Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 3. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeima ar 74 balsīm atbalstīja Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz nākamajiem pieciem gadiem. Tas nebija liels pārsteigums. Mūsu frakcija viņam atbalstu sniedza jau pašā sākumā, pirms vēl bija sākusies zināmā jezga par vai pret Maizīti. Mūsu pārstāvis Juris Dobelis piedalījās Ģenerālprokuratūras ikgadējā sanāksmē un jau toreiz pauda šo atbalstu.
Protams, neviena iestāde nestrādā pilnīgi ideāli. Vienmēr var vēlēties uzlabojumus. Tie bija tie jautājumi, ko mēs pārrunājām, tiekoties ar ģenerālprokurora amata kandidātu vakar, īpaši uzmanību vēršot uz to, ka līdztekus citām drošības iestādēm prokuratūras darbībai pret pretvalstiskām, pretlatviskām organizācijām vajadzētu būt aktīvākai. Bieži vien tās ir ļaužu grupas, kas nav reģistrējušās, bet izrāda atklātas simpātijas bijušajai Padomju Savienībai vai Krievijai. Ģenerālprokurors sacīja, ka atsevišķos gadījumos ir sperti stingrāki soļi, par kuriem viņš pagaidām vēl nevar publiski informēt.
Šodien kārtējo reizi tika noraidīts kreiso frakciju deputātu priekšlikums par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot tā ir spēka demonstrācija vai spēka trūkuma demonstrācija pirms pašvaldību vēlēšanām. Es domāju, arī viņiem tas ir labi zināms, ka tā nav Latvijas Republikas problēma, bet tā ir okupācijas seku radīta problēma, kura diemžēl kaut kādā veidā Latvijai ir jārisina.
Pirmajā lasījumā tika atbalstīts mūsu – tēvzemiešu – priekšlikums par dzīvokļa piešķiršanu bez atlīdzības dzejniekam Andrejam Eglītim par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tika atbalstīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm fiziskām personām, kas nodarbojas ar mežizstrādi un kokmateriālu tirgošanu. Tā ir liela problēma – šis nodoklis ir krietni lielāks, nekā tas ir juridiskām personām, kas dara to pašu.
Mūsu frakcija arī tikās ar iekšlietu ministru jautājumā par policijas bezdarbību Ogrē, kur krieviski runājošs huligāns piekāva latviešu jaunieti. Tur bija redzams tas, ka pati policija nebija atradusi īpašus pārkāpumus šajā lietā un neviens netika sodīts. Tomēr pozitīvais, ko mēs dzirdējām no ministra, ir tas, ka, atzīstot, ka policisti bieži vien neprot latviešu valodu vai prot to ļoti vāji, notiks izglītības līmeņa pārbaude, ministrs tajā iedziļināsies. Mēs lūdzām vienlaikus ar izglītības līmeņa pārbaudi veikt arī valsts valodas zināšanu atkārtotu pārbaudi.
Bez tam frakcija bija uzdevusi jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Druvietei par to, ka skolās ir izplatīts Krievijas vēstniecības un Latvijas Krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas domrakstu konkurss par Lielo Tēvijas karu, kurā uzdotie temati vedina domāt, ka šie konkursa iniciatori vairāk vadās no tās pēdējā pasaules kara vēstures koncepcijas, kas raksturīga Krievijai, nevis kas būtu raksturīga Latvijas skolām. Atbilde ir tāda, ka tiešā veidā ministrijas darbinieki iesaistīti tur nav, tomēr redzams ir tas, ka šī informācija ir nākusi no rajonu izglītības pārvaldēm, kuras ir pakļautas iestādes pašvaldībām. Tātad šeit vēlētājiem nopietni ir jāpārdomā, kas ir pie varas katrā rajona centrā un kādēļ šādi dokumenti tiek izplatīti, piedaloties pašvaldību institūcijām.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Par galveno notikumu šonedēļ Saeimā es varu uzskatīt Jāņa Maizīša ievēlēšanu jaunā termiņā par ģenerālprokuroru. Mūsu frakcija šoreiz balsoja pret, jo mēs līdz šim tā arī neatradām kaut kādu darbību tieši kā ģenerālprokuroram, tieši Jānim Maizītim. To, debatējot par viņa kandidatūru, apstiprināja arī valdošās koalīcijas pārstāvji, kas pateica, ka prokuratūra nodarbojas ar cīņu pret maziem zaglīšiem, bet nekādā gadījumā nevēršas pret lielajiem zagļiem. Viņi šodien nobalsoja par ģenerālprokuroru, domājot, ka viņš varbūt kādreiz to darīs. Mums radīja izbrīnu arī tas, ka balsojums notika pirms termiņa, jo termiņš beigsies tikai 18.maijā. Varbūt tieši valdošā koalīcija, kas šodien par Jāni Maizīti nobalsoja, deva viņam garantiju, ka viņš strādās tālāk un varbūt arī tālāk nevērsīsies pret lielajiem zagļiem.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodienas sēde bija pietiekami spraiga. No izskatītajiem likumprojektiem es gribētu atzīmēt grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas ir papildināts ar ļoti būtiskām normām tiem mūsu iedzīvotājiem, kuri šobrīd meklē darbu. Pirmkārt, vasaras brīvlaikos drīkstēs nodarbināt arī speciālo skolu skolēnus. Aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem pievienoti arī pasākumi, kas paredz pasākumu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai. Līdz šim tas netika praktizēts. Svarīgs ir arī grozījums, kas paredz, ka kolektīvās atlaišanas gadījumā tiks veikti preventīvi pasākumi šīm personām, kurām tiek uzteikts darbs. Jau no uzteikuma brīža būs tiesības, kas tiek noteiktas visiem darba meklētājiem.
Latvijas Pirmās partijas frakcija un valde šobrīd pulcējas uz ārkārtas sēdi, jo vakar, uzklausot tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas sniegtos paskaidrojumus par viņas izteikumiem par bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika it kā personīgo ieinteresētību adopcijā uz ārzemēm, konstatēja, ka Āboltiņa ir apvainojusi bērnu un ģimenes lietu ministru noziedzīgos nodarījumos, balstoties uz nepārbaudītu informāciju. Tieslietu ministres atbildes arī liecināja, ka viņa neapzinās savas rīcības sekas un izteikto apvainojumu smagumu, publiski izsakot aizdomas, kas rada priekšstatu, ka Ainars Baštiks it kā personīgi būtu ieinteresēts gluži vai bērnu tirdzniecībā uz ārzemēm.
Uzskatām, ka Āboltiņa ir rīkojusies ministra amata necienīgi un nekoleģiāli pret citu Ministru kabineta locekli, klaji pārkāpusi koalīcijas līguma nosacījumus un pēc būtības izteikusi neuzticību bērnu un ģimenes lietu ministram Baštikam.
Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcija uzņemas pilnu atbildību par bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika darbību. Uzskatām, ka, pateicoties Baštika darbībai, pēdējos gados ir dubultojies to bērnu skaits, kurus adoptē šeit pat Latvijā; ir pieaudzis to bērnu skaits, kuri atrod sev mīlošas ģimenes ārzemēs. Pateicoties šīs ministrijas un Baštika kunga pūlēm, ir panākts arī tas, ka dažādi tiek veicināta vietējā adopcija, pirmkārt, nosakot šo adopcijas pabalstu 1000 latu apmērā un arī palielinot audžuģimeņu pabalstus un aprūpes pabalstus. Tāpēc arī Latvijas Pirmās partijas frakcija aicina Āboltiņas pārstāvēto “Jaunā laika” frakciju uzņemties pilnu politisko atbildību par ministres rīcību ar visām no tā izrietošajām sekām, kā to paredz valdību veidojošo partiju noslēgtais koalīcijas līgums. Latvijas Pirmā partija aicina, lai KNAB izmeklē šo lietu, jo arī Baštika kungs ir griezies Ģenerālprokuratūrā ar prasību, lai šī lieta tiktu izmeklēta.
Latvijas Pirmā partija arī atbalstīja ģenerālprokurora Maizīša kunga atkārtotu ievēlēšanu, jo mums nebija informācijas, kas liktu šaubīties par Maizīša kunga godprātīgu darbību.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es gribu pievērst uzmanību diviem likumprojektiem. Diemžēl, kā jums ir zināms, bieži vien, ja Saeimai ir trīs ceļi, tiek izvēlēts sliktākais ceļš. Es šaubos, ka mūsu Saeimā ir simts Latvijas gaišākie prāti.
Proti, pirmais likumprojekts, kuru mēs šodien piedāvājām, ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Es gribu īsi izstāstīt lietas būtību. 2005.gadā no ienākuma nodokļa 73% tiek ieskaitīti pašvaldībās, bet 27% – valstij. Mēs uzskatām, ka vajadzētu palielināt šo pašvaldības daļu katru gadu par 2%. Līdz 2009.gadam valstij paliktu 19%. Kopīgā summa neizmainītos tāpēc, ka aug un augs minimālā alga, vidējā alga utt., bet pašvaldības dabūtu solīdas summas, tātad papildu līdzekļus. Piemēram, Rīgai papildu līdzekļi sastādītu 23,4 miljonus. Mēs zinām, kā to vajadzētu sadalīt: 15 miljonus gadā dzīvokļu celšanai; nākamajos četros gados varētu uzbūvēt 6000 dzīvokļu, bet astoņus miljonus gadā – sociālajai palīdzībai. Diemžēl nabadzība Latvijā ir liela. Bet nē! Saeima noraidīja šo likumprojektu, pat neizskatot, pat neaizsūtot to komisijām.
Otrs mūsu likumprojekts – grozījums Latvijas Republikas Satversmē. Ko mēs gribējām? Jūs zināt: ja šodien uz Latviju atbrauc Eiropas Savienības pilsonis, viņš varbūt knapi zina, kur Latvija atrodas, un neko par mūsu dzīvīti nezina, bet pēc trīs mēnešiem viņam ir tiesības balsot, ja viņam šeit ir īpašums. Bet jums blakus dzīvo daudzi cilvēki – blakus ielās, blakus dzīvokļos, blakus mājās – tādi paši kā jūs, bet diemžēl viņiem nav pilsonības. Piemēram, Igaunija sen viņiem atļauj balsot pašvaldību vēlēšanās. Viņi taču tur dzīvo, viņi ir ieinteresēti, lai pilsētas un ciematiņi būtu labiekārtoti, lai pie mums visiem atnāktu labklājība. Viņi maksā nodokļus. Daudziem no viņiem vecāki un vecvecāki guļ Latvijas zemītē, bet mēs viņiem to neatļaujam. Mēs baidāmies no savas tautas. Igaunija to izdarīja, un šī vai cita iemesla dēļ Igaunija ir mums priekšā. Jebkurā gadījumā es esmu pilnvarots paziņot, ka kārtējo reizi Saeima pierādīja, ka baidās no savas tautas, un nobalsoja pret.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien Saeimas valdošais labējais vairākums lielā vienprātībā noraidīja Tautas saskaņas partijas frakcijas vēl pirms gada iesniegtos priekšlikumus Daugavas papildu aizsardzībai pret iespējamo jauno rūpniecisko piesārņojumu. Kamēr uz laiku netika apturēts priekšlikums būvēt jaunu celulozes rūpnīcu Ozolsalā, valdības koalīcija gada garumā vispār atteicās izskatīt šos ierobežojumus.
Tagad, kad celulozes rūpnīcas projektam ir izsludināts klusuma brīdis, valdošie nolēmuši izmantot izdevīgu situāciju, lai Tautas saskaņas partijas priekšlikumus noraidītu. Saka, ka šī papildu aizsardzība Daugavai vairs nav vajadzīga, jo celulozes rūpnīca Daugavas krastos taču netiks būvēta.
Valdošo – labējo – partiju balsojums nepārprotami liecina, ka nebūt nav aizmirsta Daugavas monstra ideja. Vienīgi uz laiku nolikta uz tālāka plaukta, lai sabiedrība zaudētu modrību un tiktu iekārdināta ar tautsaimniecībā zaudētiem investīciju miljardiem. Par šīm “iegūtajām” investīcijām ar savu zaudēto veselību maksās Latvijas iedzīvotāji. Pirmām kārtām rīdzinieki, jo Rīgas dzeramais ūdens neizbēgami tiks sagandēts ar rūpnieciskiem notekūdeņiem.
Diemžēl “Jaunais laiks”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Latvijas Pirmā partija uzskata, ka papildu aizsardzība Daugavai vairs nav vajadzīga. Tautas saskaņas partija paziņo, ka turpinās cīņu pret Daugavas piesārņošanu, un aicina visus labas gribas ļaudis Latvijā nezaudēt modrību un neļaut sevi maldināt ar valdības liekulīgajiem solījumiem par iedzīvotāju interešu aizsardzību.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vienreiz ar prieku un lepnumu var teikt, ka šodien Latvijas sabiedrība ir izcīnījusi nopietnu uzvaru procesā, ko saucam par Latvijas tiesiskumu, demokrātiju; par to, ka arī tauta kādreiz var pateikt tik spēcīgi, ka politiķi spiesti pakļauties. Kā mēs zinām, mēs esam patiesi gandarīti, ka ir apstiprināts Jānis Maizītis ģenerālprokurora amatā vēl uz pieciem gadiem. Un, kā zināms, tas notika tikai un vienīgi pateicoties tam, ka bija ļoti liela iedzīvotāju aktivitāte, lai viņš tiktu apstiprināts. Šoreiz politiķi neatrada iespēju tautas izteikto skaidro viedokli arī šeit, Saeimas zālē, neapstiprināt oficiāli.
Arguments, kāpēc “Jaunais laiks” ir uzstājies, arī šodien aktīvi uzstājās un balsoja par Jāņa Maizīša apstiprināšanu. Pirmkārt, tiešām veiksmīgā sadarbība ar Saeimu likumdošanas procesā. Kā piemēru var nosaukt Kriminālprocesa likumu, kam drīz būs jānomaina vecais, padomju laika Kriminālprocesa kodekss, kurš šobrīd vēl ir spēkā. Tāpat naudas atmazgāšanas problēma, ar kuru saskaramies arvien vairāk un vairāk, kurā Jānis Maizītis ir ieguldījis ļoti lielu darbu, lai šajā virzienā Latvijā lietas tiktu sakārtotas pareizā, tautai saprotamā un tautai interesējošā veidā.
Un trešā lieta par tiešiem likumdošanas jautājumiem ir tā sauktā legālās prezumpcijas nodrošināšana. Citiem vārdiem – to cilvēku, kuri nemaksā nodokļus, iespēja saukt pie atbildības. Jūs paši zināt, ka bieži vien cilvēki braukā ar dārgiem džipiem, ceļ lielas mājas, bet viņi ir bezdarbnieki. Šīs mājas pieder vai nu viņu sievasmātēm, vecāmmātēm, vai kā savādāk.
Otra būtiskākā lieta ir tā, ka mēs esam pārliecinājušies par to, ka prokuratūra attīrās arī no iekšpuses. Ir daudzi piemēri, kas prokuratūrā Maizīša kunga vadībā ir izmainīti. Mūs tiešām tas iepriecē, un domāju, ka tie turpināsies.
Bet pats galvenais. Pats galvenais ir tas, ka pēdējos divos gados mēs redzam, ka arī lielās lietas, tātad sabiedrībā plaši redzamu cilvēku – politiķu, ekonomisko grupējumu – lietas netiek kaut kur noliktas stūrītī, bet gan tiek aktīvi virzītas. Tās tiek pārbaudītas atbilstoši likumdošanai. Mēs ļoti ceram, ka šīs lielās, skaļās lietas – digitalizācijas, “Ventspils naftas” – tiks arī novestas līdz tiesai un tiks notiesāti arī tā sauktie lielie zagļi.
Un pēdējais – par partijas “Jaunais laiks” vakardienas iespējamo tikšanos ar iekšlietu ministru Jēkabsona kungu. Mēs viņu bijām uzaicinājuši uz frakcijas sēdi, lai palūgtu tuvāku informāciju par pēdēja laika satraucošajiem notikumiem – par bērnu slepkavībām, par noziedzības klaju neslēpšanos, par problēmām ceļu drošības jomā. Diemžēl Jēkabsona kungs bez argumentiem, bez brīdinājuma uz mūsu frakciju tā arī neatnāca, lai gan mēs viņu gaidījām divas reizes. Acīmredzot secinājums ir viens – Jēkabsona kungam vai nu nav ko teikt, vai nu viņš baidās no šādas sarunas.

P.Kalniņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pieskaršos dažiem jautājumiem, kas mūsu frakcijas skatījumā šodien bija svarīgi. Protams, viens no centrālajiem jautājumiem bija ģenerālprokurora atkārtota ievēlēšana. Mūsu frakcijas deputāti vakar atklātā sarunā stundas garumā tikās ar ģenerālprokuroru. Mēs skatījām jautājumus par to, kas traucē valstī strādāt. Bija jautājumi, kas nāca no ģenerālprokurora puses, bija arī ierosinājumi no Saeimas deputātu puses. Varu teikt atklāti, ka visi šie jautājumi nebija viennozīmīgi. Mēs aicinājām ģenerālprokuroru sadarboties, mēs vēlamies, lai šis Saeimas apmeklējums nebūtu tikai pirms kārtējām vēlēšanām, bet, ja kādu kaut kas traucē, tad likumdevējam jārod iespējas mainīt likumus, lai mēs varam sakārtot mūsu valsti.
Mūsu deputātu skatījumā nebūtu korekti kolēģu izteikumi: ja mēs nebalsotu šodien pirms termiņa beigām par ģenerālprokuroru, tad mēs viņu neatbalstītu. Vakar, lai arī bija dažādas deputātu iebildes un ierosinājumi, mūsu frakcija viennozīmīgi akceptēja šodienas balsojumu par atkārtotu ievēlēšanu. Tā to būtu darījuši arī maija sākumā.
Otrs jautājums, kuram es gribētu pieskarties, ir par akcīzes nodokli alum un par biodegvielas ražošanu Latvijas Republikā. Šie ir jautājumi, kas ir skatīti diezgan ilgi. Ik pa laikam ir bijuši dažādi priekšlikumi, dažādi atbalsti utt. Mūsu frakcija uzskata, ka šos abus jautājumus vajadzēja risināt jau vairākus gadus atpakaļ, pirms mēs bijām iestājušies Eiropas Savienībā. Līdz ar to mēs būtu vairāk varējuši atbalstīt savu vietējo ražošanu. Šodien panāktais kompromiss – alus ražotājiem līdz 50 000 hektolitriem 40% atlaide, kas ir arī frakcijas viedoklis, – ir būtisks ražotājam, bet tas maz ietekmēs Latvijas Republikas iekšējo tirgu, jo šie ražotāji sastāda līdz 12% no kopējā alus tirgus Latvijas Republikā. Tas nav daudz, bet tas ir daļējs atbalsts mūsu vietējam mazajam ražotājam.
Būtiskākais jautājums vēl bez šīs alus ražošanas ir biodegviela. Mēs, frakcijas deputāti, ne tikai frakcijas, bet visi Saeimas deputāti, vakar saņēmām aicinājumu no lielajiem degvielas importētājiem, lai šodien neatbalstām šo likumprojektu otrajā lasījumā. Bet tas ir jautājums, kurš tiek skatīts jau gadiem, kurš vienkārši tiek dots no vienas ministrijas uz otru. Nekad neviens nav uzņēmies atbildību. Un šodien, ja to uzņemas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ja to uzņemas Zemkopības ministrija, mēs to varam virzīt uz priekšu. Es uzskatu, ka tas ir mūsu zemnieku liels sasniegums, ja šeit nevaram iebilst to, ka mēs it kā kaut ko neizdarīsim, ja mēs šodien saņemam apliecinājumu, ka mūsu ražotāji ir spējīgi saražot ne tikai to vien, ko prasa Eiropas Savienības direktīvas, bet mēs varam ražot pat tik daudz, ka varam eksportēt atpakaļ uz Eiropas Savienību. Es ceru, ka arī uz priekšu visi Saeimas deputāti atbalstīs vietējo ražotāju.

V.Paegle
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas frakcija ir gandarīta par Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā. Ministru prezidents Kalvītis Valsts prezidentei apsolīja atbalstu Maizīša kungam, un to šodien frakcija realizēja ar savu balsojumu. Mēs novēlam Maizīša kungam enerģiski strādāt, apkarojot nelikumības valstī, sevišķi izsekojot pretlatvisku darbību, kas ir manāma daudzās jomās.
Otrs jautājums ir par to, ka Tautas partijas frakciju uztrauc arvien skaļāk izskanējušās ziņas ārvalstu plašsaziņas līdzekļos par Baltijas valstu vienotības galu. To veiksmīgi izmanto Krievijas Federācija, lai veicinātu šķelšanos un iekaltu pēdējo naglu Baltijas valstu vienotības zārkā. Taču nekas nevar būt tālāk no patiesības. Piektdien, tas ir, rīt, 4.martā, pulksten 10.00 no rīta Kongresu namā tiks atklāta vērienīga konference, kas atzīmēs Baltijas valstu neatkarības deklarācijas 15.gadadienu. Tur piedalīsies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvji, kas apliecinās neparasto vienotību “Baltijas ceļa” laikā. Šo pasākumu atbalsta Latvijas Republikas valdība. Pirmo runu teiks Tautas partijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Vienlaikus tiksies Baltijas asamblejas prezidijs, lai risinātu aktuālus sadarbības jautājumus.
Šobrīd Baltijas valstu sadarbība, tāpat kā Beniluksa valstīs, nostiprinās pragmatiskā gultnē. Tiek parakstīti jauni sadarbības līgumi, piemēram, Kultūras ministriju starpā ir mijiedarbība starp Valku un Valgu, ar Eiropas struktūrfondu palīdzību tiek izveidots Baltijas ceļš, apsargāta Baltijas telpa, tāpat ir sadarbība arī izglītības jomā. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāti no Baltijas valstīm saskaņo savu rīcību, bet sevišķi svarīga ir Baltijas valstu politiskā sadarbība, kas joprojām ir ļoti aktuāla un sāk ietekmēt vispārējo Eiropas Savienības ārpolitiku.
Amerikas Savienotajās Valstīs apvienotā Baltijas komiteja strādā, lai ietekmētu ASV Kongresu Baltijas valstīm labvēlīgu lēmumu pieņemšanā; tiek virzīta arī rezolūcija, kuras mērķis ir izmeklēt un nosodīt totalitārā komunisma noziegumus.
Šie darbi runā skaļāk par vārdiem. Baltijas valstu vienotība nav tikai mīts, bet gan realitāte, jo tikai kopā mēs varam vairāk.

Saeimas preses dienests