Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par Eiropas politiku zemkopībā

Latvijas iedzīvotāji ir vieni no Eiropas Savienībā (ES) negatīvāk noskaņotajiem attiecībā uz ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) panākumiem tās mērķu sasniegšanā, liecina jaunākā “Eurobarometer” sabiedriskās domas aptauja. Pētījums tika veikts visās ES dalībvalstīs.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem aptaujāto Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ES KLP visos jautājumos par KLP īstenošanas sekmēm ir būtiski negatīvāks par Savienībā aptaujāto vidējo viedokli. Daudzos gadījumos Latvijas iedzīvotāji pauduši viedokli, kas ir viens no negatīvākajiem vai pats negatīvākais visā ES. Šāda Latvijas iedzīvotāju skepse novērojama, neraugoties uz to, ka visumā Latvijā ir pieaudzis atbalsts KLP.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kopējais vērtējums – visumā pozitīvs

Šis “Eurobarometer” pētījums ir īpašs ar to, ka būtiskas izmaiņas skārušas pašu Savienības KLP. Uz subsīdijām balstītā un lielu pārprodukciju radošā lauksaimniecības politika, kas patērēja divas trešdaļas ES budžeta, pamazām tiek aizstāta ar efektīvāku, vienkāršāku un vairāk uz tirgu orientētu sistēmu. Jaunā KLP nodrošinās gan atbalstu zemniekiem, gan augstas kvalitātes produktus patērētājiem, gan vides saudzēšanu. (Vairāk par ES KLP reformu un ar to saistītajiem jautājumiem – “LV” 20.08.2004., Nr.132 “Eiropas lauku politikā gaidāmas izmaiņas” un “LV” 30.07.2004., Nr.120 “Ko ES lauksaimniecības politikas reforma nozīmē Latvijai” – red.)
Kopējā ES iedzīvotāju attieksme pret izmaiņām KLP visumā ir pozitīva – 66% aptaujāto uzskata, ka zemākās subsīdijas zemniekiem, bet lielākie ieguldījumi vispārējā lauksaimniecības ekonomikas attīstībā vērtējamas pozitīvi. Turpretī negatīvi izmaiņas vērtē tikai 17% eiropiešu. Īpaši pozitīvi noskaņoti ir poļi (77%), arī igauņi un lietuvieši atbalsta notikušās izmaiņas (71%), no kuriem daudz neatpaliek latvieši ar 68% pozitīvi noskaņoto. Salīdzinot šos skaitļus ar 2002. gada rezultātiem, redzams, ka KLP atbalstītāju skaits kopumā pieaudzis – Lietuvā par 23%, Igaunijā par 13%, bet Latvijā par 6%. Jāteic, ka Latvijas KLP atbalstītāju pieaugums ir salīdzinoši zems ES jauno dalībvalstu vidū. Lai arī vecās ES dalībvalstis nav tik ļoti pozitīvi noskaņotas, nedaudz lielāks vispārējs atbalsts KLP vērojams arī vairākumā veco dalībvalstu.

Latvijas iedzīvotāji pauž īpaši negatīvu nostāju

Kopumā eiropieši ir pozitīvi noskaņoti arī attiecībā uz KLP panākumiem konkrētu mērķu sasniegšanā. Vidēji 57% aptaujāto uzskata, ka KLP nodrošina veselīgus un drošus lauksaimniecības produktus. 55% respondentu uzskata, ka ar KLP palīdzību tiek veicināta vides saudzēšana, bet 48% domā, ka KLP palīdz ES lauksaimniecībai kļūt konkurētspējīgākai pasaules tirgū.
Latvijas iedzīvotāji šo KLP mērķu sasniegšanu nevērtē tik pozitīvi. Tikai 38% Latvijā aptaujāto uzskata, ka lauksaimniecības produkti ir veselīgi un droši. Šāds Latvijas iedzīvotāju vērtējums varētu būt saistīts ar to, ka pēdējos gados, konkurences spiesti, arī Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji arvien vairāk izmanto ķīmiju, lai izaudzētā produkcija izskatītos skaista un ilgi glabātos.
Arī attiecībā uz nākamajiem jautājumiem Latvijas iedzīvotāji ir noskaņoti krietni negatīvāk nekā vidēji citās ES valstīs dzīvojošie. Piemēram, tikai 28% uzskata, ka tiek veicināta ES lauksaimniecības konkurētspēja pasaules tirgū. Tas ir zemākais rādītājs aptaujāto valstu vidū. Salīdzinājumam: Lietuvā uz šo jautājumu pozitīvi atbildēja 49%, bet Igaunijā – 46%.
Līdzīgi Latvijas iedzīvotāji arī citos jautājumos izceļas ar visnegatīvāko nostāju Eiropā. Tikai 29% Latvijā aptaujāto uzskata, ka KLP veicina lauksaimniecības produkcijas un ražošanas dažādošanu (ES vidējais rādītājs – 45%). Tāpat tikai 22% Latvijas iedzīvotāju pauduši pārliecību, ka KLP uzlabo dzīves apstākļus laukos (ES vidējais – 40%), bet vien 17% uzskata, ka KLP palīdz mazināt reģionālās atšķirības (ES vidējais – 37 procenti). Jāatzīmē, ka šāda negatīva Latvijas iedzīvotāju nostāja varētu būt skaidrojama ar to, ka no ES struktūrfondiem Latvijai pieejamā nauda aizplūdusi galvenokārt turīgākajiem Latvijas reģioniem. Līdz ar to reģionālo atšķirību mazināšana ir notikusi minimāli un vēl joprojām cilvēki uzskata, ka Eiropas nauda tiek tikai turīgākajiem, kamēr atpalikušie reģioni slīgst arvien lielākā nabadzībā.
Arī atbildot uz citiem jautājumiem, Latvijas iedzīvotāji ir bijuši vieni no negatīvāk noskaņotajiem. Piemēram, jautājumā par KLP spējām nodrošināt stabilus un pietiekamus ienākumus zemniekiem tikai 18% respondentu no Latvijas devuši pozitīvu atbildi (ES vidējais – 37%). Tāpat tikai 17% Latvijā uzskata, ka ir nodrošināta mazo un vidējo saimniecību aizsardzība (ES vidējais – 30%).
Jāatzīmē, ka, atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji bijuši ievērojami pozitīvāk noskaņoti. Lietuviešu pozitīvo atbilžu skaits vairumā jautājumu pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet igauņu atbildes pārsvarā ir līdzīgas ES vidējām. Respondenti no Maltas un Kipras ir vispozitīvāk noskaņoti un uzskata, ka lielākā daļa ES lauksaimniecības politikas mērķu tiek sasniegti. Turpretī Dānijas, Zviedrijas un Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar rezultātiem vairākās jomās, norāda pētījuma autori.

Prioritāte – apstākļu uzlabošana laukos

Jautāti par to, kādām jābūt KLP prioritātēm, Eiropā trīs biežāk minētie mērķi ir stabilu ienākumu nodrošināšana zemniekiem, lauksaimniecības produktu veselīguma nodrošināšana un vides saudzēšana. Tomēr no šo mērķu atbalstīšanas daudz neatpaliek arī citu mērķu akcentēšana.
Latvijas iedzīvotāji savukārt nepārprotami par prioritāti izvirza dzīves apstākļu uzlabošanu laukos, kam seko nepieciešamība aizsargāt mazās un vidējās saimniecības un nodrošināt lauksaimniekiem stabilus ienākumus. Turpretī mērķi, kuru sasniegšanu par nepieciešamu uzskata ārkārtīgi mazs skaits Latvijas iedzīvotāju, ir Eiropas lauksaimniecības produktu īpašās garšas un īpašību saglabāšana, dzīvnieku labklājības aizsardzība un lauksaimniecības produktu un ražošanas dažādošana.
Kopumā “Eurobarometer” pētījumā iedzīvotāji tika aptaujāti par četriem KLP aspektiem. Pirmkārt, par priekšrocībām, kuras KLP sniedz patērētājiem un zemniekiem. Otrkārt, par ES lauksaimniecības politikas prioritātēm. Treškārt, par ES KLP panākumiem tās mērķu īstenošanā. Un, ceturtkārt, tika izzināta ES iedzīvotāju attieksme pret līdzšinējo KLP attīstību.
Pētījums tika veikts laikā no 2004.gada 22.novembra līdz 19.decembrim, aptaujājot 25 tūkstošus cilvēku visās ES dalībvalstīs. Aptauju Latvijā, aptaujājot tūkstoti iedzīvotāju, veica TNS “Baltijas datu nams”. Pētījums ir turpinājums iepriekšējām aptaujām par KLP, kas tika veiktas vecajās ES dalībvalstīs. Šis ir pirmais šāda veida pētījums visā paplašinātajā Eiropā.