ATSAUCĒ IETVERT:
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kā strādāja alķīmiķi un zāļu sievas
 “Alķīmiķis” jaunās ekspozīcijas atklāšanā Farmācijas muzejā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
11.martā Farmācijas muzejā Rīgā
atklāta aptieku laboratoriju un tautas dziedniecības vēsturei
veltīta ekspozīcija.
Izstādē interesenti var iepazīties ar 18. un 19.gadsimta aptieku
laboratoriju, kā arī uzzināt par tautas medicīnu.
Jau izsenis nozīmīgākā telpa aptiekā bijusi laboratorija, norāda
izstādes rīkotāji. Tajā izgatavoja ne tikai medikamentus, bet arī
citas preces. Notika arī ķīmiski eksperimenti, jaunu zāļu
meklējumi un dažādi pētījumi. Pirmās ķīmiskā eksperimenta metodes
– destilāciju, sublimāciju, filtrēšanu – izgudroja alķīmiķi. Viņi
izveidoja un pilnveidoja laboratorijas iekārtas, kā arī atklāja
svarīgas vielas. Piemēram, pateicoties alķīmiķiem, tika atklāts
etilspirts. To ieguva no vīna. Arī šodien spirtu latīniski sauc
“spiritus vini”. Latvijā alķīmija ienāca 17.–18.gadsimtā.
Baltijas aptiekas bija slavenas ar savu kultūru, taču tajās
izgatavotās zāles nebija pieejamas latviešu zemniekiem, kas
turpināja ārstēties ar savvaļā vai sakņu dārzā augošajiem
ārstniecības augiem. Zemnieku “slimnīcas” funkcijas savā veidā
pildīja pirts.
Zemnieki rūpīgi vāca un uzglabāja dažādus ārstniecības augus. Kā
uzskata izstādes rīkotāji, savā ziņā tika darīts tas pats, kas
aptiekā. Aptiekāri bieži vien sūdzējās varas iestādēm par zāļu
sievām, kuras aptiekām radīja zināmu konkurenci. Tātad farmācija
atradās ne tikai aptiekāru, bet arī tautas dziednieku
pārziņā.
“LV” informācija