Vai neonacisti iekļūs Bundestāgā

Vācijā virmo politiskās kaislības. “Demokrātija briesmās,” skan vienu politiķu balsis. “Nepieļausim, ka 2006.gadā ievēlētajā Bundestāgā ākstītos labējo ekstrēmistu deputāti – nacionālsociālistu pēcteči.” Tiek atgādināts Veimāras republikas liktenis, kad demokrātiskā ceļā Hitlers kļuva par Vācijas valdības vadītāju. Tāpēc tiek piesaukts radikāls aizsardzības līdzeklis – tiesai uz likuma pamata jāaizliedz neonacistu partija NPD, kam ļoti piestāv brūnā krāsa.

Vai politiķiem un sabiedrībai izdosies aizšķērsot nacionālsociālistu pēctečiem ceļu uz Bundestāgu Foto: A.F.I./EPA

“Neatļausim uzskatu un vārda brīvībai uzmaukt uzpurni,” pauž citi politiķi, “fašisma briesmas jāpārvar politiskā cīņā, veiksmīga politika aizsprostos labējiem ekstrēmistiem ceļu uz Bundestāgu.”
Vācijas valdība ar sociāldemokrātu kancleru Gerhardu Šrēderu priekšgalā ir gatava ierosināt aizliegt labējo ekstrēmistu partiju NPD. Vai šāds solis vainagosies panākumiem?

Izgāšanās pirms diviem gadiem

Jau pirms diviem gadiem kanclera Gerharda Šrēdera valdība tiesā ierosināja aizliegt partiju NPD, atklātus neonacistus, kas ne tikai mēģina noliegt fašistu noziegumus, bet no jauna pauž rasismu un antisemītismu. Bija nepieciešami pierādījumi, ka NPD vārdi un darbi ir pretrunā ar Vācijas satversmi. Pierādījumu, kas apmierinātu visaugstākā ranga tiesnešus, pietrūka, un valdības ierosinājums pašā saknē iznīdēt nacisma atjaunošanu izgāzās.
NPD ir īpatnējs divsejainais Jānuss. Pirmā seja – oficiāli pasākumi, deklarācijas un organizējamās politiskās akcijas no Vācijas konstitūcijā noteiktiem demokrātijas, vārda un rīcības brīvības rāmjiem it kā neizgāja. Bet NPD bija vēl otrā, nelegālā seja, kur nacisma ideoloģijas asni bija it viegli konstatējami ikvienā aicinājumā, praktiskā solī, visā oficiāli aizsegtā darbībā.
Bet kā šo darbību pārvērst par tiesnešiem pieņemamiem pierādījumiem? Speciālais valsts izlūkorgāns satversmes aizstāvēšanai nesnauda. Visās nacistu pēcteču organizācijās ir iefiltrēti slepeni aģenti, kas čakli vāc ekstrēmistus kompromitējošos materiālus. Lai šos materiālus kā pierādījumus pieņemtu tiesa, būtu jāatklāj viss slepenais aģentu, uzticības personu tīkls. Tas nozīmētu ne vairāk, ne mazāk, kā iznīcināt satversmes aizsardzības orgānu aģentu rūpīgi izstrādāto organizāciju, laupīt sev iespēju būt informētiem par NPD slepeno darbību un nodomiem. Šā būtiskā iemesla dēļ valdības iesniegums par neonacistu aizliegumu netika apmierināts.
Pastāv bažas, ka jauno valdības iesniegumu aizliegt NPD piemeklēs tāds pats liktenis.

Kas vainīgs?

Pēdējās Saksijas Landtāga vēlēšanās 2004.gadā neonacisti savāca 9 procentus balsu un vietējā parlamentā NPD pārstāv 12 deputātu, kas demokrātiju Saksijā cenšas pārvērst par farsu. Nekavējoties sākās vainīgo meklēšana. Virspusēji politiskās neveiksmes cēloņi bija redzami kā uz delnas: sociālo apstākļu pasliktināšanās, vispirms augošais bezdarbs, sociālo un bezdarba pabalstu apvienošana. Pēdējā laikā vainīgā meklēšana pārvērtās starppartiju cīņā. Bavārijas premjerministrs un kristīgo sociālistu (CSU) līderis E.Štoibers tieši apsūdzēja kancleru G.Šrēderu neonacisma panākumu veicināšanā. Citiem vārdiem, “melnais” (Štoibers) apvaino “sarkano” (Šrēderu) “brūno” (NPD) izplatībā. Situācija gaužām vienkārša: Vācija grimst nabadzībā, valdība netiek galā ar ekonomiku, bezdarbnieku skaits pārsniedzis 5 miljonus, tas viss ārēji atgādina 1932.gadu, veicinot neonacistu atdzimšanu plašākā mērogā, jo ar demagoģiju pārvērš nospiestību un izmisumu gaišā nacionālā idejā.
Starppartiju cīņas karstumā kristīgo sociālistu vadītājs nepārprotami ir aizrāvies. Pirmkārt, jauno bezdarba pabalstu nepopulāro politiku E.Štoibera kungs pats ir atbalstījis. Otrkārt, bezdarba apmēri nebūt nenosaka balsu skaitu, ko 2004.gada Landtāga vēlēšanās saņēmusi NPD. Mēklenburgā un Priekšpomerānijā bija atzīmējams bezdarba rekords – NPD savāca tikai 0,8% balsu. Toties Bādenē-Virtemburgā ar vismazāko bezdarbnieku skaitu – 6,9% – par neofašistiem nobalsoja 4,4% no visiem vēlētājiem. Vienkāršota filozofija – ja nav apmierināti ar valdību, balso par nacistu pēctečiem. Realitāte ir krietni sarežģītāka, daudzšķautņaina. Ticamāka ir cita alternatīva: valdības (sociāldemokrātu un zaļo) neveiksmes pievērš vēlētājus labi pazīstamām partijām – kristīgajiem demokrātiem (CDU) un CSU. Iepazīšanās ar NPD literatūru liek secināt, ka tautas visai nelabprāt ir gatavas būt vēsturiskās vainas nesējas, daudziem imponē nacionālā ideja, kas atmet noziegumu pret cilvēci, pieraksta antihumānu rīcību ienaidniekam – uzvarētājam. Vācijā daudz darīts, lai izskaustu pagātnes anticilvēcisku ideoloģiju, rasismu. Bet atliekas cilvēku apziņā palikušas, visā pasaulē jaunatnes mazāk izglītotā daļa ir atsaucīga viltusnacionālisma idejām. To vērojam arī Vācijā.

Neonacisms praksē

Pirms pāris mēnešiem Bavārijā tika notiesāta vācu teroristu grupa, kas gatavojās uzspridzināt Minhenē jaunuzceltu sinagogu tās atklāšanas brīdī, kad tur vajadzētu atrasties Vācijas un Izraēlas prezidentiem. Teroristi nebūt nebija bezidejiski bandīti, kas gribēja vienkārši pārbaudīt sava izgatavotā spridzekļa iedarbību. Tie bija idejiski neonacisti, kas gribēja īstenot savus “nacionālistiskos” mērķus, kā arī piedot drosmi citiem fašistiskajiem spēkiem. NPD biedri šā vārda tiešā nozīmē noķertie nebija teroristi, bet domubiedri gan. Pēdējais šajā gadījumā ir simptomātiski, rāda, ko gatavi pastrādāt labējie ekstrēmisti, kādas var būt to darbības metodes.
12 Saksijas Landtāga deputāti no NPD ir piesardzīgi cilvēki un bumbas pagaidām negatavo. Savas simpātijas pret hitlerisko pagātni, tās masveida slepkavošanu viņi klaji demonstrē citā veidā. Kad Holokausta piemiņas dienā Landtāgā bija izsludināts klusuma brīdis, 12 NPD vīri Landtāgu demonstratīvi atstāja. Nebija jāzīlē, ko tas nozīmē: neonacistu partija skaidrā valodā deklarēja, ka tā nebūt nenosoda hitleriešu pastrādātās masu slepkavības. Toties NPD gatavojās pienācīgi ar plašu sēru mītiņu atzīmēt “Drēzdenes holokaustu”, kad sabiedroto aviācijas uzlidojumi nežēlīgi nopostīja Drēzdeni un aizgāja bojā 35 tūkstoši cilvēku. Atzīmēt šo uzlidojumu upuru piemiņu bija Saksijas Landtāga un valdības tiešais pienākums. Bet NPD runasvīriem savs aprēķins: raksturojot kā holokaustu drēzdeniešu bojāeju, viņi centās saviem tautiešiem likt saprast, ka īstais holokausts, par ko vienprātīgi jāsēro, bija sabiedroto uzlidojumi vācu pilsētām, nevis 6 miljonu ebreju mērķtiecīga iznīcināšana, ko paveica hitleriešu nezvēri un viņu pakalpiņi.
8.maijā arī Vācija atzīmēs 60.gadadienu, kopš beidzās Otrais pasaules karš. Vāciešiem tā bija gan sakāve izraisītā agresīvā karā, gan uzvara pār nacismu, atbrīvošana no Hitlera un tā slepkavu bandas jūga. Šai vēsturiskajai atceres dienai gatavojas arī NPD. Demonstrācija ar lozungiem, kas liks atcerēties brūno pagātni, tās ideoloģiju, izies caur Brandenburgas vārtiem. Tā būs politiska provokācija, kas it labi raksturos neonacistu partijas ideoloģisko veidolu, patiesos mērķus. Likumsakarīgi, ka partijas sanāksmēs skan aicinājums “Uz Berlīni! Uz Berlīni!”
Neonacisti, kas brīžiem uzdrošinās pat cildināt Hitleru un viņa līdzgaitniekus, pilnīgi ignorē tos uzskatus, kas kara beigu posmā, kad Vācijas totālā sakāve bija skaidrāka par skaidru, pārņēma vācu tautas lielāko daļu, pat hitleriešu specvienību locekļus: “Dievs atsūtījis vācu tautai Hitleru, taču nevis tādēļ, lai to celtu, bet gan lai to galu galā iznīcinātu.”
Vai NPD ir arī sava jauncelsmes programma? Jā, ir! Neonacisti grib veidot “monokultūras valsti”, iznīcināt ārzemnieku varu. Jāievieš nāvessods. Jāizstājas no NATO. Cīņa pret imperiālismu, globālismu un materiālismu. Pasaules ekonomikas nepieņemšana. Tautsaimniecību orientēt vienīgi uz iekšējo tirgu. Liels skaits jaunu darba vietu radīsies, pēc atvieglotās procedūras izsūtot uz savu dzimteni iebraucējus, stabilizēt sociālo apdrošināšanu, izspiežot no tās apgādniekus no citām valstīm. Vācijai pašai sevi jāapgādā, ārzemniekiem jāaizliedz pirkt zemi un nekustamo īpašumu valsts teritorijā.
Svešzemju precēm jāuzskrūvē muitas nodevas (pret Eiropas integrāciju), jānostiprina ģimene, jāpārliecina sievietes, ka to vēsturiskā loma saistās ar mājsaimniecību, bērnu audzināšanu. (Jāatjauno trīs “K” princips: Kinder, Küche, Kirche.) Visa šī “pozitīvā” programma ne tikai ož pēc naftalīna, bet ir visa reakcionārā savākums no pagātnes ekonomikā. Nav nejaušība, ka demokrātiskajā valstī neonacisti slēpj veidojamās “paradīzes” politiskos vaibstus.

Dažas prognozes

Maz ticams, ka Vācijas valdībai pat pie labākās gribas un ar lielāko piepūli izdosies pārliecināt tiesnešus, ka NPD darbība ir pretrunā ar Vācijas satversmi un tāpēc jāpieņem lēmums partiju aizliegt, neļaut tai balotēties Bundestāgā.
Nav izslēgts, ka NPD 2006.gada vēlēšanās spēs pārvarēt 5% barjeru un veidot savu parlamenta frakciju.
Ap 94–95 procenti vēlētāju tomēr nepakļausies neonacistu melīgajai propagandai un atdos savas balsis tradicionālajām Vācijas demokrātiskajām partijām, kas NPD deputātu saujiņai neļaus izvērsties, vairot savu iespaidu. Cerēsim, ka Vācijas parlamentārā nākotne būs optimistiskāka, nekā raksta sākumā pieļauts, proti, brīva no fašistu pēcteču sērgas. Gaidāma sīva politiska cīņa.

Georgs Lībermanis,

Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks