Latvijas valsts ieņēmumu politikas programma izpelnās atzinību

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksmē Briselē reizē ar sešu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu programmām tika izskatīta un atzinīgi novērtēta atjaunotā Latvijas konverģences programma jeb fiskālās politikas programma, kurā iekļauta informācija par mūsu valsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Šajā programmā ietvertais Latvijas makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu tautsaimniecības izaugsmi – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps vidējā termiņā tiek prognozēts caurmērā 6,5% gadā. Programmā teikts, ka, tāpat kā 2004.gadā, arī šogad ekonomikas attīstību veicinās gaidāmā ES ekonomikas atveseļošanās un Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. IKP pieaugums pērn un šogad tiek prognozēts attiecīgi 8,1% un 6,7% . Programmā arī ietverta prognoze, ka centrālās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā pakāpeniski samazināsies līdz 1,8% no IKP 2007.gadā.
Latvijas nostāju ECOFIN sanāksmē izskatāmajos jautājumos, kas pirms tam tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, pauda finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un citas atbildīgas Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas.

Nepārvērtējot savas iespējas

Pēc Saeimas ES informācijas centra sniegtās informācijas, Eiropas Komisija neoficiāli jau pirms ECOFIN sanāksmes atjaunoto Latvijas konverģences programmu bija novērtējusi pozitīvi, norādot, ka Latvija pelnījusi uzslavu par budžeta deficīta mērķu samazināšanu salīdzinājumā ar 2004.gada maija programmu. Savukārt FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze informējusi, ka mūsu valsts konverģences programma pirms Eiropas finanšu ministru sanāksmes novērtēta kā “visumā atbilstoša” ES stabilitātes un konverģences programmām.
Kopumā Eiropas Komisija Latvijas makroekonomiskās attīstības scenāriju vērtējusi kā piesardzīgu. Šajā sakarā I.Vasaraudze uzsver, ka Latvijai kā mazai valstij savās prognozēs labāk būt pieticīgākai nekā pārvērtēt izaugsmes iespējas.
Līdztekus Latvijas dokumentiem ECOFIN sanāksmes dalībnieki izskatīja arī Kipras, Lietuvas, Slovēnijas, Spānijas, Ungārijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes 2004.gada atjaunotās stabilitātes un konverģences programmas, kā arī Eiropas Komisijas dokumentus, kuros sniegts šo programmu novērtējums, un padomes viedokļu projektus.
Galvenie 2004.gada atjaunotajās stabilitātes un konverģences programmās ietvertie jautājumi saistīti ar makroekonomisko attīstību, monetāro politiku, budžeta izpildi un vidēja termiņa pasākumiem valsts finanšu stabilizēšanai, valsts finanšu kvalitāti un valsts finanšu ilgtspēju.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, vērtējot mūsu valsts atjaunoto konverģences programmu, norāda, ka Latvijas budžeta stratēģija ir pietiekama, lai noturētu valsts parāda attiecību pret IKP ļoti zemā – 14,2% – līmenī. Latvijai 2004.gadā bija viens no zemākajiem valsts parādiem Eiropas Savienībā, un paredzams, ka šis rādītājs programmas īstenošanas gaitā pieaugs tikai nedaudz. Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm Latvijā, pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības vērtējuma, ir arī salīdzinoši labvēlīga situācija, lai spētu nodrošināt budžeta izmaksas, kādas prasīs sabiedrības novecošana.
Kā skaidro FM Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, katra ES dalībvalsts ik gadu gatavo vai nu stabilitātes (eiraszonas valstis), vai konverģences (pārējās valstis) programmu, kurā tiek sniegta informācija par dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku. Atbilstoši ECOFIN apstiprinātajai kārtībai konverģences programma jāiesniedz līdz 1.decembrim. Latvija sakarā ar valdības maiņu un vēlāku valsts budžeta pieņemšanu bija lūgusi pagarināt šo termiņu līdz šā gada 3.janvārim. Starp citu, konverģences programmas pieņemšana ir viens no kritērijiem, lai mūsu valsts varētu pretendēt uz Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Katrai valstij savas problēmas

ECOFIN sanāksmes darba kārtībā bija arī vairāki citi jautājumi, tai skaitā pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana Ungārijai. Konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu, padome jau pagājušā gada jūlijā ieteica Ungārijas amatpersonām vidējā termiņā veikt pasākumus, kas ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – uzlabot situāciju un līdz 2008.gada beigām saskaņā ar plānu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP.
Cita starpā sanāksmē tika izskatīts padomes secinājumu projekts par ES 2006.gada budžeta vadlīnijām. Projektā ierosināts uzsvērt lielo nozīmi, kāda ir 2006.gada budžeta atbilstībai pašreizējai finanšu perspektīvai, kas paredz, ka Eiropas Kopienas izdevumi tiek plānoti finanšu perspektīvas noteikto izdevumu “griestu” ietvaros. Īpaši uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt stabilu finanšu vadību un spēju laikus reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem.
Latvijas delegācija atbalstīja padomes secinājumu projektu par 2006.gada budžeta vadlīnijām, uzsverot, ka ikgadējais budžets ir simboliski saistīts ar jauno finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam, jo 2006.gads var kļūt par nozīmīgu atskaites punktu gadījumā, ja plānotajā termiņā netiktu panākta vienošanās par jauno finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Uzziņai:

ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī. Tajās piedalās visu ES dalībvalstu finanšu ministri. Šajās sanāksmēs tiek pieņemti nozīmīgākie ES lēmumi finanšu jomā, un tā ir iespēja ES dalībvalstīm paust savu nostāju attiecībā uz plānoto ES finanšu politiku.