Vispirms par plāniem, tad par paveikto

Tieši tā tika strukturēta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska preses konference par simt dienu veikumu. Nevis ar padarītā atskaiti, bet gan 2005.gada būtiskāko uzdevumu shematisku attēlojumu.

Māris Kučinskis: “Jārēķinās, ka līdz 2007.gadam reģionālo attīstību īsti neizjutīsim.

Jauna pieeja nacionālās attīstības plānošanā

Svarīgākā valstiskā prioritāte, izaicinājums, virsuzdevums – tā tiek dēvēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) uzticētais darbs – nacionālās attīstības plāna (NAP) izstrāde. Ap šo programmdokumentu, kas no putna lidojuma iezīmētu Latvijas nacionālās attīstības virzienu laika posmā no 2007.līdz 2013.gadam, sakopoti pārējie četri uzdevumi: reģionālās attīstības politikas veidošana, mājokļu politika, reģionālā pārvalde un administratīvi teritoriālā reforma un telpiskās attīstības perspektīva. Kā norādīja ministrs, šie vienlaikus ir arī galvenie un valstī ilgstoši nerisinātie problēmjautājumi. Tiem visiem, izņemot mājokļu politiku, ministrijas darba plānos īstenošanai nav atvēlēts vairāk laika kā līdz 2006.gada beigām.
Tā, piemēram, nacionālā, reģionālā, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī līdz 2006.gada beigām jābūt izstrādātiem telpiskajiem plānojumiem. Ja telpiskos plānojumus pēc savas iniciatīvas jau ir izstrādājušas kādas pirmrindnieces pašvaldības un tādi ar ārvalstu sadarbības partneru atbalstu top plānošanas reģionu līmenī, tad valsts jeb nacionālā telpiskā plānojuma līdz šim Latvijai nav bijis. “Tas ir liels mīnuss salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem, kam šāds dokuments ir izstrādāts. Nacionālajam plānojumam jāiezīmē NAP gaita,” salīdzināja M.Kučinskis. Termiņos NAP (2006.gada aprīlis) un nacionālā telpiskā plānojuma (2006.gada beigas) izstrādi šķir septiņi mēneši.
Paralēli šiem dokumentiem ministrija ir izvirzījusi līdz šā gada septembrim valdībai un likumdevējam piedāvāt vērtēšanai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un reģionālās pārvaldes reformas koncepcijas, jo “reāli ATR ir apstājusies, rajonu padomes reorganizācijas stāvoklī atrodas jau no 1997.gada, tādēļ beidzot ir jāpieņem lēmums par to, kāda būs reģionu pārvalde Latvijā”. ATR likumā ir jānostiprina grozījumi, kas nosaka reformas pabeigšanas nosacījumus. Kompromisa lēmums starp valdību un pašvaldībām nav mainīts, Latvija jāreformē aptuveni 102 pašvaldībās, nenosakot konkrētu skaitli.
RAPLM plāno līdz 2005.gada septembrim sagatavot arī reģionālās attīstības politikas īstenošanas un uzraudzības redzējumu. “Noteicot prioritātes, ir jānosaka rīki to atbalstam. Līdz šim reģionālās attīstības politika ir bijusi viens vienīgs haoss. Redzamākais piemērs tam ir subjektīvā pieeja valsts investīciju programmas projektu vērtēšanā. Jārēķinās arī ar to, ka līdz 2007.gadam reģionālo attīstību mēs īsti neizjutīsim,” kritiski apkopoja ministrs. Tādēļ sākts darbs pie nozaru programmu ietekmes uz reģionālās attīstības vērtēšanas kritērijiem (termiņš 2005.gada 1.jūlijs), lai secinātu, kur šobrīd reģionālā attīstība notiek un kur ne. Un tiek veidota jauna reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Tai turpmāk būs jākalpo par mērauklu valsts atbalsta piešķiršanai.

100 dienu trīs svarīgākie darbi

Pirmkārt, sakustējusies mājokļu politika. Nav traucēkļu mājokļu attīstības kreditēšanas programmai, ko līdz šim pazīst ar nosaukumu mājokļu garantiju fonds. Šogad valsts plānotie 550 tūkstoši latu tiks piešķirti, piemēram, jaunām ģimenēm mājokļa iegādei. Valsts veiks pirmo iemaksu. Denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai zaļo gaismu drīz ieraudzīs MK noteikumu projekts par dzīvokļu atbrīvošanas pabalstiem. MK iesniegts arī dzīvokļu īpašuma likumprojekts.
Otrkārt, pašvaldību likuma grozījumu pieņemšana. Tas, pēc ministra M.Kučinska vārdiem, nodrošina lielāku pašvaldību darba caurskatāmību un atbildību. Būtisks ieguvums ir pašvaldības pamatdokumenta – nolikuma – obligāta pieņemšana saistošo noteikumu formā. Turpmāk nolikumi būs publiski pieejami RAPLM mājas lapā. Publisks nolikums ļaus iedzīvotājiem daudz precīzāk zināt savas tiesības, vēršoties pašvaldības pārvaldē, lēmumu sagatavošanas un līgumu noslēgšanas gaitu un citus darbības aspektus.
Trešais 100 dienu redzamākais veikums – janvāra orkāna seku apzināšana, ko koordinē RAPLM, un koordinācija valsts dotācijas izsniegšanā 230 pašvaldībām vētras seku novēršanai. Līdz šā gada 1.aprīlim pašvaldībām ministrijā ir jāiesniedz dotācijas pieprasījumu pamatojoši dokumenti. Kā norādīja ministrs, “termiņi tiek noteikti, lai tos ievērotu”.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv