
Starptautiskajā sammitā par demokrātiju, terorismu un drošību, Madridē 2005.gada 10.martā:
Jūsu majestāte!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es sāku savu uzrunu šajā Eiropas terorisma upuru piemiņas dienā
uz skumjas nots. Nav iespējams aizmirst tās skumjas un sašutumu,
ko izjutām pirms viena gada, kad bezjēdzīga teroristu vardarbība
Madridē izdzēsa gandrīz 200 Spānijas iedzīvotāju – vīriešu,
sieviešu un bērnu – dzīvības, un gandrīz 2000 cilvēku guva
ievainojumus. Tā bija viena no vissmagākajām ar terorismu
saistītajām cilvēciskajām traģēdijām, kāda jebkad pieredzēta
Eiropā.
Šā sāpīgā notikuma atceres gadadienā es vēlreiz vēlos apliecināt
Latvijas solidaritāti un izteikt visdziļāko līdzjūtību Spānijas
tautai. Mēs esam pateicīgi Viņa majestātei Spānijas karalim par
lielo aizbildniecību šajā svarīgajā notikumā, kas godina
bojāgājušo piemiņu, kā arī Madrides klubam, Spānijas valdībai un
Madrides pilsētai par sniegto atbalstu tā organizēšanā.
Kad pagājušā gada septembrī Beslanā tika nogalināti gandrīz 340
cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija bērni, mums vēl svaigā
atmiņā bija Madridē notikušās traģēdijas šausmas un necilvēcība.
Irākā nežēlīgi teroristu uzbrukumi ir kļuvuši par ikdienas
notikumiem, tomēr to biežums nekādā veidā nemazina šo nejauši
izvēlētās vietās notiekošo destruktīvo aktu pilnīgo bezjēdzību.
Terorisms ir bezjēdzīga dusmu un vardarbības izpausme, kas vērsta
pret nevainīgiem cilvēkiem, kuri nejauši atrodas notikuma vietā
un kuri nav un nevar būt atbildīgi vai iesaistīti to notikumu
veicināšanā vai kavēšanā, ko teroristi ir izvirzījuši par savu
mērķi un par ko tie cīnās. Šī drausmīgā tendence apzināti
izraudzīties par mērķi, nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus
ir kļuvusi par globāliem draudiem, kas apdraud mieru un drošību
visās pasaules valstīs. Lai arī tiek apgalvots, ka terorisms ir
līdzeklis, lai pievērstu uzmanību politiskām prasībām, tas pēc
definīcijas nevar būt neviena politiska procesa daļa. Teroristu
prasībām nedrīkst pakļauties un nedrīkst pieļaut, ka terorisms
kļūst par ieroci konfliktu risināšanai.
Jūsu majestāte!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Teroristu darbība atšķiras no individuāliem noziegumiem ar to, ka
terora aktu izpildītāji negūst sev nekādu jūtamu labumu. Taču
terorisms ir līdzīgs organizētajai noziedzībai ar to, ka to
sistemātiski izmanto, finansē un vada identificējamas grupas vai
indivīdi. Teroristu šūniņas savervē vai nu no profesionāliem
algotņiem, vai ideoloģiskiem ekstrēmistiem, vai arī no abām
grupām. Ekstrēmistu ideoloģijas sekmē terorisma izplatīšanos, un
nav svarīgi, vai tās ir izveidojušās Eiropā, kā, piemēram,
neonacisms un neoboļševisms, vai importētas no ārpuses, tādas kā
islāma ekstrēmisms. Terorisms zeļ arī ilgstošu konfliktu vietās,
no kurienes tas izplatās uz citām pasaules daļām. Šā iemesla dēļ
patiesa un ilgstoša miera sasniegšana Tuvajos Austrumos,
Čečenijā, atsevišķās vietās Dienvidaustrumāzijā un citur noteikti
būs nozīmīgs solis uz priekšu starptautiskajā cīņā pret
terorismu. Tas prasa, lai starptautiskās organizācijas un
atsevišķas valstis sadarbotos savā starpā un palīdzētu sarunu
ceļā panākt konfliktu noregulējumu visās pasaules daļās, kur tie
ir vissmagākie.
Lai cīnītos ar starptautiskā terorisma pieaugošajiem draudiem,
mūsu izlūkdienesta un tiesībsargājošām iestādēm acīmredzot ir
jāsadarbojas arvien ciešāk un efektīvāk.
Teroristu šūniņu neitralizēšana, arestējot un piespriežot
cietumsodus to fanātiskajiem atbalstītājiem, ir tikai pagaidu
līdzeklis, ja netiek novērsti terorisma galvenie cēloņi.
Psiholoģiskajam klimatam, kurā apmāca teroristus (sevišķi
teroristus pašnāvniekus), ir raksturīga paranoja, kas ietver sevī
gan lieluma māniju, gan vajāšanas māniju.
Vajāšanas māniju, dusmas un naidu var sākotnēji radīt patiess
aizvainojums vai izjusta netaisnība, kas turpina attīstīties un
augt, pārvēršoties vardarbībā, jo mērķus nav iespējams sasniegt
ar normālu politisku vai ekonomisku darbību.
Ir jāuzsver, ka šādas sūdzības nekad nevar būt attaisnojums
teroristu darbībai. Ir simtiem likumīgu veidu, kā šādus
konfliktus var atrisināt. Terorismam nav nekāda leģitīma
attaisnojuma. Es atkārtoju – absolūti nekāda attaisnojuma terora
aktiem pret saviem līdzcilvēkiem.
Ko mēs varam darīt, lai padarītu terorismu par mazāk pievilcīgu
stratēģiju tiem, kas to izmanto? Ir skaidrs, ka politisko
konfliktu gadījumā visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot
teroristus pašus, ir jāsēžas pie sarunu galda, lai sasniegtu
savus politiskos mērķus. Tam, ko var panākt sarunu ceļā, ir jābūt
pietiekami skaidram un pietiekami pievilcīgam, lai terorisms
kļūtu lieks un nepievilcīgs.
Ideoloģiski motivētu terora aktu gadījumā jebkuru iespējamu
risinājumu ir daudz grūtāk panākt. Ideālā gadījumā ir jābūt
izglītošanas vai vēlreizējas izglītošanas procesam, kura mērķis
ir iedvest bijību pret cilvēka dzīvību kā neaizskaramu vērtību.
Taču kā to ir iespējams sasniegt sabiedrībās, kur vardarbība ir
dzīvesveids, vai nu ģimenē vai sabiedrībā kopumā, un kur cilvēki
izjūt tikai nicinājumu pret savu dzīvību, tāpat kā arī pret citu
dzīvībām?
Mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības ir attīstījušās gadsimtu
gaitā, pakāpeniski definējot galvenās vērtības, kas tām visām ir
kopīgas: cieņa pret cilvēka dzīvību un godu, līdzjūtība pret citu
ciešanām, tolerance pret atšķirīgo un dažādo.
Teroristi ar savu rīcību nonāk cilvēcības un civilizācijas
viszemākajā pakāpē. Viņu ego ir apmierināts ar plašsaziņas
līdzekļu palīdzību iegūto publicitāti, un viņi redz sevi varoņu
un mocekļu lomā.
Taču teroristi nevar darboties bez finansiāla un ideoloģiska
atbalsta un bez sakaru tīkla, lai kontaktētos savā starpā un ar
saviem atbalstītājiem. Viņiem ir savas vājās vietas, un valstu
valdībām un starptautiskām organizācijām ir jāizstrādā praktiski
rīcības plāni, lai ierobežotu teroristu darbību. Tādām
starptautiskām organizācijām kā ANO un NATO ir īpaša loma šajā
ziņā. Civilizēta pasaule tagad cieš no nejaušiem un neparedzamiem
uzbrukumiem, bet mēs nevaram pieļaut, ka to iznīcina. Mūsu
kopīgais uzdevums un mūsu svētais pienākums ir darīt visu
iespējamo, lai aizsargātu un nostiprinātu civilizēto pasauli tā,
lai uzvarētu taisnīgums un cilvēcība.
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas