Par graudu kopražu

Zemkopības ministrs Atis Slakteris 30.augustā informēja žurnālistus par Ministru kabinetā akceptēto Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programmu. Tā izstrādāta saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7.panta prasībām un valdības deklarācijas izvirzītajām prioritātēm.

Lauksaimniecības attīstības 2001. gada programmā noteikti galvenie nozares attīstības uzdevumi nākamajam gadam, kā arī pamatuzdevumi turpmākajiem trijiem gadiem. Programma izstrādāta, ņemot vērā Lauksaimniecības likumā noteiktās prasības. Savukārt zemnieki, plānojot saimniecību attīstību, varēs vērtēt, kāds valsts atbalsts paredzēts konkrētai nozarei.

Dokumenta pirmajā nodaļā aprakstīti horizontālie pasākumi. Tie attiecas uz visu lauksaimniecību kopumā. Piemēram, tā ir izglītība, kooperācija, kvalitāte, kā arī kopējais finansu nodrošinājums lauksaimniecības pasākumiem. Paredzēts, ka nākamajā gadā lauksaimniecībai tiks atvēlētas līdz šim lielākās nacionālās subsīdijas. Lauksaimniecības attīstības programmā aplūkotas lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstības tendences. Zemkopības ministrija, izstrādājot programmu, ne tikai noteikusi lauksaimniecības prioritārās nozares, bet arī katrai no tām sastādījusi pasākumu plānu, kā realizēt nepieciešamo. Prioritāro nozaru griezumā dots kopējais pasākumu finansējums, kas atspoguļo nozares attīstībai nepieciešamo līdzekļu kopsummu laikā no 2001. līdz 2003.gadam. Jāatzīmē, ka programmā minētais finansējums ir aprēķināts 2000. gada augusta sākumā, tāpēc precīzi finansu rādītāji būs zināmi tad, kad tiks apstiprināts 2001.gada valsts budžets. Būtiski, ka Lauksaimniecības attīstības 2001.gada programmā ietvertas arī tās nozares, kuras nav definētas kā prioritārās. Šīm nozarēm gan noteikti attīstības pasākumi, taču nav norādīts iespējamais finansējums. Šo nozaru subsīdiju programmas vēl tiks precizētas. Svarīgi, ka dokumenta izstrādē piedalījās arī lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padome. Tās priekšlikumi un vēlmes tika iekļautas programmā.

Kā īpaši svarīgu notikumu A.Slakteris atzīmēja Ministru kabineta Komitejas sēdē akceptētos noteikumus "Par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanas kārtību". Jau tuvākajā laikā šie noteikumi tiks iesniegti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā. Diskusija par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanu ilgst jau aptuveni divus gadus.

A.Slakteris uzsvēra, ka izstrādātie noteikumi ļaus sakārtot pārtikas ražošanu. Tiem, kas nodarbojas ar legālu uzņēmējdarbību, būs godīgāka konkurence. Savukārt patērētāji būs droši par pārtikas izcelsmi, tās kvalitāti. Turklāt noteikumi paredz izveidot īpašu pārtikas uzņēmumu reģistru. Iespējams, ka tas darbosies jau nākamajā gadā. Pašlaik strādājošos pārtikas uzņēmumus tajā varēs reģistrēt līdz 2002.gada beigām.

Būtiski, ka visiem uzņēmumiem tiks izvirzītas vienādas prasības par sanitāri higiēnisko normu ievērošanu, kā arī par produkcijas kvalitāti un drošiem kritērijiem. Gadījumā, ja uzņēmums neievēros noteikumus, to izslēgs no vienotā reģistra. Uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanu veiks akreditētas un Ministru kabinetā pilnvarotas inspicēšanas un sertificēšanas institūcijas, kā arī Valsts veterinārais dienests, Sanitārā inspekcija u.c.

A.Slakteris informēja, ka akciju sabiedrība "Jelgavas cukurfabrika" norēķinājusies ar zemniekiem par 1999.gadā piegādātajām cukurbietēm. Arī akciju sabiedrība "Liepājas cukurfabrika" cer līdz septembra vidum samaksāt zemniekiem parādus. A.Slakteris uzsvēra, ka tādējādi valsts noteiktie intervences pasākumi cukura tirgū jau devuši pozitīvu rezultātu. Tas arī bija galvenais mērķis — samaksāt zemniekiem aizvadītā gada parādus, kā arī sagatavot pārstrādes uzņēmumus jaunajai darba sezonai.

Zemkopības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai koncepciju par akcīzes nodokli cukuram.

— Domāju, ka tas būs pēdējais loģiskais pasākums, kas sakārtos cukura tirgu, — sacīja A.Slakteris.

— Izstrādātā dokumenta mērķis ir palielināt konditorejas un saldumu izstrādājumu konkurētspēju gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī palielināt pašražotā cukura patēriņu, cukurbiešu un cukura ražošanas apjomus. Projekts paredz noteikt akcīzes nodokli vietējam baltajam cukuram, kā arī importētajiem saldumiem. Plānots, ka akcīzes nodokli varētu ieviest 2001.gadā. Tā likme paredzēta 0,03 lati par cukura kilogramu. Ar nodokli, iespējams, apliks visu Latvijā saražoto A kvotas un importēto cukuru, kā arī tos produktus, kuru sastāvā cukurs pārsniedz 45 procentus. No akcīzes nodokļa ieņēmumiem tiks izmaksāta kompensācija par cukuru, kas iepirkts pārstrādei. Koncepcijas autori paredz, ka tādējādi pašražotie saldumi būs konkurētspējīgāki tieši vietējā tirgū. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem, iepērkot cukuru, būs nepieciešams mazāk apgrozāmo līdzekļu. Ir prognozes, ka palielināsies pašražoto saldumu pārdošanas apjomi gan iekšējā tirgū, gan Baltijas valstu tirgū.

A.Slakteris informēja, ka šogad gan graudaugu, gan kartupeļu ražas ir labas. Tiek lēsts, ka graudaugu kopraža būs par aptuveni 60 tūkstošiem tonnu lielāka nekā pērn. Valstī kopumā paredzēts novākt 847 900 tonnas graudaugu. Par spīti stiprajām vasaras lietavām arī ražības rādītāji gan ziemājiem, gan vasarājiem ir augstāki nekā aizvadītajā gadā.

Arī kartupeļi šogad auguši samērā labi. Specializētajās saimniecībās vidējā ražība ir 25–30 tonnas no hektāra, bet augstākās ražas sasniedz pat 40–45 tonnas no hektāra. Cukurbiešu vākšana vēl nav sākusies, taču līdzšinējie klimatiskie apstākļi veicinājuši biešu masas pieaugumu. Mērījumi liecina, ka vidējā biešu masa ir augstāka nekā 1999.gadā. Tomēr ražas novākšanas gaitu un cukura saturu saknēs noteiks laika apstākļi septembra beigās un oktobrī.

Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka šogad, iespējams, pietrūks atbilstošas kvalitātes pārtikas rudzu. Līdz 28.augustam bija iepirktas vai pārstrādātas un glabāšanai pieņemtas 13 155 tonnas rudzu. No tām tikai 5311 tonnas ir pārtikas kvalitātes rudzi. Nepieciešamais gada patēriņš ir 40 000 tonnu pārtikas rudzu. Zemkopības ministrs pauda pārliecību, ka zemniekiem nebūs nekādu problēmu pārdot izaudzēto produkciju.

— Pašlaik zemniekiem uzņēmumi sola samaksāt par piegādātajiem graudiem mēneša laikā, dažas firmas — pat 10 dienu laikā, — sacīja A.Slakteris.

— Neatceros, ka agrāk tā būtu bijis. Domāju, ka labības tirgus intervences noteikumi darbojas efektīvi. Valsts labības intervence nav pārvērtusies par valsts iepirkumu, kā to apgalvo daži skeptiski noskaņoti lauksaimnieki. Labības tirgus ir aktīvs.

Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pavasarī varētu pietrūkt lopbarības graudu. A.Slakteris sacīja, ka šobrīd ir pāragri runāt par iespējamo lopbarības graudu importu.

— Ja mēs jau šodien atļautu ievest graudus, tad zemnieki nesaņemtu samaksu mēneša laikā. Tagad ir svarīgi noturēt stabilu graudu tirgu, — uzsvēra A.Slakteris.

— Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai graudaudzētāji saņem pienācīgu samaksu par graudiem, bet lopkopības produkcijas ražotāji — nemaksā pārāk dārgi par lopbarību. Ja būs jāpieņem lēmums ievest graudus, to pieņemsim laikus, bet ne par agru. Katrā ziņā — drīzumā šāda rīcība nav gaidāma.

Zemkopības ministrija ir īstenojusi visus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu Eiropas Savienības strukturālā fonda "Sapard" līdzekļus. Zemkopības ministrs izteica cerību, ka decembra beigās varētu tikt noslēgts finansiālais līgums starp ES un Latviju. Reāli līdzekļi lauksaimniekiem no šī fonda būs pieejami, visticamāk, nākamajā gadā. Paredzēts, ka 13.septembrī Briselē Eiropas Komisija atkārtoti vērtēs Latvijas Lauku attīstības plānu.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"