Ar augstākām prasībām dzeramajam ūdenim

Latvijas ūdenssaimniecības sakārtošanai un attīstībai veltītā vērienīgā projekta kopējās izmaksas ir 67 600 000 eiru Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc pāris gadiem četrpadsmit pilsētu iedzīvotājiem tiks piegādāts labākas kvalitātes dzeramais ūdens, kurā dzelzs, amonija un mangāna koncentrācija būs vairākkārt mazāka nekā līdz šim.

Līgums par dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju rekonstrukciju un būvniecību četrpadsmit Latvijas pilsētās Vides ministrijā parakstīts ar Francijas un Igaunijas konsorciju “Degremont SA – Merko Ehitus”. Darījuma kopējā summa pārsniedz četrpadsmit miljonu eiru (gandrīz desmit miljoni latu).
Dzeramā ūdens atdzelžošanas ietaišu rekonstrukciju un būvniecību veiks Cesvainē, Dagdā, Ķegumā, Lielvārdē, Līvānos, Ogrē, Preiļos, Salaspilī, Alūksnē, Salacgrīvā, Siguldā, Smiltenē, Valkā un Valmierā. Darbi jāpabeidz divu gadu laikā. “Praktiski tas nozīmē, ka dzeramajā ūdenī, ko lieto šo pilsētu iedzīvotāji, vairākkārt samazināsies dzelzs, amonija un mangāna koncentrācija un šo vielu līmenis ūdenī atbildīs Eiropas Savienības normām,” skaidro vides ministra padomnieks Didzis Jonovs.
Atdzelžošanas staciju rekonstrukcija un būvniecība iekļauta Eiropas Komisijas Kohēzijas fonda Finanšu memorandā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”. Ūdenssaimniecības sakārtošanai un attīstībai veltītā vērienīgā projekta kopējās izmaksas ir 67 600 000 eiru. Eiropas Komisijas Kohēzijas fonds piešķīris 66 procentus no minētās summas, pārējie ir valsts un pašvaldību līdzekļi. Pavisam lielajā projektā iesaistītas astoņpadsmit reģiona pašvaldības – bez jau uzskaitītajām vēl arī Cēsu, Priekuļu, Ķekavas un Limbažu.
Minētais līgums par atdzelžošanas ietaisēm četrpadsmit pilsētās ir pirmais no iecerētajiem septiņiem (trīs būvdarbu, trīs pakalpojumu un viens piegāžu līgums). Vides ministrija pārējos paredzējusi parakstīt līdz nākamā gada nogalei. Tā, piemēram, četrpadsmit pašvaldības tiks pie jaunām attīrīšanas un notekūdeņu sistēmām. Vairākās no projektā iesaistītajām astoņpadsmit pašvaldībām pārklājas iepriekšminētie uzlabojumi – atdzelžošanas ietaises un attīrīšanas un notekūdeņu sistēmas, stāsta Vides ministrijas Projektu tehniskās vadības departamenta direktora vietnieks Oskars Kupcis. Savukārt cauruļu tīklus izbūvēs visās astoņpadsmit pašvaldībās.
Iecerēts, ka ar darbiem jātiek galā līdz 2007.gada beigām. Vides ministrija norāda, ka tas ir pirmais Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts Latvijā, kuru īstenos vienlaikus vairākās pilsētās.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv