Ekonomikas ministrs, informējot par pirmajās 100 darbības dienās paveikto

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka “Ekonomikas ministrijas paveiktais 100 dienās, kopš strādā Aigara Kalvīša valdība, ir labs pamats veiksmīgam turpmākajam darbam. Šajā laikā paveikts daudz privatizācijas procesa pabeigšanā, ES struktūrfondu reģionālās pieejamības veicināšanā, elektroenerģijas tirgus liberalizācijā, kā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā”.
Kā viens no būtiskākajiem darbiem jāmin skaidri iezīmētais privatizācijas procesa nobeigums – ministrija izstrādājusi un valdībā atbalstījusi likumprojektu “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” jeb privatizācijas pabeigšanas jumta likumu. Likumprojekts kalpos kā ceļvedis privatizācijas procesa un sertifikātu izmantošanas pabeigšanā. Tāpat izstrādāti un valdībā atbalstīti grozījumi septiņos ar privatizācijas procesu saistītajos likumos.
Otra nozīmīgākā aktivitāte saistīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu veiksmīgu apguvi. Šeit ieviesta atklātība Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbā, izskatot uzņēmēju pieteiktos projektus struktūrfondiem. Šobrīd ikviens uzņēmējs, zinot savu identifikācijas numuru, var sekot līdzi, kurā uzskatīšanas stadijā atrodas viņa projekts, kā arī jebkuram interesentam ir iespēja vērot projektu virzību LIAA interneta mājas lapā. Bez tam tiek atdoti otrreizējai izskatīšanai tie LIAA noraidītie projekti, kuri nav pieņemti formālu iemeslu dēļ, nevis pēc būtības, jo, pēc ministrijas vadības domām, Ekonomikas ministrijai ir jāpalīdz uzņēmējiem apgūt ES fondu līdzekļus, nevis jārada papildu šķēršļi.
Lai veicinātu struktūrfondu projektu īstenošanu Latvijas reģionos, ir izstrādāti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, kuri jau tuvākajā laikā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Šeit paredzēts atbalsts Latvijas reģionu uzņēmējiem projektu sagatavošanā; pastiprināta informācijas plūsmas nodrošināšana ārpus Rīgas, it īpaši Latgalē; viena mēneša “saaudzēšanas” periods starp programmas atvēršanas izsludināšanas un pieteikumu pieņemšanas sākšanu; atbalsts industriālo parku attīstībai ārpus Rīgas; diversificēt atbalsta intensitāti, ņemot vērā projekta realizēšanas vietu – reģionos īstenotiem projektiem atbalsta intensitāte augstāka, visaugstākā Latgalē; kā arī, pārdalot līdzekļus, atkal tiks atvērta vispopulārākā, bet šobrīd slēgtā infrastruktūras uzlabošanas programma.
Kā labi paveikts darbs vērtējama arī Valsts enerģētikas krīzes centra vadīšanu no 2005.gada 9. līdz 17.janvārim. Centra uzdevums bija koordinēt elektroenerģijas piegādes atjaunošanu, nodrošinot elektroenerģijas piegādi prioritāri tajās vietās, kurās tā bija visvairāk nepieciešama.
Enerģētikas krīze parādīja, cik ļoti mūsu valsts ir atkarīga no elektroenerģijas piegādes, taču, kā izrādās, valstij nav elektroenerģijas atkarības mazināšanas stratēģijas jeb skatījuma uz to, kā valsts turpmāk nodrošinās enerģētisko neatkarību. Lai izstrādātu valsts enerģētikas neatkarības nodrošināšanas koncepciju, 22.aprīlī notiks konference, kurā tiks apskatīti dažādi enerģētiskās neatkarības nodrošināšanas attīstības varianti, pie kuriem darbu turpinās ekspertu darba grupa, lai varētu piedāvāt valdībai apstiprināšanai skaidru attīstības koncepciju.
Būtisks solis sperts enerģētikas tirgus liberalizācijā – izstrādāts un valdībā jau atbalstīts jauns Elektroenerģijas tirgus likums, ar kuru turpmāk tiks regulēti visi Latvijas elektroenerģijas tirgus jautājumi. Likumā noteikta elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiesiskā regulācija, un tas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai, kas regulē pieeju tirgum.
Izstrādāti un valdībā atbalstīti grozījumi Enerģētikas likumā, kas no līdzšinējā likuma izslēdz elektrības nozares regulējumu, ko turpmāk noteiks jaunais Elektroenerģijas tirgus likums. Grozījumi paredz, ka VAS “Latvenergo” nav privatizējams un visas uzņēmuma akcijas ir valsts īpašums.
Veiktas arī vairākas nozīmīgas aktivitātes uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Izstrādāti nepieciešamie grozījumi Būvniecības likumā, lai veicinātu būvniecības procesa caurskatāmību, tādējādi mazinot korupcijas iespējamību. Sākta būvatļauju reģistra izveide, kur katram sabiedrības loceklim būs pieejama informācija par jebkuras būves celtniecības likumību, atļauju izsniegšanu, kā arī būvuzņēmēju reģistra izveidošana, kas atvieglos birokrātisko procesu uzņēmējam licences saņemšanai.
Ministrija ierosinājusi Finanšu ministrijai pēc iespējas drīzāk pilnībā atcelt stingrās uzskaites preču pavadzīmju “arhaisko” lietošanu, tā mazinot administratīvos šķēršļus uzņēmējiem un pildot valdības deklarācijā noteiktos mērķus uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Aktualizēts jautājums par valsts interešu ievērošanu “Ventspils naftā”. Lai gan valstij ir četri no 11 VN padomes locekļiem, tā nespēj ietekmēt procesus uzņēmumā, kā arī ne EM, ne Privatizācijas aģentūra konfidencialitātes dēļ nevar iegūt informāciju par padomē lemtajiem jautājumiem.
Vienlaikus izstrādāta un valdībā apstiprināta “Ventspils naftas” valsts kapitāldaļu (38,6%) pārdošanas stratēģija, kuras mērķis ir panākt iespējami augstāku cenu par valsts kapitāldaļām. Stratēģija paredz sākt sarunas ar citiem “Ventspils naftas” akcionāriem, lai izveidotu kontrolpaketi, to pārdodot atklātā izsolē.
Lai nākotnē izvairītos no situācijas, ka ostu valdes locekļi paši sev nosaka atalgojumu, piemaksas un kompensācijas, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un valsts sekretāru sanāksmē jau ir uzsaukti grozījumi Ostu likumā. Tie paredz, ka ostu valdes locekļu atalgojumu noteiks Ministru kabinets, ņemot vērā ostu darbību raksturojošos lielumus.

Ieva Zīberga, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos