"Jeruzaleme nedrīkst būt problēma"

"Die Welt"

— 2000.08.04.

Palestīniešiem Jeruzaleme ir jāatzīst kā Izraēlas galvaspilsēta, ar visām izraēliešu manifestācijām. Un Izraēlai arābu kvartāls ir jāatzīst kā daļa no Al–Quds — "Svēto" kvartāla.

Pēc Kempdeividas galotņu sanāksmes realitāte ir mainījusies. Izraēla un Palestīna atrodas tuvu tam, lai vienotos par drošības jautājumiem un jauniem praktiskās sadzīvošanas risinājumiem; piemēram, ūdens un apkārtējās vides piesārņošanas jautājumos tie jau ir atrasti. Tomēr palestīniešu bēgļu problēmas ir saglabājušās. Mēs joprojām atrodamies lielākā psiholoģiskā un simboliskā šķēršļa — Jeruzalemes statusa — priekšā.

Visi Kempdeividas sarunu dalībnieki — arī amerikāņi — sarunās guva atziņu, ka Jeruzalemes problēmas atrisinājums dotu iespēju panākt vienošanos visos pārējos strīdīgajos jautājumos un tas nozīmētu ieilgušā konflikta beigas. Vai Jeruzalemes problēmu ir iespējams atrisināt? Es esmu pārliecināts, ka atrisinājumu varētu atrast, ja par to brīvi lēmumu varētu pieņemt izraēlieši un palestīnieši.

Tajā nometnē, kur tic atrisinājuma iespējai, ir tādi, kuri uzskata, ka būs vajadzīgi daudzu gadu centieni, līdz tiks radīta iekšēja nepieciešamība pēc kompromisa. Taču ir arī tādi, kuri domā, ka problēmu var atrisināt jau tagad un ka tā tagad arī ir jāatrisina.

Protams, atrisinājumu īpaši grūti ir atrast tad, kad problēma ir emocionāla un simboliska. Taču taisnība ir arī tā, ka tas norāda uz jomu, kur ir meklējams atrisinājums — izjūtās un simbolos.

Palestīniešiem Jeruzaleme ir jāatzīst kā Izraēlas galvaspilsēta ar visām izraēliešu manifestācijām — pilsētas rietumu daļu, apmetnēm, kas Austrumjeruzalemē ir uzceltas pēc sešu dienu kara 1967. gadā, kā arī ebreju apmetnes, kas ir ierīkotas pilsētas tuvumā un kurām noteikti ir jākļūst par pilsētas daļu. Savukārt Izraēlai arābu kvartāls ir jāatzīst kā daļa no Al–Quds — "Svēto" — kvartāla, kurā ietilpst tie ciemi, ko 1967. gadā iekļāva Jeruzalemes sastāvā.

Ejot šādu "revolucionāru" ceļu, tomēr vēl paliktu vecpilsētas jautājums. Nākotnē kontrole pār šo areālu, kurā atrodas ebreju, musulmaņu un kristiešu svētās vietas, būs izšķirošā Izraēlas un Palestīnas miera līguma svaros. Ikdienas grūtības šeit drīzāk ir retoriskas nekā problemātiskas, un tās varētu kļūt par bāzi sākotnējai vienošanās par Jeruzalemi. Dažādu reliģiju piederīgiem ir jānodrošina piekļūšana viņu svētajām vietām.

Mazā apgabala sadalīšana nav pragmatisks atrisinājums. Jebkurā atrisinājumā uz vēsturisko kodolu veco pilsētas mūru iekšpusē ir jāorientējas kā uz vienību tikai ar vienu policiju, kā arī vienotām tūrisma, satiksmes un reliģiju pārvaldēm. Jautājumam par suverenitāti pār šo apgabalu ir jābūt sekundāram. Pat tad, ja ar savstarpēju vienošanos panāktās pārmaiņas stātos spēkā, tām uz vecpilsētas praktisko dzīvi nebūtu pārāk jūtamu seku.

Nākamajās dienās šī niecīgā teritorija izjutīs milzīgu spiedienu. Tā sevī glabā pietiekami daudz sprāgstvielas nebeidzamiem konfliktiem, bet arī potenciālu būt par pamatu mieram nākamajām paaudzēm.

Josi Beilins,

Izraēlas tieslietu ministrs