Ministru kabineta 2005.gada 8.marta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””.
Likumprojekts papildina to personu loku, kurām ir tiesības saņemt diplomātiskās pases, paredzot tiesības uz Latvijas Republikas diplomātisko pasi arī Latvijas Republikā ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un no Latvijas Republikas izvirzītajam Eiropas Savienības komisāram, kā arī šo amatpersonu laulātajiem un nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi ārvalstīs uzturas kopā ar amatpersonu.
Pieņemti noteikumi “Valsts metroloģiskās inspekcijas nolikums”.
Valsts metroloģiskā inspekcija ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Inspekcijas darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas reglamentētās metroloģijas jomā, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.
Inspekcija veic likumā “Par mērījumu vienotību” un citos normatīvajos aktos, kas saistīti ar reglamentēto metroloģiju, noteiktās funkcijas. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, inspekcija veic šādus uzdevumus: kontrolē un uzrauga tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; veic lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģisko uzraudzību; veic fasēto preču metroloģisko kontroli; atbilstoši kompetencei sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts metroloģisko kontroli un uzraudzību; atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu publiskās pārvaldes institūcijām, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī sniedz fiziskajām un juridiskajām personām informāciju par likumu un citu normatīvo aktu piemērošanu reglamentētās metroloģijas jomā un veic citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Akceptēts likumprojekts “Finanšu konglomerātu likums”.
Likumprojekta mērķis ir finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību klientu interešu aizsardzības un finanšu un kapitāla tirgus stabilitātes veicināšana.
Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK un nodrošinātu tādu kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras ietilpst finanšu konglomerātā, klientu interešu aizsardzību, kontrolējot kapitāla pietiekamību un riska darījumu koncentrāciju konglomerāta līmenī, kā arī novērtējot grupā ietilpstošo komercsabiedrību savstarpējos darījumus.
Likumprojekts ir nepieciešams, jo šobrīd finanšu konglomerātos ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzība Latvijā vispār netiek regulēta, tāpat nav noteikts, kas vispār ir uzskatāms par finanšu konglomerātu. Pieņemot likumprojektu, tiks noteiktas finanšu konglomerāta pazīmes, finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību tiesības un pienākumi, uzraudzības institūciju tiesības un pienākumi, prasības, kādas jāievēro finanšu konglomerātam attiecībā uz kapitāla pietiekamību, finanšu konglomerāta iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju finanšu konglomerātā.
Vienlaikus akceptēts likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, likumprojektā noteiktas pazīmes, kādām jāatbilst komercsabiedrībai, lai to uzskatītu par finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jaukto pārvaldītājsabiedrību un jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību. Likumprojekts nosaka papildu uzraudzības prasības tām kredītiestādēm, kuras ietilpst finanšu konglomerātā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, likumprojektā noteiktas pazīmes, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībai, lai to uzskatītu par finanšu pārvaldītājsabiedrību un jaukto pārvaldītājsabiedrību. Likumprojekts paredz papildu uzraudzības prasības tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ietilpst finanšu konglomerātā. Likumprojekts precizē Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas nosaukumu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, likumprojektā noteiktas pazīmes, kādām jāatbilst komercsabiedrībai, lai to uzskatītu par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību un jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību. Likumprojekts nosaka papildu uzraudzības prasības tām apdrošināšana sabiedrībām, kuras ietilpst finanšu konglomerātā.
Pieņemti noteikumi “Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums”.
Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir pārraudzīt zinātnisko grādu piešķiršanu.
Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai ir šādas funkcijas: koordinēt vienotas zinātnisko grādu piešķiršanas sistēmas darbību; nodrošināt, lai pētījumi, par kuriem tiek piešķirts zinātniskais grāds, satura un metodoloģijas ziņā atbilstu vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem.
Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai ir šādi uzdevumi: izstrādāt priekšlikumus par zinātniskā grāda piešķiršanas vispārīgo kvalifikācijas prasību normatīviem attiecīgajās zinātņu nozarēs; sniegt atzinumus par zinātniskās kvalifikācijas darbiem; izveidot un uzturēt aizstāvēto zinātniskās kvalifikācijas darbu un piešķirto zinātnisko grādu datu bāzi; ne retāk kā reizi gadā sniegt Latvijas Zinātnes padomei pārskatu par zinātnisko grādu piešķiršanu Latvijā.
Komisijas sastāvā ir 19 komisijas locekļi: trīs Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji – pa vienam pārstāvim no katras Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļas; Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pārstāvis: kā arī šādu Latvijas Zinātnes padomes nozaru pārstāvji: dabaszinātņu nozares pārstāvis; inženierzinātņu nozares pārstāvis; medicīnas un bioloģijas zinātņu nozares pārstāvis; lauksaimniecības un meža zinātņu nozares pārstāvis; humanitāro un sociālo zinātņu nozares pārstāvis; Rektoru padomes pārstāvis; Augstākās izglītības padomes pārstāvis; Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pārstāvis; kā arī šādu Latvijas universitāšu pārstāvji: Latvijas Universitātes pārstāvis; Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis; Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvis; Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pārstāvis; Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis; divi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Komisijas locekļu zinātniskajai kvalifikācijai jāatbilst zinātniskās kvalifikācijas prasībām, kas noteiktas Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem.
Komisijas personālsastāvu, kas noteikts sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās izglītības padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju, pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Komisijas pilnvaru laiks ir pieci gadi.
Pieņemts rīkojums “Par valsts kapitāla daļu jaundibināmajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja””.
Nolemts atbalstīt valsts dalību jaundibināmajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja”.
Kultūras ministrijai no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Komerclikuma 151.pantu uzdots apmaksāt valsts kapitāla daļu, ieguldot 1000 latu kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” Kultūras ministrija iecelta par valsts kapitāla daļas turētāju kapitālsabiedrībā.
Kultūras ministrija un Ventspils pilsētas dome, iesaistot sabiedrisko organizāciju “Latvijas Literatūras centrs”, ir veikušas pārrunas par Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas izveidi Ventspils pilsētā. Ventspils pilsētas dome šī projekta īstenošanai ir paredzējusi ēku un zemi zem tās Ventspilī, Annas ielā 13.
Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspils pilsētā izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesu decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos.
Lai nodrošinātu Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas projekta izveidi un īstenotu tā mērķi, Kultūras ministrija, Ventspils pilsētas dome un sabiedriskā organizācija “Latvijas Literatūras centrs” vēlas izveidot kapitālsabiedrību sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja”.
Paredzēts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja” dalībnieki būs Kultūras ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja, Ventspils pilsētas pašvaldība un sabiedriskā organizācija “Latvijas Literatūras centrs”. Ventspils pilsētas pašvaldība un sabiedriskā organizācija “Latvijas Literatūras centrs” gatavo attiecīgus lēmuma projektus par piedalīšanos sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja”.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 514 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 47 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 467 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 10% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
17% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 27% – augstākā izglītība.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.
Likumprojekts paredz saskaņot Reliģisko organizāciju likuma 15.pantā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu, saglabājot reliģisko organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību, vienlaikus paredzot, ka, ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina kapitālsabiedrība, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus minētajam likumprojekts paredz visā Reliģisko organizāciju likuma tekstā aizstāt vārdus “likumdošanas akti” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgajā locījumā).
Pieņemti noteikumi “Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iepirkšanas, saņemšanas, uzglabāšanas, izplatīšanas, izsniegšanas un uzskaites kārtība zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā vielas, kas iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II un III sarakstā, un zāles, kuru sastāvā ir minētās vielas, saņem, iepērk, izplata, izsniedz, uzglabā un uzskaita zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekā.
Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā iekļautās vielas un zāles un III sarakstā iekļautās vielas un zāles drīkst saņemt, iepirkt, izplatīt, izsniegt un uzglabāt tikai persona, kas ir saņēmusi atbilstošu speciālo atļauju (licenci) farmaceitiskajai darbībai, kuras pielikumā ir norādīts speciālās darbības nosacījums – psihotropo zāļu izplatīšana vai narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo zāļu izplatīšana.
Persona ir atbildīga par sarakstos iekļauto vielu un zāļu saņemšanas, iepirkšanas, izplatīšanas, izsniegšanas, uzglabāšanas un uzskaites kārtības nodrošināšanu uzņēmumā un nepieciešamajiem pasākumiem, lai sarakstos iekļautās vielas un zāles nenokļūtu nelegālā apritē un netiktu nelikumīgi lietotas vai izmantotas citiem mērķiem.
Persona izdod rīkojumu, kurā detalizēti noteikta šo noteikumu izpildes kārtība uzņēmumā, kā arī norāda amatpersonu, kas ir atbildīga par sarakstos iekļauto vielu un zāļu saņemšanas, iepirkšanas, izplatīšanas, izsniegšanas, uzglabāšanas un uzskaites kārtības nodrošināšanu uzņēmumā, atbildīgās amatpersonas uzņēmuma struktūrvienībās (filiālēs), kā arī amatpersonas, kuras tiesīgas saņemt sarakstos iekļautās vielas un zāles atbildīgās amatpersonas prombūtnes laikā. Ja uzņēmums strādā vairākās maiņās, norāda atbildīgo amatpersonu katrā maiņā. Atbildīgā amatpersona ar parakstu apliecina, ka ir iepazinusies ar rīkojumu. Persona nodrošina, ka uzņēmuma amatpersonu klātbūtnē Valsts farmācijas inspekcijas inspektoriem ir brīva pieeja vielu un zāļu saņemšanas, iepirkšanas, izplatīšanas, izsniegšanas un uzglabāšanas vietai un visiem ar to saistītajiem dokumentiem, kā arī šajos noteikumos minētajam rīkojumam.
Pieņemti noteikumi “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka recepšu (izņemot veterinārās receptes) veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas kārtību.
Ir šādas recepšu veidlapas: receptes veidlapa, uz kuras izraksta par pilnu samaksu izsniedzamās zāles un medicīniskās ierīces, izņemot narkotiskās, psihotropās zāles un zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem. Receptes veidlapa, uz kuras izraksta narkotiskās un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, kā arī zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē.
Reklāma uz receptes (arī receptes veidlapas otrā pusē) ir aizliegta. Receptes veidlapas izmērs ir 12 × 18 cm. Receptes veidlapa ir iespiesta uz papīra ar ūdenszīmēm. Iespiedteksts ir melnā krāsā.
Parastās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota zilganvioletā krāsā. Īpašās receptes veidlapa sastāv no diviem paškopējošu veidlapu eksemplāriem: pirmā eksemplāra veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši sārtā krāsā; otrā eksemplāra veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota dzeltenā krāsā.
Recepšu veidlapas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām izplata Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra. Aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkumiem valsts vajadzībām organizē pasūtījumu recepšu veidlapu izgatavošanai, kā arī recepšu veidlapu tipogrāfisko iespiešanu, paredzot šajos noteikumos minēto aizsargmehānismu iestrādi, lai nepieļautu recepšu veidlapu viltošanas iespējas.
Komersants, kurš atbilstoši ar aģentūru noslēgtajam līgumam tipogrāfiski iespiež recepšu veidlapas, nodrošina recepšu veidlapu un recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu glabāšanu tā, lai tiem nepiekļūtu nepiederošas personas. Tipogrāfiski iespiestās recepšu veidlapas kopā ar pavadzīmi, kā arī recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus komersants nodod aģentūrai. Brāķētās recepšu veidlapas komersants nodod aģentūrai, sastādot nodošanas aktu.
Īpašo recepšu veidlapas un recepšu veidlapas, uz kurām izraksta zāles par diferencētu samaksu, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 15.jūnijam.
Parasto recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 30.jūnijam.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi Nr.250 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi”.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.447 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība””.
Bērnu nometne ir mērķtiecīgs pasākumu kopums noteiktam laika posmam, kas paredzēts, lai saskaņā ar nometnes programmu sekmētu bērna personības attīstību. Šobrīd atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai nometnes dalībnieka vecākiem vai personai, kas to aizstāj (aizbildnim), ir jāiesniedz nometnes organizētājam primārās veselības aprūpes (PVA) ārsta izziņa par dalībnieka veselības stāvokli, kurā ir norādīta asinsgrupa un izdarītās vakcinācijas, kā arī informācija par kontaktu ar infekcijas slimniekiem, ja tāds ir bijis. Kopš noteikumu stāšanās spēkā pieaug bērnu vecāku sūdzību skaits, jo asinsgrupas noteikšana bez medicīniskajām indikācijām ir uzskatāma par PVA maksas pakalpojumu un tās izmaksas ir aptuveni Ls 3 – Ls 5.
Vecākiem nenoliedzami ir svarīgi zināt sava bērna asinsgrupu un glabāt šādu izziņu par asinsgrupas noteikšanu, bet nesamērīgi ir pieprasīt šīs ziņas kā obligātu noteikumu pirms katras došanās uz nometni un katru gadu atkārtot asinsgrupas noteikšanu. Tas ir pamatojams ar to, ka pirms katras asins vai asins sastāvdaļu pārliešanas ir obligāta saņēmēja (recipienta) asins grupas un rēzus piederības noteikšana, kā arī individuālās saderības proves.
Grozījums noteikumos nosaka, ka nometnes dalībnieka vecāki vai persona, kas to aizstāj (aizbildnis), iesniedz nometnes organizētājam primārās veselības aprūpes ārsta izziņu par dalībnieka veselības stāvokli, kurā ir norādītas izdarītās vakcinācijas, kā arī informācija par kontaktu ar infekcijas slimniekiem, ja tāds ir bijis.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru”.
Noteikumi nosaka ārstniecības iestāžu reģistra (reģistrs) izveidošanas, uzturēšanas un papildināšanas kārtību. Reģistrs ir valsts informācijas sistēmas daļa, kurā ir ziņas par visām ārstniecības iestādēm valstī neatkarīgi no to īpašuma formas un piederības.
Reģistra pārzinis un turētājs ir Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra (aģentūra), kura nodrošina reģistra informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un informācijas apriti.
Reģistra mērķi ir šādi: nodrošināt Valsts statistikas likumā noteikto prasību izpildi veselības aprūpes jomā, izveidojot, uzturot un aktualizējot ārstniecības iestāžu vienotu informācijas datu bāzi; nodrošināt iespēju izmantot informāciju par reģistrētajām ārstniecības iestādēm. 
Reģistrā norāda šādu informāciju: ārstniecības iestādes nosaukums; reģistrācijas numurs komercreģistrā, reģistrācijas apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš – komercsabiedrībai; ārstniecības personas vārds un uzvārds, pašnodarbinātas personas vai individuālā darba veicēja Valsts ieņēmumu dienesta reģistrācijas apliecības numurs, tās izdošanas datums un derīguma termiņš vai sertifikāta derīguma termiņš – pašnodarbinātai personai vai individuālā darba veicējam (arī ārsta praksei); ziņas par ārstniecības iestādes pakļautību (valsts vai pašvaldības iestāde, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā ārstniecības iestādē) – valsts un pašvaldību komercsabiedrībām; ziņas par ārstniecības iestādes darbības formu (piemēram, akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pašnodarbinātais, individuālā darba veicējs); ārstniecības iestādes juridiskā adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese; ārstniecības iestādes patstāvīgo struktūrvienību skaits, juridiskā adrese un faktiskā adrese (ja tā atšķiras no juridiskās adreses), tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese; ārstniecības iestādes un tās patstāvīgās struktūrvienības vadītāja vārds un uzvārds; ziņas par ārstniecības iestādes un tās patstāvīgo struktūrvienību darbības profilu; ziņas par ārstniecības iestādes atbilstību normatīvajos aktos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām prasībām, arī izsniegtā atbilstības novērtēšanas sertifikāta sērija (numurs), izsniegšanas datums, derīguma termiņš, novērtēto kabinetu vai nodaļu skaits.
Iestādi reģistrē, pamatojoties uz noteikta parauga iesniegumu, kuru aizpilda ārstniecības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
Ārstniecības iestādes reģistrācijas iesniegumam pievieno šo noteikumu 1.pielikumā minētos dokumentus (kopijas). Ja nav iesniegti visi šo noteikumu 1.pielikumā minētie dokumenti (kopijas), aģentūra par to informē ārstniecības iestādi un iesnieguma izskatīšanu aptur līdz nepieciešamo dokumentu saņemšanai.
Ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par sniegto ziņu pareizību.
Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskata un pieņem lēmumu par ārstniecības iestādes reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ārstniecības iestādi. Ja pieņemts lēmums par atteikumu reģistrēt ārstniecības iestādi, aģentūra triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to nosūta attiecīgajai ārstniecības iestādei, pamatojot pieņemto lēmumu.
Lēmumu par atteikumu reģistrēt ārstniecības iestādi aģentūra pieņem šādos gadījumos: par ārstniecības iestādi sniegtas nepatiesas ziņas vai dokumenti; nav iesniegti visi šo noteikumu 1.pielikumā minētie dokumenti (kopijas) vai tie nav pilnīgi un 30 dienu laikā pēc papildinformācijas pieprasīšanas tā nav iesniegta; iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvajos aktos par datu aizsardzību vai dokumentu noformēšanu noteiktajām prasībām.
Aģentūras pieņemto lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā un pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēc ārstniecības iestādes iekļaušanas reģistrā aģentūra vienas darbdienas laikā ārstniecības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izsniedz izziņu, kurā norāda piešķirto ārstniecības iestādes reģistra kodu.
Ārstniecības iestādes reģistra kodu veido deviņas zīmes: ārstniecības iestādes reģistra koda pirmās četras zīmes norāda ārstniecības iestādes piederību attiecīgajai teritoriālajai vienībai atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoram; ārstniecības iestādes reģistra koda piektā, sestā, septītā, astotā, devītā zīme norāda ārstniecības iestādes piederību attiecīgajai teritoriālajai vienībai konkrētā rajona vai pilsētas ietvaros.
Ārstniecības iestādi svītro no reģistra, ja: tā nepilda Valsts statistikas likumā noteiktās prasības un līdz kārtējā gada 1.martam neiesniedz aģentūrā statistikas pārskatu par ārstniecības iestādes darbību iepriekšējā gadā; ārstniecības iestādes reģistrācijai sniegtas nepatiesas ziņas vai dokumenti; ārstniecības iestāde gada laikā pēc reģistrācijas neuzsāk darbību norādītajā adresē.
Reģistrā esošo informāciju aģentūra ne retāk kā divas reizes gadā salīdzina ar komercreģistra, Latvijas Ārstu biedrības ārstu prakses reģistra datiem, kā arī ar Valsts obligātās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošo informāciju.
Aģentūra nodrošina reģistrā iekļautās informācijas publisku pieejamību.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.361 “Labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtība””.
Grozījumi nepieciešami, jo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta Komisijas 2004.gada 29.novembra Regula (EK) Nr.2045/2004, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.2131/93, ar ko paredz kārtību un nosacījumus, pēc kādiem tiek pārdota intervences aģentūras pārziņā esošā labība, kura maina dažas Ministru kabineta noteikumos iestrādātās normas.
Jāsvītro noteikumu 13.punkts, jo pēc grozījumiem attiecīgajā regulas pantā nav izvēles iespēju drošības naudas noteikšanā. Tagad neatkarīgi no labības realizācijas galamērķa drošības nauda ir 5 eiras par tonnu.
Grozījumi regulā paredz, ka bez Eiropas Komisijas konkursa izsludināšanas līdzšinējo 2000 tonnu vietā varēs realizēt 5000 tonnas, tāpēc jāizdara attiecīgi grozījumi noteikumu 14.punktā.
Pieņemts rīkojumu ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 560 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 56 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 504 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 10% – baltkrievi, 8% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
16% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 87 918 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 2 566 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par diplomātiskajām pasēm Eiropas Parlamenta deputātiem

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle uzskata, ka Ministru kabineta 8.marta sēdē izskatītie grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”, kas turpmāk Latvijas Republikas diplomātiskās pases paredz piešķirt arī no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem un viņu ģimenes locekļiem, ir nelietderīgi un veidoti bez konsultācijām ar pašiem EP deputātiem.
Ārlietu ministrijas apgalvojums, ka grozījumi 1994.gada 28.aprīļa likumā “Par diplomātisko pasi” ir sagatavoti, lai atvieglotu Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu ceļošanu un uzturēšanos ārvalstīs pienākumu pildīšanas laikā, nav vērtējams nopietni, uzskata R.Zīle. “Kopš pagājušā gada jūlija pildu EP deputāta pienākumus, un ne reizi diplomātiskās pases neesamība man vai, vēl jo vairāk, maniem ģimenes locekļiem nav kļuvusi par kavēkli deputāta pienākumu pildīšanā.”
EP deputāts pieļauj, ka likuma grozījumi tapuši tādēļ, ka Ārlietu ministrijas politiskajai vadībai, ieskaitot ministru Arti Pabriku, nav bijis pietiekamas informācijas par EP deputātu darba saturu un formu. EP deputāti tikai daļu savas darba nedēļas pavada ārpus Latvijas, pārējo laiku viņi strādā un dzīvo dzimtenē.
“Acīmredzot Ārlietu ministrija cenšas panākt, lai vēlētāji Latvijā uzskatītu, ka EP ievēlētie politiķi ir zuduši dzimtenei, jo pastāvīgi uzturas Briselē vai Strasbūrā, par ko nepārprotami liecina sagatavotā dokumenta saturs,” norāda R.Zīle. “Šī rosība teju deviņus mēnešus pēc EP vēlēšanām, bet tikai četras dienas pirms pašvaldību vēlēšanām neliecina ne par ko citu kā par politisku akcentu.”
Likumā noteikts, ka diplomātiskā pase apliecina tās uzrādītāja tiesības oficiāli pārstāvēt Latvijas Republiku ārvalstīs. R.Zīle norāda: “Līdz šim manas tiesības pārstāvēt Latviju EP neviens nav apšaubījis, esmu ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, un papildu apliecinājums tam nav nepieciešams.”

I.Viņķele, EP deputāta R.Zīles palīdze