2005. gada 3. marta stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 3.marta sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – izslēgt no šā gada 3.marta Saeimas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām? Nav. Darba kārtība izmainīta.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” un lūdz šo likumprojektu iekļaut 3.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums”, un Ministru kabinets lūdz šo likumprojektu iekļaut 3.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu – iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā lēmuma projekts iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas 3.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā, kā arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums paredz, ka, sākot no 2006.gada 1.janvāra, katru gadu par 2% tiks samazināta ienākuma nodokļa likme, kas tiek pārskaitīta valsts budžetā. Atbrīvojušies līdzekļi tiks pārskaitīti pašvaldību budžetā.
2005.gadā pašvaldību budžetā tiks pārskaitīti 73% no nodokļu summas. Savukārt valsts budžetā – 27%. 2009.gada 1.janvārī šī proporcija sastādīs 81 un 19%.
Pēc speciālo budžetu likvidācijas atskaitījumi no ienākuma nodokļa sastāda niecīgu valsts budžeta daļu. Šogad tikai 4,9%. Pašvaldību budžetā savukārt tā ir pati būtiskākā ienākuma daļa – 48,1% vidēji valstij un 59% Rīgas budžeta projektā. Ienākuma nodokļa pārdales tempi tika izraudzīti tādā veidā, lai nodokļu ienākumi valsts budžetā nesamazinātos.
Ņemot vērā algas pieaugumu, kuru prognozē Kalvīša valdības ekonomisti, šī summa paliks nemainīga – aptuveni 126 miljoni latu gadā. Iznāk sava veida perpetuum mobile – mūžīgais dzinējs. Toties pašvaldību budžeta struktūra kardināli mainās. Perioda beigās ienākuma nodokļa daļa tajā sasniegs 55,8%. Pašvaldību budžetam kopumā tas ir 53,1 miljons latu pieaugums, bet Rīgas pašvaldībai – 23,4 miljoni. Pašvaldību budžets kļūs bezdeficīta, un pašvaldības iegūs iespējas pilnā mērā realizēt likumā paredzētas funkcijas.
Rīgas budžeta pieaugums tostarp ļaus arī pilnībā segt izdevumus pusotra tūkstoša dzīvokļu celtniecībai gadā, ko rīdziniekiem sola gan PCTVL, gan sociāldemokrāti, gan “Jaunais centrs” un TSP.
Vēl paliks līdzekļi, lai pusotras reizes palielinātu galvaspilsētas sociālo budžetu – no 16 līdz 24 miljoniem latu.
PCTVL stratēģiskais mērķis ir attīstīt pašvaldību patstāvību, sniegt valsts atbalstu pašvaldībām.
Cienījamās dāmas un kungi! Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, vērtējot PCTVL priekšlikumu, paziņoja, ka, pirms Latvijā nav beigusies bezgalīgā reģionālā reforma, nevajadzētu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali starp valsts un pašvaldību budžetiem. Šim viedoklim var piekrist tikai daļēji kaut vai tādēļ, ka reforma neskar lielo pilsētu intereses, kur dzīvo Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa. Vajadzētu arī ņemt vērā, ka Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš vairākkārt lūgusi palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu, kas tiek ieskaitīta pašvaldību budžetā.
PCTVL frakcija cer, ka pat gadījumā, ja likumprojekts tiks noraidīts, Saeimas labējais vairākums tomēr būs spiests iet mūsu piedāvāto ceļu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 50, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””” otrajam lasījumam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Šodien, kad līdz pašvaldību vēlēšanām ir palikušas 9 dienas, politisko organizāciju apvienība PCTVL atkal piedāvā jums pieņemt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kuri būtiski paplašinās to personu loku, kam ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Mūsu priekšlikums būtu neprātīgs, ja tajā nebūtu norādīts grozījumu spēkā stāšanās termiņš – 2005.gada 4.maijs, tas ir, 15.gadadiena, kopš tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Mēs atkal piedāvājam viennozīmīgi norādīt, ka pašvaldību vēlēšanās līdzās Latvijas pilsoņiem būtu jāpiedalās ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ar grūtībām izprot, kur tad īsti atrodas tā Latvija, bet arī Latvijas nepilsoņiem, respektīvi, tiem cilvēkiem, kuriem ir vienīgi Latvijas pase, cilvēkiem, 80 procenti no kuriem ir dzimuši Latvijā, vai arī viņu uzturēšanās laiks valstī ir ne mazāks par 30 gadiem. Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas dienā viņiem visiem bija politiskas tiesības. Daudzi no šiem cilvēkiem balsoja “par” tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri vēlāk atņēma viņiem visas politiskās tiesības.
Daudzi no šiem cilvēkiem tieši pirms 14 gadiem – 3.martā piedalījās aptaujā “Par neatkarīgu un demokrātisku Latviju” un balsoja “par”. Šādas personas pašreiz sastāda gandrīz 48% no visiem Latvijā dzīvojošajiem nacionālo minoritāšu pārstāvjiem un 20% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Godātie deputāti! Gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu priekšlikumi pilnībā atbilst kā minimums septiņām starptautiskajām rekomendācijām.
Pirmkārt, Eiropas Padomes, Eiropas Vietējo un reģionālo varas iestāžu 1998.gada kongresa rekomendācijai “Par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā”.
Otrkārt, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2002.gada ziņojumam par Latviju.
Treškārt, 2003.gada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rekomendācijai “Par imigrantu integrācijas politiku Eiropas Padomes dalībvalstīs”.
Ceturtkārt, 2003.gada Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra ziņojumam “Par vizīti uz Latviju”.
Piektkārt, 2003.gada ANO Cilvēktiesību komitejas atzinumam par Latviju.
Sestkārt, 2003.gada ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas atzinumam.
Septītkārt, 2004.gada Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu “Par Latvijas un citu kandidātvalstu gatavību dalībai Eiropas Savienībā”.
Latvijas valdošais vairākums apgalvo, ka nepilsoņu piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās kļūs par šķērsli viņu integrācijai Latvijas sabiedrībā. Tomēr var skaidri redzēt, ka visā pārējā pasaulē dominē gluži pretējs viedoklis.
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Nevajadzētu aizmirst arī faktu, ka deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija viennozīmīgi apsolīts, citēju: “Garantēt tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību, sociālās, ekonomiskas un kultūras tiesības, kā arī politiskas brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām.”
Pēc 15 gadiem vajadzētu tomēr izpildīt šos solījumus, lai 4.maija diena kļūtu par nacionālās samierināšanās dienu, par patiesas, bet nevis šķietamas integrācijas dienu. Par dienu, kad izbeigtu pastāvēt partiju dalīšana nosacīti uz krievu partijām un latviešu partijām, kā tas jau notika Igaunijā. (Starpsauciens: “Laiks ir beidzies!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks...
J.Pliners.
Manuprāt, šis likumprojekts būtu jāatbalsta ikvienam, kas ir patiess Latvijas patriots.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mani tā nedaudz sajūsmināja tas, ka sabiedrībai ir lieli prieki par to, ka, lūk, Putins esot gatavs nožēlot to, kas ir kādreiz noticis. Nu, ļoti jauki! Tikai nezin kāpēc mūsu sabiedrībā nemin to, ka Putins pie reizes pateica: “Bet, ziniet, tie latviešu strēlnieki jau arī nebija labi cilvēki.” Tie to revolūciju taisīja, un tie stutēja tos boļševikus, un mēs to negribam aizmirst. Ko tas nozīmē? Es jau varētu pateikt, ka daudziem latviešu strēlniekiem tēvi un vectēvi tika noslepkavoti melnās sotņas ārdīšanās laikā 1905.gadā. Tā, starp citu. Un tad mēs vēl aiziesim atpakaļ uz Pēteri I, Ivanu Bargo un nonāksim līdz brāļiem Seslovičiem no Polockas, kas te jau 13.gadsimtenī gribēja brukt iekšā. Redziet, šodien var ļoti skaisti izteikties par pagātni. Tas ir jādara. Pagātne ir jāsakārto un jānoliek savās vietās. Bet neviens visā pasaulē neprot pateikt skaidri vienu lietu – par tām pagātnes sekām šodien. Un ar tām diemžēl jānodarbojas tikai Latvijai. Un tur mūs visa pasaule māca – mīliet, māciet, naturalizējiet, risiniet, kā nu jūs protat. Mēs jums palīdzēsim mīlēt un naturalizēt!
Un te parādās šī nepilsoņu kārts. Ko tad teica nesen Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs? Viņš teica to pašu, ko Jakovs Pliners. Var būt pat ir saskaņojuši savu rīcību. Viņš tieši to pašu teica: “Dodiet nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības!” Neskatoties uz to, ka mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē – teikts kaut kas cits. Un šīs naivās runas, kas izskan te šad un tad: “Mēs visus tos nepilsoņus pārtaisīsim par pilsoņiem!”, ir vienkārši smieklīgas. Daļa no šiem nepilsoņiem nicina Latviju kā neatkarīgu valsti, nicina latviešus kā tautu un arī latviešu valodu. Un tādi nav daži. Tādi ir desmitiem tūkstošu. Kādi tur var iznākt no viņiem pilsoņi?! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Latvieti, nepadodies!”)
Tātad, lūk, šī ir tā kārts! Un viņi viens otrs vēl uzskata, ka viņi dzīvo joprojām iekš to PSRS un arī nomirt taisās iekš to PSRS. Nu to viņi varēja izdarīt pirms dažiem gadiem. Tad vēl tādas iespējas bija. Bet nu tagad ir grūtāk. Tagad ir jāmeklē tā miršanas vieta kaut kur ārpus Latvijas laikam. Un šinī pašā laikā, no vienas puses, tātad ir šī te sabiedrības kaut kāda nevajadzīga iesaistīšana maigākā naturalizācijas procesā. Jo tad, kad mēs viņus visus naturalizēšot, tad viņi būšot ļoti labi.
No otras puses, ne velti visu laiku šeit tiks izmantota šī nepilsoņu kārts. Jā, mēs šodien nobalsosim pret šiem Satversmes grozījumiem, par to nav šaubu, taču mūsu politiķiem ir jāiemācās atbildēt starptautiski – kā tālāk risināt šo nelikumīgi Latvijā iebraukušo civilokupantu lietas. Reta valsts pasaulē ir tāda kā Latvija, kur šādi ārdās un turpina ārdīties. Līdz ar to pievērsiet, lūdzu, tam uzmanību, un, apspēlējot šos jautājumus, runāsim ne tikai par balsošanu “pret”, bet arī par savu turpmāko rīcību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 69, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai 2003.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 24.februārī. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Ģīlim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” otrajam lasījumam līdz 2005.gada 11.aprīlim un izskatīšanu otrajā lasījumā 2005.gada 14.aprīļa sēdē”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” otrajam lasījumam līdz 2005.gada 10.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Helmuta Nagļa iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Helmuta Nagļa iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un to atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” un to atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Varētu jau vispār šodien nerīkot nekādas te īpašas pārrunas un vienkārši nobalsot. Jūs jau arī laikam zināt, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau sen ir skaidrā tekstā pateikusi, ka atbalstīs Jāņa Maizīša kandidatūru, un ne par to ir runa. Tikai savādi ir tas, ka kārtējo reizi pirms nopietnas amatpersonas apstiprināšanas saceļas pilnīgi nevajadzīga “vētra ūdens glāzē”. Un pēc tam, kad šī vētra ir sacēlusies, tad, protams, ir vainīgi kaut kādi politiķi.
Tad varbūt paskatīsimies nedaudz uz faktiem! Vienīgais, ko laikam vajadzētu cienīt gan vēsturē, gan sadzīvē, ir fakti. Kurš sacēla jezgu ap šo jautājumu, un kad tas notika? Izanalizējot Jāņa Maizīša darbu piecu gadu laikā, diezgan bieži apmeklējot prokuratūras dažāda rakstura sanāksmes un gada atskaites, kaut kā nenācās dzirdēt par sliktu darbu, par kaut ko neizdarītu, par kaut ko kliedzoši negatīvu.
Un kāpēc tieši tagad, dažus mēnešus pirms iespējamās apstiprināšanas amatā, pirms atkārtotas izvirzīšanas, parādījās šī jezga?
Lūk, šeit ir jautājums, kas ir jāuzstāda tiem, kas tādu lietu iekustināja. Atkal kārtējo reizi parādās jautājums: kam tas bija izdevīgi? Kāpēc vienmēr tad, kad mēs nonākam līdz nopietnam jautājumam, lemjam par nopietnas amatpersonas apstiprināšanu, pēdējā brīdī parādās kaut kādi, es teikšu tā, izmisīga satura ieteikumi, protesti, kritika un vēl kaut kas.
Vai tad visiem šiem kritiķiem, visiem tiem “uzbraucējiem” un “uzbrucējiem” nebija pietiekami ilgs laiks, lai profesionāli izteiktos par to, kas notiek Ģenerālprokuratūrā un kas vispār notiek prokuratūras sistēmā.
Es tikai vairāk vai mazāk to esmu novērojis Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbā, kad mums bija praktiskas sarunas ar prokuratūras pārstāvjiem gan par likumprojektiem, kurus vajadzētu uzlabot, gan kurus vajadzētu vispār iesniegt, bet mums komisijas sēdēs nebija nekad tādi jautājumi jāapspriež, ka kaut kas ir galīgi slikti izdarīts vai nav izdarīts. Tas, ka viens var kritiskāk izteikties par kādu jautājumu un otrs var izteikties miermīlīgāk, tas jau nav nekas neparasts.
Šodien arī pastiprināti ir kaut kāda nervozitāte. Protams, ir daudz un dažādu personu, kuras parasti neapmeklē sēdi, jo, redziet, tas darbs pie likumiem jau ir garlaicīgs un neinteresants. Šeit varbūt sanāk kaut kāda lēta sensācija.
Es atgādināšu, kā tad mums bija ar to KNAB priekšnieces ievēlēšanu vai, pareizāk sakot, neievēlēšanu. Lielā vienprātībā koalīcija apsolīja: viss būs kārtībā. Lielā vienprātībā koalīcija šo jautājumu izgāza.
Es saprotu, ka šodien tas acīmredzot nevar notikt, pārāk liels risks ir kādam spēlēties. Bet tanī pašā laikā šī nervozitāte, ko kādam ļoti patīk sabiedrībā uzturēt, to nevar neievērot. Un tad ir jāprasa: “Vai mēs gribam nopietni strādāt pie savu struktūru pilnveidošanas?” Un es domāju, ka prokuratūras sistēma pilnveidojas. Un par to esmu pārliecinājies vairākkārt, uzstādot konkrētus jautājumus un saņemot konkrētas atbildes. Lūk!
Tā ka nav runa par to, ka mūsu uzskati būtu mainījušies vai viedokļi būtu mainījušies. Runa ir par to, ka sabiedrība tiek tracināta mākslīgi un nevajadzīgi. Un tad ir tagad lielie uztraukumi, kāpēc tad nu agrāk šī apstiprināšana ir vajadzīga?
Šis jautājums jāuzstāda tiem, kas šo jezgu sacēla. Acīmredzot mīļā miera labad, lai vienreiz izbeigtos šī pļāpāšana, vajag vienkārši apstiprināt kandidātu uz šo amatu, un izbeigsies viss. Un tad būs no jauna cita tipa intervijas. Un tad tie paši intervētāji, kas pirms tam vienādi runāja, runās drusku citādāk, un viss turpināsies. Tikai sabiedrība būs zaudējusi laiku, un nedaudz nervus viens otrs būs zaudējis. Un, protams, vainīgi būs tie, kas šeit sēž. Tie būs vienmēr galvenie vainīgie. Ar to jums, cienītie kolēģi, laikam būs jāsamierinās. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es ļoti šaubos, vai tu balsosi “par”.)
Mēs balsosim “par”. Par to nav nekādu šaubu. Ceru, ka vairums darīs to pašu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. (Dobelis kaut ko no zāles sauc.)
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Šodien ir arī diezgan atbildīgs brīdis – viens no ģenerālprokurora galvenajiem uzdevumiem, protams, ir pārraudzīt tiesiskumu valstī kopumā. Viņam ir jāredz, kā notiek procesi, viņam ir dotas ļoti lielas pilnvaras saskaņā ar likumu. Ģenerālprokuroram ir tiesības likt ierosināt lietas. Viņš var, piemēram, tiesā ierosināt vienas vai otras avīzes slēgšanu par nacionālā naida kurināšanu.
Es domāju, ka tieši pēdējos divos gados ļoti veiksmīgi notiek cīņa ar Latvijā organizēto noziedzību, ar korupciju, ar naudas atmazgāšanu. Bet paliek it kā aizmirsta viena joma, kas manā izpratnē ir faktiski pati galvenā. Bet mēs, kaut kā cīnoties ar šo noziedzību, esam to aizmirsuši.
Jautājums ir tikpat svarīgs manā izpratnē – kas tad notiek ar cīņu pret noziegumiem? Noziegumiem, kas ir saistīti ar pretdarbību valstī, noziegumu pret valsti, kā ir ar klaju pretlatvisku darbību. Mēs zinām, ka mums ir ļoti stingri likumi, mums ir Eiropas Savienības dažāda pieredze veco valstu cīņā ar ksenofobiju, ar rasismu, ar antisemītismu. Bet es gribēju papētīt un vairākus mēnešus ļoti uzmanīgi sekoju, kā tad mums iet ar naida kurināšanu pret latviešiem. Kas ar to cīnās? Kas veic uzraudzību valstī? Un kas tad ir šie latvieši? Un es palasīju pēdējo četru mēnešu publikācijas laikrakstā “Čas”.
Godājamie deputāti! Labākajā gadījumā tur, protams, visi latvieši tiek saukti kā etnokrāti, titulētā nācija vai revanšisma ideju pārņemti maniaki. Sliktākā gadījumā visai tautai tiek piedēvētas tādas īpašības, nevis, teiksim, tur Kiršteinam, Šadurskim vai Dobelim, bet visai latviešu tautai, 1.oktobrī “Čas” raksta, tiek piedēvētas šādas īpašības – latvieši ir atriebīgi, ļauni, divkosīgi, nelietīgi, gļēvulīgi... Tās ir viņu galvenās pazīmes. Es domāju, ka tur jau debesis nogāzīsies par šādu, teiksim, pretvalstisku darbību vai nacionālā naida kurināšanu pret latviešiem. Izrādās, nekas nenotiek.
Ko tad šie latvieši grib? Atkal komentētājs tāds Fedosejevs raksta, ka latviešu galvenais uzdevums ir panākt, lai vārds “latvietis” būtu sinonīms vārdam “barin” – lielkungs vai lielsaimnieks, un lai visi nelatvieši būtu kalpi. Tātad tas ir latviešu galvenais uzdevums šajā valstī.
Kādi tad ir latviešu skolotāji? Nu ko tad jūs gribat no tautas, kurai ir tādi skolotāji, kas uzrunu krievu skolā, tie, kas māca latviešu valodu, sāk ar vārdiem “Ruskiji sviņji!” – krievu cūkas. Jūs varat iedomāties šādu briesmīgu situāciju, ka krievu skolās, ja... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Izslēdziet mikrofonu viņam!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu tuvāk par lēmuma projektu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Lai runā!”)
A.Kiršteins.
Tie ir noziegumi, priekšsēdētājas kundze, un mēs par tiem runājam.
16.oktobrī “Čas” izskaidro, kāpēc tas ir tā. Izrādās, ka visu latviešu tautu ir sabojājuši rietumu latvieši, jo viņu jaunatnes organizācijās viņiem smadzenes esot izskalojuši esesieši, kas izrēķinājušies ar mierīgajiem iedzīvotājiem un iepotējuši visai tautai revanšisma idejas.
Bet 25.septembrī laikraksts pamāca, ka šo valsti sagraut nevar, ja visi sēdēs rokas klēpī salikuši un nenodarbosies ar diversijām. Tāpēc vēstures skolotājs Nalmačs raksta: “Lai izglītības reforma buksē no apakšas rekomendējamā sabotāžā” – (rekomendujemovo s ņizu sabotaža).
Un kāpēc vispār ir jāmācās latviešu valoda, raksta “Čas”. Tāpēc, ka daudzi no mums pie pirmās izdevības aizbrauks no šīs valsts – kādi uz Krieviju vai Ukrainu, kādi uz Izraēlu, kādi uz ASV vai Vāciju. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs nerunāsiet par lēmuma projektu konkrēti, tad jums būs jāizslēdz mikrofons!
A.Kiršteins.
Nobeidzu. Tātad viens no ģenerālprokurora uzdevumiem ir pārraudzīt šo darbību un kūdīšanu pret latviešu tautu. Mēs uzrakstījām vēstuli ģenerālprokuroram, kas veic uzraudzību pār šiem procesiem, un saņēmām no Ģenerālprokuratūras atbildi decembrī. Un atbilde ir ļoti vienkārša – ka 2003. un 2004.gadā nav ierosināta neviena lieta par šiem rakstiem.
Lai gan likumā par presi ir teikts, ka ģenerālprokurors ir viens no tiem cilvēkiem Latvijā, kuram būtu arī jākontrolē šie procesi un jāierosina attiecīgās lietas. Vēstuli ir parakstījusi virsprokurore Usāne.
Līdz ar to ir secinājums, ka prokuratūra nav darījusi absolūti neko līdz šim. Es domāju, ka, šodien nobalsojot par prokuroru, mēs tomēr atgriezīsimies pie šiem jautājumiem nevis pēc 5 gadiem, bet pēc brīvdienām, es domāju, ka pēc kādiem 5–6 mēnešiem, un mēs palīdzēsim, Maizīša kungs, jums. Palīdzēsim. Ja vajag kādu likumu pamainīt, ierosiniet, lūdzu attiecīgo likumu labojumus, lai tie kļūtu vēl stingrāki, lai gan man ir iespaids, ka visa Latvijas likumdošana ir pietiekami stingra, lai šajā valstī beidzot būtu kārtība.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs vakar uzklausījām Maizīša kungu savā frakcijā un lēmām atbalstīt Maizīša kandidatūru.
Taču tanī pašā laikā frakcija nav apmierināta ar stāvokli, kādā faktiski atrodas Latvija, ja mēs runājam par tiesisko vidi. Mēs nebūt neesam apmierināti ar to, kas notiek mūsu laukos, kas notiek “točkās”, kur dienu un nakti tirgojas ar alkoholu, kur mūsu cilvēki nodzeras un kļūst darba nespējīgi, iet bojā un izjūk viņu ģimenes.
Mēs tāpat neesam apmierināti ar to, kāda kārtība ir uz mūsu ceļiem, kur diemžēl katru dienu aiziet kāds cilvēks bojā, un beigu beigās gada beigās šī statistika ir vienkārši drausmīga.
Un man šķiet, ka, tā ļoti vienkāršoti un ātri paejot garām šiem jautājumiem, mēs nozīmējam amatos augstus vīrus, kuri lemj šo tiesiskās vides kārtību mūsu valstī, faktiski mēs parādām tādu zināmu necieņu pret to, ka deputāti neinteresējas par to, kas notiek mūsu valstī.
Un tāpēc otrs, kas manā uztverē nav īsti pareizi, ka mēs gluži vienkārši tā viegli padodamies sabiedrības spiedienam. Ak, ja mīļā sabiedrība tā ātri vēlas, lai mēs ievēlam kaut kādu amatpersonu priekšlaicīgi, mēs, labi gribot izskatīties savā valstī, vienkārši ātri, ātri, labi to sakārtojam, bet pēc būtības jautājumus neizskatām. Manā uztverē tas mani satrauc visvairāk. Tiešām mūs absolūti neinteresē, kas notiek uz ceļiem, kas notiek krogos, kas notiek, ka jaunietis sit jaunieti nost un tā tālāk. Tā ir drausmīga statistika, kolēģi! Kur tad mēs ejam!?
Un man šķiet, ka tieši varbūt prokuratūrai bija jābūt iniciatoram, kādi likumprojekti mums jāpārskata, kādi varbūt Ministru kabineta noteikumi jāpārskata, lai tiešām mēs kaut kādā veidā varētu sakārtot savu valsti. Tas nav ciešams, kas šodien faktiski notiek, un mēs tā mierīgi pieveram acis un ejam tam visam garām.
Tāpēc es, kolēģi, aicinātu arī mūsu atbildīgās komisijas nopietnāk pieiet pie šiem jautājumiem. Ievēlēsim Maizīža kungu, bet neliksimies mierā par to, kas notiek mūsu valstī!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Šodien mēs vēlēsim vienu no visatbildīgākajām Latvijas amatpersonām, kas ir nu tiešā veidā saistīta ar tiesiskumu un tiesu varu mūsu valstī. Tieši tāpēc šis balsojums ir tik atbildīgs un tik nozīmīgs jebkuram no mums.
Kolēģi! Tas, ka “Jaunais laiks” tiešām cieši iestājās par Maizīša ievēlēšanu, tas, es domāju, nav noslēpums, to mēs visi esam vairākas reizes pauduši. Es gribētu vēlreiz precizēt un formulēt trīs galvenās lietas, kāpēc tas tā ir.
Tātad pirmo es gribētu uzsvērt Maizīša kunga, manuprāt, ļoti veiksmīgo sadarbību ar mums, ar likumdevējiem, ar Saeimu. Būtiskas konceptuālas lietas, kas šobrīd atrodas parlamentā, ir Kriminālprocesa likums, kur Maizīša kungs ir piedalījies ļoti aktīvi gan ar savām idejām, gan ar reālu klātbūtni vienmēr, kad viņš tiek aicināts gan uz komisiju, gan uz Saeimu.
Šī ir lieta, kura šobrīd diemžēl vēl Latvijā darbojas pēc padomju laika principiem, jaunais Kriminālprocesa likums noteikti būs daudz labāks, un Maizīša kungs ar sevis vadīto iestādi šeit ir ienesis ļoti daudzas vajadzīgas un labas idejas.
Otra ļoti aktuāla tēma – ne tikai Latvijā, bet arī šobrīd pasaulē un Eiropā – ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēma. Un arī šeit tieši prokuratūras vadībā un ar tās ciešu ieinteresētību un palīdzību šeit, Saeimā, un ne tikai Saeimā, top tādi dokumenti un likumi, kuri Latvijā ierobežotu šo visai pasaulei būtisko problēmu. Un es... mēs ejam, lai to atrisinātu.
Vēl no likumdošanas jautājumiem un sadarbības jautājumiem gribu pieminēt pierādīšanas nastas pārnešanas jeb legālās prezumpcijas problēmu, kas, es domāju, beidzot pēc 10 gadiem varētu iekustināt arī nodokļu maksāšanu par labu iedzīvotājiem, par labu valsts budžetam. Arī šeit Maizīša kungs ir viens no galvenajiem iniciatoriem. Un mēs ļoti, ļoti ceram, ka ar visu mūsu palīdzību šī problēma tiks atrisināta. Tas būtu par sadarbību ar Saeimu.
Otra lieta. Mēs ļoti labi redzam, ka šajos gados Maizīša kunga vadībā prokuratūra būtiski attīrās no iekšpuses. Es domāju, visiem vēl svaigā atmiņā prokurora Nazarova skandāls, kad tiešām, vērtējot objektīvi, katrā ģimenē ir gadījies kāds cilvēks, kas varbūt nav tik godīgs. Un pilnībā mēs redzējām, ka šādu prokuroru, par kuru bija pierādījumi, ka viņš darīja kaut ko tādu, kas nav savienots ar amatu prokuratūrā, teiksim tā, notiesāja, un viņu ielika tur, kur viņam vajadzētu būt, tas ir, cietumā. Ļoti ceru, esmu pārliecināts, ka Maizīša kunga vadībā šis process – pašattīrīšanās – notiks arī turpmāk.
Bet pats galvenais, un trešais un galvenais. Ziniet slaveno latviešu tautas parunu, kas jau no Veidenbauma un vēl senākiem laikiem bijusi aktuāla, ka “mazos zagļus sēdina cietumā, lielos sēdina amatos”. Ziniet, tikai pēdējos divos gados, manuprāt, tautai ir parādījusies cerība, ka arī lielos zagļus kādreiz kāds sēdinās cietumā. Un šobrīd mēs zinām, ka prokuratūrā tiek virzītas un tiek objektīvi izskatītas lietas, kas ir saistītas ar sabiedrībā plaši pazīstamām personām, kas bieži vien ir saistītas ar mums – ar politiķu aprindām, kuras agrāk nez kāpēc netika izskatītas vai tika kaut kādā veidā virzītas, runātas, bet netika virzītas tieši tiesiskā kārtībā. Un šobrīd šī cerība tiešām ir gan mums šeit, Saeimā, gan tautā, gan iedzīvotājiem.
Kolēģi! Balsosim par cerību! Balsosim par to, lai viens likums, viena taisnība, kā rakstīts Ministru kabinetā, atbilstu arī mums, politiķiem! Un mēs ļoti, ļoti ceram un esam pārliecināti, ka Maizīša kungs to nodrošinās.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Šis ir 12.gads, kad es darbojos Saeimā, un līdz šim neatceros nevienu balsojumu, kur Saeima ar savu balsojumu izteiktu pati sev neuzticību. Un tas ir tas, kas šodien šeit notiks, jo būtībā nav jau runa par ģenerālprokuroru un netiek izvērtēta viņa darbība.
Es nocitēšu vienas kādas ļoti inteliģentas vēstules citātu: “Ģenerālprokurora atkalievēlēšana līdz pašvaldību vēlēšanām visdrošāk apliecinātu valdošās koalīcijas nodomu patiesumu.” Un valdošā koalīcija sāk rosīties. Ir arī tāds sakāmvārds latviešu tautā, ka “ja kāds tevi nosauc par kucesdēlu un tu sāc satraukties, tas nozīmē, ka tu neesi pārliecināts, kas ir tava mamma”. Un tagad valdošā koalīcija rosās, jo ir jau vēl viens slavens citāts no vienas dzejnieces, tautas dzejnieces: “Nedrīkst pieļaut, ka izdara tik tiešu un bezkaunīgu spiedienu uz ģenerālprokuroru.” Redziet, uz ģenerālprokuroru spiest nevar! Uz Saeimu gan!
Un ko dara Saeima? Paļaujas spiedienam! Bet traģiskākais visā šajā lietā jeb skumjākais ir tas, ka cienītais Maizīša kungs kādā intervijā skaļi pasaka: “Uz mani tiek izdarīts spiediens.” Es saprotu, ka strādāt par ģenerālprokuroru nav viegli. Un es saprotu, ka tā nav, piedodiet, Olimpiskā komiteja vai vēl kaut kas cits. Tas ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs. Un, ja kaut kāds spiediens padara ģenerālprokuroru nervozu, ka viņš bez kaut kādiem uzvārdiem un faktiem sāk runāt par to skaļi sabiedrībā, tas liecina, ka ģenerālprokuroram nervi netur.
Jo galu galā, kāda ir garantija, ka pēc šīsdienas balsojuma tas spiediens neturpināsies? Un ko mums darīt, lai ģenerālprokurors justos mierīgs un uz viņu nespiestu? Varbūt ievēlēsim kā pāvestu uz visu mūžu? Varbūt tā būs, teiksim, izeja?
Un vēl. Cilvēks, kuram visvairāk būtu jārūpējas par likumu ievērošanu valstī, pakļaujas visai šai kņadai, visai šai ažiotāžai un nepasaka: “Ziniet, mans uzdevums ir sargāt likumu un likumu kārtību valstī, un es nepieļauju, ka mani priekšlaicīgi ievēl jeb pārvēl, jo tas ir ļoti bīstams precedents. Un tāpēc es strādāšu līdz maijam, un tad es gaidīšu, ko Saeima teiks.”
Kolēģi, padomājiet, kādā pozīcijā mēs esam ielikti šodien? Un es ticu, ka daudziem no jums iekšēji ir liels diskomforts, jo jūs saprotat, ka tas, ko jūs šodien darīsiet, ir zem liela kaut kāda spiediena. Kas tad mēs esam? Saeima ar savu mugurkaulu, ar savu stāju, ar savu atbildību likuma priekšā vai tāds nervozs pulciņš?
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu atbildēt uz Dobeļa kunga aicinājumu un pamatot mūsu PCTVL frakcijas viedokli.
Godātie kolēģi! Ģenerālprokurora priekšlaicīga apstiprināšana tieši pirms vēlēšanām ir tikai valdošās koalīcijas ātra sabrukuma nopietna pazīme. Mēs esam pret Maizīša kunga kandidatūru, jo viņš nenoķēra nevienu lielu zagli, kalpoja ne Latvijai, bet ASV, nepārtrauca cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova bada streiku. Un Bogdanovs rezultātā kļūst par invalīdu. Tas ir pietiekams pamatojums, lai šodien balsotu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es tomēr aicinātu pirms pašvaldību vēlēšanām neizmantot šo tribīni dažādām populistiskām un demagoģiskām vārsmām! Un Rīgas domes deputāta kandidātu Jāni Jurkānu es aicinātu tomēr turpmāk atturēties no šādiem izteicieniem! Šodien vēl nav zināms, kur ir pazudusi Latvijas Tautas frontei ziedotā nauda, ko ziedoja trimdas latvieši.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es arī laikam nebūtu nācis šeit runāt, ja Jurkāna kungs pēc 12 gadiem parlamentārā darba nebūtu izteicis tik dīvainus apgalvojumus. Kas tad mūs spiež? Kas var spiest Saeimu? Saeimu nu nevar it nekas spiest, bet Saeimai ir gan atbildība tiešām par stāvokli valstī. Un to es arī gribētu kolēģiem no Zaļās partijas sakarā ar to atgādināt, ka par visu, kas šeit notiek un nenotiek un kas nav noticis, un par to, cik lielā mērā valda noziedzība, noslēpums, ļaunums, zināt, par to visvairāk atbildīgi esam mēs paši – Saeima! Vairāk nekā ģenerālprokurors. Vairāk!
Jurkāna kungs, kad jūs bijāt iepriekšējos parlamentos, vai jūs ierosinājāt palielināt tiesībsargājošām iestādēm, sākot no policista līdz ģenerālprokuroram, algas? Trīs reizes vajadzēja palielināt algas. Četras reizes. Mēs taču nevaram godīgi teikt, cik pelna mūsu Augstākās tiesas tiesneši un prokurori, virsprokurori salīdzinājumā ar tiem kolēģiem, kas strādā citās demokrātiskās zemēs. Visu šo brīvības laiku tiesībsargājošā sfēra ir atstāta ar tik apkaunojošu atalgojumu, ka nav taču nekāds brīnums, ka viņi nespēj šeit pašuzupurējoties aizsargāt tiesības neriskēt ar savu dzīvību. To neviens viņiem nesargā. Kā ir aizsargāta mūsu tiesību sfēras vadītāju dzīvība? Nav sen, kad tas bija, kad vienu tiesnesi pie viņa durvīm vienkārši nošāva. Un cauri. Un neviens neatrada, kā tas bija un kur tas bija, un kāpēc tas bija.
Cienījamie kolēģi! Mums vēl daudz darba būtu darāms šinī virzienā. Mums ir jānodrošina dzīvība tiem cilvēkiem, kas ir atbildīgi par tiesību sargāšanu. Mums ir jāpalielina viņu algas drastiski, ne tā kā līdz šim, lai viņiem nav kauns sacīt, cik maz viņi pelna Latvijā. Un mēs izskaudīsim viegli korupciju un visas citas nelaimes, ja tiesībsargājošās instances būs spējīgas strādāt. Ja mēs piešķirsim šīm instancēm to svaru, bez kura nekāda labklājība nevar rasties. Pirmais iesākums uz labklājību ir taisnīgi tiesiska valsts iekārta, un to mēs nevaram nodrošināt citādi kā dodot tiesību sargiem – ģenerālprokuroram, virsprokuroriem, tiesnešiem, Augstākās tiesas tiesnešiem, policijas iestādēm – attiecīgu atalgojumu, attiecīgus darba apstākļus, un tad viss ies. Un tas ir palicis diemžēl novārtā kopš Latvijas neatkarības sākuma. Beidzamajos pāris gados nelieli uzlabojumi. Tas ir par maz. Un mēs nevarēsim neko prasīt un sagaidīt, ja mēs no šī nama nevērtēsim tiesībsargājošo darbinieku un vadītāju nozīmi krietni augstāk, nekā tas līdz šim ir noticis. Tā ir mana dziļa pārliecība.
Un, apstiprinot Maizīša kungu ģenerālprokurora amatā, mēs nekādu grēku neizdarām, ka tas notiek tagad. Jo agrāk, jo labāk, lai mēs zinām, kurš vadīs šo svarīgo darbu, un esam pārliecināti par viņa spēju to darīt. Un ja mēs darīsim savu ar attiecīgo likumu pieņemšanu, esmu pārliecināts – mēs sasniegsim mērķi – ceļu uz taisnīgi tiesisku valsti.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Augsti godātā Saeima! Kas šodien notiek, to visi labi saprot. Gandrīz neviens, izņemot Jāni Jurkānu, nepateica godīgi, kas te notiek. Gribu turpināt. Redziet, kā kādreiz Kantāne teica: “Meli! Meli! Meli!” Jūs esat šodien šo melu autori, iniciatori un režisori un, piedodiet, arī aktieri. Kas notiek? Notiek tas, ka viena daļa deputātu, kas ir apvienojušies valdošajā koalīcijā, kopā vada valsti, nav droši, ka kāds cits kopā ar viņiem kolēģis, koalīcijas kolēģis būs godīgs pēc pašvaldību vēlēšanām. Un otri nav droši paši par sevi. Un tāpēc, Dievs ar visu, kā tur būs, šodien mēs vēl varam būt godīgi, bet pēc 12.datuma noteikti nē. Noteikti nē! Nu labi, es vēl varētu būt godīgs, bet tas otrs, tam es neticu. Šāds signāls ir ne tikai iekšzemē, bet tas ir aizgājis plašsaziņas līdzekļos arī visā pasaulē. Pasērfojiet pa internetu angļu valodā tādos saitos, kuros ir rakstīts par Baltijas valstīm, tur jūs par sevi daudz ko interesantu redzēsiet. Tur jau tās recenzijas ir sarakstītas. Tātad mēs neesam droši par savu godaprātu. Kolēģi, vai nebūtu labāk mums tagad te visiem iet mājās, lai nāk šeit citi, kuri var būt godīgi no pirmās līdz pēdējai dienai, un viņiem nevajag speciāli pārcelt par diviem mēnešiem vai par trim mēnešiem, pielāgot savu godaprātu kādam maģiskam datumam. Jūs rīkojaties ne tikai smieklīgi, jūs būtībā rīkojaties pretvalstiski – pret Satversmi. Iesaku kādreiz to paskatīties. Tur ir rakstīts… tur ir dota atzīme tam, ko mēs šodien šeit darām.
Visbeidzot gribu kaut ko ļoti nopietnu... Kā pilsonis un kā deputāts griežos pie ģenerālprokurora, pie SAB vadītāja, pie KNAB vadītāja, pie Drošības policijas, oficiāli griežos. Lūdzu... izmeklējiet un konstatējiet iemeslus un iemeslu radītājus, un nāciet šeit un visai sabiedrībai, visai valstij, un ne tikai mūsu valstij, visiem, kas interesējas par šo te farsu, ko mēs te rīkojam... Kas ir tie iemesli, kāpēc viena daļa, liela daļa, vairāk nekā 75% Saeimas ir nedroši par savu izvēles brīvību līdz vai pēc 12.datuma? Kas ir šie iemesli? Ja nevar šo iemeslu pateikt, tad mēs tos nevaram konstatēt, varbūt mēs esam kāds saspiests... kā Maizīša kungs... Starp citu, viņš ir otrais prokurors, uz kuru tiek izdarīts spiediens. Atceraties, iepriekšējais šāda spiediena rezultātā vienkārši atstāja savu darbu... Mēs rīkojāmies... bet atkal ir spiediens, un mēs domājam, kā šos nesmukumus, šo spiedienu ar kaut kādu, piedodiet, grimu ļoti neveikli, es gribu teikt, ļoti neveikli... Maizīša kungam būs ļoti grūti strādāt, jo nevaram viņu uzskatīt par brīvu no Saeimas spiediena, jo mēs šodien pārkāpjam savas parlamentārās demokrātijas tradīcijas, viņu ievēlot dažus mēnešus iepriekš. Varbūt mēs paši sevi ievēlēsim uz desmit gadiem uz priekšu? Jo, kas var zināt, kā tad tā tauta rīkosies – vai viņa nesapratīs varbūt mūsu šo te lielo godaprātu, lielo apņemšanos, šos te skaļos, siekalainos, piedodiet, padevības apliecinājumus prokuroram.... Sirdsapziņa jums nav tīra, ka jūs to darāt šodien?
Kas ir, Maizīša kungs, tie iemesli, kāpēc mums jūsu dēļ šeit vajag piesmiet parlamentārās demokrātijas principus? Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot šodien par šo lēmuma projektu, es tikai atkārtošu dažus apgalvojumus, kurus es šodien dzirdēju.
Apgalvojums numur viens. To izteica Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Breša kungs. Viņš izteica tādu apgalvojumu, ka tiesiskā vide Latvijā nav sakārtota un tur ir vainīgs tieši ģenerālprokurors, bet zaļie un zemnieki par viņu it kā balsos.
Apgalvojums numur divi. Kiršteina kungs teica, ka ģenerālprokurors slikti strādāja un dažās jomas pat nestrādāja. Viņu atbalstīja Kampara kungs. Viņš pateica, ka mazos zaglīšus var tiesāt, lielos viņš neaizskāra, un viņš cer un “Jaunais laiks” arī varbūt cer, ka kādreiz varbūt viņš to darīs. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Savu kolēģi Nazarovu iesēdināja!”)
Tagad līdz termiņa beigām palika 2 mēneši, un šis te balsojums vairāk izskatās kā balsojums, garantijas balsojums... garantijas balsojums tam, ka ģenerālprokuroram garantē, ka viņam nekas nebūs, ja viņš arī otro termiņu neko nedarīs.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu mazliet pārsteigta, kāpēc mūsu kreisajam spārnam tik ļoti, tik ļoti nepatīk, ka mēs šodien pārvēlējam Maizīti. Un, ja mēs esam nedroši par mūsu koalīciju, – nu un kas par to? Vai tad ir kādam noslēpums, ka tas mūsu... mēs mainām valdību katru gadu gandrīz vai? Tas nav nekāds noslēpums! Un kāpēc jums tik ļoti ir jāiestājas pret Maizīša ievēlēšanu? Tas man ir mazliet pārsteigums, pat tik tālu, ka jūs varat aizrauties ar tādu absurditāti, ka mēs apstiprināsim paši sevi uz 10 gadiem. Nu, mīļais Urbanoviča kungs, tas tiešām ir brīnums!
Es priecājos, ka mēs šodien Maizīša kungu apstiprināsim, es ceru tiešām, ka mums tas izdosies. Un līdz ar to būsim nodrošinājuši vismaz vienā jomā vēl uz 5 gadiem nopietnu darbu. (Starpsauciens: “Priecāsimies kopā!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es esmu ne vienreiz vien teicis: katrs te var uznākt un pateikt, ka visi ir muļķi, visi ir noziedznieki, vai otrādi. Tur ne prātu vajag, ne ko citu, tikai bezkaunību! Esmu ne vienreiz vien uzsvēris, ka mēs visi šeit 100 deputāti esam ievēlēti. Patīk vai nepatīk man kāds no visiem vai es citiem – mēs šeit atrodamies ar vienādām tiesībām. Un, ja kāds kolēģis šeit uzkāpj tribīnē un apvaino pārējos, tad tas ir nožēlojams cilvēciņš, tas nav pat cilvēks. Tas ir cilvēks ne tikai ar mazo burtu, bet … to “c” varētu izlaist reizēm.
Par ko tad mēs šodien runājam? Mēs runājam arī par sistēmu, ne tikai par Jāni Maizīti. Mēs runājam par prokuratūras darbu, un prokuratūra ir gadiem ilgi jāveido – tas nav ne vienas dienas, ne viena gada darbs. Vai tad nevajag par to runāt? Ja mēs gribam kaut ko labu sistēmas pilnveidošanā, ja mēs gribam šo sistēmu virzīt uz priekšu, tad tas arī ir jādara gadiem ilgi. Pacietīgi un sistemātiski jāpiedalās Juridiskās komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbā ar saviem ierosinājumiem, ar darbiem pie likumprojektiem, ko mēs arī darām, sastrādājoties ar prokuratūru, un kas ir arī devis rezultātus.
Es gribu atgādināt, ka tad, kad mēs 4.maijā nobalsojām par Neatkarības deklarāciju, mēs kopā ar toreizējo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi divatā aizgājām pie mūsu toreizējiem visiem prokuroriem, tikāmies ar viņiem visiem, un mūsu apspriedē bija runa par izvēli, ko prokurori izvēlas: ceļu uz neatkarības atjaunošanu vai mocīšanos iekš to PSRS. Un sanāksmē, kur pulcējās prokurori, lai apspriestu gada darbu, man nācās teikt: “Es ceru, ka neviens no tiem prokuroriem, kas toreiz izvēlējās neatkarības atjaunošanas ceļu, to nenožēlo.”
Taisnība, ka galvenā atbildība par visu, kas notiek valstī, ir jāuzņemas Latvijas Republikas Saeimai. Tā ir pilnīga taisnība! Jā, Saeima apstiprina galvenās amatpersonas, ieskaitot Valsts prezidentu. Paldies Dievam, tā ir teikts mūsu pamatlikumā – Satversmē! Bet šeit nākt tribīnē šodien nodarboties ar kaut kādu kritiku, gandrīz vai kaut kādā sētas puiku līmenī apvainot pārējos kolēģus: “Jūs tur visi esat nobaidījušies, un tāpēc jūs nu tagad balsosiet tā vai balsosiet...” Kādas jums ir tiesības to teikt kādam? Jūs esat prokurori tagad? Piesavinājušies šo sabiedriskā prokurora titulu?
Žēl, ka ir iznākusi šāda saruna. Žēl, ka mums šādu sarunu nav ik gadu, apspriežot kādu no likumprojektiem, kur ir iesaistīta prokuratūru vai kur ir runa par prokuratūras darbu. Kolēģi, cik reizes tad jūs esat šeit parādījušies 5 gadu laikā – kopš 2000.gada? Cik reizes jūs esat te nākuši un pragmatiski runājuši par prokuratūras darbu vai par likumiem, kas ir saistīti ar šo darbu? Nē! Jā, pilnīgi pareizi.
Un tagad parunāsim par tām tuvējām vēlēšanām. Redziet, jau šodien vēl pēdējais mēģinājums kaut kādā veidā parunāt par savu personu pirms kandidēšanas uz Rīgas domi. Nu nevajag tā darīt! Nu nevajag tā darīt! Vajadzētu drusciņ pakaunēties! Nedariet tā, lūdzu, ja! Man par jums ir kauns!
Ar vārdu sakot, balsojums par Jāni Maizīti ir balsojums par sistēmas stabilitāti, un tam ir jābūt pārdomātam. Un lieciet mierā tās aizdomas vienam uz otru. Kas met uz otru akmeni, kā ir teikts Bībelē… palasiet Bībeli arī reizēm! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”. Un vēlos informēt deputātus, ka balsojums ir slēgts.
Lūdzu zvanu! Aizklāts. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 17, atturas – 2. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī frakcijas “Jaunais laiks” rakstisku iesniegumu par balsošanas motīviem, ko mēs pievienosim stenogrammai. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visu vārdā mēs varam apsveikt ģenerālprokuroru ar otrreizēju ievēlēšanu un novēlēt, lai neviens neizdara spiedienu uz mūsu ģenerālprokuroru, ne politiķi, ne plašsaziņas līdzekļi, ne sabiedriskās organizācijas, lai ģenerālprokurors strādā saskaņā ar likumu sabiedrības un valsts interesēs.
Tātad, cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Otrajam lasījumam Nacionālās drošības likumā ir saņemti divi priekšlikumi. Abi ir no Juridiskā biroja. Komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumus otrajam lasījumam... Es atvainojos! Trešajam lasījumam, iesniegt līdz 24.martam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 24.marts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Mūrnieces, Turlā, Gulbja un Dobeļa iesniegumu ar lūgumu – izslēgt no 3.marta sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” izskatīšanu trešajam lasījumam.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi. Mēs konstatējām, ka tā pilnībā atbilst Latvijas likumiem, un arī ievēro gan studentu, gan pasniedzēju intereses. Komisijas atbalsts bija vienprātīgs, un tāpēc mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt Satversmi galīgajā, trešajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Dz.Ābiķis.
Balsojums! Neesi pret kultūru!
Sēdes vadītāja.
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es atļaušos mūsu visu vārdā apsveikt Kultūras akadēmijas saimi ar jaunās Satversmes pieņemšanu, un novēlēsim panākumus šai augstskolai turpmākajā darbā! Paldies par vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3803. Šis likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu. Komisijai ir trīs priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūka, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikums ir deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lēma pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu šim otrajam lasījumam. Tātad es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo konvenciju!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Otrajam lasījumam komisija arī nesaņēma nevienu priekšlikumu, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, dokumenta reģistra nr.1104, atbalstīja minēto likumprojektu un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Malači!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par dzīvokļa īpašuma tiesību piešķiršanu Andrejam Eglītim”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, un komisijā tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu arī Saeimā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.marts.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Lūdzu Austrijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas sēde – blakus telpās uz īsu, īsu brītiņu.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde – Ārlietu komisijas telpās pēc 5 minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Silvai Goldei.
S.Golde (TP).
Cienījamie Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Lūdzu tepat blakus uz sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Vilis Krištopans, Igors Aleksandrovs ir... Pāvels Maksimovs, Andrejs Radzevičs.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies, atsāksim Saeimas sēdi! Lūdzu deputātus ieņemt vietas plenārsēžu zālē!
Pirms mēs tālāk sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 3.martā deputātam Andrejam Radzevičam.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam otrajam lasījumam ir saņemti 17 priekšlikumi. Komisija tos ir izskatījusi.
1. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums ir, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu, likumprojektā iekļautais Latvijas Sodu izpildes kodeksa grozījums, kurš ir paredzēts likumprojektā ar reģistra numuru 998. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4. priekšlikums ir iekļautais grozījums, kurš bija paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 998. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
13. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
14. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais grozījums, kurš paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 998. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums ir no likumprojekta nr.998. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” (Reģ.nr.1000) ir saņemti 16 priekšlikumi.
1. – tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.– finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Spurdziņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
5. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7. – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalsta 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
10. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
11. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalsta 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
13. – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
15. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisija to noraida. (Starpsaucien:; “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā...
Sēdes vadītāja.
16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos! 16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Tad visi priekšlikumi ir izskatīti.
J.Dalbiņš.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
30.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par 1974.gada 1.novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokolu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Konvencijas normas, ieskaitot 1978.gada protokolu, ir noteiktas kā pamats kuģu drošības standartu kontrolei. Tātad protokola pielikumā, iekļaujot papildu normas attiecībā uz kuģu pārbaudēm un sertifikāciju stūres iekārtām un to operatīvajām pārbaudēm, ugunsdrošības normām uz tankerkuģiem, navigācijas aprīkojuma un autopilota izmantošanu, visas minētās normas tiek pieņemtas kuģu kontrolēs gan ostas valsts kontroles ietvaros ārvalstu kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, gan Latvijas kuģiem karoga valsts kontroles ietvaros.
Vēl es gribēju pateikt, ka atbildīgā institūcija, kas kontrolē kuģu atbilstību, ir Latvijas Jūras administrācija.
Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Solovjovs.
10.marts.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks? 17.marta sēdē, ja?
I.Solovjovs.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tad priekšlikumu iesniegšanas laiks – 10.marts, izskatīšana – 17.marta sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris. Nē? Nē.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Es atvainojos.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu un konstatēja, ka tam ir jāstājas pilnā spēkā šī gada 1.jūlijā. Tāpat arī nepieciešams attiecīgām kompetentām iestādēm samērā liels sagatavošanās darbs. Tāpēc komisija lūdz piešķirt šim likumam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.E.Bresis.
Godātie kolēģi! Atzīmēsim, ka likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu par rezidentu (fizisko personu) uzkrājumu ienākumiem (tātad procentiem, tautas valodā runājot) un tiesībām kompetentām iestādēm visās Eiropas Savienības valstīs iegūt ziņas par minētajiem ienākumiem. Gribētu arī atzīmēt, jūs to zināt, ka Latvijā uzkrājumu ienākumi netiek aplikti ar nodokli. Un šis likumprojekts šo jomu neskar. Tātad paliek spēkā esošā situācija. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izvērtēja šo likumprojektu, kurš ir, protams, radīts attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas prasībām, un iesaka to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku trešajā lasījumā!
V.E.Bresis.
15.marts. Komisija lēma 15.martu – iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
V.E.Bresis.
Būtu 24.marts.
Sēdes vadītāja.
Diemžēl 17.martā ir mūsu pēdējā sēde šajā sesijā.
V.E.Bresis.
Mēs varētu darīt tā – varbūt liksim 12.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 17.martu.... priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.marts, izskatīšana – 17.marts.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.marts, izskatīšana – 17.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kā jau jūs zināt, ir saistīti ar alu. Un pirmie saņemtie trīs priekšlikumi ir līdzīgi, tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un deputāts Urbanovičs iesnieguši pilnīgi identiskus priekšlikumus, ka aizstāt skaitli 10 000 hektolitru gadā saražoto alu ar 50 000 hektolitru gadā un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Par kuru? Par 1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 65, pret – 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Slakteris.
Nākamie divi priekšlikumi – 4. un 5. – arī ir identiski. 4. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums un 5. ir Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – samazināt atbalsta līmeni attiecībā uz akcīzes nodokli – nevis ka 50%, bet uz 40% no esošās likmes. Un komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 4. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 29, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Slakteris.
6. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums – papildināt 14.pantu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
7. – arī ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
8. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
9. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
10. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
11. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Arī pēdējais 12. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Slakteris.
14.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 14.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Biodegvielu likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3818.
Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un iesniegusi otrajam lasījumam likumprojektu “Biodegvielu likums”.
Jāsaka, ka ir ieguldīts liels darbs, un jūs esat saņēmuši varbūt dažādu asociāciju uzsaukumus, bet tie vairāk attiecas uz pirmo lasījumu, un darba grupa komisijā ir novērsusi daudzas pretrunas, un bija panākts kompromiss, un es domāju, ka varēs likumprojektu atbalstīt.
Tātad pavisam ir 92 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3 – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
6. – deputāta Turlā priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Tāpat arī 7. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums, kurš iestrādāts 9.priekšlikumā.
8. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Arī iestrādāts 9.priekšlikumā.
Un 9. – komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 7., 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
10. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
11. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
13. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
14. – deputāta Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
15. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
16. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
17. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
19. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Arī 20. – deputāta Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
22. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
23. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
26. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
28. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
29. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
...redakcionāli precizēts iepriekšējais variants.
30. – Vides ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
31.priekšlikums ir atbalstīts.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
33. – deputāta Pētera Kalniņa un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
35. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
36. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
37. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
39. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
41. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
42. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
43. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 4.punkta pirmajā daļā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
45. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
46. – Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
47. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 48.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 47. un 48.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
49. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
50. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
51. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
53. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 54.priekšlikumā.
Un 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 53. un 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
55. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
57. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
58. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
59. – deputāta Pētera Kalniņa un Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
60. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
62. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
63. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
64. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
65. un 66. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja priekšlikumi. Abi atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
68. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
69. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
70. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
71. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iestrādāts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 71. un 72.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
73. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
74. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
75. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Un pašlaik neviens nav debatējis, ne iebilstot, ne atbalstot. Bet es gribu iebilst pret deputāta Turlā priekšlikumu – izslēgt 7.panta ceturto daļu. Un šī daļa skan šādi: “Degvielas uzpildes stacijās var tirgot biodegvielu vai tās maisījumus, kas ražoti vai jaukti Latvijas teritorijā”. Ārkārtīgi svarīgi. Mums taču ir jāaizstāv savi ražotāji. Mums ir jāaizstāv, beidzot jāsāk aizstāvēt savus lauksaimniekus. Beidzot! Viņi ir nomocījušies. Nomocīti. Un tagad pavīd faktiski ar šo te likumprojektu, ar biodegvielas ražošanas iespējām Latvijā, beidzot ķerties pie neapstrādāto lauku apstrādāšanas, nevis atbalstīt ārzemju degvielas tirgotāju firmas. Jūs taču redzat, mēs jau Saeimā esam saņēmuši attiecīgus dokumentus, kurus izplata Latvijas degvielas tirgotāju asociācija Statoil, Neste un tā tālāk, vesela virkne šo firmu, kuras diktē šeit degvielas cenas, pārspīlē, par ko Zviedrijā, jūs zināt, jau piespriestas lielas miljonu summas par attiecīgu cenu celšanu. Un mums beidzot vajadzētu ķerties pie šīs lietas risināšanas. Ja reiz pavīd tāda iespēja. Jo Eiropas Savienība mums ne tikai iesaka, bet pat uzliek ar attiecīgo direktīvu, un biodegviela, cienījamie kolēģi, šķiet, ir vienīgais lauksaimniecības ražojums, ja es nemaldos, kam nav Eiropas Savienības aizlieguma kvotu, bet gan minimālās obligātās kvotas, kas jāievieš. Tātad šogad 2 procenti un 2010.gadā – 5,75. Ja būs vairāk, būs ļoti labi. Varēsim gan paši izlietot, gan pārdot uz to pašu Eiropu. Un kļūsim pat par šīs izejvielas eksportētājiem. Vai tas ir slikti? Protams, ka labi. Un tas ir reāli. Jo laukos šobrīd, palabojiet, ja es nepareizi teikšu, ir tuvu miljonam hektāru neizmantotās zemes, kura aizaug ar usnēm. Pavasaros zied pieneņu lauki, un pēdējos gados, pēdējā gadā, it īpaši pērnajā ir pilni tīrumi ar polietilēna maisos safasētu zāli, kura netiek izmantota un stāv vēl šobaltdien. Un uz nākamās Saeimas vēlēšanām atkal varēsim rakstīt uzrakstus “Jaunais laiks”. Tā nevar, draugi mīļie! Ir jāsāk domāt par mūsu lauksaimniekiem, par zemniekiem.
Un tā ir patiešām! Es vēlreiz atkārtoju – ir vienreizēja iespēja ķerties pie lauksaimniecības attīstības. Turklāt izveidot reģionālos centrus. Te būs milzīgs darbs gan Ministru kabinetam, gan it īpaši Zemkopības ministrijai, lai tur attiecīgajā reģionā varētu izveidot šīs nelielās pārstrādes rūpnīciņas, sauksim viņas tā...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos.
P.Tabūns.
Žēl, jo šī problēma ir ārkārtīgi svarīga. Kolēģi, es aicinu neatbalstīt, patiešām neatbalstīt Turlā kunga priekšlikumu un atstāt to kā pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nav... Ir piebilstams? Lūdzu, deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars.
Es varu tikai precizēt, ka komisija visus šos jautājumus ļoti izpētīja un būtībā šī būtu tirgus ierobežošana, un tālāko visu var regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem. Lūdzu atbalstīt komisijā pieņemto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 75. – deputāta Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – 2 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
76.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
77.priekšlikums – komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 77.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
79.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverot 80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
81.priekšlikums – atbalstīts, skatīt 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
82.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverts 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
83.priekšlikums – arī daļēji atbalstīts, ietverts 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
84.priekšlikums – atbalstīts, ietverts 85.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Un 85.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
86.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
87.priekšlikums – atbalstīts, skatīt 90.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
88.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
89.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverts 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 89. un 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
90.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
91.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
92.priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Saņemamies, ļoti nopietns likumprojekts. Iesniegti 108 priekšlikumi. Izskatāmā dokumenta numurs 3819.
1.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likums un šie grozījumi tiešām ir ārkārtīgi svarīgi visai Latvijai, un par cik Latvija ir Eiropas Savienībā, tad es atļaušos teikt, ka arī Eiropas Savienībai.
Jo, kā zināms, Latvijas ainava ir tā, kas visbiežāk un visvairāk sajūsmina mūsu viesus. Un daudzi japāņi, ķīnieši, nerunājot par Eiropas tautām, ir sajūsmināti par Latvijas unikālo ainavu, Latvijas mežiem.
Gribu vērst jūsu uzmanību, ka, iebraucot Jūrmalā, jūs redzat šo Akvaparka ēku, kas ir uzbūvēta Lielupes krastā un aizsedz skaisto skatu uz Jūrmalas zaļo rotu, kokiem, un arī pretējā virzienā braucot – uz priežu mežiem. Šeit mēs iebraucot tūlīt jau redzam grandiozās caurules un “Rimi” bleķa kasti.
Triangula bastions Rīgā nerotā mūsu pilsētu. Jaunuzceltā “Citadele”, vērojot uzmanīgi, tā pašreiz veido Rīgas siluetu. Tāpat milzīgie “Stockmann” betona bluķi, tie aizsedz vēsturiskās celtnes un samazina brīvo telpu gan skatam, gan elpai.
Jūrmalas attīstības plāns, par ko nupat runā un kur jūs, 36 deputāti, esat parakstījuši protestu šiem mērķiem– pārveidot 80 ha dabas pamatnes teritoriju par apbūvējamu teritoriju, tas ir uzbrukums Latvijas un Jūrmalas tradicionālajai ainavai. Un mums kopīgi tas būtu jāatvaira.
Un kāpēc? Ainava Latvijā ir veidojusies gadu simtiem un tūkstošiem. Tas ir kopums – stādījumi, koku grupas, arhitektūras pieminekļi. Alejas. Un tas viss liecina par mūsu senču skaistuma izjūtu, kuru tiem izdevies nodot mūsu paaudzei. Diemžēl tikai daļēji.
Ja Latvijas brīvvalsts laikā tika stādītas alejas, stādīti koki ap lauku sētām, veidoti koku puduri, tad okupācijas laika kolektivizācija un vides civilizācija dažviet ir pilnīgi iznīcinājusi lauku ainavu.
Atceraties, kā nolīdzināja lauku mājas līdz ar zemi, iestumjot tās iepriekš izraktās bedrēs un vardarbīgi sadzenot iedzīvotājus tā saucamajos Līvānu ciematos. Pēdējos gados notiek ļoti strauja vidi degradējoša celtniecība pilsētu vēsturiskajos centros, to tuvumā, gar piepilsētas autoceļiem un Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Šeit būtu jāmin Saules akmens ēka un citas tamlīdzīgas ēkas, par kurām es jau runāju.
Pēdējo gadu nesaudzīgā mežu izciršana ir atstājusi savu iespaidu, un, kā parādīja 9.janvāra vētra, tad kailcirtes... Divus gadus man neizdevās panākt ainavisko mežu ciršanu, kur būtu saglabāta mežu paaudze, nelielie krūmi un koki, lai novirzītu vēja plūsmu, paceltu augšā. Pašreiz galvenās meža traumas ir tieši tur, kur šis vējš varēja ieskrieties, un tātad neizcirstajos mežos kailciršu tuvumā ir vislielākās vējgāzes.
Aleju iznīcināšana, to arī mēs zinām, Kaivē, Barkavā un Bērzaunē daļēji izdevās, pateicoties “zaļo” protestam, izglābt daļēji šos 200 un 300 gadus vecos ozolus, kurus veiksmīgi šeit jau daļēji izmantoja parketa izgatavošanai.
Jūras piekrastes apbūve. Ne tikai Jūrmalā, kur paredzēta apbūve, pateicoties Motes un Briča kunga vadīto iestāžu šo zemju izīrēšanas akceptam un veikli sastādītiem īres līgumiem, ir iespējama arī šo kāpu zonu apbūve. Pāvilostā un Nīcā arī nevar nojaukt nelikumīgi celtās ēkas.
Ainava mainās, un mainās diemžēl ļoti uz slikto pusi. Paradoksāli, ka tieši daudzi savulaik ekonomiski attīstītie kolhozi ir atstājuši ļoti degradētu ainavu. Mēs redzam lopu fermas ezeru krastos, daļēji tās jau ir pussabrukušas, graudu kaltes klaja lauka vidū, no neliela atstatuma redzami kolhozu ciemati kalnu galos... Bet neviena koka ap galvenajām dominantēm – katlumājas skursteni vai ūdenstorni – nav, kas aizsegtu šo nepievilcīgo skatu. Par to nav domāts ne tad, par to nedomā arī šodien.
Pagriežoties pretējā virzienā, mēs redzam gan maziņas siltumnīciņas, gan Līvānu mājas ar kolektīvajām kūtiņām, un tālumā ir vērojamas lielfermas. Man ir fotogrāfijas, kurās redzama tieši šāda mūsdienu ainava Latvijas laukos. Nereti vēsturiskajos muižu centros. (Starpsauciens: “Laiks!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
Vēlākajos kolhozu ciematos mūsdienu saimnieciskās ēkas uzbūvētas vēsturisko muižu ēku tiešā tuvumā. Man ir tur vēl priekšlikumi vairāki...
Sēdes vadītāja.
Tad jūs varēsiet runāt par nākamajiem priekšlikumiem.
L.Ozoliņš.
Es varētu apvienot...
Sēdes vadītāja.
Nē, jūs nevarat apvienot!
L.Ozoliņš.
Nevaru apvienot?
Sēdes vadītāja.
Nē.
L.Ozoliņš.
Nu ļoti žēl. Tad es turpināšu skaidrot...
Sēdes vadītāja.
Jūs nevarat. Jā...
L.Ozoliņš.
...mūsu cienījamām, vai ne, 99 galvām gudrajām to, kas daudziem nav skaidrs. Jo man jārunā par Eiropas...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
... ainavu konvenciju, un par to es arī runāšu tad turpmāk pie saviem priekšlikumiem.
Paldies! Tas ir tikai sākums.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Ozoliņš.
Atbalstīt, bez šaubām, atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas ir pavisam kas jauns...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūs varēsiet piedalīties nākamajās debatēs par nākamajiem priekšlikumiem.
Tagad vārds komisijas vārdā deputātei Annai Seilei. Lūdzu!
A.Seile.
Godātie deputāti! Ir atzīstami Leopolda Ozoliņa centieni sargāt Latvijas dabu. Un ir jau zināmā mērā gūti arī panākumi, aizsargājot alejas un daudzus citus mūsu kultūras objektus, un arī dabas pieminekļus. Un tomēr komisija, ļoti rūpīgi izvērtējot šo priekšlikumu, neatbalstīja Ozoliņa kunga priekšlikumu. Kāpēc? Galvenokārt tāpēc, ka šie aizsargjoslu veidi, kas ir šajā pantā noteikti, jau zināmā mērā nosaka aizsardzību gan joslām gar ceļiem, gar dzelzceļiem un arī gar ielām.
Ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad tālākajos Ozoliņa kunga priekšlikumos ir redzams, ka šī ainavu aizsargjosla būs 3,5 metru augstumā virs ielas, šajā joslā nedrīkstēs nojaukt un aiztikt, un pārbūvēt ēkas, kuras ir vecākas par 70 gadiem, un tās var būt arī visai sabrukušas ēkas. Un tās var nebūt kultūras pieminekļi, bet kas ir pats galvenais, ka visas šīs joslas teritorijas būs jāiezīmē gan teritoriju plānojumā, gan arī zemesgrāmatu aktu pielikumos. Un praktiski šī lieta ir diezgan nokavēta. Bez tam kultūras pieminekļus sargās citi likumi, arī alejas tagad sargās citi likumi, un skatu joslu izveidošanai, protams, katrs Latvijas pilsonis ir tiesīgs sakārtot savu ceļa malu, savu īpašumu.
Un, no šā viedokļa skatoties, komisija neatbalstīja. Un aicinu arī Saeimu komisijas vārdā neatbalstīt Ozoliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 46, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
3.priekšlikumu ir iesniegusi deputātu grupa ar Jāni Jurkānu priekšgalā kā atsevišķu likumprojektu. Un mēs šo priekšlikumu esam iestrādājuši šajā likumā. Faktiski komisija neatbalstīja šo priekšlikumu tikai tāda iemesla pēc, ka tagad Daugavā joprojām ir 500 metru aizsargjosla. Arī ir pieņemts likums par ūdens ... par piesārņojumu un Ūdens apsaimniekošanas likums, un šajos likumos ir pietiekami stingri noteiktas normas.
Tādēļ komisija neatbalstīja 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas priekšlikumi skaidri un gaiši un nepārprotami izslēdz jebkādu iespēju nākotnē būvēt jaunas celulozes rūpnīcas Daugavas krastos. Diemžēl Saeimas Tautsaimniecības komisija diezgan lielā vienprātībā noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumus – vēl pirms gada iesniegtos. Kamēr uz laiku netika apturēts “Baltic Pulp” priekšlikums – būvēt jaunu celulozes rūpnīcu Ozolsalā, labējās partijas gada garumā vispār atteicās mūsu priekšlikumus izskatīt. Tagad, kad celulozes rūpnīcas projektam ir izsludināts klusuma brīdis, valdošās partijas nolēmušas izmantot izdevīgu situāciju, lai Tautas saskaņas partijas priekšlikumus noraidītu galīgi. Sak, šī papildu aizsardzība Daugavai vairs nav vajadzīga, jo celulozes rūpnīca Daugavas krastos taču būvēta netiks.
Valdošo partiju rīcība nepārprotami liecina, ka Daugavas monstra ideja nebūt nav aizmirsta. Vienīgi uz laiku nolikta uz tālāka plaukta, lai sabiedrība zaudētu modrību, lai tiktu iekārdināta ar zaudētajām miljarda investīcijām tautsaimniecībā. Par šīm “iegūtajām” (pēdiņās) investīcijām ar savu zaudēto veselību turpmāk maksās Latvijas iedzīvotāji, un pirmām kārtām rīdzinieki, jo Rīgas dzeramais ūdens neizbēgami tiks sagandēts ar rūpnīcas notekūdeņiem.
Tautas saskaņas partijas frakcija paziņo, ka tā turpinās cīņu pret Daugavas piesārņošanu, un aicina visus labas gribas ļaudis Latvijā nezaudēt modrību un neļaut sevi maldināt ar valdības liekulīgajiem solījumiem par iedzīvotāju interešu aizsardzību.
Lūdzu atbalstīt 3., 4., 5., 6., 65. un 66. – Tautas saskaņas partijas priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Anna Seile!
A.Seile.
Godātie deputāti! Komisija neatbalstīja tāpēc, ka pārējie likumi nodrošina visu, lai tuvu Daugavai netiktu celtas rūpnīcas, kas bija līdzīgas celulozes rūpnīcai Ozolsalā.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3. – deputātu grupas priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Līdzīgs saturs kā iepriekšējā priekšlikumā. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Baiba Brigmane ir pieteikusies debatēs? Nē, viņas nav. Par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu... Jābalso? Jā. Tātad 4.priekšlikums nav balsojams, jo ir identisks 3.priekšlikumam, ko Saeima neatbalstīja.
A.Seile.
5.priekšlikumu iesniedza deputātu grupa ar Jāni Jurkānu priekšgalā. Komisija nav atbalstījusi, un šis priekšlikums vairs nav balsojams sakarā ar to, ka mēs neesam atbalstījuši 3. un 4.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
6.priekšlikumu iesniedza deputāts Urbanovičs. Komisija nav atbalstījusi, un pēc būtības tas arī nav balsojams, jo mēs esam noraidījuši Urbanoviča iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
A.Seile.
7.priekšlikumu iesniedza deputāts Ozoliņš. Un atkal ir runa par ainavu aizsargjoslām. Tā kā mēs šīs klasiskās aizsargjoslas jau neesam iekļāvuši, šis priekšlikums nav vairs balsojams.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Priekšlikums nav noņemts. Tas ir Leopolda Ozoliņa priekšlikums – 7. Par 7.priekšlikumu atklājam debates. Uzstājas Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Paldies, cienījamā priekšsēdētāja. Kolēģi, jums tomēr būs jāuzklausa. Varat neklausīties, bet es jums vēlāk izdalīšu savu tekstu. Jūs ar saviem bērniem izlasiet, un viņi varbūt sapratīs. Jo iepriekšējais balsojums parādīja to, ka jūs nespējat orientēties uz nākotni. Un to aicina gan prezidente – runāt par nākotni, nevis skatīties pagātnē. Nu, žēl.
Tātad Latvijas ainavas degradācija turpinās. Lai saglabātu attīstītu ainavu, deputāts Leopolds Ozoliņš un Zaļo un zemnieku savienība ir aicinājusi pieņemt Eiropas ainavu konvenciju, un pašreiz pie šīs ainavu konvencijas strādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Vides ministrija. Tā konvencija, par kuru es runāju, ir pieņemta jau 2000.gadā. Un Eiropas rietumi ir sapratuši, kāda nozīme, kāda liela nozīme ir ainavai. Jo ainava taču ir dzimtene. Nu, diemžēl mums nerūp, iepriekšējais balsojums to parādīja.
Šī apspriešana par Eiropas ainavu konvenciju pašreiz ir iesprūdusi, un jau sešus mēnešus nekust no vietas tās ratifikācijas iespējas. Arī ierēdņi nevar vienoties par to, ka vajadzētu pieņemt šo Eiropas ainavu konvenciju, jo droši vien tad daudziem vajadzēs atcelt kādus iepriekš paredzētus vai iedomātus biznesa plānus, kuri pašreiz degradē un tātad arī degradēs mūsu Latvijas ainavu.
Eiropas ainavu konvencija uzsver ainavas lomu kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajās nozarēs. Ainavu konvencijas izpratnē ainava ir dabisku vai dabisku un cilvēku veiktu mijiedarbību iespaidā veidotas teritorijas vizuālā uztvere. Ainava ir kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa un dod savu ieguldījumu cilvēku labsajūtas radīšanā. Ainava veido ekonomiskai aktivitātei labvēlīgus resursus.
Vēlreiz atgādinu, ka tūrisms – tā, cerams, ir vienīgā pašreiz peļņu nesošā nozare Latvijas valstī. Šeit apgrozās simtiem miljonu latu. Ainavu aizsardzība, ainavas pārveide un tās plānošana dod ieguldījumu darba vietu radīšanā. Ainavu konvencija nosaka tikai vispārīgus ainavu aizsardzības plānošanas un pārvaldes jautājumus. Konkrētas normas nosaka atsevišķa valsts likumdošana. Uz to es jūs šodien aicināju, diemžēl neguvu jūsu atbalstu.
Latvijā šobrīd vēl nav konkrētu likumdošanas normu. Un mans priekšlikums ir izdarīt izmaiņas Aizsargjoslu likumā, paredzot jaunu aizsargjoslas veidu – ainavu aizsargjosla gar ielām, ceļiem un dzelzceļiem.
Un tālāk jūs varat paskatīties dokumentos, šeit ir izklāsts, es jūs nekavēšu, ir beidzamais jeb pēdējais darba kārtības punkts pašreiz, es saprotu, ka visi esat jau noguruši, un tāpēc aicinu iedziļināties manos priekšlikumos, un, ja esat izlasījuši, tad aicinu tos atbalstīt. Iespējams, ka tas tomēr ir iespējams – labot mūsu iepriekšējo balsojumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Ozoliņa – priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 45, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
Arī 8.un 9.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ozoliņš. Un runa ir par metodikas projekta izstrādāšanu mežu aizsargjoslām ap pilsētām. Šo priekšlikumu nav atbalstījušas atbildīgās ministrijas, un tāpēc arī komisija neatbalstīja 8. un 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... Tātad atklājam debates par 8.priekšlikumu? Tātad par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Un par 9.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Varbūt patiešām atšķiriet šo 9.priekšlikumu. Tas ir ļoti vienkāršs. Tā doma ir ļoti vienkārša. Pēdējos gados apkārt pilsētām un tieši vēl pilsētu meži ir ārkārtīgi apdraudēti. Tie ir apdraudēti ne tikai tāpēc, ka tie ir kļuvuši par tādu zināmu atkritumu izgāztuvi, bet vēl jo vairāk apdraudēti, ka tur tiek arvien vairāk un vairāk mēģināts un cerēts apbūvēt.
Un ne velti visās pilsētu pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgas pilsētā, parādās, kāpēc cilvēki varēs dzīvot mežā ne tikai Mežaparkā, bet viņi varēs dzīvot arī tajos Pierīgas mežos, tāpat kā citi dzīvo Mežaparkā.
Un tādējādi, pārveidojot mežu par šādu apbūvi, it kā humānu apsvērumu dēļ par tādu zonu, viņi neviļus nodara ārkārtīgu postu tai ekosistēmai, kas speciāli glābj pilsētu no šīs pārkaršanas, no siltumnīcas efektiem un no dažādām citām negācijām, sevišķi karstajās vasarās.
Palielinās izplūdes gāzu daudzums, palielinās mašīnu koncentrācija pilsētās, un tajā pašā laikā ārkārtīgi samazinās apkārt šo pilsētu aizsargjoslu mežu efektivitāte. Un bez Vides ministrijas akcepta tos samazina arvien, arvien... soli pa solim... mēs faktiski parakstām to, ka noslāps tie cilvēki šeit, dzīvojot pilsētās.
Nu tas ir pilnīgi skaidrs! Ko tad var nodarīt tādu ļaunumu Vides ministrija.... ja patiešām, pirms viņi domā tur atkal celt kādu benzīna tanku, kādu augstceltni, kaut kur šajos Pierīgas vai citos piepilsētas mežos, tad nu pajautājiet šai Vides ministrijai, lai izsaka savas domas. Kāds tad tur būs ļaunums sabiedrībai, ja mēs pieņemsim šo punktu?
Lūdzu, atbalstiet deputāta Ozoliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā – vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile.
Godātie deputāti! Zemkopības ministrija nodarbojas ar šo jautājumu, un tāpēc man ir liels izbrīns, ka divi deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas tomēr ierobežo Zemkopības ministrijas iespējas. Visus jautājumus, kas saistās ar mežiem, līdz šim faktiski lemj Zemkopības ministrija, un pārkāpumi nav konstatēti.
Es aicinu neatbalstīt 8. un 9.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –20, pret – 41, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
10.priekšlikumu sagatavojusi komisija, iestrādājot 11.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir redakcionāls. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
13. un 14.priekšlikums – abi redakcionāli, iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat redakcionāli priekšlikumi ir 15. un 16.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi abus šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
17. priekšlikums – atbildīgās komisijas. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
18. un 19. ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi. Būtībā tie ir redakcionāli.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
21.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
22.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
23.priekšlikumu komisija ir sagatavojusi. Pēc būtības tas ir redakcionāls.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 24. un 25.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tie ir redakcionāli priekšlikumi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
26.priekšlikumā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionāli precizēts teksts. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
28.priekšlikumu, precizējot 28.panta nosaukumu, iesniedza komisija. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
29.priekšlikums – atbildīgās komisijas sagatavots. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
30.priekšlikumu iesniedza vides ministrs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
31.priekšlikumu iesniedza deputāts Dalbiņš. Komisija to atbalsta daļēji, nedaudz precizējot redakciju, savā 32. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
33.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, tur ir precizēti jēdzieni. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
34.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
35.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, precizējot virsrakstu 32.pantam. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat atbalsta arī 37.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
38.priekšlikumu, precizējot 32.panta virsrakstu, iesniedzis Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Komisija nav atbalstījusi 39. – Juridiskā biroja priekšlikumu, un sagatavojusi komisijas priekšlikumu, samazinot drošības aizsargjoslas ap vēju ģeneratoriem. Lūdzam atbalstīt 40.priekšlikumu un noraidīt 39.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
41.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
42.priekšlikumā vides ministrs ir precizējis ministrijas nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
43.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
44.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
45.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
46.priekšlikumā vides ministrs ir precizējis nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
47.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 48.priekšlikumu, ko iesniedza vides ministrs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 49., 50. un 51. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
52.priekšlikumu iesniedza vides ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi daļēji un iesaka atbalstīt 53. – atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
54. un 55.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija ir atbalstījusi arī 56. – vides ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
57. un 58.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to 59.priekšlikumu deputāte Seile atsauc.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
60.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
61.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
62.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
63.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
64.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Bet komisija atzīst gan problēmu šajā priekšlikumā, kas ir izvirzīta, un tomēr neatbalsta šādā redakcijā ministra priekšlikumu, cenšoties sagatavot uz nākamo – trešo lasījumu – definējumu, kas ir iepriekšējā apbūve, par kuru ir runa, ka varētu atļaut iepriekšējās apbūves gadījumā celtniecību Baltijas jūras piekrastes un kāpu zonā. Un tas ir trešā lasījuma jautājums, jo šeit redakcija nav izstrādāta pilnīgi.
Aicinu neatbalstīt vides ministra priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
65.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns un deputātu grupa, komisija nav atbalstījusi, un šis priekšlikums pēc būtības arī nav balsojams. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64, atturas – 1. priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
Tāpat komisija nav atbalstījusi arī deputāta Urbanoviča priekšlikumu, uzskatot, ka arī tas nav balsojams, jo sākumā jau ir noraidīta šā priekšlikuma iekļaušana. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
67.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta daļēji un aicinu atbalstīt 68. – atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
69.priekšlikumu par aprobežojumiem ainavu aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem komisija nav atbalstījusi, un arī Saeima ir noraidījusi jau pašā sākumā par šādu aizsargjoslu veidu iekļaušanu šajā likumā, tāpēc tas pēc būtības nav vairs balsojams.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Leopold runā skaļāk! Nevar dzirdēt!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Es gribētu atgādināt, ka šis ir pilnīgi jauns priekšlikums, kā vajadzētu aizsargāt ainavu. Tas ir mēģinājums saglabāt Latvijas ainavu, arī tradicionālu ainavu mūsu nākamajām paaudzēm. Lūdzu, izlasiet to! Dabīgi, Seiles kundze jau paziņoja, ka tas, teiksim, nav balsojams. Bet turpmāk es tomēr cīnīšos, lai gan Latvija, jūs, kopā ar mani ratificētu Eiropas ainavu konvenciju un iedziļinātos, lūk, šajos priekšlikumos, kuri jums priekšā. Vismaz pašreiz izlasiet! Un varbūt, Kampara kungs, nelasiet avīzi, bet palasiet manus priekšlikumus, varbūt jums sirds ietrīsēsies par to, ka vajadzētu saglabāt Latviju, ja? Jums jau dreb sirds, ja? Varbūt citviet, ja?
Un es gribētu pateikties tiem deputātiem, kas balsoja par manu priekšlikumu, ka vajadzētu izveidot šādu ainavu aizsargjoslu, un tie ir Agešins Valērijs, Deņisovs Oļegs, Emsis Indulis, Gulbis Māris, Jurkāns Jānis. (Paldies, Jāni!), Kāposts Andis, Klementjevs Andrejs. Paldies, Klementjev! Jūs saprotat Latvijas dabu, un jums tā ir daudz tuvāka nekā tā saucamajām labējām partijām. Orlovs Vitālijs, Solovjovs Igors, Ulme Arvīds. Urbanovič Jāni, paldies tev! Ūdre Ingrīda – pārsteidzīgi. Paldies! Un Vidavskis Aleksejs. Paldies, kungi!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 69. – deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 43, atturas – 18 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par procedūru? (No zāles deputāts Ābiķis: “Nē!”) Nē. Paldies.
Lūdzu turpinām izskatīšanu!
A.Seile.
70.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 71. – vides ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija ir atbalstījusi 72. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Un daļēji atbalstījusi 73. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Bet komisija lūdz izslēgt to strīdīgo daļu, par kuru bija iesniegts 73.priekšlikums. Un tāpēc lūdzu atbalstīt 74.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 73. un 74.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
75.priekšlikums. Vides ministrs lūdz izslēgt 45.panta ceturto daļu. Komisija to nav atbalstījusi. Deputāte Seile 76.priekšlikumā šo daļu ir mēģinājusi uzlabot.
Bet 77.priekšlikumā arī Juridiskais birojs ir mēģinājis ieviest labojumus, bet komisija ir atradusi par iespējamu izslēgt no pirmā lasījuma redakcijas visu tekstu, atstājot spēkā esošā likuma redakciju. Tāpēc arī Seile savu priekšlikumu neuztur, un aicinām atbalstīt 78. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 75., 77. un 78.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. 76.priekšlikums ir atsaukts.
A.Seile.
79.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
80.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, 81. – deputātes Seiles priekšlikumu – nav atbalstījusi. Es neuzturu šo balsojumu.
Un 82.priekšlikumā komisija lūdz izslēgt pirmā lasījuma daļu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
83.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
84.priekšlikumu komisija sagatavojusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
85.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 86. – vides ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
87.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
88.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
89.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
90.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
91.priekšlikumu par panta daļas izslēgšanu sagatavojusi komisija. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
92.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta arī 93. un 94... nē. Atbalsta 93. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
94. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta daļēji un ir sagatavojusi savu 95.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt pilnībā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
96.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī 97.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta arī 98. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
99.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
100.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
101. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta daļēji, iekļaujot 102. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
103.priekšlikumu iesniedz vides ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
104.priekšlikumu, ko iesniedz deputāte Seile, es noņemu, jo būtībā, ja panta daļu svītro, tad nav nepieciešams kaut ko labot. Tāpat noņemu arī 105.priekšlikumu un 106. – savu priekšlikumu.
107.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējonis. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Un 108.priekšlikumu arī iesniedz vides ministrs Vējonis. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Seile.
Vispirms es gribu izteikt pateicību Saeimas Juridiskajam birojam, kurš šī ļoti sarežģītā likuma izstrādāšanā daudz palīdzēja komisijai.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt līdz 4.aprīlim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 4.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Izskatām divus likumprojektus. Tātad pirmajā lasījumā, ko ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un alternatīvo likumprojektu, ko ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodoklī” un izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu, un ierosināja to izskatīt kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 8. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvā likumprojekta, ko ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Slakteris.
7.marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un otrā lasījuma izskatīšana – 10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.marts, izskatīšana – 10.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 8.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas kolēģi! Pēc 10 minūtēm komisijas sēde Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 12.30. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Pulksten 12.30 sēde mūsu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs... bija?... Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs... jā... Andis Kāposts... ir?... Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Mihails Pietkevičs... jā, pareizi, jā... Andrejs Radzevičs, Elita Šņepste... ir, ja? Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.marta sēde ir slēgta. Paldies!