"Viena lieta ir skola, pavisam cita — dzīve"
"Subbota"
— 2000.08.25.
Nikolajs Gogolis bijis tik nopietns un kluss zēns, ka māte pat vedusi viņu rādīt ārstam.
Mazais Onorē de Balzaks pastāvīgi atradies kaut kādā sastingumā, bet mazais Viktors Igo bieži un ilgi klusi raudājis.
Džuzepe Verdi bijis noslēgts un dīvains zēns. Paklausīgs un kluss, viņš nereti kaut kur esot pazudis un nav atsaucies vecakiem.
Rihards Vāgners skolā šmaucis no stundām un ķildojies ar skolotājiem.
Džordžs Gordons Bairons septiņu gadu vecumā pārsteidzis ar savu sakaitinātību, pēkšņām garastāvokļa maiņām un niknumā bijis spējīgs uz neprātīgu rīcību. Bijis ļoti ļaunpieminīgs un ilgi juties aizvaintos.
Gorkijam bērnībā draugu nav bijis. Kaimiņu bērni nav viņu cietuši tāpēc, ka tur, kur parādījies Aļoša, viņa vainas dēļ tūdaļ izcēlušies skandāli un kautiņi.
Mihails Bulgakovs bijis pirmais kauslis Kijevas ģimnāzijā.
Aleksandru Puškinu licejā daudzi nemīlējuši viņa iedomīgā rakstura dēļ.
Nākamais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Loids Džordžs zēna gados dauzījis kaimiņmāju logus un zadzis ābolus svešos dārzos.
Viens no amerikāņu rūpniecības pīlāriem Endrjū Kārnegi, kā arī Čārlijs Čaplins, Aisedora Dunkane, Tomass Edisons, Maksims Gorkijs, Klods Monē, Marks Tvens tā arī nav beiguši pamatskolu.
Aviācijas pionieri brāļi Raiti, dziedātājs Harijs Belafonte, automobiļu karalis Henrijs Fords, Džeks Londons un Amadeo Modiljani, Hitlers un Tito, Džordžs Geršvins un Frenks Sinatra — tas nepavisam nav pilns to pasaules slavenību saraksts, kas savā laikā tikuši ar troksni padzīti no vidusskolas...