Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, informējot par pirmajās 100 darbības dienās paveikto

12.martā apritēja pirmās 100 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta dienas Ainara Latkovska vadībā. Šajā laikā aktīvi atbalstīta pilsoniskās sabiedrības izaugsme, turpināts darbs mazākumtautību integrācijas veicināšanā, kā arī aktualizēts darbs sociālajā un reģionālajā integrācijā.
A.Latkovskis norāda, ka pirmais reālais pārbaudījums ministra amatā bijusi Eiropas Parlamenta intergrupas tradicionālo nacionālo minoritāšu, konstitucionālo reģionu un reģionālo valodu jautājumu sēde: “Tās bija īstas ugunskristības, taču mums izdevās veiksmīgi aizstāvēt Latvijas viedokli – mans padomnieks Ilmārs Mežs pats piedalījās šajā sēdē un skaidroja mūsu nostāju, veiksmīgi sadarbojāmies arī ar Izglītības un zinātnes ministriju, sagatavojām informatīvus materiālus Eiropas Parlamenta deputātiem, kā rezultātā izdevās nodrošināt efektīvu Latvijas interešu aizstāvību.”
Viens no nozīmīgākajiem notikumiem valdības 100 dienās bijusi “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādņu 2005. – 2014.gadam” un valsts programmas “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009.gads” apstiprināšana Ministru kabinetā. “Pilsoniskā sabiedrība veicina demokrātiju, vairo un mobilizē sociālo kapitālu, veicinot iedzīvotāju savstarpēju sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, tā palīdz risināt iedzīvotāju problēmas. Man ir patiess prieks, ka valdība ir apstiprinājusi šos dokumentus. Arī turpmāk centīsimies nodrošināt nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai draudzīgu vidi,” norāda A.Latkovskis.
Ministra A.Latkovska pirmo 100 dienu laikā aktualizēts arī darbs sociālās un reģionālās integrācijas jomā – noslēgts līdzdarbības līgums ar Latvijas Jaunatnes padomi, kura ietvaros tiek rīkoti izglītojoši un informējoši semināri pašvaldību pārstāvjiem, sākts darbs pie rokasgrāmatas par integrācijas programmu izstrādi pašvaldībās. Sadarbībā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento” izstrādāts buklets “Neko par mums bez mums!” Latvijas pašvaldībām, to deputātiem un deputātu kandidātiem. Kopā ar “Māmiņu ātrās reaģēšanas vienību” aktualizēts jautājums par sieviešu stāvoklis Latvijā, problēmas un iespējamie risinājumi.
Sekretariāts aktīvi turpina īstenot valsts programmu “Latviešu diasporas atbalsta programma 2004. – 2009.gadam”. Šā gada sākumā izveidota konsultatīvā padome programmas koordinēšanai un īstenošanai sekretariāta vadītājas Kristīnes Vāgneres vadībā. Konsultatīvajā padomē darbojas gan valsts pārvaldes institūciju, gan Latvijas nevalstisko organizāciju darbinieki un ārvalstu latviešu pārstāvji. K.Vāgnere uzsver atbalsta tautiešiem ārzemēs nozīmīgumu: “Šis ir pirmais gads, kad diasporas atbalsta programma reāli darbojas. Man ir patiess prieks, ka mēs domājam par saviem tautiešiem ārzemēs, nešķirojot tos pēc dzīvesvietas rietumos vai austrumos. Pašlaik notiek sekretariāta atbalstītais Baltiešu filmu festivāls Kanādā, un turpmāk plānots vēl daudz pasākumu, lai atbalstītu tautiešus ārzemēs un palīdzētu viņiem saglabāt piederības sajūtu Latvijai.”
2005.gadā darbību sāk Nacionālā programma iecietības veicināšanai Latvijā, kuras īstenošanai šajā gadā paredzēti 30 000 latu. Programmas ietvaros pirmo reizi Latvijā tiks atzīmēta Eiropas nedēļa pret rasismu, sākta plašsaziņas līdzekļu publicēto materiālu analīze “Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijas presē”, plānoti arī informatīvi un izglītojoši semināri par iecietību un tās veicināšanu Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, sociālo dienestu un izglītības iestāžu darbiniekiem.
100 dienās novārtā nav atstāta arī mazākumtautību integrācijas veicināšana – šajā laikā sniegts finansiāls un administratīvs atbalsts dažādām mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām. Nu jau par tradīciju kļuvušo “Tautību nedēļu” ietvaros notikušās “Ukraiņu tautas tradīcijas Latvijā” bija veltītas ukraiņu vēsturei, tradīcijām un valodai Latvijā. Šo kultūras dienu mērķis bija sniegt sabiedrībai daudzpusīgu informāciju par Latvijā dzīvojošo ukraiņu kultūras mantojumu un tradīcijām, veicināt sadarbību ar ukraiņu sabiedriskajām organizācijām un to starpā, kā arī sekmēt starpkultūru dialogu. Ar sekretariāta atbalstu, sadarbojoties līvu savienībai “Līvõd Īt” un starpetniskajai organizācijai “Jaunība. Tradīcijas. Mūžība”, visi interesenti varēja piedalīties gadskārtu svinībās atbilstoši latviešu, lībiešu un krievu tradīcijām.

Gunta Kāle, sekretariāta preses sekretāre