2005. gada 3. marta stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 3.marta sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu –
izslēgt no šā gada 3.marta Saeimas sēdes darba kārtības
likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona
padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””.
Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām? Nav.
Darba kārtība izmainīta.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta
iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” un
lūdz šo likumprojektu iekļaut 3.marta sēdes darba kārtībā. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā
iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums”, un
Ministru kabinets lūdz šo likumprojektu iekļaut 3.marta sēdes
darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas iesniegumu ar lūgumu – iekļaut sēdes darba kārtībā
lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par pilsētas
domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta
statusu”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu
nav. Darba kārtībā lēmuma projekts iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas 3.marta sēdes
darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā,
kā arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko ir izstrādājusi Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu –
izdarīt izmaiņas 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā
lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas
pabeigšanu lauku apvidos”””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā
Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Valsts un
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”””. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas
Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā
Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par īpašuma
tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma
objektiem”””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem
iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu –
izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā,
iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi
likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”””. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir
izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu –
izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā,
iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi
likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”””. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu –
izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā,
iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība
ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu –
izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 3.marta sēdes darba kārtībā,
iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu
iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi
likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”””.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība ir izmainīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Nikolaja
Kabanova, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva
un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā
“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un
noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apspriežamais PCTVL
frakcijas priekšlikums paredz, ka, sākot no 2006.gada 1.janvāra,
katru gadu par 2% tiks samazināta ienākuma nodokļa likme, kas
tiek pārskaitīta valsts budžetā. Atbrīvojušies līdzekļi tiks
pārskaitīti pašvaldību budžetā.
2005.gadā pašvaldību budžetā tiks pārskaitīti 73% no nodokļu
summas. Savukārt valsts budžetā – 27%. 2009.gada 1.janvārī
šī proporcija sastādīs 81 un 19%.
Pēc speciālo budžetu likvidācijas atskaitījumi no ienākuma
nodokļa sastāda niecīgu valsts budžeta daļu. Šogad tikai 4,9%.
Pašvaldību budžetā savukārt tā ir pati būtiskākā ienākuma
daļa – 48,1% vidēji valstij un 59% Rīgas budžeta projektā.
Ienākuma nodokļa pārdales tempi tika izraudzīti tādā veidā, lai
nodokļu ienākumi valsts budžetā nesamazinātos.
Ņemot vērā algas pieaugumu, kuru prognozē Kalvīša valdības
ekonomisti, šī summa paliks nemainīga – aptuveni 126 miljoni
latu gadā. Iznāk sava veida perpetuum mobile –
mūžīgais dzinējs. Toties pašvaldību budžeta struktūra kardināli
mainās. Perioda beigās ienākuma nodokļa daļa tajā sasniegs 55,8%.
Pašvaldību budžetam kopumā tas ir 53,1 miljons latu pieaugums,
bet Rīgas pašvaldībai – 23,4 miljoni. Pašvaldību budžets
kļūs bezdeficīta, un pašvaldības iegūs iespējas pilnā mērā
realizēt likumā paredzētas funkcijas.
Rīgas budžeta pieaugums tostarp ļaus arī pilnībā segt izdevumus
pusotra tūkstoša dzīvokļu celtniecībai gadā, ko rīdziniekiem sola
gan PCTVL, gan sociāldemokrāti, gan “Jaunais centrs” un
TSP.
Vēl paliks līdzekļi, lai pusotras reizes palielinātu
galvaspilsētas sociālo budžetu – no 16 līdz 24 miljoniem
latu.
PCTVL stratēģiskais mērķis ir attīstīt pašvaldību patstāvību,
sniegt valsts atbalstu pašvaldībām.
Cienījamās dāmas un kungi! Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš,
vērtējot PCTVL priekšlikumu, paziņoja, ka, pirms Latvijā nav
beigusies bezgalīgā reģionālā reforma, nevajadzētu veikt
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali starp valsts un
pašvaldību budžetiem. Šim viedoklim var piekrist tikai daļēji
kaut vai tādēļ, ka reforma neskar lielo pilsētu intereses, kur
dzīvo Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa. Vajadzētu arī ņemt vērā,
ka Latvijas Pašvaldību savienība iepriekš vairākkārt lūgusi
palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu, kas tiek
ieskaitīta pašvaldību budžetā.
PCTVL frakcija cer, ka pat gadījumā, ja likumprojekts tiks
noraidīts, Saeimas labējais vairākums tomēr būs spiests iet mūsu
piedāvāto ceļu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 16, pret – 50, atturas – 25.
Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas
Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar
lūgumu – iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas
lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā
“Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai
sabiedriskajām vajadzībām”””. Vai deputātiem ir iebildumi?
(Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu
deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā Saeimas
lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā
īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām””” otrajam lasījumam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, neviens deputāts
neatturas. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura
Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja
Kabanova un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums
Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai
un visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir
atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Šodien, kad līdz pašvaldību vēlēšanām ir
palikušas 9 dienas, politisko organizāciju apvienība PCTVL atkal
piedāvā jums pieņemt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē,
kuri būtiski paplašinās to personu loku, kam ir tiesības
piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Mūsu priekšlikums būtu neprātīgs, ja tajā nebūtu norādīts
grozījumu spēkā stāšanās termiņš – 2005.gada 4.maijs, tas
ir, 15.gadadiena, kopš tika pieņemta Deklarācija par Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanu. Mēs atkal piedāvājam
viennozīmīgi norādīt, ka pašvaldību vēlēšanās līdzās Latvijas
pilsoņiem būtu jāpiedalās ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem,
kuri ar grūtībām izprot, kur tad īsti atrodas tā Latvija, bet arī
Latvijas nepilsoņiem, respektīvi, tiem cilvēkiem, kuriem ir
vienīgi Latvijas pase, cilvēkiem, 80 procenti no kuriem ir
dzimuši Latvijā, vai arī viņu uzturēšanās laiks valstī ir ne
mazāks par 30 gadiem. Neatkarības atjaunošanas deklarācijas
pasludināšanas dienā viņiem visiem bija politiskas tiesības.
Daudzi no šiem cilvēkiem balsoja “par” tiem Augstākās padomes
deputātiem, kuri vēlāk atņēma viņiem visas politiskās
tiesības.
Daudzi no šiem cilvēkiem tieši pirms 14 gadiem – 3.martā
piedalījās aptaujā “Par neatkarīgu un demokrātisku Latviju” un
balsoja “par”. Šādas personas pašreiz sastāda gandrīz 48% no
visiem Latvijā dzīvojošajiem nacionālo minoritāšu pārstāvjiem un
20% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Godātie deputāti! Gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu
priekšlikumi pilnībā atbilst kā minimums septiņām
starptautiskajām rekomendācijām.
Pirmkārt, Eiropas Padomes, Eiropas Vietējo un reģionālo varas
iestāžu 1998.gada kongresa rekomendācijai “Par vietējo un
reģionālo demokrātiju Latvijā”.
Otrkārt, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību 2002.gada
ziņojumam par Latviju.
Treškārt, 2003.gada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas
rekomendācijai “Par imigrantu integrācijas politiku Eiropas
Padomes dalībvalstīs”.
Ceturtkārt, 2003.gada Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra
ziņojumam “Par vizīti uz Latviju”.
Piektkārt, 2003.gada ANO Cilvēktiesību komitejas atzinumam par
Latviju.
Sestkārt, 2003.gada ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas
komitejas atzinumam.
Septītkārt, 2004.gada Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Eiropas
Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu “Par Latvijas un citu
kandidātvalstu gatavību dalībai Eiropas Savienībā”.
Latvijas valdošais vairākums apgalvo, ka nepilsoņu piedalīšanās
pašvaldību vēlēšanās kļūs par šķērsli viņu integrācijai Latvijas
sabiedrībā. Tomēr var skaidri redzēt, ka visā pārējā pasaulē
dominē gluži pretējs viedoklis.
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Nevajadzētu aizmirst arī faktu,
ka deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
bija viennozīmīgi apsolīts, citēju: “Garantēt tiem PSRS
pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās
pilsonību, sociālās, ekonomiskas un kultūras tiesības, kā arī
politiskas brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām
cilvēktiesību normām.”
Pēc 15 gadiem vajadzētu tomēr izpildīt šos solījumus, lai 4.maija
diena kļūtu par nacionālās samierināšanās dienu, par patiesas,
bet nevis šķietamas integrācijas dienu. Par dienu, kad izbeigtu
pastāvēt partiju dalīšana nosacīti uz krievu partijām un latviešu
partijām, kā tas jau notika Igaunijā. (Starpsauciens: “Laiks
ir beidzies!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks...
J.Pliners.
Manuprāt, šis likumprojekts būtu jāatbalsta ikvienam, kas ir
patiess Latvijas patriots.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mani tā nedaudz sajūsmināja tas, ka sabiedrībai
ir lieli prieki par to, ka, lūk, Putins esot gatavs nožēlot to,
kas ir kādreiz noticis. Nu, ļoti jauki! Tikai nezin kāpēc mūsu
sabiedrībā nemin to, ka Putins pie reizes pateica: “Bet, ziniet,
tie latviešu strēlnieki jau arī nebija labi cilvēki.” Tie to
revolūciju taisīja, un tie stutēja tos boļševikus, un mēs to
negribam aizmirst. Ko tas nozīmē? Es jau varētu pateikt, ka
daudziem latviešu strēlniekiem tēvi un vectēvi tika noslepkavoti
melnās sotņas ārdīšanās laikā 1905.gadā. Tā, starp citu. Un tad
mēs vēl aiziesim atpakaļ uz Pēteri I, Ivanu Bargo un nonāksim
līdz brāļiem Seslovičiem no Polockas, kas te jau 13.gadsimtenī
gribēja brukt iekšā. Redziet, šodien var ļoti skaisti izteikties
par pagātni. Tas ir jādara. Pagātne ir jāsakārto un jānoliek
savās vietās. Bet neviens visā pasaulē neprot pateikt skaidri
vienu lietu – par tām pagātnes sekām šodien. Un ar tām
diemžēl jānodarbojas tikai Latvijai. Un tur mūs visa pasaule
māca – mīliet, māciet, naturalizējiet, risiniet, kā nu jūs
protat. Mēs jums palīdzēsim mīlēt un naturalizēt!
Un te parādās šī nepilsoņu kārts. Ko tad teica nesen Krievijas
ārlietu ministrs Lavrovs? Viņš teica to pašu, ko Jakovs Pliners.
Var būt pat ir saskaņojuši savu rīcību. Viņš tieši to pašu teica:
“Dodiet nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības!” Neskatoties uz
to, ka mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē – teikts
kaut kas cits. Un šīs naivās runas, kas izskan te šad un tad:
“Mēs visus tos nepilsoņus pārtaisīsim par pilsoņiem!”, ir
vienkārši smieklīgas. Daļa no šiem nepilsoņiem nicina Latviju kā
neatkarīgu valsti, nicina latviešus kā tautu un arī latviešu
valodu. Un tādi nav daži. Tādi ir desmitiem tūkstošu. Kādi tur
var iznākt no viņiem pilsoņi?! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis:
“Latvieti, nepadodies!”)
Tātad, lūk, šī ir tā kārts! Un viņi viens otrs vēl uzskata, ka
viņi dzīvo joprojām iekš to PSRS un arī nomirt taisās iekš to
PSRS. Nu to viņi varēja izdarīt pirms dažiem gadiem. Tad vēl
tādas iespējas bija. Bet nu tagad ir grūtāk. Tagad ir jāmeklē tā
miršanas vieta kaut kur ārpus Latvijas laikam. Un šinī pašā
laikā, no vienas puses, tātad ir šī te sabiedrības kaut kāda
nevajadzīga iesaistīšana maigākā naturalizācijas procesā. Jo tad,
kad mēs viņus visus naturalizēšot, tad viņi būšot ļoti
labi.
No otras puses, ne velti visu laiku šeit tiks izmantota šī
nepilsoņu kārts. Jā, mēs šodien nobalsosim pret šiem Satversmes
grozījumiem, par to nav šaubu, taču mūsu politiķiem ir jāiemācās
atbildēt starptautiski – kā tālāk risināt šo nelikumīgi
Latvijā iebraukušo civilokupantu lietas. Reta valsts pasaulē ir
tāda kā Latvija, kur šādi ārdās un turpina ārdīties. Līdz ar to
pievērsiet, lūdzu, tam uzmanību, un, apspēlējot šos jautājumus,
runāsim ne tikai par balsošanu “pret”, bet arī par savu turpmāko
rīcību.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens
deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17,
pret – 69, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1,
neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku
statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu
komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Par 1992.gada Starptautiskās konvencijas par
starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto
zaudējumu kompensācijai 2003.gada protokolu” nodot Ārlietu
komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas –
nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”
nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas –
nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada
pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82,
pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada
pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84,
pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto
likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums” nodot
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa iesniegumu ar
lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 24.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam
Valdim Ģīlim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam
piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada
domes un pagasta padomes deputāta statusu”” otrajam lasījumam
līdz 2005.gada 11.aprīlim un izskatīšanu otrajā lasījumā
2005.gada 14.aprīļa sēdē”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma
projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu
valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” otrajam lasījumam līdz
2005.gada 10.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma
projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
Helmuta Nagļa iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas
tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma
projektu “Par Helmuta Nagļa iecelšanu par Rīgas rajona
zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un to atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret –
nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu
“Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par ģenerālprokuroru” un to
atbalstījusi.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Varētu jau vispār šodien nerīkot nekādas te
īpašas pārrunas un vienkārši nobalsot. Jūs jau arī laikam zināt,
ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau sen ir skaidrā
tekstā pateikusi, ka atbalstīs Jāņa Maizīša kandidatūru, un ne
par to ir runa. Tikai savādi ir tas, ka kārtējo reizi pirms
nopietnas amatpersonas apstiprināšanas saceļas pilnīgi
nevajadzīga “vētra ūdens glāzē”. Un pēc tam, kad šī vētra ir
sacēlusies, tad, protams, ir vainīgi kaut kādi politiķi.
Tad varbūt paskatīsimies nedaudz uz faktiem! Vienīgais, ko laikam
vajadzētu cienīt gan vēsturē, gan sadzīvē, ir fakti. Kurš sacēla
jezgu ap šo jautājumu, un kad tas notika? Izanalizējot Jāņa
Maizīša darbu piecu gadu laikā, diezgan bieži apmeklējot
prokuratūras dažāda rakstura sanāksmes un gada atskaites, kaut kā
nenācās dzirdēt par sliktu darbu, par kaut ko neizdarītu, par
kaut ko kliedzoši negatīvu.
Un kāpēc tieši tagad, dažus mēnešus pirms iespējamās
apstiprināšanas amatā, pirms atkārtotas izvirzīšanas, parādījās
šī jezga?
Lūk, šeit ir jautājums, kas ir jāuzstāda tiem, kas tādu lietu
iekustināja. Atkal kārtējo reizi parādās jautājums: kam tas bija
izdevīgi? Kāpēc vienmēr tad, kad mēs nonākam līdz nopietnam
jautājumam, lemjam par nopietnas amatpersonas apstiprināšanu,
pēdējā brīdī parādās kaut kādi, es teikšu tā, izmisīga satura
ieteikumi, protesti, kritika un vēl kaut kas.
Vai tad visiem šiem kritiķiem, visiem tiem “uzbraucējiem” un
“uzbrucējiem” nebija pietiekami ilgs laiks, lai profesionāli
izteiktos par to, kas notiek Ģenerālprokuratūrā un kas vispār
notiek prokuratūras sistēmā.
Es tikai vairāk vai mazāk to esmu novērojis Aizsardzības un
iekšlietu komisijas darbā, kad mums bija praktiskas sarunas ar
prokuratūras pārstāvjiem gan par likumprojektiem, kurus vajadzētu
uzlabot, gan kurus vajadzētu vispār iesniegt, bet mums komisijas
sēdēs nebija nekad tādi jautājumi jāapspriež, ka kaut kas ir
galīgi slikti izdarīts vai nav izdarīts. Tas, ka viens var
kritiskāk izteikties par kādu jautājumu un otrs var izteikties
miermīlīgāk, tas jau nav nekas neparasts.
Šodien arī pastiprināti ir kaut kāda nervozitāte. Protams, ir
daudz un dažādu personu, kuras parasti neapmeklē sēdi, jo,
redziet, tas darbs pie likumiem jau ir garlaicīgs un
neinteresants. Šeit varbūt sanāk kaut kāda lēta sensācija.
Es atgādināšu, kā tad mums bija ar to KNAB priekšnieces
ievēlēšanu vai, pareizāk sakot, neievēlēšanu. Lielā vienprātībā
koalīcija apsolīja: viss būs kārtībā. Lielā vienprātībā koalīcija
šo jautājumu izgāza.
Es saprotu, ka šodien tas acīmredzot nevar notikt, pārāk liels
risks ir kādam spēlēties. Bet tanī pašā laikā šī nervozitāte, ko
kādam ļoti patīk sabiedrībā uzturēt, to nevar neievērot. Un tad
ir jāprasa: “Vai mēs gribam nopietni strādāt pie savu struktūru
pilnveidošanas?” Un es domāju, ka prokuratūras sistēma
pilnveidojas. Un par to esmu pārliecinājies vairākkārt, uzstādot
konkrētus jautājumus un saņemot konkrētas atbildes. Lūk!
Tā ka nav runa par to, ka mūsu uzskati būtu mainījušies vai
viedokļi būtu mainījušies. Runa ir par to, ka sabiedrība tiek
tracināta mākslīgi un nevajadzīgi. Un tad ir tagad lielie
uztraukumi, kāpēc tad nu agrāk šī apstiprināšana ir
vajadzīga?
Šis jautājums jāuzstāda tiem, kas šo jezgu sacēla. Acīmredzot
mīļā miera labad, lai vienreiz izbeigtos šī pļāpāšana, vajag
vienkārši apstiprināt kandidātu uz šo amatu, un izbeigsies viss.
Un tad būs no jauna cita tipa intervijas. Un tad tie paši
intervētāji, kas pirms tam vienādi runāja, runās drusku citādāk,
un viss turpināsies. Tikai sabiedrība būs zaudējusi laiku, un
nedaudz nervus viens otrs būs zaudējis. Un, protams, vainīgi būs
tie, kas šeit sēž. Tie būs vienmēr galvenie vainīgie. Ar to jums,
cienītie kolēģi, laikam būs jāsamierinās. (No zāles deputāts
Dz.Ābiķis: “Es ļoti šaubos, vai tu balsosi “par”.)
Mēs balsosim “par”. Par to nav nekādu šaubu. Ceru, ka vairums
darīs to pašu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins. (Dobelis kaut ko no zāles
sauc.)
A.Kiršteins (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Šodien ir
arī diezgan atbildīgs brīdis – viens no ģenerālprokurora
galvenajiem uzdevumiem, protams, ir pārraudzīt tiesiskumu valstī
kopumā. Viņam ir jāredz, kā notiek procesi, viņam ir dotas ļoti
lielas pilnvaras saskaņā ar likumu. Ģenerālprokuroram ir tiesības
likt ierosināt lietas. Viņš var, piemēram, tiesā ierosināt vienas
vai otras avīzes slēgšanu par nacionālā naida kurināšanu.
Es domāju, ka tieši pēdējos divos gados ļoti veiksmīgi notiek
cīņa ar Latvijā organizēto noziedzību, ar korupciju, ar naudas
atmazgāšanu. Bet paliek it kā aizmirsta viena joma, kas manā
izpratnē ir faktiski pati galvenā. Bet mēs, kaut kā cīnoties ar
šo noziedzību, esam to aizmirsuši.
Jautājums ir tikpat svarīgs manā izpratnē – kas tad notiek
ar cīņu pret noziegumiem? Noziegumiem, kas ir saistīti ar
pretdarbību valstī, noziegumu pret valsti, kā ir ar klaju
pretlatvisku darbību. Mēs zinām, ka mums ir ļoti stingri likumi,
mums ir Eiropas Savienības dažāda pieredze veco valstu cīņā ar
ksenofobiju, ar rasismu, ar antisemītismu. Bet es gribēju papētīt
un vairākus mēnešus ļoti uzmanīgi sekoju, kā tad mums iet ar
naida kurināšanu pret latviešiem. Kas ar to cīnās? Kas veic
uzraudzību valstī? Un kas tad ir šie latvieši? Un es palasīju
pēdējo četru mēnešu publikācijas laikrakstā “Čas”.
Godājamie deputāti! Labākajā gadījumā tur, protams, visi latvieši
tiek saukti kā etnokrāti, titulētā nācija vai revanšisma ideju
pārņemti maniaki. Sliktākā gadījumā visai tautai tiek piedēvētas
tādas īpašības, nevis, teiksim, tur Kiršteinam, Šadurskim vai
Dobelim, bet visai latviešu tautai, 1.oktobrī “Čas” raksta, tiek
piedēvētas šādas īpašības – latvieši ir atriebīgi, ļauni,
divkosīgi, nelietīgi, gļēvulīgi... Tās ir viņu galvenās pazīmes.
Es domāju, ka tur jau debesis nogāzīsies par šādu, teiksim,
pretvalstisku darbību vai nacionālā naida kurināšanu pret
latviešiem. Izrādās, nekas nenotiek.
Ko tad šie latvieši grib? Atkal komentētājs tāds Fedosejevs
raksta, ka latviešu galvenais uzdevums ir panākt, lai vārds
“latvietis” būtu sinonīms vārdam “barin” – lielkungs vai
lielsaimnieks, un lai visi nelatvieši būtu kalpi. Tātad tas ir
latviešu galvenais uzdevums šajā valstī.
Kādi tad ir latviešu skolotāji? Nu ko tad jūs gribat no tautas,
kurai ir tādi skolotāji, kas uzrunu krievu skolā, tie, kas māca
latviešu valodu, sāk ar vārdiem “Ruskiji sviņji!” – krievu
cūkas. Jūs varat iedomāties šādu briesmīgu situāciju, ka krievu
skolās, ja... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Izslēdziet
mikrofonu viņam!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu tuvāk par lēmuma projektu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš:
“Lai runā!”)
A.Kiršteins.
Tie ir noziegumi, priekšsēdētājas kundze, un mēs par tiem
runājam.
16.oktobrī “Čas” izskaidro, kāpēc tas ir tā. Izrādās, ka visu
latviešu tautu ir sabojājuši rietumu latvieši, jo viņu jaunatnes
organizācijās viņiem smadzenes esot izskalojuši esesieši, kas
izrēķinājušies ar mierīgajiem iedzīvotājiem un iepotējuši visai
tautai revanšisma idejas.
Bet 25.septembrī laikraksts pamāca, ka šo valsti sagraut nevar,
ja visi sēdēs rokas klēpī salikuši un nenodarbosies ar
diversijām. Tāpēc vēstures skolotājs Nalmačs raksta: “Lai
izglītības reforma buksē no apakšas rekomendējamā
sabotāžā” – (rekomendujemovo s ņizu sabotaža).
Un kāpēc vispār ir jāmācās latviešu valoda, raksta “Čas”. Tāpēc,
ka daudzi no mums pie pirmās izdevības aizbrauks no šīs
valsts – kādi uz Krieviju vai Ukrainu, kādi uz Izraēlu, kādi
uz ASV vai Vāciju. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs nerunāsiet par lēmuma projektu
konkrēti, tad jums būs jāizslēdz mikrofons!
A.Kiršteins.
Nobeidzu. Tātad viens no ģenerālprokurora uzdevumiem ir
pārraudzīt šo darbību un kūdīšanu pret latviešu tautu. Mēs
uzrakstījām vēstuli ģenerālprokuroram, kas veic uzraudzību pār
šiem procesiem, un saņēmām no Ģenerālprokuratūras atbildi
decembrī. Un atbilde ir ļoti vienkārša – ka 2003. un
2004.gadā nav ierosināta neviena lieta par šiem rakstiem.
Lai gan likumā par presi ir teikts, ka ģenerālprokurors ir viens
no tiem cilvēkiem Latvijā, kuram būtu arī jākontrolē šie procesi
un jāierosina attiecīgās lietas. Vēstuli ir parakstījusi
virsprokurore Usāne.
Līdz ar to ir secinājums, ka prokuratūra nav darījusi absolūti
neko līdz šim. Es domāju, ka, šodien nobalsojot par prokuroru,
mēs tomēr atgriezīsimies pie šiem jautājumiem nevis pēc 5 gadiem,
bet pēc brīvdienām, es domāju, ka pēc kādiem 5–6 mēnešiem, un mēs
palīdzēsim, Maizīša kungs, jums. Palīdzēsim. Ja vajag kādu likumu
pamainīt, ierosiniet, lūdzu attiecīgo likumu labojumus, lai tie
kļūtu vēl stingrāki, lai gan man ir iespaids, ka visa Latvijas
likumdošana ir pietiekami stingra, lai šajā valstī beidzot būtu
kārtība.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs vakar uzklausījām Maizīša
kungu savā frakcijā un lēmām atbalstīt Maizīša kandidatūru.
Taču tanī pašā laikā frakcija nav apmierināta ar stāvokli, kādā
faktiski atrodas Latvija, ja mēs runājam par tiesisko vidi. Mēs
nebūt neesam apmierināti ar to, kas notiek mūsu laukos, kas
notiek “točkās”, kur dienu un nakti tirgojas ar alkoholu, kur
mūsu cilvēki nodzeras un kļūst darba nespējīgi, iet bojā un izjūk
viņu ģimenes.
Mēs tāpat neesam apmierināti ar to, kāda kārtība ir uz mūsu
ceļiem, kur diemžēl katru dienu aiziet kāds cilvēks bojā, un
beigu beigās gada beigās šī statistika ir vienkārši
drausmīga.
Un man šķiet, ka, tā ļoti vienkāršoti un ātri paejot garām šiem
jautājumiem, mēs nozīmējam amatos augstus vīrus, kuri lemj šo
tiesiskās vides kārtību mūsu valstī, faktiski mēs parādām tādu
zināmu necieņu pret to, ka deputāti neinteresējas par to, kas
notiek mūsu valstī.
Un tāpēc otrs, kas manā uztverē nav īsti pareizi, ka mēs gluži
vienkārši tā viegli padodamies sabiedrības spiedienam. Ak, ja
mīļā sabiedrība tā ātri vēlas, lai mēs ievēlam kaut kādu
amatpersonu priekšlaicīgi, mēs, labi gribot izskatīties savā
valstī, vienkārši ātri, ātri, labi to sakārtojam, bet pēc būtības
jautājumus neizskatām. Manā uztverē tas mani satrauc visvairāk.
Tiešām mūs absolūti neinteresē, kas notiek uz ceļiem, kas notiek
krogos, kas notiek, ka jaunietis sit jaunieti nost un tā tālāk.
Tā ir drausmīga statistika, kolēģi! Kur tad mēs ejam!?
Un man šķiet, ka tieši varbūt prokuratūrai bija jābūt
iniciatoram, kādi likumprojekti mums jāpārskata, kādi varbūt
Ministru kabineta noteikumi jāpārskata, lai tiešām mēs kaut kādā
veidā varētu sakārtot savu valsti. Tas nav ciešams, kas šodien
faktiski notiek, un mēs tā mierīgi pieveram acis un ejam tam
visam garām.
Tāpēc es, kolēģi, aicinātu arī mūsu atbildīgās komisijas
nopietnāk pieiet pie šiem jautājumiem. Ievēlēsim Maizīža kungu,
bet neliksimies mierā par to, kas notiek mūsu valstī!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Šodien mēs
vēlēsim vienu no visatbildīgākajām Latvijas amatpersonām, kas ir
nu tiešā veidā saistīta ar tiesiskumu un tiesu varu mūsu valstī.
Tieši tāpēc šis balsojums ir tik atbildīgs un tik nozīmīgs
jebkuram no mums.
Kolēģi! Tas, ka “Jaunais laiks” tiešām cieši iestājās par Maizīša
ievēlēšanu, tas, es domāju, nav noslēpums, to mēs visi esam
vairākas reizes pauduši. Es gribētu vēlreiz precizēt un formulēt
trīs galvenās lietas, kāpēc tas tā ir.
Tātad pirmo es gribētu uzsvērt Maizīša kunga, manuprāt, ļoti
veiksmīgo sadarbību ar mums, ar likumdevējiem, ar Saeimu.
Būtiskas konceptuālas lietas, kas šobrīd atrodas parlamentā, ir
Kriminālprocesa likums, kur Maizīša kungs ir piedalījies ļoti
aktīvi gan ar savām idejām, gan ar reālu klātbūtni vienmēr, kad
viņš tiek aicināts gan uz komisiju, gan uz Saeimu.
Šī ir lieta, kura šobrīd diemžēl vēl Latvijā darbojas pēc padomju
laika principiem, jaunais Kriminālprocesa likums noteikti būs
daudz labāks, un Maizīša kungs ar sevis vadīto iestādi šeit ir
ienesis ļoti daudzas vajadzīgas un labas idejas.
Otra ļoti aktuāla tēma – ne tikai Latvijā, bet arī šobrīd
pasaulē un Eiropā – ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas problēma. Un arī šeit tieši prokuratūras vadībā un
ar tās ciešu ieinteresētību un palīdzību šeit, Saeimā, un ne
tikai Saeimā, top tādi dokumenti un likumi, kuri Latvijā
ierobežotu šo visai pasaulei būtisko problēmu. Un es... mēs ejam,
lai to atrisinātu.
Vēl no likumdošanas jautājumiem un sadarbības jautājumiem gribu
pieminēt pierādīšanas nastas pārnešanas jeb legālās prezumpcijas
problēmu, kas, es domāju, beidzot pēc 10 gadiem varētu iekustināt
arī nodokļu maksāšanu par labu iedzīvotājiem, par labu valsts
budžetam. Arī šeit Maizīša kungs ir viens no galvenajiem
iniciatoriem. Un mēs ļoti, ļoti ceram, ka ar visu mūsu palīdzību
šī problēma tiks atrisināta. Tas būtu par sadarbību ar
Saeimu.
Otra lieta. Mēs ļoti labi redzam, ka šajos gados Maizīša kunga
vadībā prokuratūra būtiski attīrās no iekšpuses. Es domāju,
visiem vēl svaigā atmiņā prokurora Nazarova skandāls, kad tiešām,
vērtējot objektīvi, katrā ģimenē ir gadījies kāds cilvēks, kas
varbūt nav tik godīgs. Un pilnībā mēs redzējām, ka šādu
prokuroru, par kuru bija pierādījumi, ka viņš darīja kaut ko
tādu, kas nav savienots ar amatu prokuratūrā, teiksim tā,
notiesāja, un viņu ielika tur, kur viņam vajadzētu būt, tas ir,
cietumā. Ļoti ceru, esmu pārliecināts, ka Maizīša kunga vadībā
šis process – pašattīrīšanās – notiks arī
turpmāk.
Bet pats galvenais, un trešais un galvenais. Ziniet slaveno
latviešu tautas parunu, kas jau no Veidenbauma un vēl senākiem
laikiem bijusi aktuāla, ka “mazos zagļus sēdina cietumā, lielos
sēdina amatos”. Ziniet, tikai pēdējos divos gados, manuprāt,
tautai ir parādījusies cerība, ka arī lielos zagļus kādreiz kāds
sēdinās cietumā. Un šobrīd mēs zinām, ka prokuratūrā tiek
virzītas un tiek objektīvi izskatītas lietas, kas ir saistītas ar
sabiedrībā plaši pazīstamām personām, kas bieži vien ir saistītas
ar mums – ar politiķu aprindām, kuras agrāk nez kāpēc netika
izskatītas vai tika kaut kādā veidā virzītas, runātas, bet netika
virzītas tieši tiesiskā kārtībā. Un šobrīd šī cerība tiešām ir
gan mums šeit, Saeimā, gan tautā, gan iedzīvotājiem.
Kolēģi! Balsosim par cerību! Balsosim par to, lai viens likums,
viena taisnība, kā rakstīts Ministru kabinetā, atbilstu arī mums,
politiķiem! Un mēs ļoti, ļoti ceram un esam pārliecināti, ka
Maizīša kungs to nodrošinās.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Šis ir 12.gads, kad es darbojos Saeimā, un līdz
šim neatceros nevienu balsojumu, kur Saeima ar savu balsojumu
izteiktu pati sev neuzticību. Un tas ir tas, kas šodien šeit
notiks, jo būtībā nav jau runa par ģenerālprokuroru un netiek
izvērtēta viņa darbība.
Es nocitēšu vienas kādas ļoti inteliģentas vēstules citātu:
“Ģenerālprokurora atkalievēlēšana līdz pašvaldību vēlēšanām
visdrošāk apliecinātu valdošās koalīcijas nodomu patiesumu.” Un
valdošā koalīcija sāk rosīties. Ir arī tāds sakāmvārds latviešu
tautā, ka “ja kāds tevi nosauc par kucesdēlu un tu sāc
satraukties, tas nozīmē, ka tu neesi pārliecināts, kas ir tava
mamma”. Un tagad valdošā koalīcija rosās, jo ir jau vēl viens
slavens citāts no vienas dzejnieces, tautas dzejnieces: “Nedrīkst
pieļaut, ka izdara tik tiešu un bezkaunīgu spiedienu uz
ģenerālprokuroru.” Redziet, uz ģenerālprokuroru spiest nevar! Uz
Saeimu gan!
Un ko dara Saeima? Paļaujas spiedienam! Bet traģiskākais visā
šajā lietā jeb skumjākais ir tas, ka cienītais Maizīša kungs kādā
intervijā skaļi pasaka: “Uz mani tiek izdarīts spiediens.” Es
saprotu, ka strādāt par ģenerālprokuroru nav viegli. Un es
saprotu, ka tā nav, piedodiet, Olimpiskā komiteja vai vēl kaut
kas cits. Tas ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs. Un, ja kaut
kāds spiediens padara ģenerālprokuroru nervozu, ka viņš bez kaut
kādiem uzvārdiem un faktiem sāk runāt par to skaļi sabiedrībā,
tas liecina, ka ģenerālprokuroram nervi netur.
Jo galu galā, kāda ir garantija, ka pēc šīsdienas balsojuma tas
spiediens neturpināsies? Un ko mums darīt, lai ģenerālprokurors
justos mierīgs un uz viņu nespiestu? Varbūt ievēlēsim kā pāvestu
uz visu mūžu? Varbūt tā būs, teiksim, izeja?
Un vēl. Cilvēks, kuram visvairāk būtu jārūpējas par likumu
ievērošanu valstī, pakļaujas visai šai kņadai, visai šai
ažiotāžai un nepasaka: “Ziniet, mans uzdevums ir sargāt likumu un
likumu kārtību valstī, un es nepieļauju, ka mani priekšlaicīgi
ievēl jeb pārvēl, jo tas ir ļoti bīstams precedents. Un tāpēc es
strādāšu līdz maijam, un tad es gaidīšu, ko Saeima teiks.”
Kolēģi, padomājiet, kādā pozīcijā mēs esam ielikti šodien? Un es
ticu, ka daudziem no jums iekšēji ir liels diskomforts, jo jūs
saprotat, ka tas, ko jūs šodien darīsiet, ir zem liela kaut kāda
spiediena. Kas tad mēs esam? Saeima ar savu mugurkaulu, ar savu
stāju, ar savu atbildību likuma priekšā vai tāds nervozs
pulciņš?
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu atbildēt uz Dobeļa kunga
aicinājumu un pamatot mūsu PCTVL frakcijas viedokli.
Godātie kolēģi! Ģenerālprokurora priekšlaicīga apstiprināšana
tieši pirms vēlēšanām ir tikai valdošās koalīcijas ātra sabrukuma
nopietna pazīme. Mēs esam pret Maizīša kunga kandidatūru, jo viņš
nenoķēra nevienu lielu zagli, kalpoja ne Latvijai, bet ASV,
nepārtrauca cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova bada
streiku. Un Bogdanovs rezultātā kļūst par invalīdu. Tas ir
pietiekams pamatojums, lai šodien balsotu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es tomēr aicinātu pirms pašvaldību vēlēšanām
neizmantot šo tribīni dažādām populistiskām un demagoģiskām
vārsmām! Un Rīgas domes deputāta kandidātu Jāni Jurkānu es
aicinātu tomēr turpmāk atturēties no šādiem izteicieniem! Šodien
vēl nav zināms, kur ir pazudusi Latvijas Tautas frontei ziedotā
nauda, ko ziedoja trimdas latvieši.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es arī laikam nebūtu
nācis šeit runāt, ja Jurkāna kungs pēc 12 gadiem parlamentārā
darba nebūtu izteicis tik dīvainus apgalvojumus. Kas tad mūs
spiež? Kas var spiest Saeimu? Saeimu nu nevar it nekas spiest,
bet Saeimai ir gan atbildība tiešām par stāvokli valstī. Un to es
arī gribētu kolēģiem no Zaļās partijas sakarā ar to atgādināt, ka
par visu, kas šeit notiek un nenotiek un kas nav noticis, un par
to, cik lielā mērā valda noziedzība, noslēpums, ļaunums, zināt,
par to visvairāk atbildīgi esam mēs paši – Saeima! Vairāk
nekā ģenerālprokurors. Vairāk!
Jurkāna kungs, kad jūs bijāt iepriekšējos parlamentos, vai jūs
ierosinājāt palielināt tiesībsargājošām iestādēm, sākot no
policista līdz ģenerālprokuroram, algas? Trīs reizes vajadzēja
palielināt algas. Četras reizes. Mēs taču nevaram godīgi teikt,
cik pelna mūsu Augstākās tiesas tiesneši un prokurori,
virsprokurori salīdzinājumā ar tiem kolēģiem, kas strādā citās
demokrātiskās zemēs. Visu šo brīvības laiku tiesībsargājošā sfēra
ir atstāta ar tik apkaunojošu atalgojumu, ka nav taču nekāds
brīnums, ka viņi nespēj šeit pašuzupurējoties aizsargāt tiesības
neriskēt ar savu dzīvību. To neviens viņiem nesargā. Kā ir
aizsargāta mūsu tiesību sfēras vadītāju dzīvība? Nav sen, kad tas
bija, kad vienu tiesnesi pie viņa durvīm vienkārši nošāva. Un
cauri. Un neviens neatrada, kā tas bija un kur tas bija, un kāpēc
tas bija.
Cienījamie kolēģi! Mums vēl daudz darba būtu darāms šinī
virzienā. Mums ir jānodrošina dzīvība tiem cilvēkiem, kas ir
atbildīgi par tiesību sargāšanu. Mums ir jāpalielina viņu algas
drastiski, ne tā kā līdz šim, lai viņiem nav kauns sacīt, cik maz
viņi pelna Latvijā. Un mēs izskaudīsim viegli korupciju un visas
citas nelaimes, ja tiesībsargājošās instances būs spējīgas
strādāt. Ja mēs piešķirsim šīm instancēm to svaru, bez kura
nekāda labklājība nevar rasties. Pirmais iesākums uz labklājību
ir taisnīgi tiesiska valsts iekārta, un to mēs nevaram nodrošināt
citādi kā dodot tiesību sargiem – ģenerālprokuroram,
virsprokuroriem, tiesnešiem, Augstākās tiesas tiesnešiem,
policijas iestādēm – attiecīgu atalgojumu, attiecīgus darba
apstākļus, un tad viss ies. Un tas ir palicis diemžēl novārtā
kopš Latvijas neatkarības sākuma. Beidzamajos pāris gados nelieli
uzlabojumi. Tas ir par maz. Un mēs nevarēsim neko prasīt un
sagaidīt, ja mēs no šī nama nevērtēsim tiesībsargājošo darbinieku
un vadītāju nozīmi krietni augstāk, nekā tas līdz šim ir noticis.
Tā ir mana dziļa pārliecība.
Un, apstiprinot Maizīša kungu ģenerālprokurora amatā, mēs nekādu
grēku neizdarām, ka tas notiek tagad. Jo agrāk, jo labāk, lai mēs
zinām, kurš vadīs šo svarīgo darbu, un esam pārliecināti par viņa
spēju to darīt. Un ja mēs darīsim savu ar attiecīgo likumu
pieņemšanu, esmu pārliecināts – mēs sasniegsim mērķi –
ceļu uz taisnīgi tiesisku valsti.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Augsti godātā Saeima! Kas šodien notiek, to visi labi saprot.
Gandrīz neviens, izņemot Jāni Jurkānu, nepateica godīgi, kas te
notiek. Gribu turpināt. Redziet, kā kādreiz Kantāne teica: “Meli!
Meli! Meli!” Jūs esat šodien šo melu autori, iniciatori un
režisori un, piedodiet, arī aktieri. Kas notiek? Notiek tas, ka
viena daļa deputātu, kas ir apvienojušies valdošajā koalīcijā,
kopā vada valsti, nav droši, ka kāds cits kopā ar viņiem kolēģis,
koalīcijas kolēģis būs godīgs pēc pašvaldību vēlēšanām. Un otri
nav droši paši par sevi. Un tāpēc, Dievs ar visu, kā tur būs,
šodien mēs vēl varam būt godīgi, bet pēc 12.datuma noteikti nē.
Noteikti nē! Nu labi, es vēl varētu būt godīgs, bet tas otrs, tam
es neticu. Šāds signāls ir ne tikai iekšzemē, bet tas ir aizgājis
plašsaziņas līdzekļos arī visā pasaulē. Pasērfojiet pa internetu
angļu valodā tādos saitos, kuros ir rakstīts par Baltijas
valstīm, tur jūs par sevi daudz ko interesantu redzēsiet. Tur jau
tās recenzijas ir sarakstītas. Tātad mēs neesam droši par savu
godaprātu. Kolēģi, vai nebūtu labāk mums tagad te visiem iet
mājās, lai nāk šeit citi, kuri var būt godīgi no pirmās līdz
pēdējai dienai, un viņiem nevajag speciāli pārcelt par diviem
mēnešiem vai par trim mēnešiem, pielāgot savu godaprātu kādam
maģiskam datumam. Jūs rīkojaties ne tikai smieklīgi, jūs būtībā
rīkojaties pretvalstiski – pret Satversmi. Iesaku kādreiz to
paskatīties. Tur ir rakstīts… tur ir dota atzīme tam, ko mēs
šodien šeit darām.
Visbeidzot gribu kaut ko ļoti nopietnu... Kā pilsonis un kā
deputāts griežos pie ģenerālprokurora, pie SAB vadītāja, pie KNAB
vadītāja, pie Drošības policijas, oficiāli griežos. Lūdzu...
izmeklējiet un konstatējiet iemeslus un iemeslu radītājus, un
nāciet šeit un visai sabiedrībai, visai valstij, un ne tikai mūsu
valstij, visiem, kas interesējas par šo te farsu, ko mēs te
rīkojam... Kas ir tie iemesli, kāpēc viena daļa, liela daļa,
vairāk nekā 75% Saeimas ir nedroši par savu izvēles brīvību līdz
vai pēc 12.datuma? Kas ir šie iemesli? Ja nevar šo iemeslu
pateikt, tad mēs tos nevaram konstatēt, varbūt mēs esam kāds
saspiests... kā Maizīša kungs... Starp citu, viņš ir otrais
prokurors, uz kuru tiek izdarīts spiediens. Atceraties,
iepriekšējais šāda spiediena rezultātā vienkārši atstāja savu
darbu... Mēs rīkojāmies... bet atkal ir spiediens, un mēs
domājam, kā šos nesmukumus, šo spiedienu ar kaut kādu, piedodiet,
grimu ļoti neveikli, es gribu teikt, ļoti neveikli... Maizīša
kungam būs ļoti grūti strādāt, jo nevaram viņu uzskatīt par brīvu
no Saeimas spiediena, jo mēs šodien pārkāpjam savas parlamentārās
demokrātijas tradīcijas, viņu ievēlot dažus mēnešus iepriekš.
Varbūt mēs paši sevi ievēlēsim uz desmit gadiem uz priekšu? Jo,
kas var zināt, kā tad tā tauta rīkosies – vai viņa
nesapratīs varbūt mūsu šo te lielo godaprātu, lielo apņemšanos,
šos te skaļos, siekalainos, piedodiet, padevības apliecinājumus
prokuroram.... Sirdsapziņa jums nav tīra, ka jūs to darāt
šodien?
Kas ir, Maizīša kungs, tie iemesli, kāpēc mums jūsu dēļ šeit
vajag piesmiet parlamentārās demokrātijas principus?
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot šodien par šo lēmuma projektu, es
tikai atkārtošu dažus apgalvojumus, kurus es šodien
dzirdēju.
Apgalvojums numur viens. To izteica Zaļo un Zemnieku savienības
pārstāvis Breša kungs. Viņš izteica tādu apgalvojumu, ka tiesiskā
vide Latvijā nav sakārtota un tur ir vainīgs tieši
ģenerālprokurors, bet zaļie un zemnieki par viņu it kā
balsos.
Apgalvojums numur divi. Kiršteina kungs teica, ka
ģenerālprokurors slikti strādāja un dažās jomas pat nestrādāja.
Viņu atbalstīja Kampara kungs. Viņš pateica, ka mazos zaglīšus
var tiesāt, lielos viņš neaizskāra, un viņš cer un “Jaunais
laiks” arī varbūt cer, ka kādreiz varbūt viņš to darīs. (No
zāles deputāts L.Ozoliņš: “Savu kolēģi Nazarovu
iesēdināja!”)
Tagad līdz termiņa beigām palika 2 mēneši, un šis te balsojums
vairāk izskatās kā balsojums, garantijas balsojums... garantijas
balsojums tam, ka ģenerālprokuroram garantē, ka viņam nekas
nebūs, ja viņš arī otro termiņu neko nedarīs.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu mazliet
pārsteigta, kāpēc mūsu kreisajam spārnam tik ļoti, tik ļoti
nepatīk, ka mēs šodien pārvēlējam Maizīti. Un, ja mēs esam
nedroši par mūsu koalīciju, – nu un kas par to? Vai tad ir
kādam noslēpums, ka tas mūsu... mēs mainām valdību katru gadu
gandrīz vai? Tas nav nekāds noslēpums! Un kāpēc jums tik ļoti ir
jāiestājas pret Maizīša ievēlēšanu? Tas man ir mazliet
pārsteigums, pat tik tālu, ka jūs varat aizrauties ar tādu
absurditāti, ka mēs apstiprināsim paši sevi uz 10 gadiem. Nu,
mīļais Urbanoviča kungs, tas tiešām ir brīnums!
Es priecājos, ka mēs šodien Maizīša kungu apstiprināsim, es ceru
tiešām, ka mums tas izdosies. Un līdz ar to būsim nodrošinājuši
vismaz vienā jomā vēl uz 5 gadiem nopietnu darbu.
(Starpsauciens: “Priecāsimies kopā!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es esmu ne vienreiz vien teicis: katrs te var
uznākt un pateikt, ka visi ir muļķi, visi ir noziedznieki, vai
otrādi. Tur ne prātu vajag, ne ko citu, tikai bezkaunību! Esmu ne
vienreiz vien uzsvēris, ka mēs visi šeit 100 deputāti esam
ievēlēti. Patīk vai nepatīk man kāds no visiem vai es
citiem – mēs šeit atrodamies ar vienādām tiesībām. Un, ja
kāds kolēģis šeit uzkāpj tribīnē un apvaino pārējos, tad tas ir
nožēlojams cilvēciņš, tas nav pat cilvēks. Tas ir cilvēks ne
tikai ar mazo burtu, bet … to “c” varētu izlaist reizēm.
Par ko tad mēs šodien runājam? Mēs runājam arī par sistēmu, ne
tikai par Jāni Maizīti. Mēs runājam par prokuratūras darbu, un
prokuratūra ir gadiem ilgi jāveido – tas nav ne vienas
dienas, ne viena gada darbs. Vai tad nevajag par to runāt? Ja mēs
gribam kaut ko labu sistēmas pilnveidošanā, ja mēs gribam šo
sistēmu virzīt uz priekšu, tad tas arī ir jādara gadiem ilgi.
Pacietīgi un sistemātiski jāpiedalās Juridiskās komisijas,
Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbā ar saviem
ierosinājumiem, ar darbiem pie likumprojektiem, ko mēs arī darām,
sastrādājoties ar prokuratūru, un kas ir arī devis
rezultātus.
Es gribu atgādināt, ka tad, kad mēs 4.maijā nobalsojām par
Neatkarības deklarāciju, mēs kopā ar toreizējo Aizsardzības un
iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi divatā aizgājām
pie mūsu toreizējiem visiem prokuroriem, tikāmies ar viņiem
visiem, un mūsu apspriedē bija runa par izvēli, ko prokurori
izvēlas: ceļu uz neatkarības atjaunošanu vai mocīšanos iekš to
PSRS. Un sanāksmē, kur pulcējās prokurori, lai apspriestu gada
darbu, man nācās teikt: “Es ceru, ka neviens no tiem prokuroriem,
kas toreiz izvēlējās neatkarības atjaunošanas ceļu, to
nenožēlo.”
Taisnība, ka galvenā atbildība par visu, kas notiek valstī, ir
jāuzņemas Latvijas Republikas Saeimai. Tā ir pilnīga taisnība!
Jā, Saeima apstiprina galvenās amatpersonas, ieskaitot Valsts
prezidentu. Paldies Dievam, tā ir teikts mūsu pamatlikumā –
Satversmē! Bet šeit nākt tribīnē šodien nodarboties ar kaut kādu
kritiku, gandrīz vai kaut kādā sētas puiku līmenī apvainot
pārējos kolēģus: “Jūs tur visi esat nobaidījušies, un tāpēc jūs
nu tagad balsosiet tā vai balsosiet...” Kādas jums ir tiesības to
teikt kādam? Jūs esat prokurori tagad? Piesavinājušies šo
sabiedriskā prokurora titulu?
Žēl, ka ir iznākusi šāda saruna. Žēl, ka mums šādu sarunu nav ik
gadu, apspriežot kādu no likumprojektiem, kur ir iesaistīta
prokuratūru vai kur ir runa par prokuratūras darbu. Kolēģi, cik
reizes tad jūs esat šeit parādījušies 5 gadu laikā – kopš
2000.gada? Cik reizes jūs esat te nākuši un pragmatiski runājuši
par prokuratūras darbu vai par likumiem, kas ir saistīti ar šo
darbu? Nē! Jā, pilnīgi pareizi.
Un tagad parunāsim par tām tuvējām vēlēšanām. Redziet, jau šodien
vēl pēdējais mēģinājums kaut kādā veidā parunāt par savu personu
pirms kandidēšanas uz Rīgas domi. Nu nevajag tā darīt! Nu nevajag
tā darīt! Vajadzētu drusciņ pakaunēties! Nedariet tā, lūdzu, ja!
Man par jums ir kauns!
Ar vārdu sakot, balsojums par Jāni Maizīti ir balsojums par
sistēmas stabilitāti, un tam ir jābūt pārdomātam. Un lieciet
mierā tās aizdomas vienam uz otru. Kas met uz otru akmeni, kā ir
teikts Bībelē… palasiet Bībeli arī reizēm! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne,
lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša
apstiprināšanu par ģenerālprokuroru”. Un vēlos informēt
deputātus, ka balsojums ir slēgts.
Lūdzu zvanu! Aizklāts. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret – 17, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
(Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī frakcijas
“Jaunais laiks” rakstisku iesniegumu par balsošanas
motīviem, ko mēs pievienosim stenogrammai. (Zālē troksnis.
Starpsaucieni.)
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visu vārdā mēs varam apsveikt
ģenerālprokuroru ar otrreizēju ievēlēšanu un novēlēt, lai neviens
neizdara spiedienu uz mūsu ģenerālprokuroru, ne politiķi, ne
plašsaziņas līdzekļi, ne sabiedriskās organizācijas, lai
ģenerālprokurors strādā saskaņā ar likumu sabiedrības un valsts
interesēs.
Tātad, cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais
lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Otrajam
lasījumam Nacionālās drošības likumā ir saņemti divi
priekšlikumi. Abi ir no Juridiskā biroja. Komisija 1.priekšlikumu
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā aicinu pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumus otrajam lasījumam... Es atvainojos! Trešajam
lasījumam, iesniegt līdz 24.martam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
šā gada 24.marts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Dalbiņa, Mūrnieces, Turlā, Gulbja un Dobeļa
iesniegumu ar lūgumu – izslēgt no 3.marta sēdes darba
kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju””
izskatīšanu trešajam lasījumam.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba
kārtība izmainīta.
Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmi”. Trešais
lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja Latvijas
Kultūras akadēmijas Satversmi. Mēs konstatējām, ka tā pilnībā
atbilst Latvijas likumiem, un arī ievēro gan studentu, gan
pasniedzēju intereses. Komisijas atbalsts bija vienprātīgs, un
tāpēc mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt Satversmi galīgajā,
trešajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu zvanu!
Dz.Ābiķis.
Balsojums! Neesi pret kultūru!
Sēdes vadītāja.
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un
atturas – nav. Likums “Par Latvijas Kultūras akadēmijas
Satversmi” pieņemts. Paldies.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Es atļaušos mūsu visu vārdā apsveikt Kultūras
akadēmijas saimi ar jaunās Satversmes pieņemšanu, un novēlēsim
panākumus šai augstskolai turpmākajā darbā! Paldies par
vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija
Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3803. Šis
likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu. Komisijai ir trīs
priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā
sekretāre Lūka, un komisija šo priekšlikumu ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikums ir deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums. Komisija
šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārās
sekretāres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lēma pieņemt likumprojektu
trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz
ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu
šim otrajam lasījumam. Tātad es komisijas vārdā aicinu jūs
atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo konvenciju!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas –
nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par
nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”
pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera
degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu”. Otrais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Otrajam lasījumam komisija arī nesaņēma nevienu priekšlikumu, un
es aicinu komisijas vārdā atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo
likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Par
Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera
degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra
likumā”, dokumenta reģistra nr.1104, atbalstīja minēto
likumprojektu un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā
lasījumā. (No zāles deputāts J.Dobelis:
“Malači!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
P.Ontužāns.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 10.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu
“Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam.
M.Segliņš.
17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 17.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
dzīvokļa īpašuma tiesību piešķiršanu Andrejam Eglītim”.
Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi šo
likumprojektu, un komisijā tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt
pirmajā lasījumā šo likumprojektu arī Saeimā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 73, pret – 12, neviens neatturas. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
M.Segliņš.
10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 10.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo
likumprojektu un lūdz arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā
likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu
ierosināšanu””.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam
lasījumam!
M.Segliņš.
17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 17.marts.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Lūdzu Austrijas un Latvijas parlamentārās
sadarbības grupas sēde – blakus telpās uz īsu, īsu
brītiņu.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde – Ārlietu komisijas
telpās pēc 5 minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Silvai Goldei.
S.Golde (TP).
Cienījamie Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Lūdzu tepat
blakus uz sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra
biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs,
Vilis Krištopans, Igors Aleksandrovs ir... Pāvels Maksimovs,
Andrejs Radzevičs.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas
8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies, atsāksim Saeimas
sēdi! Lūdzu deputātus ieņemt vietas plenārsēžu zālē!
Pirms mēs tālāk sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka
Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada
3.martā deputātam Andrejam Radzevičam.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums –
likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam
otrajam lasījumam ir saņemti 17 priekšlikumi. Komisija tos ir
izskatījusi.
1. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums ir, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa
85.panta otrās daļas 2.punktu, likumprojektā iekļautais Latvijas
Sodu izpildes kodeksa grozījums, kurš ir paredzēts likumprojektā
ar reģistra numuru 998. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4. priekšlikums ir iekļautais grozījums, kurš bija paredzēts
likumprojektā ar reģistrācijas numuru 998. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
11. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
13. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
14. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais grozījums, kurš
paredzēts likumprojektā ar reģistrācijas numuru 998. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.
Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
17.priekšlikums ir no likumprojekta nr.998. Komisija to ir
noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt
likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris
Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” (Reģ.nr.1000) ir
saņemti 16 priekšlikumi.
1. – tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir
noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums.
Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.– finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums. Komisija to ir
noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. –
Spurdziņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 66, pret – nav, atturas – 5. Priekšlikums ir
atbalstīts.
J.Dalbiņš.
5. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir
noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 4.
Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir
noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 3.
Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7. – tieslietu ministres Āboltiņas kundzes priekšlikums.
Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
8. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalsta
9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
10. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
11. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalsta
12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
13. – tieslietu ministres Āboltiņas
kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
15. – finanšu ministra Oskara
Spurdziņa priekšlikums. Komisija to noraida. (Starpsaucien:;
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 2.
Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas
vārdā aicinu atbalstīt otrajā...
Sēdes vadītāja.
16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšlikums.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos! 16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Tad visi priekšlikumi ir
izskatīti.
J.Dalbiņš.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt otrajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam!
J.Dalbiņš.
30.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 30.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par
1974.gada 1.novembra Starptautiskās konvencijas par cilvēka
dzīvības aizsardzību uz jūras 1978.gada protokolu”. Pirmais
lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Konvencijas normas, ieskaitot 1978.gada
protokolu, ir noteiktas kā pamats kuģu drošības standartu
kontrolei. Tātad protokola pielikumā, iekļaujot papildu normas
attiecībā uz kuģu pārbaudēm un sertifikāciju stūres iekārtām un
to operatīvajām pārbaudēm, ugunsdrošības normām uz tankerkuģiem,
navigācijas aprīkojuma un autopilota izmantošanu, visas minētās
normas tiek pieņemtas kuģu kontrolēs gan ostas valsts kontroles
ietvaros ārvalstu kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, gan Latvijas
kuģiem karoga valsts kontroles ietvaros.
Vēl es gribēju pateikt, ka atbildīgā institūcija, kas kontrolē
kuģu atbilstību, ir Latvijas Jūras administrācija.
Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu šo likumprojektu atzīt par
steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74,
pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Solovjovs.
10.marts.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks? 17.marta sēdē, ja?
I.Solovjovs.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tad priekšlikumu iesniegšanas laiks – 10.marts,
izskatīšana – 17.marta sēdē. Citu priekšlikumu nav.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis
Slakteris. Nē? Nē.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Es atvainojos.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu un
konstatēja, ka tam ir jāstājas pilnā spēkā šī gada 1.jūlijā.
Tāpat arī nepieciešams attiecīgām kompetentām iestādēm samērā
liels sagatavošanās darbs. Tāpēc komisija lūdz piešķirt šim
likumam steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77,
pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
V.E.Bresis.
Godātie kolēģi! Atzīmēsim, ka likumprojekts ir saistīts ar
Eiropas Savienības direktīvu par rezidentu (fizisko personu)
uzkrājumu ienākumiem (tātad procentiem, tautas valodā runājot) un
tiesībām kompetentām iestādēm visās Eiropas Savienības valstīs
iegūt ziņas par minētajiem ienākumiem. Gribētu arī atzīmēt, jūs
to zināt, ka Latvijā uzkrājumu ienākumi netiek aplikti ar
nodokli. Un šis likumprojekts šo jomu neskar. Tātad paliek spēkā
esošā situācija. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
izvērtēja šo likumprojektu, kurš ir, protams, radīts attiecīgās
Eiropas Savienības direktīvas prasībām, un iesaka to pieņemt
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku trešajā lasījumā!
V.E.Bresis.
15.marts. Komisija lēma 15.martu – iesniegšanas
termiņu.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks?
V.E.Bresis.
Būtu 24.marts.
Sēdes vadītāja.
Diemžēl 17.martā ir mūsu pēdējā sēde šajā sesijā.
V.E.Bresis.
Mēs varētu darīt tā – varbūt liksim 12.martu kā priekšlikumu
iesniegšanas termiņu un 17.martu.... priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 12.marts, izskatīšana – 17.marts.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 12.marts, izskatīšana –
17.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis
Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Grozījumi likumā “Par akcīzes
nodokli”, kā jau jūs zināt, ir saistīti ar alu. Un pirmie
saņemtie trīs priekšlikumi ir līdzīgi, tātad Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Zaļo un zemnieku
savienības frakcija un deputāts Urbanovičs iesnieguši pilnīgi
identiskus priekšlikumus, ka aizstāt skaitli 10 000 hektolitru
gadā saražoto alu ar 50 000 hektolitru gadā un komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Par kuru? Par 1. –
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu!
Par – 65, pret – 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir
atbalstīts.
A.Slakteris.
Nākamie divi priekšlikumi – 4. un 5. – arī ir
identiski. 4. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšlikums un 5. ir Zaļo un zemnieku
savienības frakcijas priekšlikums – samazināt atbalsta
līmeni attiecībā uz akcīzes nodokli – nevis ka 50%, bet uz
40% no esošās likmes. Un komisija to ir atbalstījusi.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes
vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 4. – Tautsaimniecības, agrārās,
vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54,
pret – 29, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir
atbalstīts.
A.Slakteris.
6. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums –
papildināt 14.pantu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
7. – arī ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Un
komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
8. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Arī to
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
9. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
10. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
11. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Arī to
komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Arī pēdējais 12. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums.
Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Slakteris.
14.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 14.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Biodegvielu likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar
dokumentu nr.3818.
Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija ir izskatījusi un iesniegusi otrajam lasījumam
likumprojektu “Biodegvielu likums”.
Jāsaka, ka ir ieguldīts liels darbs, un jūs esat saņēmuši varbūt
dažādu asociāciju uzsaukumus, bet tie vairāk attiecas uz pirmo
lasījumu, un darba grupa komisijā ir novērsusi daudzas pretrunas,
un bija panākts kompromiss, un es domāju, ka varēs likumprojektu
atbalstīt.
Tātad pavisam ir 92 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3 – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisija
neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums.
Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
6. – deputāta Turlā priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts
9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Tāpat arī 7. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums, kurš
iestrādāts 9.priekšlikumā.
8. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Arī iestrādāts
9.priekšlikumā.
Un 9. – komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 7., 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
10. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums, kurš ir komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
11. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
13. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
14. – deputāta Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iestrādāts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
15. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
16. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
17. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
19. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Arī 20. – deputāta Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts
komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
22. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
ietverts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
23. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
26. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
28. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
29. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Arī komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
...redakcionāli precizēts iepriekšējais variants.
30. – Vides ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts,
iestrādāts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
31.priekšlikums ir atbalstīts.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
33. – deputāta Pētera Kalniņa un Juridiskā biroja
priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
35. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
36. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
37. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Komisijā nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
39. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
41. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
42. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Arī nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
43. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, ietverts 4.punkta pirmajā daļā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
45. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
46. – Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
47. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 48.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 47. un 48.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
49. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
50. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
51. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts
54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
53. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iestrādāts 54.priekšlikumā.
Un 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 53. un 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
55. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un ietverts
80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
57. – Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
58. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un ietverts 80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
59. – deputāta Pētera Kalniņa un Juridiskā biroja
priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
60. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
62. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
63. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
64. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
65. un 66. – deputāta Daiņa Turlā un Juridiskā biroja
priekšlikumi. Abi atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un
iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
68. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iestrādāts 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
69. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
70. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts
un iestrādāts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
71. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Arī daļēji
atbalstīts un iestrādāts 72.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 71. un 72.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
73. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
74. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
75. – deputāta Daiņa Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs. Un pašlaik
neviens nav debatējis, ne iebilstot, ne atbalstot. Bet es gribu
iebilst pret deputāta Turlā priekšlikumu – izslēgt 7.panta
ceturto daļu. Un šī daļa skan šādi: “Degvielas uzpildes stacijās
var tirgot biodegvielu vai tās maisījumus, kas ražoti vai jaukti
Latvijas teritorijā”. Ārkārtīgi svarīgi. Mums taču ir jāaizstāv
savi ražotāji. Mums ir jāaizstāv, beidzot jāsāk aizstāvēt savus
lauksaimniekus. Beidzot! Viņi ir nomocījušies. Nomocīti. Un tagad
pavīd faktiski ar šo te likumprojektu, ar biodegvielas ražošanas
iespējām Latvijā, beidzot ķerties pie neapstrādāto lauku
apstrādāšanas, nevis atbalstīt ārzemju degvielas tirgotāju
firmas. Jūs taču redzat, mēs jau Saeimā esam saņēmuši attiecīgus
dokumentus, kurus izplata Latvijas degvielas tirgotāju asociācija
Statoil, Neste un tā tālāk, vesela virkne šo firmu, kuras diktē
šeit degvielas cenas, pārspīlē, par ko Zviedrijā, jūs zināt, jau
piespriestas lielas miljonu summas par attiecīgu cenu celšanu. Un
mums beidzot vajadzētu ķerties pie šīs lietas risināšanas. Ja
reiz pavīd tāda iespēja. Jo Eiropas Savienība mums ne tikai
iesaka, bet pat uzliek ar attiecīgo direktīvu, un biodegviela,
cienījamie kolēģi, šķiet, ir vienīgais lauksaimniecības ražojums,
ja es nemaldos, kam nav Eiropas Savienības aizlieguma kvotu, bet
gan minimālās obligātās kvotas, kas jāievieš. Tātad šogad 2
procenti un 2010.gadā – 5,75. Ja būs vairāk, būs ļoti labi.
Varēsim gan paši izlietot, gan pārdot uz to pašu Eiropu. Un
kļūsim pat par šīs izejvielas eksportētājiem. Vai tas ir slikti?
Protams, ka labi. Un tas ir reāli. Jo laukos šobrīd, palabojiet,
ja es nepareizi teikšu, ir tuvu miljonam hektāru neizmantotās
zemes, kura aizaug ar usnēm. Pavasaros zied pieneņu lauki, un
pēdējos gados, pēdējā gadā, it īpaši pērnajā ir pilni tīrumi ar
polietilēna maisos safasētu zāli, kura netiek izmantota un stāv
vēl šobaltdien. Un uz nākamās Saeimas vēlēšanām atkal varēsim
rakstīt uzrakstus “Jaunais laiks”. Tā nevar, draugi mīļie! Ir
jāsāk domāt par mūsu lauksaimniekiem, par zemniekiem.
Un tā ir patiešām! Es vēlreiz atkārtoju – ir vienreizēja
iespēja ķerties pie lauksaimniecības attīstības. Turklāt izveidot
reģionālos centrus. Te būs milzīgs darbs gan Ministru kabinetam,
gan it īpaši Zemkopības ministrijai, lai tur attiecīgajā reģionā
varētu izveidot šīs nelielās pārstrādes rūpnīciņas, sauksim viņas
tā...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos.
P.Tabūns.
Žēl, jo šī problēma ir ārkārtīgi svarīga. Kolēģi, es aicinu
neatbalstīt, patiešām neatbalstīt Turlā kunga priekšlikumu un
atstāt to kā pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nav...
Ir piebilstams? Lūdzu, deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars.
Es varu tikai precizēt, ka komisija visus šos jautājumus ļoti
izpētīja un būtībā šī būtu tirgus ierobežošana, un tālāko visu
var regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem. Lūdzu atbalstīt
komisijā pieņemto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 75. –
deputāta Turlā priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – 2
deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
76.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
77.priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.
(Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 77.priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret –
53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
79.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverot
80.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts,
redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
81.priekšlikums – atbalstīts, skatīt 90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
82.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverts
90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
83.priekšlikums – arī daļēji atbalstīts, ietverts
90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
84.priekšlikums – atbalstīts, ietverts
85.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Un 85.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
86.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
87.priekšlikums – atbalstīts, skatīt 90.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
88.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
89.priekšlikums – daļēji atbalstīts, ietverts
90.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 89. un 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
90.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
91.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
92.priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –
8.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Saņemamies, ļoti nopietns likumprojekts.
Iesniegti 108 priekšlikumi. Izskatāmā dokumenta numurs
3819.
1.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija šo
priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likums un šie
grozījumi tiešām ir ārkārtīgi svarīgi visai Latvijai, un par cik
Latvija ir Eiropas Savienībā, tad es atļaušos teikt, ka arī
Eiropas Savienībai.
Jo, kā zināms, Latvijas ainava ir tā, kas visbiežāk un visvairāk
sajūsmina mūsu viesus. Un daudzi japāņi, ķīnieši, nerunājot par
Eiropas tautām, ir sajūsmināti par Latvijas unikālo ainavu,
Latvijas mežiem.
Gribu vērst jūsu uzmanību, ka, iebraucot Jūrmalā, jūs redzat šo
Akvaparka ēku, kas ir uzbūvēta Lielupes krastā un aizsedz skaisto
skatu uz Jūrmalas zaļo rotu, kokiem, un arī pretējā virzienā
braucot – uz priežu mežiem. Šeit mēs iebraucot tūlīt jau
redzam grandiozās caurules un “Rimi” bleķa kasti.
Triangula bastions Rīgā nerotā mūsu pilsētu. Jaunuzceltā
“Citadele”, vērojot uzmanīgi, tā pašreiz veido Rīgas siluetu.
Tāpat milzīgie “Stockmann” betona bluķi, tie aizsedz vēsturiskās
celtnes un samazina brīvo telpu gan skatam, gan elpai.
Jūrmalas attīstības plāns, par ko nupat runā un kur jūs, 36
deputāti, esat parakstījuši protestu šiem mērķiem– pārveidot 80
ha dabas pamatnes teritoriju par apbūvējamu teritoriju, tas ir
uzbrukums Latvijas un Jūrmalas tradicionālajai ainavai. Un mums
kopīgi tas būtu jāatvaira.
Un kāpēc? Ainava Latvijā ir veidojusies gadu simtiem un
tūkstošiem. Tas ir kopums – stādījumi, koku grupas,
arhitektūras pieminekļi. Alejas. Un tas viss liecina par mūsu
senču skaistuma izjūtu, kuru tiem izdevies nodot mūsu paaudzei.
Diemžēl tikai daļēji.
Ja Latvijas brīvvalsts laikā tika stādītas alejas, stādīti koki
ap lauku sētām, veidoti koku puduri, tad okupācijas laika
kolektivizācija un vides civilizācija dažviet ir pilnīgi
iznīcinājusi lauku ainavu.
Atceraties, kā nolīdzināja lauku mājas līdz ar zemi, iestumjot
tās iepriekš izraktās bedrēs un vardarbīgi sadzenot iedzīvotājus
tā saucamajos Līvānu ciematos. Pēdējos gados notiek ļoti strauja
vidi degradējoša celtniecība pilsētu vēsturiskajos centros, to
tuvumā, gar piepilsētas autoceļiem un Baltijas jūras krasta kāpu
aizsargjoslā. Šeit būtu jāmin Saules akmens ēka un citas
tamlīdzīgas ēkas, par kurām es jau runāju.
Pēdējo gadu nesaudzīgā mežu izciršana ir atstājusi savu iespaidu,
un, kā parādīja 9.janvāra vētra, tad kailcirtes... Divus gadus
man neizdevās panākt ainavisko mežu ciršanu, kur būtu saglabāta
mežu paaudze, nelielie krūmi un koki, lai novirzītu vēja plūsmu,
paceltu augšā. Pašreiz galvenās meža traumas ir tieši tur, kur
šis vējš varēja ieskrieties, un tātad neizcirstajos mežos
kailciršu tuvumā ir vislielākās vējgāzes.
Aleju iznīcināšana, to arī mēs zinām, Kaivē, Barkavā un Bērzaunē
daļēji izdevās, pateicoties “zaļo” protestam, izglābt daļēji šos
200 un 300 gadus vecos ozolus, kurus veiksmīgi šeit jau daļēji
izmantoja parketa izgatavošanai.
Jūras piekrastes apbūve. Ne tikai Jūrmalā, kur paredzēta apbūve,
pateicoties Motes un Briča kunga vadīto iestāžu šo zemju
izīrēšanas akceptam un veikli sastādītiem īres līgumiem, ir
iespējama arī šo kāpu zonu apbūve. Pāvilostā un Nīcā arī nevar
nojaukt nelikumīgi celtās ēkas.
Ainava mainās, un mainās diemžēl ļoti uz slikto pusi.
Paradoksāli, ka tieši daudzi savulaik ekonomiski attīstītie
kolhozi ir atstājuši ļoti degradētu ainavu. Mēs redzam lopu
fermas ezeru krastos, daļēji tās jau ir pussabrukušas, graudu
kaltes klaja lauka vidū, no neliela atstatuma redzami kolhozu
ciemati kalnu galos... Bet neviena koka ap galvenajām
dominantēm – katlumājas skursteni vai ūdenstorni – nav,
kas aizsegtu šo nepievilcīgo skatu. Par to nav domāts ne tad, par
to nedomā arī šodien.
Pagriežoties pretējā virzienā, mēs redzam gan maziņas
siltumnīciņas, gan Līvānu mājas ar kolektīvajām kūtiņām, un
tālumā ir vērojamas lielfermas. Man ir fotogrāfijas, kurās
redzama tieši šāda mūsdienu ainava Latvijas laukos. Nereti
vēsturiskajos muižu centros. (Starpsauciens:
“Laiks!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
Vēlākajos kolhozu ciematos mūsdienu saimnieciskās ēkas uzbūvētas
vēsturisko muižu ēku tiešā tuvumā. Man ir tur vēl priekšlikumi
vairāki...
Sēdes vadītāja.
Tad jūs varēsiet runāt par nākamajiem priekšlikumiem.
L.Ozoliņš.
Es varētu apvienot...
Sēdes vadītāja.
Nē, jūs nevarat apvienot!
L.Ozoliņš.
Nevaru apvienot?
Sēdes vadītāja.
Nē.
L.Ozoliņš.
Nu ļoti žēl. Tad es turpināšu skaidrot...
Sēdes vadītāja.
Jūs nevarat. Jā...
L.Ozoliņš.
...mūsu cienījamām, vai ne, 99 galvām gudrajām to, kas daudziem
nav skaidrs. Jo man jārunā par Eiropas...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
L.Ozoliņš.
... ainavu konvenciju, un par to es arī runāšu tad turpmāk pie
saviem priekšlikumiem.
Paldies! Tas ir tikai sākums.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas
piebilstams?
L.Ozoliņš.
Atbalstīt, bez šaubām, atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas ir
pavisam kas jauns...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūs varēsiet piedalīties nākamajās debatēs par
nākamajiem priekšlikumiem.
Tagad vārds komisijas vārdā deputātei Annai Seilei.
Lūdzu!
A.Seile.
Godātie deputāti! Ir atzīstami Leopolda Ozoliņa centieni sargāt
Latvijas dabu. Un ir jau zināmā mērā gūti arī panākumi,
aizsargājot alejas un daudzus citus mūsu kultūras objektus, un
arī dabas pieminekļus. Un tomēr komisija, ļoti rūpīgi izvērtējot
šo priekšlikumu, neatbalstīja Ozoliņa kunga priekšlikumu. Kāpēc?
Galvenokārt tāpēc, ka šie aizsargjoslu veidi, kas ir šajā pantā
noteikti, jau zināmā mērā nosaka aizsardzību gan joslām gar
ceļiem, gar dzelzceļiem un arī gar ielām.
Ja mēs šo priekšlikumu pieņemtu, tad tālākajos Ozoliņa kunga
priekšlikumos ir redzams, ka šī ainavu aizsargjosla būs 3,5 metru
augstumā virs ielas, šajā joslā nedrīkstēs nojaukt un aiztikt, un
pārbūvēt ēkas, kuras ir vecākas par 70 gadiem, un tās var būt arī
visai sabrukušas ēkas. Un tās var nebūt kultūras pieminekļi, bet
kas ir pats galvenais, ka visas šīs joslas teritorijas būs
jāiezīmē gan teritoriju plānojumā, gan arī zemesgrāmatu aktu
pielikumos. Un praktiski šī lieta ir diezgan nokavēta. Bez tam
kultūras pieminekļus sargās citi likumi, arī alejas tagad sargās
citi likumi, un skatu joslu izveidošanai, protams, katrs Latvijas
pilsonis ir tiesīgs sakārtot savu ceļa malu, savu īpašumu.
Un, no šā viedokļa skatoties, komisija neatbalstīja. Un aicinu
arī Saeimu komisijas vārdā neatbalstīt Ozoliņa
priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Leopolda Ozoliņa
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 14, pret – 46, atturas – 15. Priekšlikums
nav atbalstīts.
A.Seile.
3.priekšlikumu ir iesniegusi deputātu grupa ar Jāni Jurkānu
priekšgalā kā atsevišķu likumprojektu. Un mēs šo priekšlikumu
esam iestrādājuši šajā likumā. Faktiski komisija neatbalstīja šo
priekšlikumu tikai tāda iemesla pēc, ka tagad Daugavā joprojām ir
500 metru aizsargjosla. Arī ir pieņemts likums par ūdens ... par
piesārņojumu un Ūdens apsaimniekošanas likums, un šajos likumos
ir pietiekami stingri noteiktas normas.
Tādēļ komisija neatbalstīja 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas priekšlikumi skaidri
un gaiši un nepārprotami izslēdz jebkādu iespēju nākotnē būvēt
jaunas celulozes rūpnīcas Daugavas krastos. Diemžēl Saeimas
Tautsaimniecības komisija diezgan lielā vienprātībā noraidīja
mūsu frakcijas priekšlikumus – vēl pirms gada iesniegtos.
Kamēr uz laiku netika apturēts “Baltic Pulp” priekšlikums –
būvēt jaunu celulozes rūpnīcu Ozolsalā, labējās partijas gada
garumā vispār atteicās mūsu priekšlikumus izskatīt. Tagad, kad
celulozes rūpnīcas projektam ir izsludināts klusuma brīdis,
valdošās partijas nolēmušas izmantot izdevīgu situāciju, lai
Tautas saskaņas partijas priekšlikumus noraidītu galīgi. Sak, šī
papildu aizsardzība Daugavai vairs nav vajadzīga, jo celulozes
rūpnīca Daugavas krastos taču būvēta netiks.
Valdošo partiju rīcība nepārprotami liecina, ka Daugavas monstra
ideja nebūt nav aizmirsta. Vienīgi uz laiku nolikta uz tālāka
plaukta, lai sabiedrība zaudētu modrību, lai tiktu iekārdināta ar
zaudētajām miljarda investīcijām tautsaimniecībā. Par šīm
“iegūtajām” (pēdiņās) investīcijām ar savu zaudēto veselību
turpmāk maksās Latvijas iedzīvotāji, un pirmām kārtām rīdzinieki,
jo Rīgas dzeramais ūdens neizbēgami tiks sagandēts ar rūpnīcas
notekūdeņiem.
Tautas saskaņas partijas frakcija paziņo, ka tā turpinās cīņu
pret Daugavas piesārņošanu, un aicina visus labas gribas ļaudis
Latvijā nezaudēt modrību un neļaut sevi maldināt ar valdības
liekulīgajiem solījumiem par iedzīvotāju interešu
aizsardzību.
Lūdzu atbalstīt 3., 4., 5., 6., 65. un 66. – Tautas saskaņas
partijas priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu,
deputāte Anna Seile!
A.Seile.
Godātie deputāti! Komisija neatbalstīja tāpēc, ka pārējie likumi
nodrošina visu, lai tuvu Daugavai netiktu celtas rūpnīcas, kas
bija līdzīgas celulozes rūpnīcai Ozolsalā.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3. – deputātu grupas
priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20,
pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav
atbalstīts.
A.Seile.
4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Līdzīgs saturs kā
iepriekšējā priekšlikumā. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāte Baiba Brigmane ir pieteikusies debatēs? Nē, viņas
nav. Par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu... Jābalso? Jā.
Tātad 4.priekšlikums nav balsojams, jo ir identisks
3.priekšlikumam, ko Saeima neatbalstīja.
A.Seile.
5.priekšlikumu iesniedza deputātu grupa ar Jāni Jurkānu
priekšgalā. Komisija nav atbalstījusi, un šis priekšlikums vairs
nav balsojams sakarā ar to, ka mēs neesam atbalstījuši 3. un
4.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 18, pret – 59, atturas – 4.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
6.priekšlikumu iesniedza deputāts Urbanovičs. Komisija nav
atbalstījusi, un pēc būtības tas arī nav balsojams, jo mēs esam
noraidījuši Urbanoviča iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
A.Seile.
7.priekšlikumu iesniedza deputāts Ozoliņš. Un atkal ir runa par
ainavu aizsargjoslām. Tā kā mēs šīs klasiskās aizsargjoslas jau
neesam iekļāvuši, šis priekšlikums nav vairs balsojams.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Priekšlikums nav
noņemts. Tas ir Leopolda Ozoliņa priekšlikums – 7. Par
7.priekšlikumu atklājam debates. Uzstājas Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Paldies, cienījamā priekšsēdētāja. Kolēģi, jums tomēr būs
jāuzklausa. Varat neklausīties, bet es jums vēlāk izdalīšu savu
tekstu. Jūs ar saviem bērniem izlasiet, un viņi varbūt sapratīs.
Jo iepriekšējais balsojums parādīja to, ka jūs nespējat
orientēties uz nākotni. Un to aicina gan prezidente – runāt
par nākotni, nevis skatīties pagātnē. Nu, žēl.
Tātad Latvijas ainavas degradācija turpinās. Lai saglabātu
attīstītu ainavu, deputāts Leopolds Ozoliņš un Zaļo un zemnieku
savienība ir aicinājusi pieņemt Eiropas ainavu konvenciju, un
pašreiz pie šīs ainavu konvencijas strādā Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija un Vides ministrija. Tā
konvencija, par kuru es runāju, ir pieņemta jau 2000.gadā. Un
Eiropas rietumi ir sapratuši, kāda nozīme, kāda liela nozīme ir
ainavai. Jo ainava taču ir dzimtene. Nu, diemžēl mums nerūp,
iepriekšējais balsojums to parādīja.
Šī apspriešana par Eiropas ainavu konvenciju pašreiz ir
iesprūdusi, un jau sešus mēnešus nekust no vietas tās
ratifikācijas iespējas. Arī ierēdņi nevar vienoties par to, ka
vajadzētu pieņemt šo Eiropas ainavu konvenciju, jo droši vien tad
daudziem vajadzēs atcelt kādus iepriekš paredzētus vai iedomātus
biznesa plānus, kuri pašreiz degradē un tātad arī degradēs mūsu
Latvijas ainavu.
Eiropas ainavu konvencija uzsver ainavas lomu kultūras,
ekoloģijas, vides un sociālajās nozarēs. Ainavu konvencijas
izpratnē ainava ir dabisku vai dabisku un cilvēku veiktu
mijiedarbību iespaidā veidotas teritorijas vizuālā uztvere.
Ainava ir kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa un dod savu
ieguldījumu cilvēku labsajūtas radīšanā. Ainava veido ekonomiskai
aktivitātei labvēlīgus resursus.
Vēlreiz atgādinu, ka tūrisms – tā, cerams, ir vienīgā
pašreiz peļņu nesošā nozare Latvijas valstī. Šeit apgrozās
simtiem miljonu latu. Ainavu aizsardzība, ainavas pārveide un tās
plānošana dod ieguldījumu darba vietu radīšanā. Ainavu konvencija
nosaka tikai vispārīgus ainavu aizsardzības plānošanas un
pārvaldes jautājumus. Konkrētas normas nosaka atsevišķa valsts
likumdošana. Uz to es jūs šodien aicināju, diemžēl neguvu jūsu
atbalstu.
Latvijā šobrīd vēl nav konkrētu likumdošanas normu. Un mans
priekšlikums ir izdarīt izmaiņas Aizsargjoslu likumā, paredzot
jaunu aizsargjoslas veidu – ainavu aizsargjosla gar ielām,
ceļiem un dzelzceļiem.
Un tālāk jūs varat paskatīties dokumentos, šeit ir izklāsts, es
jūs nekavēšu, ir beidzamais jeb pēdējais darba kārtības punkts
pašreiz, es saprotu, ka visi esat jau noguruši, un tāpēc aicinu
iedziļināties manos priekšlikumos, un, ja esat izlasījuši, tad
aicinu tos atbalstīt. Iespējams, ka tas tomēr ir iespējams –
labot mūsu iepriekšējo balsojumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav piebilstams, tad
lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Ozoliņa –
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 22, pret – 45, atturas – 8. Priekšlikums nav
atbalstīts.
A.Seile.
Arī 8.un 9.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ozoliņš. Un runa
ir par metodikas projekta izstrādāšanu mežu aizsargjoslām ap
pilsētām. Šo priekšlikumu nav atbalstījušas atbildīgās
ministrijas, un tāpēc arī komisija neatbalstīja 8. un
9.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... Tātad atklājam debates
par 8.priekšlikumu? Tātad par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu
nav.
Un par 9.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Arvīds
Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Varbūt patiešām
atšķiriet šo 9.priekšlikumu. Tas ir ļoti vienkāršs. Tā doma ir
ļoti vienkārša. Pēdējos gados apkārt pilsētām un tieši vēl
pilsētu meži ir ārkārtīgi apdraudēti. Tie ir apdraudēti ne tikai
tāpēc, ka tie ir kļuvuši par tādu zināmu atkritumu izgāztuvi, bet
vēl jo vairāk apdraudēti, ka tur tiek arvien vairāk un vairāk
mēģināts un cerēts apbūvēt.
Un ne velti visās pilsētu pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgas
pilsētā, parādās, kāpēc cilvēki varēs dzīvot mežā ne tikai
Mežaparkā, bet viņi varēs dzīvot arī tajos Pierīgas mežos, tāpat
kā citi dzīvo Mežaparkā.
Un tādējādi, pārveidojot mežu par šādu apbūvi, it kā humānu
apsvērumu dēļ par tādu zonu, viņi neviļus nodara ārkārtīgu postu
tai ekosistēmai, kas speciāli glābj pilsētu no šīs pārkaršanas,
no siltumnīcas efektiem un no dažādām citām negācijām, sevišķi
karstajās vasarās.
Palielinās izplūdes gāzu daudzums, palielinās mašīnu
koncentrācija pilsētās, un tajā pašā laikā ārkārtīgi samazinās
apkārt šo pilsētu aizsargjoslu mežu efektivitāte. Un bez Vides
ministrijas akcepta tos samazina arvien, arvien... soli pa
solim... mēs faktiski parakstām to, ka noslāps tie cilvēki šeit,
dzīvojot pilsētās.
Nu tas ir pilnīgi skaidrs! Ko tad var nodarīt tādu ļaunumu Vides
ministrija.... ja patiešām, pirms viņi domā tur atkal celt kādu
benzīna tanku, kādu augstceltni, kaut kur šajos Pierīgas vai
citos piepilsētas mežos, tad nu pajautājiet šai Vides
ministrijai, lai izsaka savas domas. Kāds tad tur būs ļaunums
sabiedrībai, ja mēs pieņemsim šo punktu?
Lūdzu, atbalstiet deputāta Ozoliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā – vārds deputātei Annai
Seilei.
A.Seile.
Godātie deputāti! Zemkopības ministrija nodarbojas ar šo
jautājumu, un tāpēc man ir liels izbrīns, ka divi deputāti no
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas tomēr ierobežo Zemkopības
ministrijas iespējas. Visus jautājumus, kas saistās ar mežiem,
līdz šim faktiski lemj Zemkopības ministrija, un pārkāpumi nav
konstatēti.
Es aicinu neatbalstīt 8. un 9.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – deputāta Leopolda Ozoliņa
priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par –20, pret – 41, atturas – 15. Priekšlikums nav
atbalstīts.
A.Seile.
10.priekšlikumu sagatavojusi komisija, iestrādājot
11.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu
atbalstīt 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir
redakcionāls. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
13. un 14.priekšlikums – abi redakcionāli, iesniedz
Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos
priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat redakcionāli priekšlikumi ir 15. un 16.priekšlikums.
Komisija ir atbalstījusi abus šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
17. priekšlikums – atbildīgās komisijas. Komisija lūdz to
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
18. un 19. ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija šos
priekšlikumus ir atbalstījusi. Būtībā tie ir redakcionāli.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
21.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Šo priekšlikumu
iesniedz Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
22.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
23.priekšlikumu komisija ir sagatavojusi. Pēc būtības tas ir
redakcionāls.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 24. un 25.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija.
Tie ir redakcionāli priekšlikumi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
26.priekšlikumā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir
redakcionāli precizēts teksts. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
28.priekšlikumu, precizējot 28.panta nosaukumu, iesniedza
komisija. Lūdzam atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
29.priekšlikums – atbildīgās komisijas sagatavots. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
30.priekšlikumu iesniedza vides ministrs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
31.priekšlikumu iesniedza deputāts Dalbiņš. Komisija to atbalsta
daļēji, nedaudz precizējot redakciju, savā 32. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
33.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, tur ir
precizēti jēdzieni. Komisija lūdz atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
34.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Lūdzu
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
35.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, precizējot
virsrakstu 32.pantam. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat atbalsta arī 37.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
38.priekšlikumu, precizējot 32.panta virsrakstu, iesniedzis
Juridiskais birojs.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Komisija nav atbalstījusi 39. – Juridiskā biroja
priekšlikumu, un sagatavojusi komisijas priekšlikumu, samazinot
drošības aizsargjoslas ap vēju ģeneratoriem. Lūdzam atbalstīt
40.priekšlikumu un noraidīt 39.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
41.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
42.priekšlikumā vides ministrs ir precizējis ministrijas
nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
43.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
44.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
45.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
46.priekšlikumā vides ministrs ir precizējis nosaukumu. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
47.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 48.priekšlikumu, ko iesniedza vides ministrs, komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 49., 50. un 51. –
Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
52.priekšlikumu iesniedza vides ministrs Vējonis. Komisija ir
atbalstījusi daļēji un iesaka atbalstīt 53. – atbildīgās
komisijas sagatavoto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
54. un 55.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija šos
priekšlikumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija ir atbalstījusi arī 56. – vides ministra
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
57. un 58.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un līdz ar to
59.priekšlikumu deputāte Seile atsauc.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
60.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
61.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
62.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
63.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
64.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs. Bet komisija atzīst
gan problēmu šajā priekšlikumā, kas ir izvirzīta, un tomēr
neatbalsta šādā redakcijā ministra priekšlikumu, cenšoties
sagatavot uz nākamo – trešo lasījumu – definējumu, kas
ir iepriekšējā apbūve, par kuru ir runa, ka varētu atļaut
iepriekšējās apbūves gadījumā celtniecību Baltijas jūras
piekrastes un kāpu zonā. Un tas ir trešā lasījuma jautājums, jo
šeit redakcija nav izstrādāta pilnīgi.
Aicinu neatbalstīt vides ministra priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
65.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns un deputātu
grupa, komisija nav atbalstījusi, un šis priekšlikums pēc būtības
arī nav balsojams. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par 65.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 17, pret – 64, atturas – 1. priekšlikums nav
atbalstīts.
A.Seile.
Tāpat komisija nav atbalstījusi arī deputāta Urbanoviča
priekšlikumu, uzskatot, ka arī tas nav balsojams, jo sākumā jau
ir noraidīta šā priekšlikuma iekļaušana. (Starpsauciens:
“Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 14, pret – 64, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
67.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta
daļēji un aicinu atbalstīt 68. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu, kurā iestrādāts Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
69.priekšlikumu par aprobežojumiem ainavu aizsargjoslās gar
ielām, autoceļiem un dzelzceļiem komisija nav atbalstījusi, un
arī Saeima ir noraidījusi jau pašā sākumā par šādu aizsargjoslu
veidu iekļaušanu šajā likumā, tāpēc tas pēc būtības nav vairs
balsojams.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles
deputāts J.Urbanovičs: “Leopold runā skaļāk! Nevar
dzirdēt!”)
L.Ozoliņš (ZZS).
Es gribētu atgādināt, ka šis ir pilnīgi jauns priekšlikums, kā
vajadzētu aizsargāt ainavu. Tas ir mēģinājums saglabāt Latvijas
ainavu, arī tradicionālu ainavu mūsu nākamajām paaudzēm. Lūdzu,
izlasiet to! Dabīgi, Seiles kundze jau paziņoja, ka tas, teiksim,
nav balsojams. Bet turpmāk es tomēr cīnīšos, lai gan Latvija,
jūs, kopā ar mani ratificētu Eiropas ainavu konvenciju un
iedziļinātos, lūk, šajos priekšlikumos, kuri jums priekšā. Vismaz
pašreiz izlasiet! Un varbūt, Kampara kungs, nelasiet avīzi, bet
palasiet manus priekšlikumus, varbūt jums sirds ietrīsēsies par
to, ka vajadzētu saglabāt Latviju, ja? Jums jau dreb sirds, ja?
Varbūt citviet, ja?
Un es gribētu pateikties tiem deputātiem, kas balsoja par manu
priekšlikumu, ka vajadzētu izveidot šādu ainavu aizsargjoslu, un
tie ir Agešins Valērijs, Deņisovs Oļegs, Emsis Indulis, Gulbis
Māris, Jurkāns Jānis. (Paldies, Jāni!), Kāposts Andis,
Klementjevs Andrejs. Paldies, Klementjev! Jūs saprotat Latvijas
dabu, un jums tā ir daudz tuvāka nekā tā saucamajām labējām
partijām. Orlovs Vitālijs, Solovjovs Igors, Ulme Arvīds.
Urbanovič Jāni, paldies tev! Ūdre Ingrīda – pārsteidzīgi.
Paldies! Un Vidavskis Aleksejs. Paldies, kungi!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav
piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 69. – deputāta
Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 20, pret – 43, atturas – 18
deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par procedūru? (No
zāles deputāts Ābiķis: “Nē!”) Nē. Paldies.
Lūdzu turpinām izskatīšanu!
A.Seile.
70.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 71. – vides ministra
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija ir atbalstījusi 72. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Un daļēji atbalstījusi 73. – Juridiskā biroja priekšlikumu.
Bet komisija lūdz izslēgt to strīdīgo daļu, par kuru bija
iesniegts 73.priekšlikums. Un tāpēc lūdzu atbalstīt
74.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 73. un 74.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
75.priekšlikums. Vides ministrs lūdz izslēgt 45.panta ceturto
daļu. Komisija to nav atbalstījusi. Deputāte Seile
76.priekšlikumā šo daļu ir mēģinājusi uzlabot.
Bet 77.priekšlikumā arī Juridiskais birojs ir mēģinājis ieviest
labojumus, bet komisija ir atradusi par iespējamu izslēgt no
pirmā lasījuma redakcijas visu tekstu, atstājot spēkā esošā
likuma redakciju. Tāpēc arī Seile savu priekšlikumu neuztur, un
aicinām atbalstīt 78. – atbildīgās komisijas
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 75., 77. un 78.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
76.priekšlikums ir atsaukts.
A.Seile.
79.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
80.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, 81. – deputātes
Seiles priekšlikumu – nav atbalstījusi. Es neuzturu šo
balsojumu.
Un 82.priekšlikumā komisija lūdz izslēgt pirmā lasījuma
daļu.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
83.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
84.priekšlikumu komisija sagatavojusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
85.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 86. – vides ministra
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
87.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
88.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Lūdzam
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
89.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
90.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Redakcionāls
priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
91.priekšlikumu par panta daļas izslēgšanu sagatavojusi komisija.
Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
92.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta arī 93. un 94... nē. Atbalsta 93. –
Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
94. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta
daļēji un ir sagatavojusi savu 95.priekšlikumu, kuru lūdz
atbalstīt pilnībā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
96.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Tāpat arī 97.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Komisija atbalsta arī 98. – Juridiskā biroja
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
99.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
100.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
101. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija
atbalsta daļēji, iekļaujot 102. – komisijas
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
103.priekšlikumu iesniedz vides ministrs. Komisija to ir
atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
104.priekšlikumu, ko iesniedz deputāte Seile, es noņemu, jo
būtībā, ja panta daļu svītro, tad nav nepieciešams kaut ko labot.
Tāpat noņemu arī 105.priekšlikumu un 106. – savu
priekšlikumu.
107.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējonis. Komisija
atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Un 108.priekšlikumu arī iesniedz vides ministrs Vējonis. Komisija
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies par darbu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts
otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
A.Seile.
Vispirms es gribu izteikt pateicību Saeimas Juridiskajam birojam,
kurš šī ļoti sarežģītā likuma izstrādāšanā daudz palīdzēja
komisijai.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt līdz
4.aprīlim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 4.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Izskatām divus likumprojektus. Tātad pirmajā lasījumā, ko ir
iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija, un alternatīvo likumprojektu, ko ierosina
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis
Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija savā sēdē neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā
“Par iedzīvotāju ienākuma nodoklī” un izstrādāja savu alternatīvo
likumprojektu, un ierosināja to izskatīt kā steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ko iesniegusi Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret –
49, atturas – 8. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu deputātus balsot par alternatīvā likumprojekta, ko ir
izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, “Grozījumi
likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par
steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 73, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam
un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Slakteris.
7.marts – priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un otrā
lasījuma izskatīšana – 10.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 7.marts, izskatīšana – 10.marta sēdē.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””
trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus
balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens neatturas.
Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu
privatizāciju”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1,
neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem
un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada
4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87,
pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam
lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu deputātus balsot par
lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums
pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””
trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un
atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”
trešajam lasījumam līdz šā gada 8.martam”. Lūdzu deputātus
balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 83, pret – 1, neviens deputāts
neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par
priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 4.martam”. Lūdzu
deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, neviens
deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu
zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds
paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu revīzijas komisijas sēde pēc
5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie Korupcijas, kontrabandas
un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības
komisijas kolēģi! Pēc 10 minūtēm komisijas sēde Tautsaimniecības
komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Es lūdzu Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 12.30.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas locekļi! Pulksten 12.30 sēde mūsu komisijas
telpās.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Godātie
deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs... bija?...
Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs...
jā... Andis Kāposts... ir?... Vilis Krištopans, Dzintars
Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Mihails Pietkevičs... jā, pareizi,
jā... Andrejs Radzevičs, Elita Šņepste... ir, ja? Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 3.marta sēde ir slēgta.
Paldies!