Vai jauna Eiropas nolaupīšana?

2004.gada 11.martā Madridē notika Eiropas vēsturē visu laiku lielākais terorakts. Rūpīgi izplānots, tas prasīja daudzu cilvēku dzīvību, iedvesdams visai civilizētai sabiedrībai pārliecību, ka mūsdienās neviens cilvēks nekur nevar justies absolūti drošs.

Sengrieķu mitoloģijā Eiropa bija feniķiešu valdnieka meita, kuru nolaupīja Zevs. Zevs pārvērtās par vērsi, un Eiropa tā mugurā pārvarēja jūras plašumus, līdz abi laimīgi nonāca Krētas salā. Iespējams, ka mūsdienās Eiropa atrodas līdzīgā situācijā. Kāds grib to nolaupīt, un no visu kontinentā dzīvojošo cilvēku nostājas atkarīgs, vai to būs iespējams novērst un mēs spēsim pārvarēt arvien pieaugošos organizētākos vardarbības viļņus. 11.martā aprit gads, kopš Madridē tika veikts lielākais terora akts Eiropas vēsturē, kura rezultātā gāja bojā 191 cilvēks, bet ievainoto skaits sasniedza gandrīz divus tūkstošus.

Foto: A.F.I./EPA

Vai Eiropa ir briesmās?

Pagājušais gads bija saspringts laiks Eiropas speciālajiem dienestiem, kuri veica lielu darbu, lai novērstu jaunus teroristu uzbrukumus un lai tiktu atrasti, aizturēti un sodīti vainīgie par jau pastrādātajām vardarbībām. Izmeklētāju darbs lietās par veiktajiem terora aktiem pārliecina, cik svarīga ir cieša sadarbība starp tiesībsargājošām institūcijām starpvalstu līmenī, jo teroristi pārvietojas, meklēdami patvērumu citās zemēs vai plānodami jaunas akcijas. Spāņu tiesnesis Baltasars Garsons, kurš plašai publikai kļuva pazīstams ar izvirzītām apsūdzībām bijušajam Čīles diktatoram Augusto Pinočetam, 2004.gada aprīlī apsūdzēja meklēšanā esošo marokāni Ameru Azizī. Kā apstiprinājums mūsdienu terorisma starptautiskajam raksturam apsūdzība Azizī celta gan par dalību 11.marta notikumos Spānijā, gan par terora akta organizēšanu 2001.gada 11.septembrī ASV. Apsūdzības pamatā bija materiāli, kurus tiesnesis saņēma no britu, amerikāņu un turku speciālajiem dienestiem.
2004.gada jūnijā vienlaikus četrās valstīs – Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā – tika veikti reidi, kuri bija vērsti pret musulmaņu ekstrēmistiem. Reida laikā Milānā aizturēja Rabeī Osmanu Ahmedu, kura aizturēšanai orderi izsniegusi Spānijas tiesa par dalību terorakta organizēšanā 11.martā. Itālijas speciālie dienesti uzskata, ka viņš gatavojis jaunus vardarbības aktus Eiropā decembrī. Rebeī Osmans Ahmeds pazīstams ar segvārdu Mohameds Ēģiptietis. Tagad uz pusgadu viņš izdots Spānijai, kur tiks nopratināts sakarā ar notikumiem Madridē. Beļģijā aizturēts Jusefs Belhadžs. Tieši šis 28 gadus vecais marokānis bija redzams videolentē, kurā viņš kā “Al Qaeda” Eiropas nodaļas pārstāvis uzņēmās atbildību par 11.marta terora aktu. Vienlaikus ar šīm aizturēšanām beidzies pirmais tiesas process par marta notikumiem Madridē: notiesātais ir 16 gadus vecs pusaudzis, kurš tika atzīts par vainīgu terora akta organizēšanā un kuram tiesa piespriedusi 10 gadus cietumā. Spānijā apsūdzības izvirzītas vēl 18 personām.

Iespējamo draudu izvērtējums

Traģiski notikumi Madridē 11.martā, terorisma draudi Francijā un satraukums vairākās Rietumeiropas valstīs, terora aktu sērija Krievijā, kura beidzās ar traģēdiju Ziemeļosetijas pilsētā Beslamā, vēlreiz liek izvērtēt kopējo drošību kontinentā un iespējamo apdraudējumu no visdažādāko novirzienu teroristiem. Pašreiz galvenais destabilizējošais faktors pasaulē ir radikālās islāma organizācijas, kuras darbojas saskaņā ar saviem priekšstatiem par garīgajām vērtībām un vēlamo sabiedrības attīstības modeli. Pasaulē ir izveidojies radikālo islāma organizāciju tīkls, kurā tiek koordinēta darbība, iegūti un apsaimniekoti finanšu līdzekļi un izstrādāta turpmākā cīņas stratēģija. Jāuzskata, ka šis veidojums atrodas ārpus sabiedrības un virs suverēnām valstīm, jo viņiem nav saistoši šo valstu likumi. Islāma radikāļu ienaidnieki ir visi tie, kuri neatzīst viņu noteiktās garīgās vērtības, viņu pasaules uzbūves modeli.
Ir nopietni jāizvērtē, cik plaši un kā attīstījušies spēki, kuri veica pēdējo gadu asiņainākos terora aktus kontinentā. Vai Eiropas valstīs ir pietiekami spēka, politiskās gribas, lai spētu mainīt esošo situāciju? Vai islāma ekstrēmistiem ir izdevies izveidot Eiropā savu organizāciju tīklu, un vai pastāv objektīva bāze tā turpmākai attīstībai? Cik musulmaņu ir apmetušies uz dzīvi Eiropā? Statistikas dati te nedod precīzu atbildi. Pēdējie pētījumi liecina, ka Eiropas Savienības valstīs no 455 miljoniem iedzīvotāju apmēram 15 miljoni ir musulmaņi (3,3% no ES iedzīvotāju kopskaita). Dažādi politiskie spēki arī šajā jautājumā nav vienoti: kreisie uzskata, ka musulmaņu nav vairāk kā 10–12 miljoni, labējie – ka to ir vairāk par 25 miljoniem. Eiropas Islāma organizāciju apvienība min, ka Eiropā dzīvo 14–17 miljoni musulmaņu, tātad 4–5% no iedzīvotāju kopskaita, un musulmaņi ir kļuvuši par ievērojamu faktoru daudzu Eiropas valstu politiskajā dzīvē. Sevišķi tas attiecas uz “vecajām” Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur dzīvo lielākā daļa no kontinenta musulmaņiem, turpretī valstīs, kuras pievienojās Savienībai 2004.gada 1.maijā, musulmaņu daļa iedzīvotāju vidū ir neliela vai pat niecīga.
Musulmaņu masveida ieceļošana Eiropā ir valstu ekonomiskās attīstības nopelns, konkurences auglis, sekas tam, ka Eiropai, kurā līdz pagājušajā gadsimta 70. gadiem gandrīz nebija musulmaņu, lai attīstītu savu ekonomiku, bija nepieciešams lēts darbaspēks.

Musulmaņi Latvijā

Arī mūsu valstī nav nemaz tik viegli iegūt visaptverošus datus par islāmticīgo skaitu. Taču, izvērtējot starptautisko organizāciju ziņojumus, amatpersonu un musulmaņu organizāciju vadītāju teikto, priekšstats veidojas diezgan precīzs. 2003.gada starptautiskajā ziņojumā “Par reliģijas brīvību” (International Religons Freedom Report), kuru gatavo ASV Valsts departamenta Demokrātijas cilvēktiesību un darbaspēka birojs, sadaļā “Latvija” var izlasīt, ka Tieslietu ministrijā reģistrētas 5 islāmticīgo draudzes un musulmaņu skaits ir 300.
Skaitlis noteikti apšaubāms, jo tikai no bijušām PSRS republikām, kur pārsvarā dzīvo musulmaņi, ieceļojušo musulmaņu skaits vairākkārt pārsniedz starptautisko pētnieku nosaukto skaitli. Ziņojuma autori atzīmē, ka visumā attiecības starp dažādām reliģiskajām kopienām ir draudzīgas. 2002.gadā tika izveidota konsultatīvā organizācija, kuru vada premjerministrs vai viņa vietnieks – Baznīcas padome. Tajā ir pārstāvji no lielākajām baznīcām, bet islāmticīgo draudzei padomē pārstāvības nav. Pēc Latvijas pievienošanās koalīcijas spēkiem antiterorisma operācijā Irākā masu saziņas līdzekļos parādījās reportāžas par Latvijas musulmaņu attieksmi pret notikušo. Tika spriests par islāmticīgo skaitu valstī un viņu ekstrēmistiskām darbības iespējām. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis nosauc šādus skaitļus: Latvijā dzīvo aptuveni 2000 šīs ticības piekritēju, kuri apvienojušies 7 draudzēs, un bez reliģiskajām draudzēm darbojas vairākas kultūras biedrības. Rīgas musulmaņu padomes priekšsēdētāja Rufija Ševireva nosauc nedaudz citu musulmaņu skaitu, pēc viņas uzskatiem, Latvijā dzīvo aptuveni 5000 islāmticīgo. Atsevišķi Austrumu zemju vēstnieki novērtē musulmaņu skaitu 10–12 tūkstošos, lai gan viņi pārspīlē musulmaņu skaitu Latvijā profesionālās intereses dēļ. Vairums Latvijā iebraukušo musulmaņu ir no bijušajām PSRS republikām, un viņiem ir pavisam atšķirīgi uzskati nekā Tuvos Austrumos dzīvojošajiem. Latvijā ir apmēram 150 arābu izcelsmes studentu, to vidū arī kareivīgā islāma ideju piekritēji. Naturalizācijas pārvaldes publicētajā pārskatā Latvijas iedzīvotāju sadalījumā pēc tautībām kategorijā “citas tautības” tiek uzskaitīts 39 081 iedzīvotājs, kurā iekļauti arī islāmticīgi. Kaut gan droši vien ne visi to tautību pārstāvji, kuri tradicionāli tiek pieskaitīti musulmaņiem, ir arī reliģiozi.
Var uzskatīt, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošie islāmticīgie nerada draudus valsts iekārtai un sabiedrības drošībai. Nākotnē situācija var mainīties sakarā ar iespējamo patvēruma meklētāju skaita palielināšanos. Jaunie ES likumi par patvēruma meklētājiem varētu pārplūdināt ar bēgļiem jaunās ES dalībvalstis, brīdināja ANO bēgļu lietu komisārs Rūds Lubersa. Daļu no valstīm, kuras pievienojas ES 2004.gada 1.maijā, patvēruma meklētāji izmantos ceļā uz turīgākajām ES valstīm. Taču saskaņā ar ES noteikumiem lūgums pēc patvēruma jāiesniedz pirmajā ES valstī, kurā bēgļi ierodas. Līdz ar bēgļiem Latvijā var ierasties pavisam citādi domājoši un noskaņoti islāmticīgie.

Valdis Voins

Nobeigums sekos

Musulmaņu skaits atsevišķos pasaules reģionos (%)

Musulmaņu skaits atsevišķās ES valstīs