Par briesmām zina, bet negriež tām ceļu

Visaptverošais krājums par ceļu satiksmes, gāzes un elektrības lietošanas drošības, ugunsdrošības, pirmās palīdzības sniegšanas un citiem drošības aspektiem nonāks katrā skolā. Tas izdots, lai rosinātu skolotājus pievērst lielāku uzmanību minētajām tēmām mācību procesā pamatskolā un kalpotu viņiem kā palīgs.

Bērnos jāizkopj izpratne, ka viņiem pašiem jārūpējas par savu veselību un drošību Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tilts starp priekšmetiem

Nepilngadīgie iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, noslīkst, nositas, savainojas vai tiek savainoti visdažādākās situācijās. Tā, piemēram, ugunsnelaimēs bojāgājušo bērnu skaits gadiem ir nemainīgi augsts: aizvadītajā gadā – 11, aizpērn – 14, bet vēl gadu iepriekš – arī 11.
Pēdējos gados celtā trauksme par bērnu traumatismu ir likumsakarīga, jo notiekošo nelaimju cēloņiem beidzot jādod pretspars. Viens no apspriestā risinājuma kompleksa aspektiem – nepieciešamība mācīt drošības jautājumus skolās – īpašā uzmanības lokā nonāca pērn. Speciālistu darba grupu, kuras darbalauks ir drošības jautājumu mācību problēmu šķetināšana, koordinē Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC). Pirmais taustāmais veikums – nule laists klajā metodiskais un informatīvais materiāls pamatskolas klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotajiem “Drošība. Metodiskie ieteikumi pamatskolai”. To ISEC sagatavojis sadarbībā ar dažādām institūcijām.
Drošības jautājumu apgūšanai nav obligāts statuss, taču materiālā apkopoti dažādi ieteikumi un parādīti veidi, kā skolotāji var sniegt zināšanas audzēkņiem un veicināt to apgūšanu pamatskolā audzinātāja stundā un 5. – 9.klasē arī vairākos mācību priekšmetos. Tieši integrētā pieeja, kā uzskata metodiskā materiāla autori, nodrošinās, ka skolēni zināšanas neignorēs praksē. Nule klajā laistajā krājumā apkopoti speciālistu ieteikumi un vispārējā pieeja, kādos priekšmetos un ar kādiem paņēmieniem var sekmēt skolēnu izpratni par drošības jautājumiem un to ievērošanu ikdienā savas un citu drošības un veselības saglabāšanā. ISEC vadītājs Māris Krastiņš par metodiskajiem ieteikumiem saka: “Tie ir kā tilts starp priekšmetiem, atspoguļojot drošības jautājumus kopsakarībās.”
Krājums noderēs arī visām tām institūcijām, kas grib sniegt ieguldījumu bērnu drošības jautājumu risināšanā.

Praksē ignorētās zināšanas

Pērn aizsākās diskusijas par atsevišķu drošības jautājumiem veltītu mācību priekšmetu. Pagaidām netiek plānots izveidot atsevišķu mācību stundu.
“Mūsu centra pozīcija, par kuru esam vienojušies arī Ceļu satiksmes drošības padomē, ir tāda, ka jāveido un jāattīsta apmācību sistēma, nevis jārada viens atsevišķs priekšmets,” skaidro ISEC vadītājs. “It kā šķiet, ka atsevišķs priekšmets ir ļoti vienkāršs un efektīvs risinājums. Taču jāņem vērā, ka jau šobrīd bērni pārsvarā zina, ko nedrīkst darīt. Jautājums, vai viņi to ievēro un kā rīkojas praksē.” Piemēram, bērns zina, ka nedrīkst iet pāri ielai pie sarkanās gaismas. Ceturtajā klasē drošības mācībā viņam to vēlreiz izskaidros. Vai tieši tas varētu kļūt par garantu, ka bērns to ievēros, īpaši ja viņa vecāki atvases klātbūtnē droši šķērso ielu pie sarkanās gaismas? ISEC skatījumā, sekmēt skolēnu izpratni par pareizu rīcību var, izmantojot apmācības sistēmas pieeju un cikliski atgriežoties pie katra konkrētā drošības aspekta.
“Ar vienu stundu nedēļā, kur mācīs, ko nedrīkst darīt, diez vai būs līdzēts. Ar dažādiem apdraudējumiem bērnam ir saskare ik uz soļa. Mūsu pozīcija ir tāda, ka arī drošības jautājumiem jāvijas cauri ikdienai konkrētos mācību priekšmetos,” skaidro M.Krastiņš.
Vēl viens no ISEC vadītāja minētajiem argumentiem – nepieciešams tūlītējs risinājums. Atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanai ir vairāki tādi priekšnosacījumi kā laiks, mācību grāmatu un metodikas izstrādāšana, skolotāju sagatavošana, skolēnu slodzes palielināšana un finansējums. “Varam cīnīties, lai būtu atsevišķs priekšmets, un pēc gadiem četriem pieciem to ieviest. Taču ko darīsim visus šos gadus?” retoriski vaicā ISEC vadītājs, vēlreiz atkārtodams, ka pēc pašreizējiem nosacījumiem efektīvākais ceļš ir veidot apmācības sistēmu. ISEC skatījumā, ja drošības jautājumi tiktu mācīti dažādos priekšmetos, būtu nodrošināta to pilnīgāka apguve. Tai, tāpat kā vides izglītībai, “dabiski jāiekļaujas” esošajos mācību priekšmetos. Piemēram, ķīmijas vai fizikas stundās var apgūt elementāras zināšanas par drošību, kas lieti noder ikdienā.
“Izmantojot esošās iespējas, var iegūt pietiekami labu rezultātu,” domā M.Krastiņš.
Lai bērniem un pusaudžiem nostiprinātu zināšanas un izpratni, ka ikdienā nevajag rīkoties pretrunā ar tām, iecerēts drošības nedēļas rīkot arī septembra un maija pirmajā nedēļā. Šogad pirms mācību gada nobeiguma drošības nedēļai dots nosaukums “Es. Vasara. Drošība”, lai jaunajai paaudzei atraktīvi atgādinātu par dažādiem drošības aspektiem.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv