• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starptautiskajā sammitā par demokrātiju, terorismu un drošību, Madridē 2005.gada 10.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2005., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103616

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot Lietuvas tautu valstiskuma atjaunošanas gadadienā

Vēl šajā numurā

15.03.2005., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Starptautiskajā sammitā par demokrātiju, terorismu un drošību, Madridē 2005.gada 10.martā:

Jūsu majestāte!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es sāku savu uzrunu šajā Eiropas terorisma upuru piemiņas dienā uz skumjas nots. Nav iespējams aizmirst tās skumjas un sašutumu, ko izjutām pirms viena gada, kad bezjēdzīga teroristu vardarbība Madridē izdzēsa gandrīz 200 Spānijas iedzīvotāju – vīriešu, sieviešu un bērnu – dzīvības, un gandrīz 2000 cilvēku guva ievainojumus. Tā bija viena no vissmagākajām ar terorismu saistītajām cilvēciskajām traģēdijām, kāda jebkad pieredzēta Eiropā.
Šā sāpīgā notikuma atceres gadadienā es vēlreiz vēlos apliecināt Latvijas solidaritāti un izteikt visdziļāko līdzjūtību Spānijas tautai. Mēs esam pateicīgi Viņa majestātei Spānijas karalim par lielo aizbildniecību šajā svarīgajā notikumā, kas godina bojāgājušo piemiņu, kā arī Madrides klubam, Spānijas valdībai un Madrides pilsētai par sniegto atbalstu tā organizēšanā.
Kad pagājušā gada septembrī Beslanā tika nogalināti gandrīz 340 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija bērni, mums vēl svaigā atmiņā bija Madridē notikušās traģēdijas šausmas un necilvēcība. Irākā nežēlīgi teroristu uzbrukumi ir kļuvuši par ikdienas notikumiem, tomēr to biežums nekādā veidā nemazina šo nejauši izvēlētās vietās notiekošo destruktīvo aktu pilnīgo bezjēdzību. Terorisms ir bezjēdzīga dusmu un vardarbības izpausme, kas vērsta pret nevainīgiem cilvēkiem, kuri nejauši atrodas notikuma vietā un kuri nav un nevar būt atbildīgi vai iesaistīti to notikumu veicināšanā vai kavēšanā, ko teroristi ir izvirzījuši par savu mērķi un par ko tie cīnās. Šī drausmīgā tendence apzināti izraudzīties par mērķi, nogalināt un sakropļot civiliedzīvotājus ir kļuvusi par globāliem draudiem, kas apdraud mieru un drošību visās pasaules valstīs. Lai arī tiek apgalvots, ka terorisms ir līdzeklis, lai pievērstu uzmanību politiskām prasībām, tas pēc definīcijas nevar būt neviena politiska procesa daļa. Teroristu prasībām nedrīkst pakļauties un nedrīkst pieļaut, ka terorisms kļūst par ieroci konfliktu risināšanai.
Jūsu majestāte!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Teroristu darbība atšķiras no individuāliem noziegumiem ar to, ka terora aktu izpildītāji negūst sev nekādu jūtamu labumu. Taču terorisms ir līdzīgs organizētajai noziedzībai ar to, ka to sistemātiski izmanto, finansē un vada identificējamas grupas vai indivīdi. Teroristu šūniņas savervē vai nu no profesionāliem algotņiem, vai ideoloģiskiem ekstrēmistiem, vai arī no abām grupām. Ekstrēmistu ideoloģijas sekmē terorisma izplatīšanos, un nav svarīgi, vai tās ir izveidojušās Eiropā, kā, piemēram, neonacisms un neoboļševisms, vai importētas no ārpuses, tādas kā islāma ekstrēmisms. Terorisms zeļ arī ilgstošu konfliktu vietās, no kurienes tas izplatās uz citām pasaules daļām. Šā iemesla dēļ patiesa un ilgstoša miera sasniegšana Tuvajos Austrumos, Čečenijā, atsevišķās vietās Dienvidaustrumāzijā un citur noteikti būs nozīmīgs solis uz priekšu starptautiskajā cīņā pret terorismu. Tas prasa, lai starptautiskās organizācijas un atsevišķas valstis sadarbotos savā starpā un palīdzētu sarunu ceļā panākt konfliktu noregulējumu visās pasaules daļās, kur tie ir vissmagākie.
Lai cīnītos ar starptautiskā terorisma pieaugošajiem draudiem, mūsu izlūkdienesta un tiesībsargājošām iestādēm acīmredzot ir jāsadarbojas arvien ciešāk un efektīvāk.
Teroristu šūniņu neitralizēšana, arestējot un piespriežot cietumsodus to fanātiskajiem atbalstītājiem, ir tikai pagaidu līdzeklis, ja netiek novērsti terorisma galvenie cēloņi.
Psiholoģiskajam klimatam, kurā apmāca teroristus (sevišķi teroristus pašnāvniekus), ir raksturīga paranoja, kas ietver sevī gan lieluma māniju, gan vajāšanas māniju.
Vajāšanas māniju, dusmas un naidu var sākotnēji radīt patiess aizvainojums vai izjusta netaisnība, kas turpina attīstīties un augt, pārvēršoties vardarbībā, jo mērķus nav iespējams sasniegt ar normālu politisku vai ekonomisku darbību.
Ir jāuzsver, ka šādas sūdzības nekad nevar būt attaisnojums teroristu darbībai. Ir simtiem likumīgu veidu, kā šādus konfliktus var atrisināt. Terorismam nav nekāda leģitīma attaisnojuma. Es atkārtoju – absolūti nekāda attaisnojuma terora aktiem pret saviem līdzcilvēkiem.
Ko mēs varam darīt, lai padarītu terorismu par mazāk pievilcīgu stratēģiju tiem, kas to izmanto? Ir skaidrs, ka politisko konfliktu gadījumā visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot teroristus pašus, ir jāsēžas pie sarunu galda, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Tam, ko var panākt sarunu ceļā, ir jābūt pietiekami skaidram un pietiekami pievilcīgam, lai terorisms kļūtu lieks un nepievilcīgs.
Ideoloģiski motivētu terora aktu gadījumā jebkuru iespējamu risinājumu ir daudz grūtāk panākt. Ideālā gadījumā ir jābūt izglītošanas vai vēlreizējas izglītošanas procesam, kura mērķis ir iedvest bijību pret cilvēka dzīvību kā neaizskaramu vērtību. Taču kā to ir iespējams sasniegt sabiedrībās, kur vardarbība ir dzīvesveids, vai nu ģimenē vai sabiedrībā kopumā, un kur cilvēki izjūt tikai nicinājumu pret savu dzīvību, tāpat kā arī pret citu dzīvībām?
Mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības ir attīstījušās gadsimtu gaitā, pakāpeniski definējot galvenās vērtības, kas tām visām ir kopīgas: cieņa pret cilvēka dzīvību un godu, līdzjūtība pret citu ciešanām, tolerance pret atšķirīgo un dažādo.
Teroristi ar savu rīcību nonāk cilvēcības un civilizācijas viszemākajā pakāpē. Viņu ego ir apmierināts ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību iegūto publicitāti, un viņi redz sevi varoņu un mocekļu lomā.
Taču teroristi nevar darboties bez finansiāla un ideoloģiska atbalsta un bez sakaru tīkla, lai kontaktētos savā starpā un ar saviem atbalstītājiem. Viņiem ir savas vājās vietas, un valstu valdībām un starptautiskām organizācijām ir jāizstrādā praktiski rīcības plāni, lai ierobežotu teroristu darbību. Tādām starptautiskām organizācijām kā ANO un NATO ir īpaša loma šajā ziņā. Civilizēta pasaule tagad cieš no nejaušiem un neparedzamiem uzbrukumiem, bet mēs nevaram pieļaut, ka to iznīcina. Mūsu kopīgais uzdevums un mūsu svētais pienākums ir darīt visu iespējamo, lai aizsargātu un nostiprinātu civilizēto pasauli tā, lai uzvarētu taisnīgums un cilvēcība.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!