzējušākais jurists, vispieredzējušākais nodokļu speciālists sapīsies tajos. Varbūt taisnība ir kolēģim Bartaševičam? Pārvilkt krustu visiem nodokļiem un atstāt vienu nodokli– no ienākumiem.

Noslēgumā es gribu teikt, ka iesniegtais likumprojekts ir pamats sarunai, bet līdz ar to šim likumprojektam ir vajadzīga nopietna pārstrāde. Es to atstātu, starp citu, beidzot sarunu, tajā līmenī, kādā tas atrodas pašlaik, bet nekādā ziņā neuzskatu to par gatavu trešajam lasījumam./

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais pieteikts deputāts Buka. Gatavojas Ivars Krastiņš. Ir palicis viens runātājs, un tad mēs varam pāriet pie tā, ko mēs bijām apņēmušies,– apspriest projektu pa pantiem, jo šobrīd mēs atkal izvērsti debatējam.

R.Krūmiņš: Es gribētu izteikties par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Mēs, sākot šodienas darbu, tomēr nobalsojām par to, ka otrajā lasījumā likumprojektus apspriedīsim tikai pa pantiem, neatklājot vispārējas debates. Un, cik es sapratu, arī Ekonomikas komisija ļoti labprāt gribētu šo likumu skatīt tādā veidā. Mēs likumu sākam skatīt pa pantiem un debatēt par katru pantu pie šiem zāles mikrofoniem. Un būtu jārunā ļoti konkrēti, nevis tādā veidā, kā tas notiek tagad, kad runājam vispārīgi, tad rezultāta nav, bet laiks iet...

Priekšsēdētājs: Jā. Bet es diemžēl nesāku vadīt šo likumprojektu. Ja mēs reiz esam sākuši debates, tad varbūt pabeigsim. Divi cilvēki ir palikuši, kuri ir pieteikušies. Te ir ļoti daudz priekšlikumu, un varbūt, debatējot par katru pantu atsevišķi, mēs ieiesim vēl dziļāk mežā. Lai cilvēki izsakās. Lūdzu.

S.Buka: */Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka sliktie piemēri ir kā lipīga slimība, tas ir, konceptuālu problēmu apspriešana otrajā lasījumā, un šodien šo “labo” piemēru pasniedza deputāts Bojārs. Viņu neviens neapturēja, tāpēc pašlaik nebūtu korekti veikt kaut kādus represīvus pasākumus pret citiem deputātiem, jo vairāk tāpēc, ka deputāts Bojārs norunājis aizgāja. Es apstāšos arī pie konceptuāliem jautājumiem. Uzskatu, ka par tiem var runāt otrajā lasījumā, ieskaitot no šiem konceptuālajiem punktiem izrietošās konkrētās izmaiņas.

Pieņemot jebkuru koncepciju likumam par aplikšanu ar nodokļiem, mums jāapzinās mērķi, kādi ir šim likumam. Jebkura likuma par nodokļiem mērķis– papildu naudas saņemšana budžetam. Un šis mērķis ir lieliski izsekojams šajā likumā. Otrs mērķis– tās vai citas ekonomiskās struktūras stimulēšana. Trešais uzdevums, kas obligāti jāizpilda jebkurai valdībai un jebkuram likumdevējam orgānam, saistīts ar to, ka jauna nodokļa ieviešanai nevajag pazemināt dzīves līmeni cilvēkiem, kuriem darbaspēka pārdošana ir galvenais ienākumu avots. Un, visbeidzot,– tas ir nolikums par ienākumu pārdalīšanu. Diemžēl šai daļai ir nosaukums “sociālais taisnīgums”, bet mūsu zemē vārds “sociālais” asociējas ar vārdu “sociālisms” un tāpēc bieži tiek atmests, jo tas neapmierina vairākumu. Tāpat konceptuāli ir ierosināts jautājums par to, vai pilsonis ir cilvēks, kurš maksā nodokļus vai nemaksā tos. Bet, ja tas ir pilsonis, kurš izvairās no nodokļu nomaksas? Mēs viņam atņemsim pilsonību vai varbūt sodīsim? Tādi konceptuāli piemēri, par kādiem šodien runāja, diezin vai ir pieņemami. Tagad par pārrēķināšanos šajā likumprojektā. Mums izsniegtajos Ministru padomes 1991.gada budžeta projektos nodokļiem jāienes budžetā 548 miljoni rubļu, kas ir par 132 miljoniem vairāk nekā 1990.gadā, tai skaitā 41 miljonu dod nodokļu iekasēšana no iedzīvotājiem, no kuriem agrāk tie netika iekasēti, tas ir, no kolhozniekiem un lauksaimniecības kooperatīvu locekļiem.

Šajā pašā projektā ir absolūti nedivdomīga runa par cenu ievērojamu paaugstināšanos. Lūk, no šīm pozīcijām pacentīsimies izskatīt likuma projektu, kurš mums šodien iesniegts kā pilnīgi izstrādāts. Mani izbrīna, piemēram, 4.panta 1.punkts, kurā ir runa par to, ka ienākums par slima bērna apkopšanas laiku ir jāapliek ar nodokli. Tas ir periods, kad ģimenē parasti pieaug izdevumi, bet mēs cenšamies pielietot vēl ienākuma nodokli. Tieši tāpat 4.panta 7.punktā tiek ierosināta cilvēku daļas, kuri nodarbināti lauksaimniecībā, zināma diskriminācija, tas ir, ar nodokļiem apliekam, kā jau paredzēts Ministru padomes projektā, kolhozniekus un sovhozu darbiniekus, un tajā pašā laikā ienākumus no personīgās palīgsaimniecības, zemnieku un amatnieku saimniecību lauksaimnieciskās darbības mēs pilnīgi atbrīvojam no aplikšanas ar nodokļiem. Diezin vai tas ir pilnīgi taisnīgi. Iespējams, vajadzētu atbrīvot no aplikšanas ar nodokļiem visus lauksaimniecībā nodarbinātos.

Pēc mana ierosinājuma pirmajā lasījumā tika izskatīta no nodokļiem ienākušo līdzekļu sadalīšana starp vietējo un valsts budžetu. Parādījās skaitļi: 80 procenti un 20 procenti. Šodien, manuprāt, 80 un 20– tie ir no griestiem paņemti skaitļi, neviens tos reāli nav pamatojis. Kāpēc ne 70 un ne 30 procenti, ne 60 un ne 40 procenti? Līdz šodienai atbildi mēs neesam saņēmuši. Nedrīkst pieņemt punktu bez tā ekonomisko seku aprēķina.

Tālāk 7.pants. Neviens negrib maksāt ienākuma nodokli tādos apmēros, kādi tiek ierosināti jebkurā tabulā. Pirmajā variantā pie izpeļņas līdz 400 rubļiem ierosinātā nodokļa summa bija 13 procenti, tagad 15 procenti; pie ienākuma vairāk nekā 2500 rubļu bija 45 procenti, tagad– 35 procenti. Papildus ienākuma nodoklis ienesīs nākamajā gadā 132 miljonus. Tad uz kā rēķina ienāks šī nauda? Vai valdība izdarīja iepriekšējās tabulas un šodienas tabulas pārrēķinu? Kādi sabiedrības slāņi iemaksās šos papildu miljonus republikas budžetā? Pagaidām mēs to nezinām

8.pants, par kuru diskusija izvērsās ne pirmo reizi. Es arī šodien apgalvoju, ka 100 rubļi 1991.gadam– tas ir vienkārši smieklīgs ar nodokli neapliekamais ienākuma minimums. Jau šodien mēs lieliski zinām, ka iztikas minimums ievērojami pārsniedz 100 rubļus mēnesī. 1991.gadā šie 100 rubļi, iespējams, sastādīs 30, 40, maksimums– 50 procentus iztikas minimuma.
Tieši tāpat, manuprāt, nav pieņemams 10.panta 4.apakšpunkts, kur runa ir par atbrīvošanu no nodokļa dažāda veida materiālo nodrošinājumu naturālā vai naudas veidā, pie tam republikas valdības noteiktajā. Tas nozīmē spraugu iespējas birokrātiem, kuri varēs izmantot budžeta ienākumu daļu, neiemaksājot budžetā savus naudas līdzekļus. 22.pants, manuprāt, 1. un 2.punktā atkārto tos 30. un 31.panta punktus, kuri jau ir šī likuma pirmajā sadaļā par atbrīvojamajiem no aplikšanas ar nodokļiem (ar trīs un vairāk bērniem). Diezin vai ir vērts vairākas reizes vienā un tajā pašā likumā atkārtot vienu un to pašu prasību dažādiem nodokļu maksātājiem.

Ierosinājums: acīmredzot pirmām kārtām attiecībā uz 3. un 4.sadaļu, manuprāt, vajadzētu ieviest to ienākumu daļu atbrīvošanu no nodokļa, kuras tiek pārskaitītas labdarības organizāciju vajadzībām, dažādiem kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, žēlsirdības fondiem.

Nu, un pēdējais. 46. un 48.pants ir pretrunā ar šodien pieņemtajām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur mēs piemērojam citas soda naudas summas par nodokļu nemaksāšanu./

Priekšsēdētājs: Vārds Ivaram Krastiņam. Un pēdējais runās deputāts Endele.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Man būtu divas piezīmes par 4.pantu. Vispirms es nekādi nevaru piekrist tiem, kuri apgalvo, ka pārejošas darba nespējas un slima bērna kopšanas pabalsti esot darba algas veids. Es atvainojos– par to, ka cilvēks slimo, nevienam algu nemaksā. Gluži analogi– nevienam nemaksā par to, ka viņš mājās kopj slimu bērnu. Tas ir valsts pabalsts sakarā ar darba spēju zaudējumu, sakarā ar to, ka cilvēks nevar strādāt slimības dēļ. Un nekādā gadījumā tas nav uzskatāms par darba algas veidu. Tā, pēc manas saprašanas, ir pavisam nepareiza koncepcija, un līdz ar to es atbalstu Geidāna kunga priekšlikumu svītrot šo 4.1.apakšpunktu, šo te frāzi par pārejošas darba nespējas un slima bērna kopšanas pabalstiem. Acīmredzot šī problēma rodas tādēļ, ka pie zināmiem nosacījumiem mūsu valstī šis darba nespējas pabalsts reizēm līdzinās algai. Un no tā tad arī sākas šīs nesaprašanās. Arī tas ir principiāli nepareizi– pārejošas darba nespējas pabalsts nedrīkst būt vienāds ar darba algu, tam neapšaubāmi jābūt mazākam. Bet acīmredzot to mēs varēsim mainīt. Tātad es noteikti aicinu svītrot šo frāzi no 4.1.punkta.

Otra piezīme attiecas uz 4.21.punktu– vecajā variantā tas bija... tagad jau ir grūti orientēties– dokuments Nr.231. Man tomēr nav īsti skaidrs, kādēļ no tā tika izsvītroti ārā visi invalīdi. Šeit 4.21.punktā bija runa par 1.grupas invalīdu algu, 2.grupas invalīdiem utt. Es īsti nesapratu, kādēļ tagad un kādas motivācijas vadīti likumprojekta autori ir nolēmuši tomēr viņus aplikt ar ienākuma nodokli. Un, ja viņi būtu ar mieru vēlreiz pārskatīt šā 4.21.panta iekļaušanu atpakaļ, tad pie reizes es gribētu norādīt uz vienu trūkumu, kurš, manuprāt, jau sasniedz gandrīz vai parodijas formu 15.pantā, kur ir teikts, ka cilvēku neapliek ar ienākuma nodokli, ja ārpus pamatdarba vietas viņa ienākumi nepārsniedz 25 rubļus mēnesī. Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties tādu darbavietu paralēli pamatdarbam, kur atalgojums nepārsniedz 25 rubļus mēnesī. Es gribētu teikt, ka pat mani ārsta ienākumi– es domāju, ka ārsts ir viens no vismazāk atalgotajiem cilvēkiem,– piedodiet, ir 38 rubļi mēnesī. Jā. Līdz ar to vaina te ir tāda, ka ir minēti šie rubļi arī vecajā variantā 4.21.– 250–200 un 50 rubļi. Un šā likumprojekta nelaime, manuprāt, šajā aspektā ir tā, ka neviens nevar pateikt, cik reāli būs vērti šie 150 rubļi pēc deviņiem mēnešiem. Varbūt tas būs taksometra brauciens no Bolderājas līdz Čiekurkalnam. Un tādā gadījumā šī summa būs pavisam smieklīga. Tāpēc, pēc manas saprašanas, šos te ierobežojumus un atbrīvojumus tomēr vajadzēja sākt skaitīt no iztikas minimuma. Tas ir tas pats, ko teica Bukas kungs,– šie 100 rubļi, jādomā, pēc pusgada sen vairs nebūs šis iztikas minimums. Ekonomikas ministrijas Labklājības departaments reizēm operē ar skaitļiem gan 160, gan reizēm 200 rubļi mēnesī nākamajā gadā. Diemžēl mums precīzas informācijas nav. Ja paliek šie te 100 rubļi, tad acīmredzot šeit varētu būt liela netaisnība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Endelem. Un minūti vārdu lūdz arī deputāts Cupruns. Vai jūs pirms deputāta Endeles gribat izmantot to minūti? Labi! Lūdzu, minūti, ja jums deputāts Endele to atļauj. Runā, runā!

J.Endele: Cienījamie kolēģi! Es runāšu par dažām ļoti konkrētām lietām, kas attiecas uz šo likumu. Pirmkārt, par 3.panta 7.iedaļu. Tā šobrīd skan: “Ienākumi no personiskās palīgsaimniecības, zemnieku, amatnieku saimniecību lauksaimnieciskās darbības”. Es vēlreiz gribu uzsvērt to domu, ka, zemniekam paņemot savu saimniecību, tā būs ļoti apkrūmota, un par šiem krūmiem viņš, teiksim, pēc zināma laika maksās nodokli, bet šie krūmi neko neražos. Tā kā vienu daļu no šiem krūmiem var ar daudz mazākiem līdzekļiem apūdeņot un audzēt zivis, tad es ierosinu pielikt šeit klāt arī no “zivsaimnieciskas darbības”. Tas mums nāks tikai par labu.

Otrkārt. Par galveno, tas ir, par 7.punkta tabulu. Arī šeit izskanēja vairāki viedokļi. Iespējams, ka šodien mums vajadzētu rīkoties šādi. Es esmu iesniedzis divas tabulas. Šī tabula, kas iegājusi likumā, arī ir mana tabula. Tomēr es ieteiktu šodien izsvērt varbūt šādas lietas. Pirmā. Te bija ierosinājums, ka šo tabulu vajadzētu veidot, izejot no minimuma, nevis no 101 rubļa. Otrā, par kuru gan neviens nerunāja, bet kura ir ļoti svarīga: kādi ir griesti, tā sakot, cik tālu sniegsies šis ienākuma nodoklis. Man ir ielikti 35, sākotnējā projektā komisijai bija 45 procenti, un, ja jūs paskatītos 13.lapaspusē, kur ir sazīmēti šie te grafiki, tad tur pašreiz ir minēti 13 procenti. Tātad, veidojot šo konkrēto tabulu, pēc kuras tiks maksāts nodoklis, mums šodien būtībā vajadzētu vienoties par sekojošām lietām: vai nu mēs jau iestrādājam konkrētu minimumu, kā tas ir šeit– 101 rublis, vai pašlaik to atstājam ar mērķi, ka viss pārējais ir atkarīgs tieši no tā, kādu mēs šeit skaitli ieliekam. Ja valdība pateiks, ka iztikas minimums ir 200 rubļu, tad mēs sākam rēķināt no 200 rubļiem, un, tā kā klāt ir arī formulas, pēc kurām aprēķināt, tad nekādi sarežģījumi, nekādas grūtības neradīsies. Un vajadzētu vienoties, kādi ir griesti– vai nu ir 35, vai 33 procenti kā amerikāņiem. Es domāju, ka tos tomēr vajadzētu ļoti satuvināt ar peļņas nodokli, jo pretējā gadījumā ir iespējas, ka bēgs no viena nodokļa uz otru. Tad šiem procentiem vajadzētu būt diezgan tuviem.

Trešais jautājums, par kuru vajadzētu vienoties, ir tas, kura tad būs tā nodokļu maksātāju masa, kas maksās mazāk nekā līdz šim. Šeit pašlaik ir iestrādāta likme līdz 450 rubļiem. Mēs, deputāti, ja jūs paskatāties tajā tabuliņā, kura ir uzrakstīta šausmīgi sīkā drukā un kuru nevar salasīt, tad šobrīd maksātu– ja gadījumā tas tiek pieņemts– par 5 rubļiem vairāk, līdz ar to mēs parādītu labu žestu, ka mēs maksājam lielāku nodokli nekā pašlaik, jā. Tas ir aptuveni 5 rubļiem vairāk. Taču mums, es vēlreiz atkārtoju, vajadzētu tomēr vienoties par principu, kā mēs šo konkrēto tabulu veidojam. Tas attiecas arī uz pārējām tabulām. Vienā no tām ir kļūda, kuru es atzīmēju. Šīs tabulas pirmajā rindiņā pareizi ir jābūt: 15 procenti virs 100 rubļiem.

Par 9.punktu. 9.punktā faktiski tiek aizsargāti tie cilvēki, kuru apgādībā ir trīs un vairāk cilvēku. Kāpēc gan nevarētu jebkuru apgādājamo aizsargāt? To var darīt procentuāli: ja ir viens apgādājamais– 10 procenti, ja ir divi– 20 procenti, ja trīs– 30 procenti, ja četri– 40 procenti. Nevienam jau desmit apgādājamo droši vien nav. Tad tomēr būtu panākts, ka šī aizsardzība attiecas uz visiem, kuriem ir apgādājami cilvēki ģimenē un kuru iztikas minimums ir, teiksim, līdz 120 rubļiem; par to atkal vārēs runāt atkarībā no tā, kādu valdība definēs šo nabadzības robežu.

Un pēdējā piezīmīte ir par 14.pantu. Te acīmredzot ir kļūda pirmajā rindiņā– no 26 līdz 400. Tātad, ja mēs pieņemam pāreju no 400 uz 401 rubli, tad nodoklis, pārejot no 400 uz 401, tas ir, pārejot par vienu rubli, nodoklis pieaug par 3 rubļiem 90 kapeikām. Tālāk, pārejot no 401 uz 402– atkal par vienu rubli, tā kā tur ir iestrādāts par... 20 kapeikām. Tātad te acīmredzot ir ieviesusies kļūda.

Tas man ir viss. Taču, es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka tieši par šo tabulu, kā arī par visām tabulām mums tomēr vajadzētu vienoties par principiem, kā mēs tās veidojam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Cuprunam. Vienu minūti.

I.Cupruns: Jā, godātie kolēģi, tikai vienu minūti, vairāk nevajag. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz dienas pirmajā pusē pieņemtā likumprojekta otro lasījumu, kur 159.pants skan šādi: “Ienākumi, peļņas un citu objektu slēpšana no aplikšanas ar nodokļiem. Par ienākumu, peļņas vai citu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem uzliek naudas sodu no 100 rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.” Pašreiz izskatāmajā likumprojektā 46.pants skan šādi: “Iedzīvotājus, kas nav iesnieguši vai laikā nav iesnieguši deklarāciju par ienākumiem vai tajā uzrādījuši nepareizus datus, tas ir, slēpuši ienākumus, soda ar naudas sodu no 50 līdz 100 rubļiem, bet, ja to darījuši atkārtoti,– tad no 200 līdz 300 rubļiem.”
Es domāju, vienas dienas laikā mēs nevaram balsot par diviem likumprojektiem otrajā lasījumā, ja tur ir tik spēcīga nesaskaņa, vai ne? Tātad, lūdzu, vērsiet uzmanību uz to. Vispār principā 46.pants jāmet ārā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot mums tagad vajadzētu sākt pēc reglamenta šā likuma pieņemšanu. Kurš, lūdzu, vadīs ienākuma nodokļa likuma pieņemšanu? Āboliņa kungs? Jūs, lūdzu?

R.Černajs: Kā jau teicu, šim likumprojektam bija ļoti daudz priekšlikumu; priekšlikumi ir apkopoti, taču man ir jāatvainojas Geidāna kungam un citiem deputātiem, ka diemžēl šajā uzziņu materiālā nav rakstīts, kuri papildinājumi ir pieņemti, kuri nav pieņemti, kuri noraidīti. Praktiski ir ņemti vērā gandrīz visi priekšlikumi, tikai tie ir tādā veidā iestrādāti šajos likumprojekta pantos, ka vienkārši nevar pateikt, vai tas ir pieņemts vai nav. Varbūt es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pieņemts, bet deputāts domā citādāk. Tas ir tāpēc, ka nav šis komisijas viedoklis pierakstīts klāt.

Priekšsēdētājs: Tāpēc es gribu lūgt pie pantiem komentēt, vai mums ir jābalso vai nav, un savukārt tad mēs uzklausīsim deputātu priekšlikumus.

R.Černajs: Acīmredzot būtu vietā par šo priekšlikumu deputātam prasīt, vai viņš piekrīt tā pašreizējai redakcijai vai tomēr pastāv uz sava priekšlikuma balsojumu. Mans priekšlikums būtu tāds, ka no visiem šiem priekšlikumiem, kas šeit ir nodrukāti, balso tikai deputātu iesniegtos priekšlikumus. Šeit ir arī sabiedrisko organizāciju un vienkārši iedzīvotāju priekšlikumi. Tie jau ir ņemti vērā, un tos mēs nebalsosim. Vienīgi, ja atkal kāds deputāts uzstāj par šo priekšlikumu, tad mēs to varam balsot, tā kā tas ir nodrukāts, pavairots un visiem redzams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, mēs laikam varam sākt. Sāksim. Lūdzu, par 1.pantu!

R.Černajs: Tātad par 1.pantu mums priekšlikumu nav. Arī deputātiem nav. Vispār nav nekādu rakstisku priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja priekšlikumu nav, mēs šo pantu nebalsosim. Mēs pieņemsim to kopumā, balsojot par likumprojektu otrajā lasījumā. Nevienam iebildumu nav?

Tātad, lūdzu, pārejam tālāk pie 2.panta.

R.Černajs: Arī par 2.pantu deputātu priekšlikumu nav. Par 2.panta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot 2.pants jāskatās pa daļām, jo tam ir divas daļas. Tātad par tā pirmo daļu nav. Par otro?

R.Černajs: Par otro arī nav. Ir par 3.pantu. Iedzīvotāji, kas gūst ienākumus no uzņēmējdarbības, kas ienāk no apliktā peļņas nodokļa. Ir Edmunda Krastiņa priekšlikums. Tas ir pieņemts citā redakcijā un skan citādāk.

Priekšsēdētājs: Vai Edmunds Krastiņš pieņem šādu variantu vai tas būs jābalso? Tātad pieņem. Lūdzu, tālāk! Tātad par 3.pantu nav priekšlikumu. Vai deputātiem arī nav?

R.Černajs: 4.pantā tātad ieteikts svītrot: “izņemot pabalstu par darba nespēju un slimu bērnu kopšanu”. Šeit jau par šo...

Priekšsēdētājs: Vai komisija pieņem labojumus, kuri tika izteikti?

R.Černajs: Tātad šis labojums nav pieņemts. Tas būtu jābalso, jo, kamēr šis pabalsts ir tikpat liels kā darba alga, tādā gadījumā, ja mēs šo darba nespējas apmaksu tomēr neapliksim ar nodokli, tad radīsim tādu situāciju, ka tomēr būs izdevīgi slimot un saņemt lielāku vai nu pabalstu, vai atlīdzību, vienalga, kā to nosauc. Tāds bija komisijas viedoklis. Un, ja, teiksim, par bērna kopšanu nesaņem ienākumu, tādā gadījumā no nulles jau arī nekādu ienākumu nevar aprēķināt.

Priekšsēdētājs: Tātad ko jūs iesakāt balsot? Nolasiet tekstu, jo man liekas, ka te ir grūti orientēties.

R.Černajs: Ir ierosinājums 4.panta 1.apakšpunktā svītrot: “izņemot pabalstu par pārejošu darba nespēju un slimu bērnu kopšanu”. Šeit jādod vārds deputātiem, kā viņi pastāv uz savu labojumu.

Priekšsēdētājs: Tad par kuru esat jūs? “Valsts pabalstu izmaksu un sociālās apdrošināšanas fondu, izņemot pārejošas darba nespējas un slimu bērnu kopšanas pabalstu”. Vai to jūs ierosināt balsot?

R.Černajs: Es ierosinu balsot komisijas piedāvāto priekšlikumu, tādu, kāds tas bija 4.pantā. Tas jau būs citā vietā. Ceturtais būs pirmais.

Priekšsēdētājs: Ceturtais 1.1. un ceturtais 1.

R.Černajs: Deputāti ierosina svītrot vārdu “izņemot”.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ir pret to?

R.Černajs: Komisija ir pret, jā.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, balsosim. Ja jums kas sakāms par šo deputātu priekšlikumu, lūdzu, pirmais mikrofons.

T.Eniņš: Attiecībā uz šo punktu komisija nav pret, mēs tikai nepareizi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Lūdzu, nosauciet uzvārdu!

T.Eniņš: Mēs arī esam tieši par to, ka vajadzētu svītrot vārdiņu “izņemot”, jo līdz šim ne no vienas darba nespējas lapas nekad ienākuma nodokļi nav atskaitīti.

Priekšsēdētājs: Nu īsti es tad nesaprotu. Komisija ir par vai pret? Ko mēs balsosim?

R.Černajs: Komisija ir par tādu redakciju, kāda tā mums ir likumprojektā. Priekšlikums tātad ir– svītrot to.

Priekšsēdētājs: Svītrot? Tātad balsojam vārdiņa “izņemt” svītrošanu. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Acīmredzot Ekonomikas komisija ir par to, ka jāatstāj vārds “izņemot”, bet otra komisija, ko pārstāv deputāts Eniņš, ir par to, ka nodoklis ir jāņem. Es aicinu tomēr atstāt Ekonomikas komisijas vārdu “izņemot”, jo šis darba nespējas un slimu bērnu kopšanas pabalsts ir tā pati darba alga, ko uzņēmējs sociālā nodokļa veidā jau ir speciāli atskaitījis un akumulējis, lai šiem cilvēkiem, kad slimo viņi paši vai viņu bērni, varētu samaksāt šo darba algu. Taču pēc savas ekonomiskās būtības tā ir tāda pati darba alga, un tai ir jātiek apliktai ar nodokli. Es varbūt ļoti labi saprotu Geidāna kungu, arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju, bet ir jāsaprot un mums jābūt drusciņ arī valstsvīriem, un, ja mēs šeit esam šajā zālē, tad mums jāvadās nevis no emocijām, bet drusciņ jādomā arī ekonomiskās kategorijās. Tāpēc es pastāvu un aicinu jūs atbalstīt tādu redakciju, kā komisija ir uzrakstījusi. Tā ir darba alga, un mums nav nekāda– ne morāla, ne juridiska, ne kāda cita– pamatojuma, lai vienu daļu darba algas mēs apliktu ar nodokli un otru daļu darba algas neapliktu ar nodokli. Citādi izveidojas tāda situācija: mums šobrīd ir viens kritērijs– 100 rubļu, ko mēs neapliekam. Ja mēs sāksim piemērot citus kritērijus kā, piemēram, šeit par darba nespējas pabalstu, un runāt par dažādiem citiem jautājumiem, ko Geidāna kungs jau šeit gari un plaši atstāstīja, tad mēs ejam to pašu ceļu, kad liksim iekšā arī Tēvijas kara invalīdus, un iesim šo politisko ceļu, kāds mums visu laiku bija, kādu Padomju Savienība ir gājusi 73 gadus un kādu mēs esam gājuši 50 gadus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Cienījamais plenārsēdes vadītāj! Es ticu, ka jūs visi tomēr atbalstīsit tos tēvus, kuriem ir bērni, un balsosit par šī vārda “izņemot” izsvītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Man ir ieteikums balsot, kaut gan pozīcija šeit ir skaidra. Ekonomikas komisija, es domāju, pilnīgi skaidri paliks pie viedokļa, ka nav loģiski izņemt šo vārdu “izņemot”, jo tiešām pašreizējā situācija ir tāda, ka praktiski iznāk izdevīgi slimot, kas nav pamatoti. Domāju, ka attiecīgie autori arī paliks pie šā viedokļa. Tāpēc, manuprāt, nevajadzētu turpināt debates, bet vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Stroganova kungs! Es došu vārdu vēl arī tiem, kuri ir pie mikrofona, lai argumentētu.

F.Stroganovs: */Godātie kolēģi deputāti! Paskatīsim, no kā veidojas fonds maksai par slima bērna kopšanu un slimības lapu. Tā ir nauda, kas tiek atvilkta no strādājošo darba algas, tas ir, tā jau reiz ir bijusi aplikta ar nodokli un bija kā sociālais nodoklis, tas ir, šī nauda tiek aplikta ar nodokli otrreiz. Man liekas, pabalsti atkārtoti nav apliekami ar nodokli, jo vienreiz sociālais nodoklis jau paņemts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Endziņš vēl ko grib piebilst?

A.Endziņš: Es atkārtošu to, ko šeit pirms manis jau teica: ja mēs izņemsim ārā šo vārdu “izņemot”, tad mēs vienkārši stimulēsim, lai cilvēki vairāk slimotu, jo katrā ziņā es būtu ieinteresēts labāk slimot un saņemt tīrā veidā savu darba algu bez jebkādiem nodokļiem. Padomāsim tiešām no ekonomiskā viedokļa! Un te nekāda dubultaplikšana ar nodokļiem, kā tikko pirms manis teica, nenotiek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dodu vārdu Gabrānova kungam. Āboltiņa kungs! Mēs jau pietiekami daudz argumentu izteicām, varbūt valdībai ir atsevišķi kas sakāms? Lūdzu, Gabrānova kungs!

P.Gabrānovs: Es uzskatu, ka slima bērna kopšana jau nav nekāds prieka darbs. Es tomēr iesaku vārdu “izņemot” svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboliņa kungs, izsakiet valdības viedokli!

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Valdības viedoklis ir uzrakstīts šeit. Runājot par Stroganova kunga izteikto piezīmi, ka tas ir no darba algām, jāteic, ka tas nav no darba algām. Darba alga tikai kalpo šā sociālā nodokļa aprēķināšanai. Taču tas skar cenas un notiek uz pārējo strādājošo rēķina, jo tas ieiet pašizmaksā. Tātad valdība savu viedokli ir izteikusi un speciāli nav jābūvē stimulēšanas sistēma, kas veicina nestrādāšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi argumenti ir skaidri. Lūdzu, reģistrēsimies. Zālē ir 105 deputāti. Ir divi priekšlikumi: tas, ko piedāvā deputāti– svītrot vārdu “izņemot”, un variants, kas šeit mums ir ierakstīts. Tādā veidā, kādā tas mums šeit ir. Vispirms tātad jāliek uz balsošanu šis variants ar svītrojumu. Tāpēc, lūdzu, balsosim priekšlikumu– 4.panta 1.punktā svītrot vārdu “izņemot”. Šeit ir nepieciešams relatīvais balsu vairākums; kuram no priekšlikumiem būs vairāk balsu, tas tiks pieņemts. Trīs rokas paceltas. Lūdzu rezultātu. Par– 41. Un jūs, Gavrilova kungs? Tātad par– 42. Vēl par ir Preinberga kungs, Zatulivitera kungs. Un jūs? 44– par, 45– ja? Tātad par– 45.

Lūdzu, balsosim šo 1.punkta variantu, kas ir lasāms šeit, izdalītajā tekstā. Tas ir valdības piedāvātais variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, rokas paceliet tūlīt, lai pēc tam nav pretenziju. Jūs pret? Jūs arī pret, Gavrilova kungs? Tā– 55, 56, 57. Tad tomēr paliek šis variants, kuru piedāvājusi valdība.

Lūdzu, izskatām tālāk.

R.Černajs: Tālāk ir priekšlikums par 4.panta 7.apakšpunktu. Tas ir deputāta Endeles priekšlikums. Tātad šeit vienīgi ir jābalso, vai nu mēs šo “zivsaimniecību” atstājam, vai tomēr ne. Komisijai ir tāds uzskats, ka nevajadzētu nekādas citas saimnieciskās darbības te iekļaut kā tikai lauksaimniecisko darbību, tāpēc ka tā jau ir atbrīvota no nodokļiem ar Augstākās padomes iepriekšējiem lēmumiem par zemnieku saimniecībām un to veidošanu un vairāk nekādus atvieglojumus tai nevajadzētu taisīt.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Endele uzskata, ka ir jābalso par zivsaimniecības iekļaušanu šajā 7.punktā? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Es uzskatu, ka ir. Es vēlreiz uzsveru to domu, ka tas ir pārejas posms uz zemes lauksaimniecisku izmantošanu. Šeit jau pašā sākumā ir runa par to, uz ko tas attiecas– tās ir zemnieku saimniecības un palīgsaimniecības. Un es esmu par balsošanu. Tātad mans teksts ir tāds: sākums paliek tāds pats, un tālāk: “...saimniecību lauksaimnieciskās un zivsaimnieciskās darbības”. Papildinājums “un zivsaimnieciskās darbības”.

Priekšsēdētājs: Tātad papildināt 7.punktu ar “lauksaimnieciskās un zivsaimnieciskās darbības”– tāds ir deputāta Endeles priekšlikums. Balsosim par abiem variantiem– par deputāta Endeles piedāvāto variantu un par redakcijas komisijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Endeles piedāvāto variantu, kas paredz arī zināmas priekšrocības zivsaimniecībai. Tā, viens, divi, trīs... Trīs paceltas rokas. Lūdzu! Par– 31... Gavrilovs– pret? Jūs– pret? Un Preinberga kungs... arī pret? Tātad par– 31.

Un, lūdzu, balsosim par pamatvariantu... lai gan acīmredzot nav pat nepieciešamības, bet tomēr nobalsosim pēc reglamenta– tā, kā ir teikts tekstā. Šeit pantam bija divi priekšlikumi, tāpēc balsošana ir vajadzīga. Lūdzu. Par– 53... 54. Tātad paliek pamatvariants. Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: Šeit vēl ir 4.punkta 7.apakšpunkts, par kuru bija ļoti daudzu– apmēram 20 deputātu– ierosinājums atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas ienākumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas. Šo redakciju mēs jau nepieņēmām pirmajā lasījumā, bet tā ir atkārtoti iesniegta arī otrajam lasījumam, un tātad šeit tas acīmredzot ir jāizšķir vēlreiz balsošanā, jo šis jautājums ir iesniegts atkārtoti. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo tomēr uzskata, ka jebkura veida ienākumi ir apliekami ar nodokļiem, tātad, neskatoties uz to, kāda veida ir šī darbība. Tas ir domāts attiecībā tieši uz līgumsabiedrībām, kas ir kolhozi un padomju saimniecības, tas ir, valsts saimniecībās strādājošo ienākumi tātad tomēr arī ir apliekami ar nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs varētu precizēt šā panta formulējumu?

R.Černajs: Varētu ņemt vērā deputāta Grūbes papildinājumu, ka attiecīgi šiem kolhozos strādājošajiem darba algas būtu palielināmas par to summu, ko līdz šim kolhozi ir maksājuši kā ienākuma nodokli par visiem strādājošiem.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir pie 7.panta, par ko jau mēs balsojām? Vai tas ir viens no variantiem? Vai tomēr mēs to nevarētu uzskatīt kā papildinājumu? Komisija piekrīt vai ne? Komisija nepiekrīt.

R.Černajs: Mēs nepiekrītam šim Stroganova, Gabrānova un vēl citu 20 deputātu priekšlikumam. Komisija tam nepiekrīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, formulējiet priekšlikumu vēlreiz, un mēs balsosim to kā papildinājumu. Bet tad ir jānobalso ar balsu vairākumu no balsojušiem.

No zāles: Mēs taču jau nobalsojām par 7.pantu!

Priekšsēdētājs: Nē, 7.pantu mēs nobalsojām, bet komisija acīmredzot... Es to nezināju, ka ir 20 deputātu priekšlikums, kuru viņi atkal ierosina, kaut gan tas ir izbalsots jau iepriekšējā reizē. Lūdzu, nobalsosim to; ar balsu vairākumu mēs varam balsot to kā papildinājumu.

R.Černajs: Tas ir tad, ja šie deputāti pastāv uz balsojumu. Ja pastāv, tad ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Deputāti pastāv, tātad, lūdzu, vēlreiz noformulējiet priekšlikumu. Ir vajadzīgs balsojošo vairākums, lai mēs nobalsotu par šādu papildinājumu. Lūdzu.

R.Černajs: “Ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas”– tas varētu būt septītais, astotais vai vēl kāds cits apakšpunkts, bet nu šāds apakšpunkts 4.pantā ir.

Priekšsēdētājs: Tātad varētu balsot tādu atsevišķu apakšpunktu…

R.Černajs: ...kurš gan ir jau pirmajā lasījumā noraidīts; es atgādināšu, ka pirmajā lasījumā mēs šo apakšpunktu kā tādu esam noraidījuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Kodoliņš gribēja argumentēt? Tikai ļoti īsi, jo mēs par to diskutējām jau pagājušajā reizē.

A.Kodoliņš: Nē, par motīviem vēlreiz. Šeit no komisijas puses neizskanēja viens motīvs– nobalsojot pantu šādā redakcijā, mēs atstājam pagastus bez ienākumiem, es tikai to gribēju atgādināt. Paldies.

R.Černajs: Pareizi, jā, tā ir. Ja mēs šādi nobalsosim, tad vietējās pašvaldības praktiski paliek bez ienākumiem, jo laukos tā ir liela daļa no pašpārvaldes budžeta.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs ir viens no autoriem šim ierosinājumam, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Vai drīkstu uzdot jautājumu komisijas priekšsēdētājam?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

F.Stroganovs: */Sakiet, lūdzu, vai komisija parēķinājusi, cik līdzekļu aizies papildus no lauksaimniecības budžeta? Atbildiet man uz šo jautājumu./

R.Černajs: */Papildus neaizies./

F.Stroganovs: */Neaizies? Bet es jums teikšu, ja mēs neieviesīsim jēdzienu: ienākums no lauksaimniecības produkcijas ražošanas, atstāsim tikai ienākumus no personīgās palīgsaimniecības, tad nākošajā gadā uz zemnieka un lauksaimniecības rēķina valsts budžetā aizies 41 miljons rubļu, tas ir, būtībā mēs turpināsim izputināt laukus ar tādiem neapdomātiem lēmumiem. Tāpēc es uzstāju, lai ienākumi no lauksaimniecības produkcijas ražošanas tiktu atbrīvoti no nodokļa, tāpat kā ienākumi no personīgās palīgsaimniecības. Mums taču ir vienalga, kas ražo– personīgā palīgsaimniecība vai cita ražošanas vienība. Kāpēc vienā gadījumā mēs apliekam ar nodokli, bet citā– neapliekam? Tā taču ir sociāla netaisnība attiecībā pret lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums sakāms par to pašu? Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Mantuļņikovs: */Man par procedūru. Kādi pieci cilvēki balsoja ar roku, nupat pienāca vēl trīs. Daži labojumi tiek pieņemti vai nepieņemti divu vai triju balsu dēļ. Man ir priekšlikums izdarīt reģistrāciju./

Priekšsēdētājs: */Labi, darīsim to./

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Viens –lai ražošana lauksaimniecībā netiktu aplikta ar nodokli, un otrs ir komisijas variants ar visiem argumentiem, ka tādā gadījumā nebūs naudas pašpārvalžu kasē. Par to būs jābalso.

Lūdzu, Āboltiņa kungs!

J.Āboltiņš: Es ļoti atvainojos, cienījamie kungi, bet mums, man šķiet, šajos svarīgajos punktos runas sāk balstīties uz emocijām. Šeit Stroganova kungs nosauca, cik lauksaimnieki zaudēs, bet viņš nenosauca, cik lauksaimnieki iegūs sakarā ar jaunajām lauksaimniecības cenām. Šodien jau iepirkuma cenas ir tādā līmenī, ka pārstrādes kombināts nevar vairs sasniegt to zemo cenu līmeni, kāds ir Rīgas Centrālajā kolhozu tirgū. Un man ir priekšlikums vispār šādus jautājumus neizskatīt bez aprēķiniem, jo tas ir absolūti nekorekti, ka mēs pieņemam lēmumu par miljoniem pa labi un pa kreisi bez kādas aizķeršanās.

Priekšsēdētājs: Es jūs ļoti labi saprotu, Āboltiņa kungs, bet deputātiem ir tiesības izvirzīt uz balsošanu jautājumus, par kuriem viņi ir pārliecināti. Tas tā ir. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu visus deputātus atbalstīt komisijas variantu, jo par kādiem līdzekļiem tad laukos pašvaldības varēs uzturēt lauku skolas, ja būs nodoklis? Jūs parēķiniet– kā tāds rajons kā, piemēram, Cēsu rajons, kur praktiski nav lielo rūpniecības uzņēmumu, kur galvenais ienākuma avots būs lauksaimniecība, ja būs šis nodoklis, kā tur uzturēs skolas?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Es arī aicinu visus atbalstīt komisijas variantu un balsot par komisijas variantu, bet Āboltiņam man gribas uzdot jautājumu: kuram tad tie aprēķini galu galā ir jātaisa– jums vai mums?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, tāds ir deputātu lūgums. Cienījamie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies, arī tie, kuri pašlaik atrodas ceļā uz savām sēdvietām. Zālē ir 119 deputāti. Un, lūdzu, balsosim vispirms deputātu grupas ierosināto punktu, tas tātad būs papildinājums. Kā papildu punkts. Ja to nenobalsosim ar balsojušo vairākumu, tad šis papildinājums netiks pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu grupas ierosinājumu, ka ir jāatbrīvo no nodokļa lauksaimniecības ražojumi. Lūdzu. Tātad 45– par, jūs– pret? Tātad vairākuma atbalstu tas negūs. Un šis priekšlikums netiek pieņemts. Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: Tālāk deputāta Cupruna priekšlikums ir ņemts vērā tikai praktiski 7.punktā, kā tas bija rakstīts... ja? Jūs pieņemat tādu? (Apstiprinošas atbildes.)

Tālāk par 4.panta 9.apakšpunktu– svītrot tekstu pēc vārdiem “mantojumi un dāvinājumi”. Deputāts Bels un Smoļuks.

Priekšsēdētājs: Par 4.panta astoto... man liekas, te nebija neviena priekšlikuma. Vismaz man nav.

R.Černajs: Nav, mūsu materiālos tādu nav. Nav mums tādu priekšlikumu. Tie, kurus jūs šodien iesniedzāt, ies uz trešo lasījumu, jo tos komisijas vienkārši nepaspēja apstrādāt.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam tikai tos, kuri ir izdalīti, lai deputāti var balsot... Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: Tātad par 4.panta 9.apakšpunktu– svītrot tekstu pēc vārdiem “mantojumi un dāvinājumi”.

A.Bels: Tiešām, reiz pie mikrofona es izteicu tādu domu, ka vajadzētu svītrot to tālāko tekstu, jo 18.pantā šī norma ir pietiekami reglamentēta. Černaja kungs, pašķiriet tālāk 18.pantu un jūs redzēsit, ka tur šis teksts ir izvērsts, taču, ja gribat to atkārtot dubulti, lūdzu... Es domāju, ka balsot šeit nav vajadzības.

R.Černajs: Tātad to mēs varam trešajā lasījumā koriģēt, cik es saprotu, bez balsošanas.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs, komisija, piekrītat, ka te var izdarīt korekciju, kā ierosināja deputāts Bels? Tad, lūdzu, piedāvājiet variantu, ko īsti balsot.

L.Muciņš: Man liekas, ka 9.apakšpunkts ir ļoti korekts.

Priekšsēdētājs: Mēs runājam par... jā, par 9.apakšpunktu.

L.Muciņš: Mēs runājam par devīto: “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti mantojumi un dāvinājumi, kas saņemti no iedzīvotājiem.” Es domāju, ka tas ir pietiekami korekts, jo gadījumā, ja mums nebūs nekāds speciāls mantojuma un dāvinājuma nodoklis, tad tas vispār netiks aplikts, bet, ja mums būs šis nodoklis, tgad tas tiks aplikts speciālā kārtībā, taču šis nav ienākuma nodokļa jautājums, bet vārdus “izņemot atlīdzību, ko izmaksā zinātnes, literatūras un mākslas darbu mantiniekiem... tiesību pēctecim”, mēs jau pirmajā lasījumā apspriedām.
Tas bija Finansu ministrijas paskaidrojums, kas katram tika izdalīts, jo es biju ierosinājis šo jautājumu pārnest, tāpat kā Bela kungs pagājušo reizi,– un es to noņēmu, un tādā veidā tika noskaidrots, ka šī atlīdzība ir ienākums, nevis parasts mantojums, un tādējādi izņēmumam ir jāpaliek.

A.Bels: Šis izņēmums ir atrunāts 18.pantā, Muciņa kungs! Jūs to izlasiet, un jūs redzēsit, ka tur tas ir atrunāts precīzi tā, kā jūs to sakāt.

R.Černajs: Tādējādi nekādas pretrunas nav, un, cik es saprotu, tad šis pants var palikt, un tālāk tas saistās ar citiem pantiem...

L.Muciņš: Es ļoti atvainojos cienījamajam Bela kungam, bet tomēr 18.pants runā pavisam par ko citu. Atvainojiet!

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā balsosim. Labi, ejam tālāk.

R.Černajs: Kā es saprotu, nevajag balsot. Muciņa kunga iesniegtais 10.apakšpunkts: “...no tās summas apmēra, kura vienāda ar iepriekš iemaksāto paju īpašnieka ienākuma nodokļa aplikto paju”. Te ir citādāka redakcija, tāpēc mums jāprasa Muciņa kungam, vai viņš piekrīt pašreizējai panta redakcijai vai ne? Tas ir 10.punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! Komisija domā, ka šī redakcija varētu jūs apmierināt.

R.Černajs: Es domāju, ka varētu apmierināt. Varbūt Muciņa kungam ir citādas domas?

L.Muciņš: Doma bija tāda, ka paja var būt ne tikai tik liela, cik lielu es esmu to iemaksājis, veidojot uzņēmumu, bet sakarā ar to, ka ražošanas attīstības fondā no peļņas, kā arī rezerves fondā uzkrājas liela daļa summas. Taču, tā kā iepriekšējā likumā “Par ienākuma nodokli” un “Par peļņas nodokli” bija paredzēta divkārša aplikšana, tad es piedāvāju šo te labojumu. Bet, tā kā tagad ir vienkāršā aplikšana, tātad paja paliek lielāka pēc peļņas nodokļa samaksāšanas, tad es noņemu šo te jautājumu, bet tikai ar tādu noteikumu, ja mums peļņas nodoklī paliks tā, kā ir. Ja šodien vai rīt mēs to grozām, tad atkal man jānāk un jāuztur šis priekšlikums.

R.Černajs: Tādā gadījumā mēs pie tā atgriežamies trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad jums ir uzmanīgi jāseko, lai tas būtu pieņemts...

R.Černajs: Šis priekšlikums, komisijas skatījumā, bija iekļauts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: 4.panta 11.apakšpunkts. Tātad Muciņa un Krastiņa priekšlikumi, pēc mūsu komisijas viedokļa, būtu pieņemti un iestrādāti. Ja deputātiem nav iebildumu, tad tie varētu būt tādā redakcijā, kāda ir pašlaik.

Priekšsēdētājs: Deputāti neizvirzīja iebildumus?

R.Černajs: Es saprotu, ka ne. 4.apakšpunkts. Muciņa priekšlikums attiecas uz nestrādājošiem pensionāriem. Tātad saskaņā ar likumu “Par pensijām” pensijas tomēr netiek apliktas ar nodokli neatkarīgi no tā, vai pensionārs strādā vai ne. Ja mēs pieņemam deputāta Muciņa priekšlikumu, tādā gadījumā mums būs jāmaina arī pensiju likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: 16.apakšpunkts. Visu mācību iestāžu audzēkņu un studentu darba apmaksa ir atbrīvota no nodokļa, izņemot tos, kuri mācās vakara un neklātienes nodaļās. Deputāts Smoļuks izteica šādu priekšlikumu, bet komisija to neatbalsta, jo, ņemot vērā jauno izglītības koncepciju, students arī dienas nodaļā var būt visu mūžu un, būdams students, nemaksāt ienākuma nodokli. Tāds bija šis arguments. Tomēr arī studentam ir jāmaksā šis ienākuma nodoklis.

Priekšsēdētājs: Deputāt Smoļuk, vai jūs piekrītat komisijas skaidrojumam? Paldies.

R.Černajs: Tālāk 4.lappuse. Šie priekšlikumi ir ņemti vērā, un lūdzu deputātus skatīties, vai kādam ir pretenzijas pret to.

Priekšsēdētājs: Par 4.pantu vairāk neviena cita priekšlikuma nebija. Vai kaut kas nav aizmirsts no izteiktajiem priekšlikumiem? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Man taču bija ļoti vienkāršs priekšlikums– 4.panta 10.apakš­punktu vai nu izslēgt, vai formulēt to citādi, jo ienākumi no akcijas spekulācijas– tas ir rītdienas jautājums, lai gan ārkārtīgi svarīgs. Tad mēs varam nobalsot, vai nu to izslēgt, vai mēs to formulēsim citādāk.

R.Černajs: Tas ir iesniegts tikai šodien, un mēs to skatīsim, bet pašlaik tas nav nodrukāts...

Priekšsēdētājs: Cik es sapratu, komisija pret to neiebilst, tā izskatīs šo punktu.

R.Černajs: Mēs neiebilstam pret deputāta Bojāra iesniegtajiem priekšlikumiem, mēs tos skatīsim rīt vai parīt kopā ar visiem pārējiem ierosinājumiem.

Priekšsēdētājs: Jums ir tiesības uzturēt šo prasību par 10.punktu arī nākamajā sēdē, kad mēs skatīsim šo likumu. Tā kā neviena priekšlikuma, piedāvājuma un pretenzijas nav, mēs varam nobalsot 4.pantu kopumā. Vajadzīgs balsojošo vairākuma atbalsts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 4.pantu kopumā. Lūdzu. Par– 73, tātad šis pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: 5.pants. Muciņa, Blažēviča, Repšes priekšlikums ir pieņemts. Tātad pēc šā sadalījuma komisija ierosina 80 procentus no ienākuma nodokļa līdzekļiem atstāt vietējām pašvaldībām, 20 procentus– valsts budžetam. Tātad šis pants būtu jābalso, ja citu priekšlikumu... Citu priekšlikumu nav; tā kā tas ir jauns, droši vien vēlāk būs vēl citi priekšlikumi. Jo šī ir jauna norma, kas tagad parādījās tikai otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz to formulējiet!

R.Černajs: 5.pants. “80 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitīt vietējo pašvaldību budžetā, 20 procentus– valsts budžetā.” Bija arī...

Priekšsēdētājs: Tas ir komisijas priekšlikums, kura nebija pirmajā lasījumā.

R.Černajs: Tas nav komisijas priekšlikums, tā nebija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tāpēc to vajadzētu nobalsot; tas nav bijis akceptēts pirmajā lasījumā, bet radies apspriešanas rezultātā. Lūdzu balsošanas režīmu, ja nav citu priekšlikumu vai argumentu pret. Tātad mēs balsosim 5.pantu kopumā. Lūdzu, atsauciet balsošanu! Vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Pirmkārt, ir iesniegts priekšlikums ar labojumiem, kur konkrēti tiek ierosināts vispār atbrīvot lauku rajonus no atskaitījumiem, bet pilsētu rajoniem ieviest nedaudz citu sadalījumu: tas varētu būt tas pats 70 un 30 procenti. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc 80 un 20 procenti. Ja ir mērķis kaut kā koordinēt vai pārdalīt ienākumus, tad lauku rajoni vispār jāatbrīvo no atskaitījumiem valsts budžetā. Atstāt tiem visus 100 procentus, bet pilsētām parēķināt, cik tas būs. Bet pagaidām argumentācijas nav./

R.Černajs: Pareizi. Es atvainojos Bukas kungam, jo tāds priekšlikums šeit mums priekšlikumos ir rakstīts. Komisijai šis priekšlikums par 80 procentiem, kā jau teicu, bija tāds, ka visi strādājošie nestrādā tur, kur viņi dzīvo. Un tātad šis ienākuma sadalījums tomēr būtu zināmā mērā netaisnīgs, jo vietējā pašvaldība nesaņemtu to iedzīvotāju nodokli, kuri tur dzīvo. Tāpēc ir šie 80 procenti, atstājot 20 procentus pēc tam tālākai pārdalei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Šeit, pats galvenais, ir runa par to, ka šie 20 procenti jau neaiziet tīri republikas budžetam. Runa ir par tiem 80 procentiem, tā ir bāze, ko pārdala starp vietējiem budžetiem. Tā ka šeit es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot ir divi varianti. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man kā olainietim ļoti simpātiski ir tie 80 procenti, bet es tomēr gribētu atbalstīt deputātu Buku, ka šoreiz vajadzētu padomāt tīri no tādu pilsētu, kā, teiksim, Limbaži, Cēsis un citas, viedokļa, kur nav rūpniecības uzņēmumu. Tik tiešām, kā tad viņi dzīvos? Ja neieskaitīsim tām rūpniecības uzņēmumu nodokli kā lielajās pilsētās, kur ir daudz uzņēmumu, tad no kā tās dzīvos? Varbūt tiešām diferencēt, sākot no 60, varbūt pat no 50 procentiem un līdz 80 procentiem?

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs vēlreiz nolasītu šo deputāta Bukas ierosināto variantu, lai ir pilnīgi skaidrs. Un tad mēs balsosim par abiem variantiem kā par diviem priekšlikumiem.

R.Černajs: Šis priekšlikums bija tāds: “Papildināt ar pantu, kurā būtu noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums pa budžetiem.” Komisija to ir izdarījusi. Iespējamais variants bija– lauku rajonos 100 procentus atstāt vietējām pašvaldībām, bet republikas pilsētās– 60 procentus.

Priekšsēdētājs: Vai jūs uzskatāt, ka šis priekšlikums ar to papildinājumu ir praktiski ņemts vērā?

R.Černajs: Tas ir ņemts vērā, nosakot šos 80 procentus un 20 procentus. Iespējams, ka lielajās pilsētās šī ienākuma nodokļa daļa paliek, bet tas jau tik tiešām ir taisnīgi, ka tur paliek, jo tur jau arī viņi strādā un dzīvo. Tur arī lielākajai daļai no šā nodokļa ir jāpaliek. Taču, ja mēs to atstāsim visur tur, kur tas tiek maksāts, tad kādā lauku pagastā tas jau varētu būt diezgan bīstami. Teiksim, kādam lauku pagastam kaimiņos ir kāds cehs vai kāda ražotne un tad var gadīties, ka tiešām liela daļa strādājošo tomēr savu iedzīvotāja ienākuma nodokli atstāj kaimiņu pagasta rīcībā. Tātad kādai bāzei tomēr būtu jābūt arī republikas budžetā, ko pēc tam var pārdalīt par labu atkal šīm te pašvaldībām. Viss šis ienākuma nodoklis ir atstājams vietējām pašvaldībām, bet tie 20 procenti tomēr būtu jāparedz koriģēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātam Bukam nav pieņemams šis komisijas skaidrojums? Komisija gan uzskata, ka tā ir ņēmusi vērā arī to, ko jūs teicāt... Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Ar jūsu atļauju es uzdošu jautājumu komisijas priekšsēdētājam./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

F.Stroganovs: */Vai jums ir ekonomisks aprēķins, cik sastāda 20 procenti atskaitījumu republikas pakļautības pilsētās un cik– lauku rajonos?/

R.Černajs: 20 procentu... Es to uzreiz...

F.Stroganovs: */Cik tas sastāda konkrētā summā?/

R.Černajs: Es tā no galvas precīzi nepateikšu, tas varētu būt aptuveni 100 miljonu apmērā.

F.Stroganovs: */Es varu jums palīdzēt./

R.Černajs: Tas ir apmēram 100 miljonu.

F.Stroganovs: */Es varu jums palīdzēt. Visi republikas rajoni sastāda pavisam astoņus ar pusi procentus no Rīgas vien, tas ir, viena pati Rīga dod divpadsmit ar pusi reizes lielākus atskaitījumus nekā visi lauku rajoni. Būtībā, ja mēs pieņemam komisijas variantu, tad tas ir pareizi, ka visas pilsētas un rajonu centri būtībā nespēs attīstīties vispār. Tāpēc es atbalstu kolēģu Repšes, Bukas un Blažēviča ierosinājumu, un tieši no šādām pozīcijām tiek iesniegts šis priekšlikums. Lauku rajoniem jāatstāj visi 100 procenti, bet, lūk, par Rīgu un citām republikāniskās pakļautības pilsētām jāapspriežas ar deputātiem, kuri pārstāv šīs pilsētas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Buka, vēlreiz.

S.Buka: */Es ierosinu kompromisa variantu, lai mēs šodien nedalītu– turklāt nezināmu līdzekļu– procentus. Ierosinu uzdot komisijai piestrādāt pie projekta, ņemot vērā lauku rajonu atbrīvošanu, bet sadales procentus pilsētām izskatīt komisijā pēc attiecīgo materiālu saņemšanas no republikas valdības./

Priekšsēdētājs: Mums pēc reglamenta ir tiesības nodot kādu pantu vēlreiz komisijai pārstrādāšanai, ņemot vērā deputāta izteiktos priekšlikumus. Mēs varam balsot šo variantu, un es domāju, ka tas būtu, manuprāt, labākais zelta vidusceļš, ko mēs varētu iet. Tātad pirmais priekšlikums...

No zāles: To varētu pieņemt arī bez balsošanas, ja deputātiem nav...

Priekšsēdētājs: Komisija ir ar mieru, ka mēs šo pantu un tātad šo punktu nododam tai pārstrādāšanai. Un trešajā lasījumā izskatīsim vēlreiz. Paldies. Balsojot kopumā likumprojektu otrajā lasījumā, mēs ņemsim vērā arī to, ka šis pants ir nodots vēlreiz izskatīšanai un pārstrādāšanai. Paldies.

Lūdzu, izskatām tālāk 6.pantu.

R.Černajs: 6.pantā ir pieņemti priekšlikumi. Tātad priekšlikums– “strādājošie pensionāri no visa ienākuma” nav pieņemts, jo saskaņā ar pensiju likumu pensijas tiek atbrīvotas no ienākuma nodokļa.

Priekšsēdētājs: Tātad nekādu citu priekšlikumu no deputātu puses nav? Jums bija nedaudzas izmaiņas 6.pantā atšķirībā no pirmā lasījuma, un tad laikam ir jānobalso 6.pants?

R.Černajs: 6.pantā ir ņemti vērā šie deputātu priekšlikumi, bet nav ņemts vērā šis priekšlikums, ka “pensionāri maksā no visa ienākuma”. 6.pants ir jūsu priekšā, un tas ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim 6.pantu ar tiem papildinājumiem, ko ir izdarījusi komisija pēc pirmā lasījuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par– 71. Tātad šis variants ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk par 7.pantu.

R.Černajs: 7.pants ir pamatpants visam šim likumam. Un tātad atkarībā no tā, kādu mēs to pieņemsim, būs arī atkarīgas citu pantu redakcijas, tas ir, arī 14. un 19.pantam. Es ieteiktu balsot par komisijas piedāvāto priekšlikumu, ņemot vērā deputāta Endeles iebildi. Runājot par bijušajiem priekšlikumiem attiecībā uz iztikas minimumu, ir jāteic, ka praktiski šeit atkal mēs darbojamies sasaistē ar citiem likumiem, kaut vai ar to pašu pensiju likumu, kur lēmumā par pensiju likuma spēkā stāšanās kārtību nākamajam gadam par bāzi ir minēti šie 100 rubļi. Tātad mums visos šajos likumos jābūt arī zināmai konsekvencei. Taču šā likuma kompozīcija ir tāda, ka mēs šīs izmaiņas varam pieņemt ļoti viegli, ieliekot 100 rubļu vietā citu summu, ja gadījumā tā mainītos.

Priekšsēdētājs: Tā, jūs jau dzirdējāt komisijas argumentāciju. Pēc manām domām, šī balsošana ir diezgan sarežģīta, jo tiem, kuri nav šīs tabulas izstrādājuši, manuprāt, ir diezgan miglains priekšstats par to, kurš variants ir tas labākais. Vismaz man tā šķiet. Mēs varam vēl padiskutēt, taču vispirms konsultēsimies par to, kādā veidā mēs šo pantu pieņemsim. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Mans piedāvājums bija šāds. Vispirms nobalsot konceptuāli par pieeju šim 7.pantam. Tā ir augšējā robeža, un pēc tam nākamajā lasījumā iesniegt jau konkrētas izstrādes. Ja gadījumā mēs nepieņemam šādu pieeju, tad jārunā par katru, tur ir vairākas tabulas, atsevišķi, kuru mēs pieņemam, kuru nepieņemam. Tātad pirmais ir– vai mēs runājam par jaunu šā panta uzbūvi un vienojamies par tā minimumu un maksimumu, un pēc tam izstrādājam pašu to pantu.

Priekšsēdētājs: Jūs varat konkretizēt šo maksimumu un minimumu?

J.Endele: Jā. Pie tam minimums var arī konkrēti būt fiksēts, iestrādājot šajā likumā iekšā, kā jau cienījamais vadītājs teica, konkrētu skaitli– teiksim, nākamgadam tas varētu būt 100 vai 200 rubļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Man būtu priekšlikums par minimumu, no kura neņemt nodokli, un ierakstīt tur iztikas minimumu, kāds tas ir. Un šeit varbūt nav vērts runāt par 100 rubļiem, jo nākamgad valdība šajā te mūsu grāmatā paredz iztikas minimumu 121 rubli.

No zāles: Tur ir viss priekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt...

I.Caune: No iztikas minimuma nedrīkst ieturēt nekādus nodokļus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons!

A.Kodoliņš: Es lūgtu deputātus tomēr atšķirt 30.lappusi. Šīs te tāmes, kur ir visi deputātu priekšlikumi, jo, manuprāt, šeit ir viss redzams par šo jautājumu– šeit ir grafiks, kur ir attēlots pašreizējais nodoklis, te ir valdības, kā arī komisijas piedāvātais variants. Es domāju, ka tomēr šajā principiālajā jautājumā ir jāpieņem lēmums: ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, tas kavēs pieņemt lēmumu par peļņas nodokli utt.

Runājot par iztikas minimumu, jāteic, ka iztikas minimums ir abstrakts skaitlis. Katrā ziņā tas ir skaitlis, kas iegūts aprēķina ceļā, un ielikt to nodoklī, manuprāt, galīgi nav pamata, jo pie tam vēl ir jāprognozē. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā gada laikā šis iztikas minimums nepārtraukti būs kustībā. Tāpēc mums, bez šaubām, ir jādomā, kā nodrošināt mazatalgotās iedzīvotāju kategorijas, un tāpēc mums jādomā arī par visiem citiem mehānismiem. Šeit ir runa par indeksāciju un tamlīdzīgi, nevis par nodokli. Es domāju, ka šinī variantā– līdz 400 rubļiem– tagad šīs nodokļa normas tomēr ir pietiekami samazinātas, lai mēs varētu pieņemt to šādā variantā. Bez tam es gribu izteikt pretargumentu ministra vietnieka Skultes argumentācijai. Šī argumentācija, manuprāt, neiztur nekādu kritiku, jo tā attiecas tikai uz tādu gadījumu, ja algas ir iesaldētas. Jebkurā gadījumā, ja algas tomēr pieaugs, tad praktiski normās parādīsies arī antiinflācija, un šīm likmēm būs zināms efekts, ja algas būs aptuveni 500 un vairāk rubļu un tās tiks apliktas ar palielinātām likmēm. Tādējādi es uzskatu, ka komisija ir atradusi optimālo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tomēr gribētu atbalstīt Endeles kunga priekšlikumu, jo mums ir jānosaka maksimālā likme, kuru drīkst sasniegt šis nodoklis pie kaut kādas noteiktas summas, un noteikti arī minimālā likme, no kuras sāk aplikt ar nodokli. Vai tā būtu šis iztikas minimums, vai tā būtu šī tabula– par to ir konceptuāli jāizšķiras. Ja mēs izšķirsimies par to variantu, kāds jau ir piedāvāts, tad varētu būt, ka mēs to pieņemam otrajā lasījumā tieši šādā variantā, ja ne, tad acīmredzot tas ir jāpārstrādā vēl papildus uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es domāju: ja mēs pieņemsim deputāta Kodoliņa ierosinājumu, ka vajagot abstrahēties no iztikas minimuma, daudziem 1991.gadā nāksies abstrahēties no pārtikas. Vispār abstrahēties. Tāpēc ierosinu izdarīt tā, kā to dara visās normālās valstīs: ja mēs nevaram noteikt iztikas minimumu, tad nevajag aplikt šos 100 rubļus 1990.gada cenās vai– otrs variants– tomēr ierakstīt iztikas minimumu./

R.Černajs: Latviski, tātad...

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu.

R.Černajs: Mums tomēr ir jāvadās no konkrētiem skaitļiem. Es domāju, ka šīs likmes tik tiešām ir optimālais variants. Un, kā jau teicu, līdz 400 rubļiem tās ir stipri vien zemākas...

Priekšsēdētājs: Skaidrs...

R.Černajs: ...Līdzšinējā likme, un no tās būtu jāvadās. Protams, mēs varētu likt tādu piebildi, ka tā pašlaik ir atbilstoša 1990.gada cenām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs esam nedaudz iekavējuši starpbrīdi...

R.Černajs: Bet tas ir redakcionāli...

Priekšsēdētājs: Iesim tagad pārtraukumā un nedaudz pakonsultēsimies ar matemātiķiem, jo mums visiem nav matemātiskās izglītības.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Deputāti, sāksim darbu! Mēs sākam pāri pieciem, bet mēs arī beidzām pāri pusē pieciem. Tā ka... Es atvainojos, arī man bija darīšanas, tāpēc es aizkavējos.

Izanalizējot visus projekta variantus kopā ar cilvēkiem, kuri strādāja pie attiecīgā nodokļu likuma, mēs nonācām pie secinājuma, ka būtībā ir parādījušies trīs varianti, kurus varētu balsot, plus vēl tabulā lasāmais deputāta Zatulivitera variants, tas jau ir ceturtais. Es izstāstīšu to būtību, ko mēs balsosim, un tad gan deputāti, gan komisijas vadība, gan deputāts Endele vēl paskaidros. Tātad, pirmām kārtām, tā ir komisijas tabula, kas paredz minimālo ar nodokļiem apliekamo summu, sākot no 101 rubļa, un maksimālo apliekamo summu– 35 procentu apmērā. Tas šis ir komisijas piedāvātais variants.

Otrs variants– noteikt tikai minimālo Ministru padomes noteiktā iztikas minimuma summu, no kuras sāk aplikt ar nodokli, un arī 35 procentus apliekamos nodokļus maksimālajā variantā.

Un trešais ir Ministru padomes priekšlikums, kas citādā ziņā ir gluži tāds pats kā komisijas priekšlikums– sākt aplikt ar nodokli no 101 rubļa, bet maksimālais apliekamais lielums ir 45 procentu apmērā.

Un ceturtais ir šeit tabulā lasāmais deputāta Zatulivitera variants. Lūdzu komisijas darba grupas vadītāju sniegt izskaidrojumu.

R.Černajs: Tātad darba grupa, kā jau teicu, piedāvā jums šo variantu, kas ir lasāms iesniegtajā projektā. Oficiāli priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Geidāns, ka šeit būtu jāliek “iztikas minimums”, bet nevis konkrēts skaitlis. Gribētos tomēr teikt, ka šis “iztikas minimums” tomēr ir vēl tikai tāda filozofiska kategorija, ko pašlaik neviens mums nevar pateikt, kāds tas būs. Arī valdība ne, un mums nav arī šīs iztikas minimuma rēķināšanas metodikas. Viens var iztikt ar 40 rubļiem un izdzīvot, bet citiem ir par maz arī ar 400 rubļiem. Tātad var būt apmēram tādas gradācijas. Bez tam mums ir jābūt arī sasaistei ar pārējiem likumiem, un, ja jau mēs reiz esam pieņēmuši šo pensiju likuma spēkā stāšanās kārtību, kur ir noteikts 100 rubļu liels iztikas minimums, tad tādā gadījumā mums vajag būt konsekventiem un šo pašu lielumu ieturēt arī citos nodokļos. Protams, var būt daudzas un dažādas izmaiņas un pārveides šajā samaksas kārtībā, tomēr mums ir jābūt noteiktai bāzei, noteiktiem skaitļiem. Mēs nevaram likumprojektu pārvērst par zinātnisku darbu, kurā iekšā ir tādas neizstrādātas koncepcijas kā, piemēram, šis iztikas minimums. Praktiski, ja mēs pieņemsim šo tēzi par iztikas minimumu, tad es neredzu, kā mēs tālāk varam turpināt darbu pie šā likuma, un praktiski tas ir jāatdod atpakaļ valdībai pārstrādāšanai. Līdz ar to mēs šo likumprojektu noraidām. Tādas ir mūsu... tādas ir manas domas.

Mēs, apspriežoties komisijā, konstatējām to pašu, ka praktiski šī likme nav likumā iestrādājama. Gribu vērsties pie deputātiem, ka šis nodokļa likumprojekts mums ir vajadzīgs diezgan ātri. Tam jā­stājas spēkā ar 1.janvāri, un tāpēc mēs nevaram šeit tagad risināt dažādus tādus... strīdus par šīm tabulām. Vismaz man un komisijai liekas, ka šī tabula sākumam ir pieņemama. Mēs varam, protams, pieņemt arī citu tabulu un pārstrādāt, bet es stipri šaubos, vai mēs šīs garās apspriešanas rezultātā iegūsim labākas šīs nodokļu likmes.
Tagad praktiski šīs likmes, kas ir stipri vien mazākas par visiem līdz šim pieņemtajiem variantiem, apmierinātu lielāko republikas iedzīvotāju daļu ar šiem mazajiem ienākumiem. Un tas būtu taisnīgi arī pret tiem, kuri saņem lielākus ienākumus; šai iedzīvotāju daļai būtu maksājamas paaugstinātas... progresīvas likmes. Es domāju, ka tad, ja mēs šādu koncepciju apstiprinām, var pieņemt arī šo 7.pantu, kādu to ir iesniegusi komisija. Gadījumā, ja mēs to neapstiprinām, tad mums šis likumprojekts praktiski ir jānoraida.

No zāles: Man ir viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

L.Muciņš: Vai nebūtu pareizāk rakstīt šeit, tabulas augšpusē, nevis “mēnešu ienākumi”, bet “mēneša apliekamā summa”? Jo es saprotu, ka tas 101 rublis ir domāts tad, kad no algas atņem tos neapliekamos 100 rubļus, vai tā?

R.Černajs: Jā, pareizi. Praktiski– jā. Tas ir precīzs labojums...

L.Muciņš: Tātad nevis “mēneša ienākumi”, bet “mēneša apliekamā summa”.

Priekšsēdētājs: Jā, skaidrs. Šāds labojums ir pieņemams. Un es vēlreiz gribu pateikt arī to, ka pirmajā variantā, ko piedāvā komisija, sākot no 101 rubļa un ar maksimāli apliekamo summu 35 procentu apmērā, tiek ņemts vērā arī deputāta Bukas priekšlikums par 1991.gada cenām. Arī deputāts Endele grib izteikt savu viedokli, un mēs, manuprāt, esam atraduši kompromisu.

J.Endele: Tā kā pārtraukumā mēs šo jautājumu apspriedām ar komisiju, tad vienu no saviem ierosinājumiem es noņemu no balsošanas, un tas ir– augšējo robežu, jo principā šobrīd visa šī likumu pakete, kas saistīta gan ar peļņas, gan arī ar sociālo nodokli, ir apmēram šajā te līmenī.

Otrkārt, tā kā šis likums, šī tabuliņa praktiski darbosies vienu gadu, tad varbūt varētu arī piekrist, ka mēs šobrīd neapstrīdam apakš­ējo robežu un balsojam par šo tabuliņu. Tikai tur ir ieviesusies maza neprecizitāte, tas ir, tajā tabuliņā ar tiem mazajiem, mazajiem cipariņiem. Tur ir rakstīts “komisijas”, tātad tas acīmredzot ir domāts valdības, tā ir otrā ailīte. Un pirmā ailīte uz leju– tā ir pašreizējais nodoklis. Un es piekrītu šim piedāvātajam variantam un atsaucam savu otro variantu, ja gadījumā balsošana būs pa variantiem. Tātad šo te es atstāju.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mums atliek šobrīd balsot, jo jauni varianti neradīsies. Edmundam Krastiņam ir jauns variants? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Tomēr te ir neskaidrība, jo referents, atbildot uz Ivara Ēlerta jautājumu, citādi traktēja to tabulu. Un tagad pēkšņi, iekļaujot Muciņa kunga priekšlikumu, tā lieta izrādās pavisam citādāka. Ja es pareizi saprotu, tad šajā tabulā, 7.pantā piedāvātajā redakcijā, pirmajā rindā jābūt ierakstam, ka no 101 līdz 400 rubļiem tiek aplikts 15 procentu apmērā no summas virs 100 rubļiem.

R.Černajs: Jā.

E.Krastiņš: Un tieši tā. Nevis tā, kā šeit tika teikts, ka tas būtu mēneša apliekamais ienākums, atskaitot 100 rubļus. Tātad faktiski šā panta pēdējā rinda būtu jāsvītro un pirmajā rindā tabulā jāraksta, ka 15 procenti no summas virs 100 rubļiem.

R.Černajs: Jā.

E.Krastiņš: Taču šeit tiek citādāk... divējādos veidos traktēts.

Priekšsēdētājs: Tad te arī nekādu pretrunu nav. Tikai trešajā lasījumā vajadzētu precizēt, lai nebūtu nepareizs tulkojums šim nodokļu likumam. Acīmredzot deputāts Zatuliviters neatsauc savu priekšlikumu un vajadzēs balsot par viņa tabulu, jo par citiem variantiem mēs jau esam izrunājušies. Vai jūs uzskatāt, ka ir jābalso? */Vai jābalso par jūsu tabulu?/ Tad, lūdzu, balsosim. Komisijas priekšlikumu mēs balsosim pašu pēdējo, kā mums tas paredzēts reglamentā, un te nevar pateikt, kurš variants radikālāks, kurš– mazāk radikāls, tāpēc ņemsim tādā secībā, kādā tie tika izvirzīti. Tātad pirmais variants ir– balsot, lai netiktu noteikta minimālā ar nodokļiem apliekamā summa Ministru padomes noteiktā iztikas minimuma robežās, bet maksimālais nodokļa procents būtu 35 procenti. Te nevajadzētu minēt šo summu– vai 101 rublis, vai 225 rubļi, bet noteikt minimālo iztikas minimuma summu, kuru mēs būtībā nezinām un kura ir visai aptuvena. Lūdzu, balsosim šo priekšlikumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es aicinu balsot pret šādu priekšlikumu, jo tas, pirmkārt, izjauc visu mūsu nodokļa koncepciju. Un, otrkārt, tā kā šis nodoklis ir tikai uz vienu gadu, tad šobrīd, kamēr šis jautājums nav izstrādāts, es domāju, tas nav iekļaujams. Un visbeidzot, treškārt, ar šādu ierakstu mēs, vadoties atkal no emocijām, varam pārvērst šo nodokli par tukšu skaņu un rezultātā palikt pie sasistas siles. Aicinu balsot pret šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Zālē ir 105 deputāti. Balsosim vairāku deputātu izvirzīto variantu, kura viena, bet ļoti būtiska atšķirība ir tā, ka ir runa nevis par konkrētu summu, bet par Ministru padomes noteikto iztikas minimumu, kurš, cik saprotams, arī nav precīzi noteikts. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 34– par.

Otrais ir Ministru padomes variants, kurā zemākā ar nodokļiem apliekamā summa sākas no 101 rubļa, tāpat kā komisijas piedāvātajā variantā, bet maksimums... ar nodokļiem apliekamais maksimālais apmērs ir 45 procenti, nevis 35 procenti, kā tas ir piedāvāts komisijas variantā. Tātad, lūdzu, balsosim šo Ministru padomes priekšlikumu!

R.Černajs: Tātad vidējā daļa paliek tāda pati...

Priekšsēdētājs: Vidējā daļa paliek tāda pati, jā. Tātad valdība piedāvā augstāku nodokļa procentu, summu arī... Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Pret? Mani vairāk interesē, kuri ir par, jo es tos skaitu. Par– 19, jā.

Trešais ir deputāta Zatulivitera priekšlikums, viņa piedāvātā tabula 7.pantam, tas ir, 9.lappusē. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Pirms mēs liekam uz balsošanu šo priekšlikumu, man ir jautājums, kur palikusi summa no 701 līdz 900 rubļiem, šeit tās trūkst. Tas laikam domāts deputātiem, lai mēs paliktu bez nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Tātad šeit ir neprecizitāte vai kļūda. Vēl vārds deputātam Zatuliviteram, lūdzu!

V.Zatuliviters: Es to jau atsaucu.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Zatuliviters saka, ka tā vienkārši ir drukas kļūda, ka tas ir projektā paredzēts. Tātad novērtēsim šo tabulu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Tātad jums... 31. Un pēdējais variants ir redakcijas komisijas piedāvātā 7.panta redakcija ar attiecīgo tabulu, un, izejot no tās, aplikšana sākas no 101 rubļa, bet nodokļa maksimālā likme ir 35 procenti. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par– 69. Te ir acīm redzams pārsvars. Un, tā kā mums bija vairāki varianti, tad formalitātes prasa, lai mēs balsotu 7.pantu kopumā un akceptētu šo variantu trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu. Tas bija komisijas variants, praktiski tas saņēma balsu vairākumu, bet, tā kā mēs šeit balsojām par vairākiem variantiem, tad reglaments formāli prasa, lai mēs balsotu kopumā. Lūdzu. Par– 69. Rezultāts pilnīgi tas pats.

Lūdzu, izskatām tālāk 8.pantu.

R.Černajs: 8.pantā... priekšlikumi ir ņemti vērā. Bija Krastiņa priekšlikums, un komisija uzskata, ka tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Neviena protesta nav?

R.Černajs: Par 9.pantu ir vairāki priekšlikumi, par kuriem mums būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Černajs: Tātad šeit ir trīs priekšlikumi un komisijas variants. Pirmais priekšlikums ir šo pantu vispār izslēgt un gatavot likumu par piemaksām daudzbērnu ģimenēm– tas ir deputāta Muciņa variants. Otrais ir deputāta Aizezera variants, ka neapliek ar nodokli ieņēmumus, kuri nepārsniedz apgādībā esošo ģimenes locekļu summāro izdzīvošanas minimumu. Tas zināmā mērā ir ņemts vērā. Un šeit ir vēl deputāta Bojāra priekšlikums– divi vai vairāki cilvēki. To komisija noraidīja, jo divi vai vairāki cilvēki– tas nozīmē, ka viens bērns un nestrādājoša sieva tādā gadījumā praktiski ir atbrīvoti no nodokļa. Tātad trīs varianti.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmos trīs variantus jūs esat ņēmuši vērā. Jūs tā īpaši uzsvērāt, ka trešo priekšlikumu komisija ir noraidījusi?

R.Černajs: Pirmais ir Muciņa variants, kā redzat– radikālākais, ka šo pantu vajag vispār izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Skaidrs.

R.Černajs: Jāprasa deputātam Muciņam, vai viņš uztur savu ierosinājumu spēkā vai ne.

Priekšsēdētājs: Deputāt Muciņ, vai jūs uzturat spēkā savu ierosinājumu svītrot šo pantu? Neuzturat spēkā? Skaidrs. Otrais ir deputāta Aizezera piedāvājums. Deputāta Aizezera, man liekas, nav zālē?

R.Černajs: Tas praktiski ir ņemts vērā, ietverot nevis “iztikas minimumu”, bet šos konkrētos skaitļus.

Priekšsēdētājs: Ir ņemts vērā, ja?

R.Černajs: Mēs konceptuāli no iztikas minimuma jau atteicāmies, balsojot par 7.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, deputāta Aizezera priekšlikums ir ņemts vērā. Deputāts Aizezers neuztur savu priekšlikumu. Vēl jo vairāk– viņš neatrodas zālē. Tādējādi es domāju, ka mums tādā gadījumā nav jābalso šis priekšlikums.

R.Černajs: Deputāta Bojāra priekšlikums atšķiras ar to, ka šeit ir minēti divi apgādībā esoši, bet komisija piedāvā– trīs apgādībā esošus cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Jūs atsaucat savu priekšlikumu, ja? Tad paliek trīs apgādībā esoši cilvēki. Tādā gadījumā mums nav jābalso, jo komisijas variants ir jau pieņemts.

R.Černajs: Tiek pieņemts komisijas variants.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

R.Černajs: 10.pantā ir ņemts vērā Krastiņa priekšlikums. Par 11.pantu mēs praktiski nobalsojām jau sākumā, kad nobalsojām konceptuālo jautājumu par pabalstu un pārejošo darba nespēju, un slimu bērnu kopšanas laiku.

Priekšsēdētājs: Jā, te jābūt saskaņai. Lūdzu, Geidāna kungs, par 11.pantu.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Runāšu par balsošanas motīviem, nevis debatēšu. Es pārtraukumā pārrunāju ar tiem, kuri nikni balsoja pret manu priekšlikumu pirmajā pusē, un mēs nonācām pie kompromisa. Lai mēs viens uz otru neskatītos ar niknu aci un neuzskatītu otru par ienaidnieku, es piedāvāju kompromisa variantu, kas apmierinātu visus. 11.pantā vajadzētu izsvītrot četrus vārdus– “un slima bērna kopšanas”. Izsvītrojot šos četrus vārdus, mums nevienam nav pretrunu. Tas nav tas pats! Pārejošas darba nespējas pabalsts paliek, to apliek, bet neapliek ar nodokli– es visu laiku par to runāju, bet jūs mani nesapratāt– slima bērna kopšanas pabalstu. Tātad vajadzētu izsvītrot četrus vārdus– “un slima bērna kopšanas”. Muciņa kungs droši vien aicinās balsot pret, ja viņš ienīst bērnus un daudzbērnu tēvus, bet klausīsim tos, kuriem bērni tomēr ir, ja?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Ja trīs meitas neuzskata par bērniem, tad varbūt. Bet no juridiskā viedokļa raugoties, mēs šeit diemžēl pārstāvam ne tikai savas ģimenes un ne tikai savus vēlētājus, bet pārstāvam arī valsti. Es no juridiskā viedokļa varu pateikt, ka nav starpības starp pārejošas darba nespējas pabalstu un slima bērna kopšanas pabalstu gan avotu, gan izmaksas kārtības, gan visādā citādā ziņā. Tādējādi nav nekādas vajadzības to izdalīt atsevišķi un slēgt ārā. Esmu pret un aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Paldies. Geidāna kungs, vai, ņemot vērā bēdīgo pieredzi, iepriekš balsojot par šādu pašu labojumu, jūs uzturat spēkā to, ka tagad ir jābalso? Jūs domājat, ka ir jābalso.

R.Černajs: Tādā gadījumā es saprotu, ka mums automātiski būs jālabo arī 4.pants.

Priekšsēdētājs: Tūlīt pat būs pie tā jāatgriežas.

R.Černajs: Tika pieņemts Geidāna kunga...

Priekšsēdētājs: Labi, ko padarīsim. Lūdzu, otrais mikrofons. */Es jūs nesapratu, deputāt Kurdjumov./

L.Kurdjumovs: */Es gribētu uzdot jautājumu, jo nesaprotu, kas ietilpst jēdzienā “dažāda veida materiālais nodrošinājums naturālā vai naudas izteiksmē valdības noteiktajos gadījumos”? Kas tie ir par gadījumiem? Kas tā ir par materiālo atlīdzību? Tas ir vairāk nekā par bērna apkopšanu vai mazāk? Kā to saprast?/

Priekšsēdētājs: */Mikrofonā, lūdzu./

R.Černajs: Ar ienākuma nodokli apliekamā mēneša darba alga, visu veidu maksājumi– prēmija, kompensācijas par neizmantotu atvaļinājumu, tā sauktās 13., 14. un 15.algas, kas varētu būt.

L.Kurdjumovs: */Tad kāpēc mēs tādus svarīgus, tā sakot, ienākumu noteikumus te neuzskaitām tieši, lai tas būtu skaidrs? Mēs nekautrējamies runāt par atlaišanas pabalstiem, par bezdarba pabalstiem, bet kaut kādus “papildu ienākumus” slēpjam aiz visai amorfa, ne visai skaidra formulējuma. Vai nebūtu godīgāk šeit visu uzskaitīt?/

R.Černajs: Vienkārši var arī kādu neierakstīt. Ja jums ir konkrēts priekšlikums, tad, lūdzu, uzskaitiet visu, un mēs to pilnībā iekļausim; ja jūs garantējat, ka būs pilnībā nosaukts šis maksājumu komplekts, tad mēs to varam iekļaut likumā.

L.Kurdjumovs: */Nu, tad ierosiniet kaut kādu likumu papildinošu aktu, lai varētu izskaidrot. Nav saprotams./

R.Černajs: Lūdzu, iesniedziet rakstisku priekšlikumu, un mēs to izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Komisija ir ar mieru. Ja jums ir priekšlikums, tad to var pieņemt un uzskaitīt.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Es varu izskaidrot, kas tas tāds “dažāda veida materiālais nodrošinājums”. Tā ir, pieņemsim, dienesta mašīnas izmantošana vai citi atvieglojumi, kuri varētu sastādīt tūkstošus rubļu gadā. Tāpēc es pilnīgi pievienojos deputātam Geidānam, kaut arī man ir mazāk bērnu nekā viņam vai priekšsēdētājam, bet tomēr es uzskatu, ka slimie bērni ir pavisam cits gadījums, nekā tas, par kuru stāstīja Muciņa kungs. Te nepieciešami visas ģimenes papildu izdevumi kopšanai, dažkārt arī māsas vai vēl kāda algošanai. Un, ja mēs pieļausim– “dažāda veida materiālo nodrošinājumu”, tad es gribētu redzēt, ar kādām acīm jūs skatīsieties uz bērniem, kuri slimo un kuriem mēs atņemam šo niecīgo summu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas pie Geidāna priekšlikuma, kuru mēs balsosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Jā, es par 11.pantu. Varbūt vajadzēja nobalsot un tad pāriet pie Kurdjumova priekšlikuma?

Priekšsēdētājs: Deputāta Kurdjumova priekšlikums ir pieņemts.

L.Muciņš: Es tomēr atļaušos piebilst.

Priekšsēdētājs: To mēs nebalsosim, jo viņš iesniegs rakstiski priekšlikumu un tad mēs...

L.Muciņš: Es tikai gribēju izteikt savas domas, ka no juridiskās konstrukcijas viedokļa vai mēs varam likumā iet divus ceļus: vai nu mēs nosaucam tikai sarakstu, par ko maksā, un nenosaucam, par ko nemaksā, vai mēs izsmeļoši nosaucam, par ko nemaksā. Parasti nosauc ieņēmumus. Un tie ir precīzi noteikti likumā. Tātad, ja deputāts Buka uzskata, ka šeit jāieraksta iekšā, es viņam varētu piekrist,– kompensācija par mašīnu, tad tā arī vajadzētu ierakstīt: kompensāciju par mašīnu. No savas prakses varu paskaidrot, ka tagad, lai apietu iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek izdomāti visvisādi gājieni. Tiek maksāti visvisādi “predstaviteļskije” un visvisādā veidā tiek nosaukta un maskēta šī darba alga, lai izvairītos no nodokļiem. Tātad, paredzot to gan no teorētiskā, gan arī no praktiskā viedokļa, es domāju, ka šeit ir ierakstīts pareizi– “visa veida izmaksas”, varbūt vajadzētu norādīt, kurš nav atbrīvots no nodokļiem, bet tāds konstrukcijas paņēmiens ir pareizs, lai uzņēmumiem vai nodokļa maksātājiem neienāktu prātā izgudrot dažādus nosaukumus un teikt: “Tā kā tas nav nosaukts, tad par to mēs nemaksājam.” Bet mums jāvadās pēc principa, ka atbrīvo no nodokļiem tikai to, kas nosaukts likumā. Tātad mums vajadzētu šos te divus sarakstus beigās precizēt– vai nu vienam pievienot “un citas izmaksas”, vai arī otram atkal dot skaidrojumu, ka nekas vairāk par sarakstā ietvertajām summām netiek atbrīvots no nodokļa maksājuma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu komisiju, izmantojot deputāta Kurdjumova un deputāta Muciņa konsultācijas, precizēt šo pantu. Mēs jau to pieņēmām, un tātad tur nekādu problēmu nav.

R.Černajs: Gan deputātam Kurdjumovam, gan deputātam Muciņam ir tiesības uz savu viedokli. Komisija šos priekšlikumus izskatīs, taču tas vēl nenozīmē, ka komisija obligāti iekļauts projektā vai nu deputāta Kurdjumova, vai deputāta Muciņa priekšlikumu. Būs vēl trešais lasījums, kuru tad varēs arī balsot, un deputāti izlems, kā labāk šo likumu izvērtēt.

Priekšsēdētājs: Un tātad mēs varētu balsot 11.pantu.

R.Černajs: Jābalso šī vārdkopa par slimu bērnu kopšanas pabalstu.

Priekšsēdētājs: 11.pantu mēs varētu balsot kā... Acīmredzot tas varētu būt kā svītrojums, arī papildinājuma rangā varētu būt, un mums nebūtu jābalso divas reizes. Nobalsosim vispirms... Ja ar balsu vairākumu mēs esam par to, ka jāsvītro šis slima bērna kopšanas pabalsts, tad mēs pēc tam nobalsosim visu pantu. Ja nebūs savākts attiecīgais balsu skaits, tad pēc tam jānobalso viss pants kopumā, kāds tas ir. Lūdzu, tātad balsojam par deputāta Geidāna priekšlikumu svītrot sešus vārdus “un slima bērna kopšanas pabalsts”! Krievu valodā ir mazliet citādāks vārdu skaits. Lūdzu balsošanas režīmu. Pieņemsim ar vairākumu no balsojušo skaita. Man arī nepareizi, es kļūdījos. Lūdzu rezultātu. 54– par, 29– pret, 12– atturas. Tādā gadījumā Geidāna priekšlikums ir pieņemts, bet tagad būs jāatgriežas pie... Ko, lūdzu? Un tagad balsosim komisijas priekšlikumu. Nē, mēs vienojāmies, ka pieņemam ar balsu vairākumu. Vai jūs saprotat– šis pants ir izsvītrots? Ja komisija uzstāj, ka tas ir cits variants, tad man tas ir jābalso kā cits variants, komisijas priekšlikums.

R.Černajs: Jābalso komisijas variants.

Priekšsēdētājs: Labi, nobalsosim komisijas variantu, un, ja tas dabūs mazāk balsu, tad neko nevarēs darīt. Lūdzu, balsosim komisijas piedāvāto variantu. Tātad šeit bija 54 balsis. Tā, ir divas paceltas rokas. Deputāt Lagzdiņ, jūs cēlāt roku? Jums nedarbojas iekārta? Lūdzu rezultātu. Tad tomēr šeit ir balsu vairākums– 61. Pieņemts ir tas variants, kurš neparedz labojumus, līdz ar to otrreiz vairs nebalsosim pantu kopumā. Lūdzu, tālāk! Mēs tagad balsosim par komisijas variantu.

R.Černajs: Tālāk 15.pants. Tātad attiecīgi tiek izmainīts arī 14.pants. Tā kā mēs pieņēmām 7.pantu komisijas variantā, tad šīs likmes ir attiecīgi pārstrādātas atbilstoši šim pantam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību!

R.Černajs: Citu priekšlikumu praktiski nav. Mums vienkārši tas ir jāapstiprina.

Priekšsēdētājs: Vai salīdzinājumā ar pirmo lasījumu bija izmaiņas?

R.Černajs: Ir izmaiņas, jo tas ir pārstrādāts atbilstoši 7.panta no jauna pieņemtajām likmēm. Šis 14.pants ir saistībā ar 7.panta likmēm. Tikai pārrēķināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu trešais mikrofons!

I.Caune: Man būtu priekšlikums– runāt tuvāk pie mikrofona, jo mēs esam ļoti trokšņaini un nevar dzirdēt.

R.Černajs: Priekšlikums būtu– deputātiem kļūt mazliet trokšņainiem!

Priekšsēdētājs: Deputāti! Ir ierosinājums runāt tuvāk mikrofonam. Tātad tie, kuri sēž zālē, ja viņi grib kaut ko runāt, pieceļas un nāk pie mikrofona, taču nerunā savās sēdvietās. 14.pants ir jānobalso vēlreiz. Komisija ierosina, ka tas ir jāapstiprina ar balsu vairākumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Par– 63. Pants ir akceptēts. Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: Komisija ir pieņēmusi un iestrādājusi šos 25 rubļus, kas bija 15.pantā; tie ir jau tabulā iekšā.

Priekšsēdētājs: Tātad jaunajā likumā pantu secība pēc būtības mainīsies. 16.pants būs 15.pants, kā es saprotu.

I.Geidāns: Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Lūdzu pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos cienījamajai komisijai! Jo es iesniedzu jau agrāk rakstiski un arī tribīnē teicu no rīta, ka piedāvāju 15.pantu atstāt, bet tikai citā redakcijā. Lai vēlreiz nav jādebatē, es tomēr uzturu spēkā savu prasību, ka šī 30 procentu atlaide daudzbērnu ģimenēm būtu attiecināma arī uz amatu savienotājiem, jo es strādāju vēl kaut kur tāpēc, ka esmu spiests strādāt, lai pabarotu savus bērnus. Tad man pienākas arī šī 30 procentu atlaide tāpat ka pamatdarba vietā. Pretējā gadījumā šis likums ir vērsts tikai pret daudzbērnu ģimenēm. Un pret tiem, kuri grib strādāt amatu savienošanas kārtībā. Es tomēr uzturu spēkā prasību balsot šādu 15.pantu.

R.Černajs: Atļausiet paskaidrot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Černajs: Tātad šī atlaide ir paredzēta attiecībā uz visiem ienākumiem, nerēķinot to, kurā darba vietā tie ir saņemti. Šīs papilddarba likmes nav papildinātas ar šo pantu vienkārši tāpēc, ka tas tiek ņemts vērā katrā gadījumā konkrēti šajā papilddarba vietā. Katram strādājošajam, katram, kurš saņem ienākumus, ir tiesības iesniegt finansu inspekcijā deklarāciju par visiem saviem ienākumiem, neskatoties uz to, kur un kādā veidā tie ir saņemti, pārrēķināt tos pēc 7.tabulas likmēm un attiecīgi arī saņemt atlaides, kas ir paredzētas likumā. Visi nodokļa ieturējumi tiek reducēti uz vienām un tām pašām likmēm. Šīs 14.panta likmes ir tādas kā palīglikmes, kas darbojas gada laikā. Pēc deklarācijas iesniegšanas un pārrēķināšanas šīs likmes tiek pārrēķinātas un tiek izrēķināti visi atvieglojumi. Tiek arī piemaksāts klāt vai atmaksāts atpakaļ, ja kaut kas ir par daudz samaksāts.

Priekšsēdētājs: Vai Geidāna kungu skaidrojums apmierina?

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, cienījamo referent, bet darba vietās mēs labi zinām, kā strādā grāmatvedība. Ja tas nebūs pantā ierakstīts, tad neviens mums nenoņems šo nodokli nost. Tas taču ir jāsaprot. Jo grāmatvedībā, paldies Dievam, ir burta kalpi. Būs tāds pants– noņems, ja nebūs panta– neņems.

R.Černajs: Pareizi. Darba vietā grāmatvedība to neņems. Es vēlreiz atkārtoju– šo atvieglojumu jums piešķirs finansu inspekcija un atmaksās jums šo summu atpakaļ, kas būs pārmaksāta. Šīm likmēm papildu darba vietā galvenokārt ir tikai disciplinējoša nozīme, jo diemžēl mēs vēl neesam tik tālu izauguši, lai samaksātu ienākuma nodokļus četrreiz gadā vai visus uzreiz. Ir mums arī tādi, kuri tos uzreiz iztērēs nevis savas ģimenes uzturēšanai, bet varbūt dažādām izpriecām, un praktiski nebūs līdzekļu, ar ko šos nodokļus samaksāt. Tāpēc tos ietur varbūt nedaudz lielākus šajās papilddarba vietās, bet, iesniedzot savu deklarāciju, jūs saņemsit atpakaļ to, kas ir samaksāts virs 7.pantā paredzētajām likmēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Ja mēs piekrītam deputātam Geidānam, tad man kā juristam jāatzīmē, ka deputāta Černaja skaidrojums tomēr nav korekts. Tad 8.lappusē 16.panta sestajā daļā ir jābūt rakstītam tā: “Valsts finansu inspekcijai pēc deklarācijas saņemšanas mēneša laikā par attiecīgo mēnesi jāpārrēķina nodoklis no kopējā mēneša ienākumiem pēc šā likuma 7.panta likmēm.” Ja mēs pieņemam deputāta Geidāna priekšlikumu, tad tur prasās vēl devītnieku pielikt klāt, un tad deputāta Černaja skaidrojums ir korekts. Tad tur ir jābūt 7. un 9.panta likmēm. Es neesmu pret to, bet nu to izšķirsim.

R.Černajs: Deputāta Geidāna priekšlikums jau praktiski konceptuāli, man liekas, ir iestrādāts, tagad būtu jāņem vērā deputāta Muciņa piebilde, un, lai būtu pilnīgi korekti, mēs to varētu pielikt. Ir jāatvainojas deputātiem, jo 15.panta redakcija vēl nav īsti korekta, bet tā vēl tiks pārstrādāta. Tad šo pantu varētu papildināt. Ir vēl arī citi deputātu priekšlikumi par 16.pantu, līdz ar to mēs vēl pārstrādāsim šo pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Geidāns vēlētos, lai tiktu iestrādāts 16.pantā tas, ko viņš saka?

I.Geidāns: Es pieņemu deputāta Muciņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs gan teica, ka tas jāņem vērā tādā gadījumā, ja mēs pieņemam jūsu priekšlikumu. Tad ir jāizdara attiecīgas izmaiņas, bet komisija teica, ka principā šo priekšlikumu var ņemt vērā. Un tas 16.pantā tiks ņemts vērā.

R.Černajs: Praktiski tas jau ir ņemts vērā. Taču, ja tas nav saprotams, tad ir jāuzraksta precīzāka redakcija.

Priekšsēdētājs: Labi. Tātad es varu saprast, kā gribu, šo Geidāna kunga priekšlikumu,– ja viņš ņem vērā deputāta Muciņa ierosinājumu, tad, manuprāt, mums nav jābalso. Šeit it kā viss būtu skaidrs. Vai par 16.pantu sakāmā vairāk nebija? Kādi ir vēl citi priekšlikumi no deputātu puses, kurus mums vajadzētu balsot?

R.Černajs: Par 14.pantu?

Priekšsēdētājs: 14.pants jau ir garām.

L.Muciņš: Nē, tā kā Geidāns teica, ka par 14.pantu viņam ir piebilde, tad mēs šobrīd diskutējam par 14.pantu. Un tikai sakarā ar 14.pantu mēs sākam runāt par 16.pantu. Taču man bija priekšlikums 14.pantā sākt nevis no 26, bet no 4 rubļiem.

R.Černajs: Mēs gan 14.pantu pieņēmām, bet neesam balsojuši šo deputāta Muciņa priekšlikumu par 4 rubļiem. Komisija to ir noraidījusi, jo praktiski 4 rubļi ir ļoti mazs ienākums. Un tas vienkārši sarežģītu grāmatvedības darbu, lai tā no šādas summas rēķinātu nodokli.

L.Muciņš: Es esmu desmitiem un simtiem dokumentu turējis rokās un varu teikt, ka tas neko nesarežģī, bet tikai stimulē dalīt summas uz vairākiem cilvēkiem. Taču tas nav mūsu mērķis. Es domāju, ka vajag aplikt pilnīgāk. Ja jūs nebalsojat, tad es nezinu. Es domāju netraucēt trešo lasījumu, bet tagad man nāksies vēlreiz izteikt kaut kādu papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Cienījamais deputāt Muciņ! Mēs tiešām balsojām 14.pantu. Un nebūs loģiski, ka mēs atkal pie tā atgriezīsimies un sāksim to pārbalsot. Es domāju, ka jūs šo papildinājumu varētu iesniegt komisijā, un mēs varētu pie tā atgriezties trešajā lasījumā. Vēl tāda iespēja ir.

Par argumentāciju. Tā kā šis ir pietiekami komplicēts likums, mums tik un tā tas būs vēl jāpārbalso. Par 16.pantu mums acīmredzot ir jānobalso, lai to pieņemtu par pamatu, kaut gan to nāksies tik un tā pārstrādāt.

R.Černajs: Praktiski– jā! Konceptuāli tas paliek tāds pats, kā es jau teicu, vienīgi redakcionāli tas tiks vēl pārstrādāts.

Priekšsēdētājs: Ja nevienam nav iebildumu, tad ar šādu motivāciju mēs vēlreiz nododam šo pantu komisijai pārstrādāšanai. Pieņemot to par pamatu, tas nav jābalso. Lūdzu, par 17.pantu.

R.Černajs: Par 17.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav? Nav. Lūdzu, par 18.pantu.

R.Černajs: Par 18.pantu arī nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Par 18.pantu. Te ir pasprucis garām, ka 8.lappusē virs­raksts palicis atsevišķi. Parasti jau tā nekad nedrukā, bet šoreiz tā ir. Šeit mums strīds tomēr ar deputātu Belu nebeidzās. Un nebeidzās tāpēc, ka 18.panta pirmā rindkopa nav pietiekami korekti uzrakstīta, jo tur aiz vārda “pēcteči” ir ielikts komats. Pēc tā jēgas es saprotu, ka runa ir par to summu, kura tiek aplikta saskaņā ar 4.panta 9.punktu. Mēs tur rakstījām, ka tā netiek aplikta, izņemot atlīdzību, ko izmaksā zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru mantiniekam. Tad šim 4.panta 9.punktam ir jābūt precīzi saskaņotam ar 18.panta 1.punktu. Es aicinu, ja komisija tam piekrīt, šo 1.punktu tomēr precizēt, jo tāds, kā tagad, tas nav saprotams.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad padarīt precīzāku 18.panta 1.punktu. Vai komisijai nav iebildumu?

R.Černajs: Lūdzu, iesniedziet priekšlikumu, mēs precizēsim un jūs informēsim.

A.Bels: Tur ir noteikti jāizslēdz vārds “radot” ārā. Tur ir galīgi...

Priekšsēdētājs: Jā, jā. Es nezinu, kāds ir krievu variants, bet latviešu valodā vispār šīs konstrukcijas ar izskaņu “-ot” (“radot” un tamlīdzīgi) ir nevēlamas. Tās ir konstrukcijas, kuras bieži var pārprast vai nesaprast, tāpēc juridiskā dokumentā vajadzētu no tām izvairīties. Taču tas ir komisijas uzdevums. Es saprotu, ka te balsot nav vajadzības.

R.Černajs: Komisija pieņem tādu pārstrādātu.

Priekšsēdētājs: Komisija pieņem. Lūdzu, tālāk par nākamo– 19.pantu.

R.Černajs: Arī 19.pants ir saskaņots ar 7.panta likmēm, un tātad es aicinu balsot to.

Priekšsēdētājs: Te šis Bela un Ziedoņa papildinājums ir ņemts vērā.

R.Černajs: Jā, šie papildinājumi ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Tātad viss kārtībā! Te ir bijuši papildinājumi...

R.Černajs: Papildinājumi un pantu redakcijas ir ņemti vērā, tas ir, likmes ir pārstrādātas atbilstoši pamatlikmēm.

Priekšsēdētājs: Komisija aicina šo pantu nobalsot, tā kā šeit ir bijušas būtiskas izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 19.pantu kopumā ar komisijas izdarītajām izmaiņām. Rezultātu. Par– 71. Lūdzu, par 20.pantu.

R.Černajs: Arī tas ir pārstrādāts atbilstoši šīm likmēm. Ir ņemti vērā arī šo divu deputātu Bela un Ziediņa ierosinājumi. Ir arī deputāta Muciņa ierosinājums šo pantu svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai deputātam Muciņam ir kādi argumenti par šā panta svītrošanu, ja viņš neatsauc savu priekšlikumu? Lūdzu, argumentējiet! Un tad mēs 20.pantu varēsim balsot.

L.Muciņš: Tas toreiz bija iesniegts pirmajā lasījumā, un, tā kā es atsaucu tos citus, ko man aizrādīja, tad automātiski es atsaucu arī šo, ja mēs esam uz to, ka tas ir mantojuma nodoklis, bet ienākuma nodokļa likumā tai tabulai ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, balsosim šā 20.panta pieņemšanu kopumā ar vienkāršu balsu vairākumu. Rezultāts: par– 69. Lūdzu, par 21.pantu.

R.Černajs: Par 21.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav? Lūdzu, tālāk par 22.pantu.

R.Černajs: Arī par 22.pantu nav.

Priekšsēdētājs: Arī nav. Lūdzu, tālāk.

R.Černajs: Par 24.pantu nav.

Priekšsēdētājs: Bet 23.pants?

R.Černajs: Par 23.pantu arī nav. Par 23. un 24.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Par 25.pantu?

R.Černajs: Tātad 25.pantā ir runa par līgumsabiedrību dalībniekiem, kuri ir fiziskās personas attiecībā uz saņemto ienākumu daļu. 25.panta 3.apakšpunkts. Praktiski tas ir ņemts vērā, jo pastāv iespēja maksāt vai nu peļņas, vai ienākuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Krastiņš ir ar to mierā?

R.Černajs: Deputāts Krastiņš to pieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 26.pantu.

R.Černajs: Par 26.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Par 27.pantu?

R.Černajs: Par 27.pantu arī nav.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav? Tālāk par 28.pantu.

R.Černajs: Par 28.pantu arī nav. Lūdzu, tālāk.

Priekšsēdētājs: Tālāk 29.pants.

R.Černajs: Par 29.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 30.pants.

R.Černajs: Lai atvieglotu pantu praktisko pieņemšanu, varu teikt, ka līdz likuma beigām tālāk par pantiem deputātu priekšlikumu nav. Ir Bojāra priekšlikums?

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, tātad komisija nav pamanījusi? Vairāk priekšlikumu līdz likumprojekta beigām nav. Lūdzu, kuram deputātam ir vēl kādi priekšlikumi, kas nav pamanīti?

I.Cupruns: Es vienkārši nogulēju momentu, kad bija runa par 26.pantu. Tik ātri tam pārskrēja pāri. “Dokumentāli pierādītiem izdevumiem...” Černaja kungs, vai šeit varētu tik kategorisku rakstīt? Es šaubos, vai visus izdevumus mēs varēsim dokumentāli pierādīt. Minēsim kaut vai, piemēram, dārzniecību: ir dārzniecība, kur tiek izmantots apgaismojums. Vai man būtu jāskrien uz rajona elektrotīklu un jāmeklē uzziņa, cik elektrības man tur ir patērēts. Lai gan tas ir ne visai veikls piemērs. Ne vienmēr tam var dabūt dokumentālu apliecinājumu. Tādēļ nedrīkst ierakstīt tik kategorisku prasību. Ir jāmeklē kaut kāds kompromiss. Un pulks...

R.Černajs: Kāds būtu jūsu priekšlikums? Tomēr kaut kam ir jābūt. Var taču pieņemt kaut vai, piemēram, parakstu, vai nu ir tik daudzi...

I.Cupruns: No kā, piedodiet? Vai no tās drāts, pa kuru man nāk elektrība, es varētu paņemt?

R.Černajs: Ir taču skaitītājs. Skaitītājs!

I.Cupruns: Visai saimniecībai ir viens skaitītājs!

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Kādi ir jūsu priekšlikumi, jo tā bija tikai diskusija. Es nezinu, ko jūs vēlaties...

I.Cupruns: Es domāju, ka mans priekšlikums ir vairāk nekā skaidrs. Tāds pants te nevar palikt. Pie tā ir jāatgriežas un jādomā.

Priekšsēdētājs: Tātad par šā panta nodošanu...

I.Cupruns: Pašreiz te nevar apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Lūdz, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Atbalstot Černaja priekšlikumu, šeit vajadzētu svītrot vārdus “dokumentāli pierādīt”. Un tālāk 27.pantā būtu ļoti skaidrs par izdevumiem, kas ar to saistīti, un tā tālāk. Tad viss ir skaidrs. Un šis 27.pants ir jākorespondē ar peļņas nodokļa likuma šo te apstāstījumu, kuri ir šie izdevumi. Tur mums ir mēģinājums diezgan sīki pamatot ne tikai ar dokumentālu pierādījumu, bet arī ar dažādiem normatīviem, jo šeit ir pierakstīts amortizācijas atskaitījums, ražošanas fonda atjaunošana. Es atvainojos, privāts uzņēmējs neko neatbalsta, bet ieraksta vienkārši to amortizācijas normā. Tātad tas nebūs dokumentāls pierādījums, bet būs aprēķins un tā tālāk. Es aicinātu šo pantu skatīt kopā ar peļņas nodokļa likumu, bet 26.pantā izsvītrot “dokumentāli pierādīt”. To nevajadzētu balsot, bet, manuprāt, pie tā vēl ir jāpiestrādā, jo šiem likumiem ir jāsaskan, un, tā kā ir iespēja izvēlēties, ko maksāt– vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai peļņas nodokli –, tad vajadzētu novērst, lai nebūtu mēģinājumu kaut kā vieglāk izgrozīties. Šiem abiem likumiem jābūt vienādiem, bet cilvēks tikai izvēlas, saskaņā ar kuru formu viņš maksā, vai nu viņš darbosies kā juridiska persona, vai strādās kā fiziska persona, un tādēļ tos nodokļus vajadzēs skaitīt kā juridiskās personas nodokli un fiziskās personas ienākuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Komisijai nav iebildumu, ka mēs atgriežam šos divus pantus komisijā to piestrādāšanai. Tad mēs par tiem nebalsosim, bet jums savukārt ir jāņem vērā tie priekšlikumi, kas tika izteikti. Es, izmantodams deputāta Cupruna izteikto formulējumu, ieteiktu deputātiem negulēt, lai mums nebūtu jāatgriežas pie nobalsotiem...

R.Černajs: Ja ir kādi priekšlikumi par pantu redakcijām, lūdzu tos noteikti iesniegt rakstiski, lai nebūtu lietota tikai tāda vēlamā izteiksme, bet būtu priekšlikums izskatīt tādu un tādu konkrētu problēmu vai kaut ko tādu. Tādi priekšlikumi ir jau ienākuši, tāpēc es lūdzu deputātus, ja ir runa par panta redakciju, tad tomēr iesniegt konkrētus priekšlikumus, ko likumā varētu iestrādāt vai neiestrādāt.

Priekšsēdētājs: Vai līdz likuma beigām deputātiem ir kādi priekšlikumi vai papildinājumi, kurus mēs neesam pamanījuši, bet kurus vajadzētu apspriest?

R.Černajs: Rakstiski iesniegtu vairāk nav. Par 26.pantu ir Finansu inspekcijas iesniegums.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums par 26.pantu?

R.Černajs: Tas atkal ir priekšlikums vēlējuma izteiksmē, ko vēlams kaut kur ietvert. Runājot tieši par pārdoto īpašumu konceptuāli, komisija tādu priekšlikumu noraidīja; tas ir ielikts jau sākumā, ka jāmaksā nodoklis par tādu pārdošanu, kura ir izdarīta uzņēmējdarbības formā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot...

R.Černajs: Ja pārdošana nesatur sevī uzņēmējdarbību, bet notiek vienkārša pārdošana, tad te darbosies pārdošanas vai komisijas atmaksājums, vai dāvinājuma nodoklis, vai īpašuma maiņas gadījumā darbosies citi nodokļi.

Priekšsēdētājs: Pie šā priekšlikuma deputāts Bojārs ir pielicis jautājuma zīmi...

R.Černajs: Bojārs var norādīt precīzu pantu, kur to iestrādāt, un mēs esam ar mieru trešajā lasījumā izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Man tur, domājot par trešo lasījumu, ir mazliet precizēts.

Priekšsēdētājs: No deputāta Bojāra teiktā ir skaidrs, ka tas nav... Mums atliek tad balsot šā likumprojekta pieņemšanu kopumā. Vēl deputāts Kide grib ko teikt, lūdzu!

E.Kide: Man ir šāds jautājums: vai mēs neesam pārskrējuši pāri šādam momentam? Ja gada beigās saņem lielāku summu– premiālo piemaksu par visu gadu, piemēram, par 12 mēnešiem –, tad mēs reiz plenārsēdē runājām, ka tad nodoklis dalāms, teiksim, 12 daļās. Kurā pantā tas ir fiksēts? Varbūt es esmu to izlaidis? Ja uzņēmuma strādnieks gada beigās saņem 5000 rubļu lielu premiālo piemaksu, tad te ir liels nodoklis, bet faktiski tā ir premiālā piemaksa par visu gadu...

R.Černajs: Tas ir ņemts vērā, jo, kā jau teicu, var iesniegt deklarāciju par gada ienākumiem. Ja jums būs deklarācija par gada ienākumiem, jums izrēķinās šo ienākuma lielumu attiecīgi katrā mēnesī un no tā tad arī aprēķinās nodokli. Izmaksas momentā jums paņems varbūt to lielāko nodokli, bet pēc jūsu deklarācijas iesniegšanas un pārrēķināšanas jūs šo ieturēto virsnodokli dabūsit atpakaļ. Tas ir pateikts 16.pantā, varbūt vienīgi ne visai precīzi formulēts, bet tāda ir konceptuālā doma.

Priekšsēdētājs: 16.pants tiek vēl pārstrādāts līdz trešajam lasījumam. Vai vairāk neviens deputāts nevēlas izteikties vai prasīt kādu balsošanu sakarā ar šo likumprojektu? Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz.

R.Černajs: Likumprojekta beigās ir teikts, ka atbildība par šā likuma neievērošanu tiks piemērota saskaņā ar mūsu pieņemtajiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Jūs, deputāt Černaj, varat būt brīvs, paldies! Zālē ir 102 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Tā kā šis ir otrais lasījums, tad ar balsojušo vairākumu mēs pieņemam to otrajā lasījumā, attiecīgi ņemot vērā visus tos pantus, kurus likām komisijai pārstrādāt. Lūdzu, balsosim. Par– 72, pret– 7, atturas– 18. Tātad šis likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un mūsu parastajā kārtībā komisija iesniegs to trešajam lasījumam.

Un tagad mums jāskatās darba kārtība, jo līdz darba beigām ir vēl palikušas 20 minūtes. Varbūt mēs varam kaut ko vismaz sākt izskatīt.

Tagad par parlamenta sēdi vārds Andrejam Krastiņam. Viņš tikko ir sazvanījies ar Viļņu un mūs informēs.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi deputāti! Baltijas valstu padomes sēdē, kas notika pagājušās nedēļas trešdienā, tika izteikts ierosinājums, ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, kāda ir Baltijas valstīs, kāda tā ir Austrumos un Rietumos, sasaukt kopēju, tas ir, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, Augstāko padomju parlamenta sēdi, un būt par laipniem saimniekiem uzņēmās Lietuvas Augstākā padome, kuras sēžu zāle ir piemērota, lai visas trīs Augstākās padomes tur varētu sapulcēties un ražīgi strādāt. Es tikko nebiju plenārsēdē, jo saistījos ar Viļņu, lai uzzinātu, kādā stāvoklī ir šā pasākuma norise, runāju ar Lietuvas Augstākās padomes priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi. Viņi uztur šādu piedāvājumu, tāpēc es lūdzu mūsu Augstāko padomi izlemt: viņi kopdarbam piedāvā sestdienu (ar rezerves variantu– svētdienu) kā dienu, kad visas trīs Augstākās padomes varētu sapulcēties Viļņā un pieņemt konkrētus lēmumus. Runājot par Igauniju, jāteic, ka tai ir zināmas grūtības ar plenārsēdes sasaukšanu, tāpēc tā laikam būtu gatava piedalīties šajā sēdē nedaudz mazākā sastāvā, tur ir variants par prezidentu un pārējiem, bet Viļņa ir gatava rīkot šo plenārsēdi arī tad, ja tikai divas Augstākās padomes– tas ir, Lietuvas un Latvijas, būtu pilnā sastāvā, bet igauņi nebūtu pilnā sastāvā. Lai mēs noturētu šādu kopēju plenārsēdi, pirmo Baltijas parlamenta sēdi, protams, tas mums ir jāizlemj plenārsēdē un arī jānobalso, ka mēs tiešām izveidojam šādu delegāciju, un tad, dabiski, ir jāsāk strādāt, lai sagatavotu arī kaut kādus iespējamos dokumentu projektus. Lai varētu koordinēt kopējo darbību šajā sestdienā; laikam daļai cilvēku būs jāaizbrauc agrāk uz turieni un jau jāstrādā. Tā kā Lietuva ir gatava mūs uzņemt, mums ir jāizlemj, vai mēs esam gatavi šajā pasākumā piedalīties un arī kādu mērķi mēs tur gribētu sasniegt. Bet šobrīd galvenais ir izlemt jautājumu par to, vai mēs piedalīsimies, vai ne. Tāda, lūk, ir informācija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot šī informācija ir tik pilnīga, cik tā ir mūsu rīcībā, un droši vien te nav pat ko jautāt. Mums vienīgi atliek apspriest šo jautājumu, vai mēs piedalīsimies un kādā veidā piedalīsimies, mums ir jāsniedz šāda atbilde Lietuvas Augstākajai padomei. Lūdzu, varbūt kāds grib izteikties? Neviens negrib izteikties.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es domāju, ka noteikti ir jābrauc. Es ierosinu šo jautājumu likt uz balsošanu un lieki netērēt laiku.

Priekšsēdētājs: Tātad ir izteikts priekšlikums: pieņemt Lietuvas Augstākās padomes uzaicinājumu mūsu Augstākajai padomei ierasties Viļņā, lai sestdien vai svētdien noturētu kopīgu Baltijas Augstāko padomju parlamenta sēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šāda piedāvājuma akceptēšanu. Būs jāsūta attiecīgi cilvēki no Ārlietu komisijas, kas sagatavos šo tikšanos. Balsosim, un tad varēsit izteikties! Vienreiz par to gulēšanu jau teica deputāts Cupruns... Lūdzu, balsosim. Par– 72. Klātesošie ar absolūtu balsu vairākumu ir nolēmuši, ka mēs piedalīsimies šādā Baltijas padomē. Tātad tas ir skaidrs, ka mums, Prezidijam, acīmredzot vajag ar Lietuvu saskaņot, kādus jautājumus par politisko situāciju Baltijā apspriedīsim. Es lūdzu mūsu deputātus un komisijas, varbūt arī frakcijas iesniegt savus ierosinājumus par šīs kopīgās parlamenta sēdes darba kārtību un varbūt arī izskatāmo likumu projektus.

Mums ir palikušas tikai 15 minūtes, līdz ar to acīmredzot mēs nevaram vairs sākt apspriest nevienu jautājumu. Mums vajadzētu nodarboties ar informācijas sniegšanu, kāda mums šeit ir. Lūdzu, trešais mikrofons!

I.Caune: Ja būtu iespēja izvēlēties dienu, tad es domāju, ka praktiskāk būtu svētdien, nevis sestdien.

Priekšsēdētājs: Tas nav atkarīgs tikai no mums. Mēs acīmredzot vienosimies. Vai komisiju priekšsēdētājiem ir kādi paziņojumi? Vai kāds deputāts grib kaut ko ziņot? Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cupruns: Es vēršos pie visiem kolēģiem deputātiem. Varbūt kāds arī nepiekritīs manai prasībai, bet es tomēr gribētu lūgt ārsta konsultāciju, vai tik krasa apgaismojuma maiņa bieži vien dienas laikā neietekmē redzi. Galu galā es saprotu, ka tas nav diži patīkami, vismaz man tas nepatīk, un acis vakarā sāp. Ir jāmeklē kaut kāds kompromiss, ja lietojam šo moderno vārdu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es apmēram pirms trim mēnešiem mūsu lietu pārvaldniekam Brenčevam nodevu rakstisku iesniegumu, ka šīs lampas, kad tās deg, ir par vājām. Ja mēs pēc diviem trim gadiem negribam kļūt par redzes invalīdiem, tad ir nepieciešams reorganizēt apgaismojumu. No otras puses, es piekrītu kolēģim Cuprunam, ka tādu karstu lampu strauja ieslēgšana un izslēgšana arī bojā redzi. Konkrēti, Lietuvas parlamentā šīs lampas ir novietotas augstu pie griestiem un nav vērstas uz mums, bet notiek atstarošana, un tās deg visu sesijas laiku. Visu laiku, kad notiek plenārsēde. Es tomēr aicinu kaut ko izdarīt, lai tā gaisma, kas šeit, zālē, būtu stiprāka un lai tā būtu pietiekama televīzijas filmēšanai, lai televīzijai nav speciāli jāieslēdz kaut kādi lukturi, kas tiešām traucē gan darbu, gan redzi, gan arī visu pārējo.

Priekšsēdētājs: Labi, mēs nodosim jūsu prasības Lietu pārvaldei, kaut gan mums šeit ir arhitektūras piemineklis, bet Lietuvā– moderns parlaments, tā ir ļoti liela starpība.

Vai kādai komisijai ir vēl kas ziņojams, lai mums rīt nebūtu jākavē laiks ar paziņojumiem, ar petīcijām, ar ierosinājumiem? Ja nav, tad acīmredzot mums nav vērts šodien uzsākt diskusiju par peļņas nodokli, jo tas ir diezgan garš, un 15 minūšu laikā mēs nespēsim pat pamatziņojumu noklausīties.

Tāpēc paldies. Šodien darbu beidzam un tiekamies rīt
pulksten10.

(Sēdes beigas)