1990.gada 27.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Vārds debatēs deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Man gribas sākt ar mazu atkāpi pēc sātīgajām pusdienām. Varu vienīgi izteikt nožēlu, ka mūsu ekonomikas ministrs uz sātīgajām pusdienām gan aizgāja ātrāk, bet nav vēl atgriezies šeit zālē un tādējādi mūsu deputātu domas nedzirdēs.

Bet sākumā es vēl gribētu pakāpties atpakaļ un atgādināt jums to situāciju, kāda bija laikā, kad mēs vēl nebijām tautas deputāti. Mēs visi braucām toreiz uz Rīgu, uz ekonomiskajām mācībām, kur mums pašreizējie Ekonomikas ministrijas vadītāji mēģināja apskaidrot, kā veidot Latvijas ekonomiku pēc tam, ja mēs kā deputāti iegūsim mandātus savos vēlēšanu apgabalos. Šos mandātus mēs ieguvām, bet Ekonomikas ministrijas tagadējo vadītāju mācības diemžēl lietā likt mēs varam ļoti maz.

Man jums jāatgādina, ka lauksaimniecības nodokli ministrijas izstrādātajā variantā mēs noraidījām, ienākuma nodokli daļā, kas raksturo atskatījumus, mēs principiāli pārstrādājām, peļņas nodokli noraidījām pilnībā, un no tā nekas vairs nav palicis pāri.

Man gribas uzdot jautājumu šim milzīgajam institūtam (diemžēl nav paša ministra un man ir jārunā tikai jums, no kuriem droši vien daudzi mani atbalstīs): kā tas nāk, ka mēs paši esam nonākuši tādā situācijā, ka sākam strādāt Ekonomikas ministrijas vietā. Mēs paši esam spiesti izstrādāt likumus ne vienmēr ar to ekonomisko pamatojumu, ko vajadzētu mums tomēr saņemt no ministrijas. Mums trūkst aprēķinu, mums trūkst piemēru, mums trūkst funkcionālo sakarību, kā ražotājam atrast optimālo savu nodokļu sabalansētību, lai attīstītu savu uzņēmumu; mums trūkst kopējā modeļa, par kuru mēs te jau daudzas reizes apelējām pie Ekonomikas ministrijas sirdsapziņas. Bet šī kopējā modeļa tomēr nav un nav, un kopējo nodokļu sakarību mēs nevaram redzēt.

Godīgi sakot, es gribu izteikt kā tautas deputāts burtiski protestu par pašreizējo Ekonomikas ministrijas darbu un gribu jums pateikt, ka jau mēnesi atpakaļ es ierosināju Augstākās padomes Prezidijā izskatīt Ekonomikas ministrijas darbību tieši nodokļu likumdošanas sagatavošanas jomā. Tas arī Prezidijā tika apstiprināts. Es nezinu, kāpēc par to šeit deputātiem nav informācijas, bet es domāju, ka mums visiem šis darbs no Ekonomikas ministrijas ir jāprasa. Ja mēs kā deputāti pārņemam pilnīgi ekonomikas nodokļu likumdošanas izstrādi un sagatavošanu, tad man nav skaidrs, kāpēc eksistē šī ministrija. Un, ja šī ministrija eksistē, tad mēs esam tiesīgi no viņiem prasīt kaut kādus ar skaitļiem pamatotus aprēķinus, nevis tukšus saukļus un skaitļu piesaukšanu, no kuriem mēs nevaram kā tautsaimnieki izdarīt nekādus secinājumus.

Pēc šīs emocionālās daļas es gribu pāriet konkrēti pie mums piedāvātā likumprojekta 4.panta 4.punkta, kas regulēs nodokļu sadali. Katrā ziņā es kā nekaunību novērtēju aicinājumu ar peļņas nodokli par 10 procentiem aplikt arī lauksaimniekus, sevišķi, ja mēs atsaucamies uz to, ka lauksaimniekiem tagad vēl it kā esot paaugstinātas iepirkuma cenas. Vai tad jūs tiešām neredzat, kā pieaug pārējās cenas visiem tiem resursiem, no kā lauksaimnieki dzīvo un no kā lauksaimnieki sāk veidot savu produkciju? Man principā trūkst pat reāla pamatojuma šāda priekšlikuma noraidīšanai, bet es domāju, ka, ja mēs, laucinieki, esam vēlēti no lauku apvidiem, mums šis priekšlikums par aplikšanu ar 10 procentu peļņas nodokli ir vienkārši jānoraida kā absolūti destruktīva pieeja tālākai lauku attīstībai.

Kas attiecas uz 4.panta 4.punktu, tad šajā likumdošanā nav ievērots tas, ka ar peļņas nodokli tiek aplikta arī visa laukos esošā rūpnieciskā palīgražošana, pārstrādājošā palīgražošana un tās operācijas, kas tiek veiktas ar tirdzniecības starpniecību. Mana paša saimniecība– “Skaņaiskalns”– 1 miljonu 200 tūkstošus pagājušajā gadā ieguva tikai no palīgražošanas. Mēs devām saimniecībai 1 miljonu peļņas. No pamatlauksaimnieciskās ražošanas ieguvām 200 tūkstošus. Pēc nodokļu likumdošanas iznāk, ka no šīs pāri par miljonu lielās peļņas vietējais pagasta budžets (tātad tas cilvēks, kas reāli turēs varu, ja mēs nodosim varu pašpārvaldei) nesaņems ne kapeiku.

Bez tam es domāju, ka peļņas nodoklis ir jāuzliek ne tikai, lai izņemtu tur, kur tā peļņa tiek iegūta, bet arī jāiztērē tur, kur tā tiek iegūta. Pretējā gadījumā pagasta vecākie neviens nepieņems nekādus pieteikumus par dažādu rūpnieciska rakstura uzņēmumu izvietojumu sava pagasta teritorijā un absolūti nesekmēs šos rūpnieciskos uzņēmumus iegūt peļņu, jo pagasts no tās nesaņems nevienu kapeiku. Visi rūpnieciskie uzņēmumi, kas līdz šim būs bāzējušies centra pilsētās, vēl jo vairāk Rīgā, tā arī turpinās bāzēties. Uz tām lauku infrastruktūrām, kas mums būtu jābalsta no pagastu budžetiem, šie ieņēmumi, kas dos peļņu, balstīsies, bet nedos tām absolūti nevienu kapeiku. Es tāpēc ierosinu šo 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “70 procentus no nodokļu summas ieskaita tās pašvaldības budžetā, kurā atrodas ar nodokli apliekamais objekts, 30 procentus– republikas budžetā tā pārdalei pagasta budžetiem.” Otro teikumu šajā punktā svītrot.

Tiem, kas uztraucas, ka netiks iegūta peļņa centra pilsētās un rajonu centros, man gribas teikt, ka jau tagad šī rūpniecības uzņēmumu koncentrācija rajonu pilsētās un Rīgā ir tik nenormāli liela, ka, ja mēs ar šo peļņas budžetu vēl viņas stimulēsim, tad lauki principā pārvērtīsies par agrāriem augkopības un lopkopības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Tāpat kā līdz šim produkcija nekontrolējami plūdīs ārā no zemnieku rokām uz pilsētām, un mēs savu pienu atdosim mistiskam valsts uzņēmumam– piena kombinātam, kas iegūs peļņu, realizējot pirmās šķiras pienu, lai gan no mums būs iepircis varbūt 40 procentus pirmās šķiras piena. Tātad atkal šī pārstrāde izslīdēs no lauku rokām. Katrā ziņā es šo priekšlikumu atstāšu un aicināšu visus lauksaimniekus par to balsot.

Pašās beigās man gribas vēlreiz atgriezties pie finansu ministra vietnieka Blektes izteiktajām domām par to, ka peļņas daļa virs 40 procentiem apliekama ar nodokli 80 procentu apmērā. Cienījamie kolēģi, es uztaisīju šeit tādu grafiku. Ja mēs jau apstiprināto ienākumu, t.i., mūsu darba algu, apliekam ar nodokli 35 procentu apjomā, tad peļņai mēs nevaram prasīt aplikt lielāku nodokli un diemžēl arī mazāku. Es griežos pie tiem deputātiem, kas atbalstīja domu par 25 procentiem. Diemžēl arī mazāku nevaram, kā ir šī jau apstiprinātā ienākuma nodokļa maksimālā likme. Pretējā gadījumā uzņēmējs noteikti nostabilizēs savā uzņēmumā darba algas izmaksu pret peļņas izmaksu tā, ka maksās tikai vienu šo nodokli un nevis abus.

Kā Ekonomikas ministrija šādu vienkāršu ekonomisku funkcionālu sakarību nav izstrādājusi, es to tik tiešām nevaru saprast, jo man jau kā nākamam potenciālam uzņēmējam interesē, kurā vietā starp šīm abām līknēm būs tā lielākā starpība, vienu vārdu sakot, kurā vietā šīs līknes dos mazāko summu, lai mazāku nodokli maksātu valstij. Nav pamata pārmest, ka tikai negodīgs uzņēmējs centīsies maksāt mazāku ienākumu valstij. Katrs normāli domājošs uzņēmējs, katrs, kas kaut druscītiņ domā par savu biznesu, centīsies samaksāt mazāku nodokli. Katrs taču samaksās. Tikai tāpēc mums ir vajadzīgi ne tikai šādi mistiski skaitļi, kā mēs izmaksāsim nodokli, bet arī kaut kādas nodokļu sakarības līknes, lai varētu nākošo uzņēmējdarbību kārtot.

Es tāpēc gribēju izteikt, ka šajā punktā par šo peļņas nodokļa procentu mums diemžēl ir jāpieņem šie 35 procenti, jo ne 20, ne 45, ne 60 procentus pieņemt vairāk nav jēgas, tāpēc ka mēs ienākuma nodokli esam jau nostabilizējuši šo 30 procentu līmenī. Nav iespējams izveidot šos nodokļus ar augstajiem “griestiem” atrautus. Nav iespējams. Katrs tautsaimnieks to tūlīt apies.

Pašās beigās man gribējās arī teikt, ka komisija ir veikusi to darbu, kas bija jādara Ekonomikas ministrijai, un man ir kauns, ka mums tāda ir un to darbu, kas viņai ir uzdots, nedara.

Diemžēl ir pieļaujama iespēja katrā uzņēmumā veidot tā saukto dubulto grāmatvedību, jo mums nav īsti noformulēti jēdzieni, ar kuriem mēs operējam. Mums tik tiešām ir jāprecizē ļoti smalki, kas tad ir tā lauksaimnieciskā ražošana, kura ar nodokļiem netiks aplikta. Kas tā ir par daļu, kas laukos skaitīsies rūpnieciskā vai pārstrādājošā ražošana un ar nodokli tiks aplikta? Vai, teiksim, ja mēs pienu izseparējam un pārdodam vājpienu un krējumu, vai tas ir jau apliekams ar nodokli, jo tas ir rūpnieciskais galaprodukts, bet varbūt tas ir vēl lauksaimnieciskais galaprodukts un nav apliekams ar nodokli? Uz visiem šiem jautājumiem ir jābūt ļoti precīzai atbildei, jo dubulto grāmatvedību, es domāju, otrreiz pieļaut mēs nevaram.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Mēs tagad šodien ļoti gari jau izskatām vienu no svarīgākajiem nodokļiem. Jāsaka, ka šeit es daļēji piekrītu tiem deputātiem, kas teica, ka šis nodoklis tiek praktiski skatīts par jaunu pirmajā lasījumā, jo, ja jūs atceraties to likumprojektu, kāds tas bija, kad viņu iesniedza ministrija, un kāds tas ir tagad, tad šeit ir ļoti būtiskas atšķirības. Tātad darba grupa ir diezgan būtiski izmainījusi pašu likuma koncepciju. Es mazlietiņ piedalījos darba grupas darbā un tagad gribu pateikt, kādas šeit bija galvenās problēmas, kuras mēģināja atrisināt darba grupa.

Viena no galvenajām problēmām bija, lai šis nodoklis vairāk saskanētu ar tiem principiem, kādi ir ielikti likumprojektā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šeit, kā vairāki deputāti pareizi atzīmēja, ir situācija (sevišķi pašreiz, kad uzņēmējs ir valsts un uzņēmumu praktiski pārvalda pārvaldnieks), ka, cenšoties izvairīties no nodokļu maksāšanas, var notikt dažādas manipulācijas, vai nu izmaksājot peļņu algās, vai, tieši otrādi, šo algu samaksājot no peļņas. Tāpēc tas bija viens no galvenajiem principiem, kur abu nodokļu darba grupas ļoti kontaktējās savā starpā.

Tagad ir panākts tāds princips, ka jebkurš ienākums tiek aplikts ar vienu no nodokļiem– vai nu ar peļņas nodokli, vai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pie kam likmes ir principā saskaņotas. Līdz ar to principā no tādas situācijas, kad tiktu mēģināts apiet vienu nodokli, varam izvairīties ar to, ka vismaz paliek vēl otrs nodoklis. Manuprāt, vairāk vai mazāk īstenot šo principu ir izdevies abos vakar un šodien izskatītajos likumprojektos.

Otrs galvenais moments, par kuru bija runa pirmajā lasījumā, izskatot šo peļņas nodokli, bija princips, ka mums, nosakot peļņu, jāpāriet uz tādu sistēmu, kāda atbilst tirgus ekonomikas apstākļiem, nevis apstākļiem, kad visu noteica plāns. Godīgi sakot, peļņa tad bija ne gluži tas, kas ir peļņa vispārpieņemtā uzņēmējdarbības praksē. Tieši likumprojekts ir ļoti būtiski izmainīts, nosakot principu, ka peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, tātad praktiski nonākot pie tās koncepcijas, kāda ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur principā, kā jūs zināt, tiek ieturēts nevis peļņas nodoklis, bet ieņēmuma nodoklis no uzņēmumiem vai juridiskām personām. Manuprāt, principiāli šis jautājums likumā ir atrisināts. Cita runa ir, pavisam cita, kā tas tiks atrisināts reālajā dzīvē. Šeit jāsaka, ka nepieciešami diezgan būtiski grozījumi grāmatvedībā. Šī problēma, manuprāt, iet cauri visiem nodokļiem. Sevišķi tas būs jūtams situācijā ar apgrozījuma nodokli, ja mēs gribam pāriet uz jaunradītās vērtības nodokli. Pašreizējā grāmatvedība būs viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ieviešot jauno nodokļu sistēmu.

Tālāk es mazlietiņ gribu runāt par to daļu, par ko šeit ļoti daudzi deputāti runāja, proti, par atvieglojumiem. Šeit ir divas pieejas. Viena no pieejām ir pēc iespējas plašāk uzskaitīt dažādus atvieglojumu veidus, precīzi nosakot katram noteiktos atvieglojumus, piemēram, invalīdu biedrībām utt. Darba grupa praktiski vadījās pēc cita principa– pēc iespējas mazāk atvieglojumu, pēc iespējas universālāku šo atvieglojumu sistēmu.

Līdz ar to mums ļoti patika deputāta Eniņa priekšlikums par šo mecenātisma principa ieviešanu– uzņēmēju peļņas pārdali par labu sabiedriskajām organizācijām. Tas var tikt ļoti plaši pielietots gan tiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi, gan individuāliem uzņēmumiem, gan tiem uzņēmumiem, kas pieder dažāda veida sabiedriskajām organizācijām, kuras var tādējādi pārskaitīt savai organizācijai peļņu un līdz ar to samazināt peļņas nodokli.

Šeit gan jāsaka, ka mums ir mazlietiņ citādāks aprēķins nekā deputāta Eniņa piedāvātais. Bez tam šeit, manuprāt, nevar piekrist principam, kuru ieteica ekonomikas ministrs, ka šiem atvieglojumiem jābūt mazākiem nekā ziedojumiem. Mūsuprāt, situācijā, kad principā nav nekādas iestrādes, kad līdz šim nav bijis nekādu stimulu ziedot, tas ir nepierasti. Mums ir jādod tāds ieguvums uzņēmumiem, lai tiktu par tik daudz samazināts peļņas nodoklis, ka būtu interese dot šos ziedojumus. Pašreizējie normatīvi, kuri, bez šaubām, ir precizējami, ir ar tādu principu, ka, līdz diviem procentiem dodot ziedojumus dažādiem fondiem vai sabiedriskajām organizācijām, kopējā peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā, nevis samazinās, bet palielinās. Tātad, ja līdz diviem procentiem dod ziedojumus, tad uzņēmuma rīcībā paliek lielāka peļņas daļa, nekā ja nedotu ziedojumus. Tāds pašlaik ir princips,.

Varbūt es piekristu Finansu ministrijai, ka ir par daudz. Pēc šīs normas būtu matemātiski atrodams kaut kāds pieņemamāks variants. Es ceru uz deputāta Endziņa palīdzību. Bet katrā gadījumā es uzskatu, ka šinī periodā, kamēr šis mecenātisms nav iedibināts, mums tas ir noteikti jāieliek likumprojektā, jo vairāk tāpēc, ka mums visiem atvilktnēs vai somās stāv iekšā budžeta likumprojekti, kur mēs redzam, ka kultūras un izglītības pasākumu finansēšanai budžetā pieaugums nav paredzēts. Inflācijas apstākļos tas nozīmē, ka būs samazinājums. Reāls samazinājums. Tāpēc es uzskatu, ka šis princips likumprojektā ir noteikti jāsaglabā.

Tālāk mazliet es gribu teikt par visai neizplatīto teoriju, ka nodokļi mums ir vajadzīgi, lai regulētu ekonomiku. Es domāju, ka šeit ir, bez šaubām, savs grauds patiesības, bet tikai ļoti ierobežots. Tomēr galvenais ekonomikas regulators ir pats tirgus. Jo vairāk mēs mēģinām regulēt ekonomiku ar nodokļu palīdzību, jo mēs atkal graujam tirgus pamatus. Situācijā, kad tirgus tikai sāk veidoties, manuprāt, pārlieka ekonomikas regulēšana tomēr nebūtu pieļaujama. Tāpēc es uzskatu, ka tās normas, kādas ir likumprojektā, proti, atvieglojumi sakarā ar valsts pasūtījumu, kā arī citos likumprojektos par nodokļiem, ir pilnīgi pietiekamas. Vēl kaut kāda papildu vai lielāka regulācija vienkārši nav pieļaujama.

Priekšsēdētājs: Kā pēdējais, kā sešpadsmitais debatēs runās deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Apspriežot šodien piedāvāto nodokļa koncepciju valdības piedāvātajā variantā, jāsaka, ka ir ielikta iekšā arī drusciņ cita konceptuāla pieeja, jo iepriekšējā, kā tas likās Ekonomikas komisijai apspriežot un arī darba grupā, kā arī sekojot presei, vairs nebija šodien pieņemama. Tāpēc uzmanīgi ir jāuzklausa tā kritika, kas vērsta pret šo likumu, jo, no vienas puses, šis likumprojekts ir tomēr rakstīts vēl ar veco pildspalvu, bet ir mēģināts tam šodien iesūknēt iekšā jaunu tinti. Tādēļ loģiski, ka šajā likumprojektā ir zināmas pretrunas, vismaz 2.pantā, kur mēs mēģinām aprakstīt visu, kas ir šī peļņa.

Vēl ir saglabājušies veci paņēmieni. Vismaz valdības pirmajā projektā tādi bija, un arī darba grupas piedāvātais variants nav izvairījies no šī jautājuma. Bet, no otras puses, mēs saprotam, ka mums jāatver durvis jaunajiem principiem, tādēļ varbūt jau no paša sākuma, runājot par nodokļa nosaukumu, pareizi būtu to nosaukt nevis par peļņas nodokli, bet par juridiskās personas ienākuma nodokli. Tādā veidā mēs, kā es uzskatu, novērstu pretrunu ar ienākuma nodokli, ko maksā pilsoņi. Es personiski uzskatu, ka juridiskai personai ir jāmaksā šis nodoklis, bet, ja uzņēmējs nav reģistrējies kā juridiska persona, bet kā fiziska persona, tad uz viņu jāattiecina fiziskās personas ienākuma nodoklis. Līdz ar to šajā jomā, vismaz attiecībā uz tiem jautājumiem, ko mēs vakar apspriedām, ienākuma nodoklī tā nodaļa, kur ir runa par fizisko personu nodokli, summas, kas tiek ieņemtas, kā arī izdotas, lai noteiktu šo ienākumu, ir šeit jākorespondē ar šo 2.pantu, kurā ir noteiktas summas, kas tiek ieņemtas, kas tiek izdotas, lai tādā veidā varētu noteikt apliekamo summu.

Iebildumi, protams, ir saprotami. Šeit ne tikai deputāti Gavrilovs un Dīmanis to izteica. Arī es šeit kuluāros dzirdēju par to, ka mums jāizvēlas, vai mēs veidojam jaunu grāmatvedības uzskaites sistēmu vai arī atstājam veco grāmatvedības uzskaites sistēmu un mēģinām, lai noteiktu šo nodokli, veidot vēl kaut kādu paralēlu uzskaites sistēmu. Es domāju, ka paralēla uzskaites sistēma mums nav pieļaujama. Mums ir jādomā par to, kādā veidā tomēr salikt šīs problēmas kopā. No vienas puses, kad mēs sāksim pieņemt likumu par cenām, gribot negribot mēs būsim spiesti noteikt tādu jēdzienu kā preces pašizmaksa un tā tālāk. Līdz ar to es šeit nevaru piekrist deputātam Bulam, kas ierosināja, ka likumā jābūt tikai vārdam “peļņa”, atstājot dažādām instrukcijām šo noteikšanu. Es esmu tam kategoriski pretī, jo mēs jau redzam no PSRS likuma par kooperatīvu ienākuma nodokli, kā to pēc tam Finansu ministrija savā instrukcijā sagrieza pilnīgi ar kājām gaisā, sarakstot uz apliekamo daļu visvisādus maksājumus, apmēram kādus 8 vai 12, absolūti ignorējot šādu te jēdzienu. Mūsu likumprojekts jau ir tuvāk juridiskas personas ienākuma nodokļa jēdzienam. Līdz ar to mums ir jānosaka juridiskas personas ienākums. Tas būtu par šo nosaukumu un par šiem principiem.

Es domāju, ka šeit šīs problēmas vēl ir jāapspriež, protams, tā, kā šeit deputāts Bojārs ierosināja... Rietumos ir plašas tabulas un biezi folianti, kā deputāts Dīmanis teica. Es domāju: ja mēs sāksim veidot šo likumu, tad varbūt pēc gadiem diviem vai trijiem tas apaugs ar visvisādiem konkrētiem pantiem, kur būs atvieglojumi konkrētām ražotnēm, nozarēm, ražojumu veidiem un tā tālāk. Es nekā briesmīga šeit nesaskatu, ka mēs būsim spiesti pie tā atgriezties katru gadu. Es domāju, ka tas ir normāli.

Bet es gribētu šeit runāt par šiem 35 vai 25 procentiem un padomāt, kā tagad mums jāapskata šis jautājums no tā viedokļa, kam uzņēmums pieder. Uzņēmējs, kam pieder uzņēmums, ir samaksājis nodokli un izveidojis nepieciešamos fondus, bet dividendes paņem sev. Tā notiek šobrīd valsts uzņēmumā. No vienas puses, mēs redzam tendenci, ka darba kolektīvs cenšas paņemt sev īpašnieku tiesības. Bet šobrīd tas nebūt tā nav. Īpašnieks šiem uzņēmumiem ir valsts. Tātad es, aicinot jūs balsot par 25 procentu nodokli peļņai, tomēr aicinu padomāt, ka likumā par valsts uzņēmumu vai arī savādāk mums ir jāatrunā, ka valstij kā īpašniekam ir tiesības ar savu peļņas daļu darīt to, ko viņa vēlas. Ja valsts uzskata, ka tai ir ar darba kolektīviem jādalās šajā te pārpalikušajā peļņas daļā pēc tam, kad ir samaksāts nodoklis, izveidots rezerves, riska un ražošanas attīstības fonds, tad viņa to dara. Bet es domāju, ka likumā par valsts uzņēmumu būtu jābūt paredzētam un statūtos ir jābūt ierakstītam, kādā veidā šī brīvā peļņas daļa tiek no uzņēmuma izņemta. Es uzskatu, ka īpašnieks, un valsts šeit ir īpašnieks, tomēr var rīkoties ar savām dividendēm, ar savu peļņu. Ja valsts uzskata, ka ir jādzēš kaut kādi inflācijas procenti, kas cenu politikai līdzi netiks, tad viņa var dalīties ar darba kolektīvu šajā peļņas daļā. Bet gan pret pamatfondiem, gan pret darba resursiem vai pret rentabilitāti, pret šiem trijiem rādītājiem visiem kopā vai atsevišķi, ir jābūt kaut kādai konstrukcijai, kādā veidā valsts kā īpašnieks izņems nopelnītās dividendes. Ja valsts regulēs izstrādājumu cenas un nebūs pietiekoša peļņa, tad valsts attiecīgi neiegūs šīs dividendes un attiecīgi neiegūs ienākuma vai peļņas nodokli.

Vēl dažas piezīmes par atsevišķiem momentiem. Par atvieglojumiem ārvalstu uzņēmumiem. Es domāju, ka tas atvieglojums, kas mums ir ierakstīts, nav slikts, taču, gribot vai negribot un atzīstot vai neatzīstot, mēs esam saistīti zināmā mērā ar aizgājušo laiku PSRS, mums tomēr jārēķinās, ka PSRS likumi ārzemju firmām, lai šeit notiktu investīcijas ārvalstu valūtā, ir devuši zināmus atvieglojumus. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir šos atvieglojumus šobrīd pārņemt uz mūsu likumdošanu. Tomēr, protams, jāatraksta minimālais pamatfonda procents. Ir no svara, vai tas ir bijis izdots reāli konvertējamā valūtā, vai par šo valūtu ir iegādāti reāli ražošanas līdzekļi un ievesti šeit. To mēs visu varam atrakstīt, lai nebūtu tā, ka ārvalstu daļa tiek kaut kādā veidā tikai fiktīvi noteikta kaut kādu nemantisku ieguldījumu veidā, bet šādam atvieglojumam ir jābūt, jo daudzas ārzemju firmas ir nākušas šeit, cerot uz šo nodokļa atvieglojumu, ko PSRS vadība viņām kādreiz līdz 4.maijam solīja. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam sagraut šo konstrukciju un pārtraukt šo investīciju plūsmu. Es aicinātu pastudēt, kādus atvieglojumus dod Krievijas Federācija un PSRS šobrīd ārvalstu kapitālam. Iebilstu šeit Bojāra uzskatam, ka pārvērtīsimies par ārvalstu placdarmu. Es domāju, ka tas mums šobrīd ir vajadzīgs. Bet tas ir regulējams ar likumu par ārvalstu investīciju, un to regulēsim gan mēs, gan valdība. Tā ka šeit nekādu traģēdiju nesaskatu.

2.panta 3.punkts ir par izdevumiem. Ar likumu noteiktas normas atsevišķiem izdevumu veidiem, izdevumos ieskaita summu šo normu robežās. Es domāju, ka šī ir ļoti bīstama piezīme, kas sakarā ar mūsu novecojušo likumdošanu, kur ir dažādas normas utt., var pārvērst visu šo uzņēmējdarbību par fikciju. Kurš uzņēmējs maksās šos visus izdevumus, ja šodien viesnīca maksā 30 rbļ., un viņam cilvēks jāsūta komandējumā? Labi, es saprotu, ka mēs varam runāt par skaidrās naudas izmaksām, kurām valsts noteiks normu 3,50 dienā, kaut arī tas ir nepareizi, bet, ja ir kvīts, tad tas maksājums ir izdarīts un šaubu nevar būt. Tādēļ šeit vajadzētu šo jautājumu atrisināt.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs esam noslēguši debates par pieņemamo likumprojektu, kaut gan jāatzīmē, ka ļoti daudzu deputātu runās izskanēja ļoti konstruktīvi priekšlikumi. Domāju, ka deputāts Einars Repše ir tos visus apkopojis. Lūgsim viņu kā ziņotāju tribīnē, lai varētu pieņemt šo likumprojektu pa pantiem. Deputātus lūdzu koncentrēties darbam.

E.Repše: Godātie kolēģi! Acīmredzot man būtu jāsāk ar to, ka jāizsaka darba grupas vārdā viedoklis par ļoti daudziem šeit izskanējušiem priekšlikumiem, pirms mēs ķeramies pie konkrētas balsošanas.

Deputāts Ozols debašu sākumā teica, ka, piemēram, Ļeņingradā esoša Latvijas Republikas uzņēmuma filiāle nedos mums nekādu peļņu un arī otrādi, ja Ļeņingradā reģistrēts uzņēmums faktiski strādās šeit Latvijas Republikas teritorijā, tādā gadījumā arī nebūs nodoklis. Jā, šī problēma noteikti ir jāatrisina. Mēs bijām jau pārliecināti, ka attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu filiālēm tas ir izdarīts, jo šīm filiālēm noteikti būs jāreģistrējas. Cits stāvoklis ir ar Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm ārzemēs. Tas patiešām vēl nav atrisināts, un tas būtu pie 1.panta jāiestrādā uz trešo lasījumu. Katrā ziņā tur nekādu iebildumu nav.

Tālāk par sociālo sfēru. Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību un no budžeta finansējamās darbības. Ir ļoti grūti nodalīt tādā gadījumā jebkuru darbību. Mēs vadījāmies no viedokļa, ka, ja reiz mums ir uzņēmums, kas ir reģistrēts kā uzņēmums, tādā gadījumā viņam ir peļņa, un, ja viņam ir šī peļņa, tādā gadījumā viņu apliek ar nodokli, izņemot gadījumus, kad šiem nodokļiem ir paredzēti kādi atvieglojumi.

Deputāts Ozols arī minēja par videotēkām, videocentru un tamlīdzīgām lietām blakus kazino un spēļu automātiem. Bet šeit arī, pirmām kārtām, tādā gadījumā jālūdz konkrēts formulējums un par to jādiskutē. Otrām kārtām, azarta spēles tomēr nav gluži tas pats, kas viens normāls kino. Tas, ka šobrīd video rādītāji pelna lielu naudu, ir divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām– konkurences trūkums, otrām kārtām– viņi nemaksā neko par autortiesību pārkāpšanu vai izmantošanu. Šis jautājums būtu risināms. Ja būs kāds praktisks priekšlikums, protams, mums par to ir jāspriež un jābalso.

Tālāk. Finansu ministra vietnieka Blektes kunga runā tika minēts punkts, kas bija arī kādreizējā valdības redakcijā: ja gadījumā rentabilitāte ir virs noteiktā procenta, arī nodokļu likme aug. Gan Ekonomikas ministrija, gan arī darba grupa šo priekšlikumu noraida. Viņi uzskata, ka gadījumā, ja kāda noteikta uzņēmējdarbības nozare ir augsti rentabla, tad tā pati stimulē, lai vairāk konkurējošu uzņēmēju ķeras pie šīs rentablās darbības. Rezultātā konkurences dēļ kritīs gan cenas, gan arī šī rentabilitāte. Katrā ziņā mums nebija pieņemams tāds princips: ja kāds ir atradis paņēmienu, kā nopelnīt daudz naudas, proti, ja viņš ir izdomājis cilvēkiem tiešām vajadzīgu ražotni un spēj to operatīvi ekspluatēt, tādā gadījumā viņa papildu peļņa nebūtu izņemama. Iznāk mums gandrīz soda veidā, bet vajag tieši otrādi– lai cilvēkam, kurš ir pratis atrast vienu cilvēkiem vajadzīgu ražošanas nozari, ir šī nauda un lai viņš varētu organizēt varbūt vēl kādā citā augsti rentablā nozarē uzņēmējdarbību. Vienīgā problēma, un šeit ir jāpiekrīt, kas nav atrisināta un kas nebija iestrādāta arī sākotnēji valdības iesniegtajā projektā, ir monopola problēma. Vajadzīgs acīmredzot speciāls pretmonopola likums, jo monopolcenu darbībā šis rentabilitātes jautājums tik tiešām pastāv.

Par valūtas uzņēmumiem. Par Blektes kunga ierosinātajiem 25 procentiem. Mēs faktiski piekrītam arī Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka jautājums par valūtas procentu, par ārvalstu uzņēmumu Latvijā būtu vēl izrunājams un atstājams galīgi neizlemts līdz trešajam lasījumam.

Par lauksaimniecības produkciju jau šeit izskanēja viedokļi. Tur vairāk nebūtu ko piemetināt.

Par darba algas iesaldēšanu uz 400 rubļiem– tas ir analogs patēriņfonda nodoklim jeb kādam citam paņēmienam mākslīgi regulēt izmaksas darba algās. Ja valsts grib saviem uzņēmumiem regulēt šo izmaksu darba algās un ierobežot ar 400 rubļiem uz cilvēku, to valsts vienmēr var darīt, bet to, ka vajadzētu privātuzņēmējam diktēt, cik viņš ir tiesīgs samaksāt saviem strādniekiem, pret to mēs arī iebilstam.

Deputāta Gavrilova runā izskanēja iebildumi, ka mums šeit ir galīgi izmainīta grāmatvedības struktūra un koncepcija. Es gribu vēlreiz aizrādīt, ka ar tādiem grāmatvedības terminiem kā pašizmaksa un bilances peļņa, mēs šajā likumā nekādā ziņā nekonfliktējam un arī necenšamies tos mainīt. Neatbilst arī patiesībai tie apgalvojumi, ka noteiktās izmaksas, kuras mēs atskaitām no nodokļu maksāšanas, piemēram, par citiem samaksātiem nodokļiem, automātiski ieiet pašizmaksā. Tas tā nav. Mēs par pašizmaksu šajā likumā vispār nerunājam,

Pilnīgi jāpiekrīt tiem kolēģiem, kuri apgalvoja, ka tradicionālajā grāmatvedības struktūrā ir ieņēmumi un divu veidu izmaksas, tas ir, pašizmaksā ietveramie izdevumi un pārējie izdevumi. Mēs nebūt negribam par to strīdēties. Varbūt uz trešo lasījumu mēs arī sagrupēsim šeit 2.pantā fiksētās normas citā kārtībā, lai nerastos tāds maldīgs priekšstats, ka mēs šeit kaut ko liekam iekšā pašizmaksā. Tomēr pēc būtības likumprojekta 2.pantā mums vajag uzskaitīt tās izmaksas, kas nāk klāt tajā summā, ko mēs apliksim ar nodokli, un tās izmaksas, kas nāk no šīs summas. Mēs viņu nosaucām– “ar nodokli apliekamā peļņa”. Šīs summas, kas tiek izskaitītas ārā, varētu nosaukt arī citādi. Piemēram, jautājums par to, vai pārējie valstī samaksātie nodokļi ir vai nav apliekami ar peļņas nodokli. Tas patiešām ir vienkārši lemjams jautājums, bet nekādā ziņā nevar piekrist, ka tas tiek ieskaitīts pašizmaksā.

Tālāk. Deputātam Gavrilovam bija iebildumi pie 2.panta 4.punkta, kur ir uzskaitīts, ka pie uzņēmējdarbības izdevumiem nepieskaita izdevumus pamatlīdzekļu iegādei. Šeit iznāca it kā pretruna, ka pie izdevumiem nepieskaita izdevumus. Atkal mēs varējām nosaukt šos virsrakstā minētos uzņēmējdarbības izdevumus ar kādu citu atslēgas vārdu, piemēram, summa “B”. Tas figurē tikai šā likuma ietvaros, un to nosaukumu arī varētu mainīt, tam es piekristu, bet tā būtība ir tāda, ka šeit izdevumus pamatlīdzekļu iegādei izdara no tās peļņas summas, kura tiek aplikta ar nodokli, tas ir, izdevumus banku ilgtermiņa kredītu apmaksai un procentus par tiem, kā arī samaksātās sankcijas un dividendes. Tās arī visas tiek izmaksātas no peļņas pēc nodokļu aprēķināšanas un nodokļu samaksāšanas. Šeit ir tā būtība. Mums acīmredzot vajadzētu tieši izlemt, vai šis punkts papildināms vai sašaurināms par kādu noteiktu daļu.

Jautājums par to, kāpēc ir ieviests šāds ļoti sarežģīts nodokļu aprēķināšanas pamats. Ko nozīmē sarežģīts? Es parādīju dažiem cilvēkiem, kas nestrādā ne ekonomikā, ne arī tieši pie likumiem, kā bija valdības pirmajā variantā ierakstīts, ko skaitīt pie apliekamās peļņas un ko neskaitīt. Saņēmu diezgan vienprātīgu atbildi, ka no turienes viņi to nevar saprast un arī tur tas precīzi nav pateikts. Vēlreiz uzveru, ka tādas frāzes kā “par pamatu tiek ņemta bilances peļņa” likumā vienkārši neder. Tur ir precīzi jāpasaka, kura daļa tiek ņemta un kura netiek ņemta. Tāpēc, manuprāt, šāds precīzs uzskaitījums ir pat vienkāršāks. Jautājums tikai, vai viņš ir pilnīgs.

Āboltiņa kunga iebildumi par spiedienu uz valdību, ka nodokļi it kā esot par lielu un ka šeit 35 procentu nodokļu likme ir tas galējais slieksnis, līdz kuram varētu atkāpties. Jā, šeit ir tas konflikts starp vienkāršu naudas savākšanu budžetā, starp šīm interesēm un, no otras puses, starp uzņēmējdarbības attīstību nākamajā gadā. Bet šeit arī debatēs izskanēja pietiekami daudz iebildumu. Es tikai vēl piebildīšu, piemēram, ja mēs samazinām peļņas nodokļus un arī citus nodokļus, tad iedzīvotājiem paliek vairāk naudas viņu makos un viņi varbūt var atļauties samaksāt vairāk par maksas medicīnas pakalpojumiem, par maksas izglītības pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Tas arī atvieglo mums ceļu uz to, ko mēs īstenībā gribētu iet: uz maksas medicīnu, maksas veselības aizsardzību, izglītību un pārējo.

Par teritoriālām regulēšanas svirām te arī jau izteicās. Es pilnīgi piekrītu deputāta Kodoliņa domām, ka ar regulēšanu ir jābūt ļoti ļoti uzmanīgiem. Viedoklis, ka mēs visiem uzliksim lielus nodokļus, bet pēc tam ar dažādiem regulējošiem atvieglojumiem virzīsim naudas patēriņu un uzņēmējdarbību vēlamās sliedēs, daudz neatšķiras no bijušās plānveida saimniecības, un nez vai visos gadījumos tas atvieglojumu devējs precīzi izdomās, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs un kas ne.

Par valūtu. Ko teica Āboltiņa kungs? Nodoklis tiek maksāts tajā valūtā, kurā veic uzņēmējdarbību. Patlaban šajā periodā varētu pat piekrist. Vienīgi iebildumi ir, kas tā par valsti, kas ņem nodokli ne tajā valūtā, kas ir apgrozībā viņas teritorijā. Bet principā patiešām, kamēr mums ir konvertējams kurss Latvijas valūtai, varbūt, ka šeit patiešām varētu pieņemt.

Deputāta Dīmaņa ierosinājums pārfrāzēt šo 2.panta 2.punkta frāzi par ieņēmumiem no vērtspapīriem un konkrēti par dividendēm no akcijām un pajām ir ļoti labs, tas ir pieņemams un acīmredzot vienkārši jāiestrādā. Tātad... ieņēmumu no vērtspapīriem, izņemot ieņēmumus no akcijām un pajām, ja peļņa, no kuras aprēķinātas dividendes, agrāk aplikta ar peļņas nodokli... Tas ir pilnībā pieņemams.

Tālāk, procenti par naudas glabāšanu kredītiestādē. Ja to mēs neapliekam ar nodokli, tādā gadījumā varbūt nedaudz tiek atvieglota naudas glabāšana kredītiestādēs, bet nevarētu arī teikt, ka tiek stimulēta naudas glabāšana zeķē, jo, zeķē glabājot, nesaņem neko no šiem procentiem. To jau arī te aizrādīja Blektes kungs.

Tālāk par atvieglojumiem. Deputāts Bels par kultūru un tām normām, kas attiecas uz kultūru 5.panta 1.punkta 6.rindkopā. Jā, patiešām, mēs darba grupā nebūt negribējām uzstāties ne pret kultūru, ne izglītību. Mazlietiņ dalītas domas mums bija par sporta objektiem. Mēs domājam, ka sporta objekti iedzīvotāju fiziskajai attīstībai patiešām, ļoti laba lieta, bet tajā pašā laikā tie var būt peļņas gūšanai no dažādu masveidā apmeklētu sacīkšu skatīšanās un profesionālā sporta, tāpēc Dievs vien zina, vai tie ir tik ļoti stimulējami. Bet katrā ziņā mēs uzskatījām, ka visi šie jēdzieni ietilpināmi vārdā “labdarība”. Varbūt, ka te mēs tiešām esam kļūdījušies. Tad mēs labprāt papildinātu šo pantu, jo princips paliek tāds, ka saraksts, pēc kura šie atvieglojumi tiek izdarīti, ir jāapstiprina.

Deputāts Kide ierosināja atgriezties pie mācību ražošanas uzņēmumiem. To mēs faktiski varētu arī pieņemt, bet laikam jau tas arī bija ietverts vienā no apakšpunktiem. To diskutēsim, kad nonāksim līdz konkrētajam punktam.

Deputāts Bojārs izteica pārmetumu, ka esot ļoti slikta likumprojektu numerācija. Tam es pilnīgi piekrītu, bet mēs centāmies starp pirmo un otro lasījumu nemainīt numerāciju un tāpēc mums daži panti iznāca ļoti gari. Protams, ka tad, kad tiks pieņemts teksts, šī numerācija vienkārši tiks pārlikta. Tāds ieteikums agrāk bija izskanējis. Mēs viņu centāmies vienkārši respektēt, tāpēc mums 3.pants palika vispār tukšs, bet otrais par garu un tamlīdzīgi.

Pie 2.panta deputāts Bojārs iesaka izskatīt starpnieku un mākleru pakalpojumus. Būtībā tas ir pareizs ierosinājums, vienīgi mums darba grupā atkal likās, ka pie preču (produkcijas, darba, pakalpojumu) realizācijas ienākumiem ir pieskaitāmi arī tie ieņēmumi par pakalpojumiem, ko sniedz mākleri un starpnieki. Mēs uzskatām, ka tas jau ir ietverts tai tekstā. Ja nē, tad nav grūti papildināt.

Jā, par to, ka nekas nav vērsts uz PSRS uzņēmumiem un armijas uzņēmējdarbību. Tā ir taisnība. Lūdzu rakstiskus formulējumus, pacentīsimies iestrādāt.

Tabulas vairāk jādiferencē. Jā, par tabulu peļņas nodoklī vispār... Tabula, protams, strādās tikai ļoti nelieliem uzņēmumiem ar ļoti nelielu peļņu. Tā strādās gadījumā, ja dibinās uzņēmumu viens adītājs un nodarbinās pie sevis trīs strādniekus kā adītājus. Katrā ziņā šeit lielāka diferenciācija, mūsuprāt, būtu lieka.

Nepamatoti atvieglojumi ārzemniekiem, viņi pārņemšot Latviju. Nu, tas ir jādiskutē pie tās pašas ārvalstu ekonomikas politikas. Tas acīmredzot paliek pie tā panta. Arī par likmēm– uz nākamo lasījumu. Tas ir domāts, lai stimulētu šeit ārzemju kapitāla ieplūdi. Tas ir diskutējams jautājums– labi vai slikti.

Par lauksaimniecību. Lūdzu rakstisku ierosinājumu, kā šo lauksaimniecību definēt precīzāk, lai šeit nebūtu, kā izteicās Bojāra kungs, miljonāru kolhozi sajaukti ar jaunsaimniekiem un rožu audzētājiem. Te vajag vienkārši konkrētus priekšlikumus.

Deputāta Zatulivitera iebildumi par amortizāciju, ka tā tiekot aplikta ar nodokli. Nē, tad šeit ir kļūda, amortizācijas atskaitījumi tieši ir tie, kurus pieskaita pie izdevumiem un neapliek ar nodokli.

Kultūras sfērā strādājoši uzņēmumi esot jāatbrīvo no nodokļa. Es jau labprāt, bet kas novilks robežu, kurš uzņēmums strādā kultūras sfērā un kurš nestrādā? Ja pie kāda ar kultūru saistīta fonda nodibināsim uzņēmumu, bet tas ražos satelītantenas vai zābakus, vai tas būs uzņēmums kultūras sfērā vai ne? Kā to precīzo formulējumu šeit izdarīt? Acīmredzot te arī gaidāmi priekšlikumi.

Atbalstām deputāta Bula priekšlikumu par to, ka vajag sakārtot 2.pantu atbilstoši vispārpieņemtajai shēmai. Lūdzu konkrētu ierosinājumu, kur, ko, kā pārvirzīt, lai tas būtu atbilstoši starptautiski pieņemtai grāmatvedības teorijai un praksei.

Deputāts Muciņš ierosināja šo nodokli nosaukt par ienākuma nodokli no juridiskajām personām. Arī tas mūsu darba grupas likteni tikai atvieglotu, bet diemžēl mums ir likums par uzņēmējdarbību. Tas ir faktiski vienīgais likums, kas līdz šim reglamentē situāciju par to, kas tad īsti ir uzņēmējs– juridiskā persona vai fiziskā persona. Šeit gan uzņēmēji, gan pats uzņēmums var būt abējādi– juridiskās un fiziskās personas, kā arī jaukti. Uzņēmējdarbības likumā ir teikts, ka uzņēmums var būt juridiskā persona. Ja var būt, tādā gadījumā var arī nebūt. Pirms šis jautājums nav atrisināts, mēs bijām spiesti iziet no vispārējā viedokļa, ka uzņēmējs var būt gan juridiskā persona, teiksim, valsts vai kāda savienība, bet var būt arī konkrēta fiziskā persona.

Visbeidzot, es gribētu teikt, ka darba grupa nerakstīja šo likumprojektu, jo, ja viņa būtu rakstījusi šo likumprojektu, sākot ar koncepcijas izstrādi, varbūt, ka tas būtu sanācis citādāks. Mēs tikai apkopojām un precizējām pamatā to, kas mums nebija skaidrs, apkopojām tos priekšlikumus, kas mums tika iesniegti. Arī šodien debatēs izskanēja ļoti daudzi labi padomi, bet ļoti maz bija tiešu, konkrētu, rakstveidā iesniegtu formulējumu. Mums tie būtu visvērtīgākie šobrīd. Tāpēc es patlaban piedāvātu izskatīt šo likumprojektu pēc būtības otrajā lasījumā, ja tas ir pieņemams. Konkrētos redakcionālos un cita veida labojumus izdarītu darba gaitā.

Es gribēju nolasīt vēl tikai vienu atzinumu, ko sagatavojis darba grupas loceklis Valdis Spalis. Viņš ir Galvenās finansu inspekcijas nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieks. Šis atzinums par 2.pantu ir šāds: “Ar nodokli apliekamās peļņas aprēķināšana. Komisija nelikvidē tādu terminu kā “bilances peļņa”.”

Uzņēmumi izvedīs savas saimnieciskās darbības rezultātus atbilstoši pastāvošai grāmatvedības sistēmai. Šajā vai “jumta” likumā jānorāda, ka uzņēmumiem jāved grāmatvedības uzskaite saskaņā ar noteikto kārtību. Šajā likumā jānosaka kārtība, kā nosakāma ar nodokli apliekamā peļņa ieņēmumu daļā. Krieviski tas būtu: “viručka”. Te uzskaitīti iespējamie ieņēmumi gan no preču produkcijas realizācijas, gan no ārpusrealizācijas rezultātiem.

Izdevumu daļas uzskaitījuma redakcija ir jāmaina, kas jau bija paredzēts komisijā, bet nepaspējām tehniski. Būs grupējumi: a) izdevumi (krieviski– “zatrati”) realizēto preču ražošanai un realizācijas materiālu (enerģijas un tamlīdzīgi) iegādei, t.i., realizētās produkcijas pašizmaksa; b) izmaksas (“rashodi”), kas tieši nav saistīti ar produkcijas pašizmaksu, tie būtu procenti par banku kredītiem un tamlīdzīgi. Īpaši jāizdala, ka no realizācijas ieņēmumiem izslēdzamas akcijas, apgrozījuma nodokļi un citi nodokļi, kas samazinās apliekamo peļņu, bet tas nenozīmē, ka šos nodokļus varēs iekļaut pašizmaksā.

Grāmatvedība jāizdara saskaņā ar grāmatvedības kontu nolikumu. Korekcijas būs jāievieš atskaitē par uzņēmējdarbības finansiālajiem rezultātiem formā Nr.20. Varbūt prakse parādīs, ka jāievieš būtiskākas izmaiņas grāmatvedības uzskaitē. Lietuvā, kura iet pa līdzīgu ceļu, arī ir īpašs lēmums par ieviešanu, tas ir, par nodokļu likumu ieviešanu. Tas ir viss mans ziņojums.

Priekšsēdētājs: Paldies Einaram Repšem par ziņojumu. Ir jāķeras tik tiešām pie pantiem, jo pulkstenis jau ir četri pēcpusdienā. Vai šo pieņemšanu pa pantiem varētu vadīt Einars Repše? Arī man ir iesniegti rakstiski labojumi, kurus es esmu nodevis Einaram Repšem, kurš tos nolasīs, pieņemot pantu. Te ir Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas iesniegtais rakstiskais labojums un deputātu grupas labojums pie 5.panta par lauksaimniecības nodokli. Tos nolasīs Einars Repše, kad būs runa par šiem pantiem.

Lūdzu, 1.pants.

E.Repše: Rakstiskie labojumi ir ienākuši arī burtiski tikko, man te ir ļoti daudz papīru, es varbūt nenoreaģēšu uz visiem, lai gan es centos debatēs pierakstīt visu. Mēs skatīsim pa pantiem. Ja kāds vēlas, lai viņa ierosinājums tiek balsots un izskatīts, un es to aizmirstu, tādā gadījumā es lūdzu atgādināt.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums laikam sākotnēji vajadzētu reģistrēties. Te gan notiek ļoti liela deputātu kustība zālē iekšā un ārā, bet uz šo brīdi varbūt nofiksēsim, cik mūsu ir.

Vārds Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es atļaušos atgādināt, ka mēs varam izskatīt tikai tos priekšlikumus un labojumus, kas ir pavairoti un izsniegti šajos projektos. Visi, kas ir iesniegti rakstiski, ir izskatāmi darba grupā un sagatavojami balsošanai trešajā lasījumā un nekādā citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Reģistrācijas rezultāts: 127 deputāti.

E.Repše: Tā kā 1.panta redakcija, salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, ir mainīta, vai kāds pastāv uz esošo labojumu balsošanu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi deputāti, kas uzstāj uz 1.panta balsošanu dotajā redakcijā? Labojumi, kas rakstiski ir izsniegti. Nav.

Mēs varam turpināt ar 2.pantu.

E.Repše: Vai nebalsosim?

Priekšsēdētājs: Nobalsosim par to. Lūdzu balsošanas režīmu.

E.Repše: Protams, par projektu otrajam lasījumam. Tas, kas ir izdalīts atsevišķā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 1.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 1.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Rezultāts: elektronika rāda, ka tikai viens deputāts ir pienācis klāt.

E.Repše: 2.pantā acīmredzot jābalso atsevišķi par normām. Vispirms par 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Es ierosinu sākumā iesniegt precizējumus terminoloģijā, jo nav jāraksta “starpība starp ienākumiem un izdevumiem”, bet “starpība starp ienākumiem un patēriņu”, tas ir, visur lietot terminu “patēriņš”. Nezinu, kā latviešu valodā, bet krievu valodā ir tieši tā, citādi nav iespējams lasīt dokumentu./

E.Repše: Mēs principā neiebilstam. Te varētu būt patiešām jebkuri nosaukumi, jo tie ir tikai atslēgas vārdi likumā. Lūgums varbūt šeit nobalsot par pašu principu, ka mēs konstruējam šādi. Tālāk redakcionāli to iestrādāsim uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Jau pie pirmā lasījuma man bija iesniegums, un es uzturu to. Ar nodokli apliekamā peļņa ir starpība starp bilances peļņu un ar nodokli neapliekamo peļņas daļu. Tālāk iet atšifrējums, kas ir neapliekamā daļa. Tas viss, kas ir apmēram 5.pantā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buls pastāv uz balsošanu par šo formulējumu. Šis formulējums rakstiski ir godājamajiem deputātiem? Laikam komisija nav iesniegusi. Pēc idejas bija jau laikam pirmajā lasījumā. Vienu mirklīti, deputāt Repše. Rakstiski paņemšu šo labojumu.

E.Repše: Bula kungs, vai jūs redzat savu tekstu?

Priekšsēdētājs: Šāda teksta nav!

A.Buls: Te es neatradu.

E.Repše: Tādā gadījumā ļoti atvainojamies jums, bet kaut kur šis teksts ir pazudis likumprojekta izstrādāšanas gaitā, jo darba grupas mainījās. Varbūt atstāsim šo formulējumu, jo šeit nav runa par būtību. Atstāsim šo formulējumu uz trešo lasījumu. Vai varam piekrist?

Priekšsēdētājs: Jautājums deputātam Bulam, vai viņš neiebilst, ja šo formulējumu pārbalsotu trešajā lasījumā? Darba grupa gatavos papildu labojumus.

A.Buls: Es neiebilstu. Ja tas ir iespējams, es vēlreiz iesniegšu rakstiski.

E.Repše: Jā. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamie deputāti uzskata par iespējamu balsot par šādu konceptuālu 2.panta iedalījumu divās daļās? Ne par koncepciju. To mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā. Pēc būtības par šādu iedalījumu, kādu piedāvā darba grupa. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar balsu vairākumu esam akceptējuši šādu iedalījumu.

E.Repše: Nākamā problēma, kas šeit tika pacelta, ir par ieņēmumiem valūtā. Tas arī ir pie 2.panta 1.punkta. Tā kā mums šobrīd nav izstrādāta redakcija valūtas ieņēmumiem, vajadzētu vienkārši nobalsot, vai mēs svītrojam 1.punkta otro teikumu vai tomēr atstājam šo redakciju. Ja mēs to svītrojam, tad, protams, uz nākamo lasījumu papūlēsimies precīzi sagatavot to formulējumu, ka maksājumus izdara tajā valūtā, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam.

E.Repše: Atvainojiet.

Priekšsēdētājs: Ko piedāvā darba grupa– svītrot vai atstāt?

E.Repše: Tā kā darba grupa šobrīd nevar sanākt kopā, uzskatīsim, ka mēs esam neitrāli. Jūs argumentus dzirdējāt, mēs arī faktiski piekrītam argumentiem, ka šobrīd vēl Latvijas valūta nav konvertējama, banka nestrādā, kursa nav. Es piedāvāju šobrīd balsot tieši vai nu par to redakciju, kā ir šeit izteikts otrais teikums, vai arī pret to. “Par” nozīmētu to, ka mēs visus ieņēmumus valūtā pārrēķinām rubļos pēc noteikta kursa.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Es aicinātu atstāt tā, kā šeit ir rakstīts, un maksāt šo nodokli šobrīd padomju rubļos. Vēlāk redzēs, kā, bet man veidojas tāda saprašana, ka vai nu likumdošanā attiecībā uz pārējo ekonomisko darbību, vai arī “jumta” likumā jāparedz vēl viens likums, kurš noteiks nodokli no darījumiem valūtā. Valdībai vajadzētu nākt ar savu koncepciju un šeit mums paziņot. Es domāju, ka valūtā tomēr vajadzētu būt savādākai sistēmai, jo šobrīd diemžēl valūtas naudas vērtība ir ar citu svaru nekā šis padomju rublis, ko mēs lietojam.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs esam dzirdējuši argumentus par un pret. Mums atliek nobalsot par 2.panta 1.punkta otro daļu– akceptēt vai neakceptēt to tādā veidā, kā ir šajā likumprojektā.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, es gribu atgādināt, ka “jumta” likumā...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet mēs tagad balsojam. Rezultāts: balsu vairākumu nav ieguvis. Tātad šī otrā daļa nav akceptēta. Uz šo brīdi otrajā lasījumā tā tiek svītrota. Darba grupa strādā tālāk pie šā jautājuma līdz trešajam lasījumam.

E.Repše: Tagad 2.panta 2.punkts. Te mēs acīmredzot izskatīsim visu, ko skaita pie tās naudas summas daļas, kuru mēs saucam par “ar nodokli apliekamo peļņu”. Vai ir pie pirmās rindiņas ir kādi iebildumi– “preču produkcijas, darba pakalpojumi, realizācijas ieņēmums”? Rakstveidā nav.

Priekšsēdētājs: Iebildumu zālē nav. Mums ir jābalso par šo punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar balsu vairākumu akceptējis.

E.Repše: Otrais: “ieņēmums no līdzdalības uzņēmējsabiedrībās, ja tās pastāvīgi nemaksā peļņas nodokli”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man būtu priekšlikums balsot tikai par tiem punktiem, kur ir domstarpības. Kur domstarpību nav, tos nemaz nebalsot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir kādi iebildumi pret šādu priekšlikumu? Nav. 2.punkts par ieņēmumiem no līdzdalības uzņēmējsabiedrībās. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais– ieņēmums no īpašuma iznomāšanas. Ir iebildumi? Nav.

Summas, kas saņemtas ekonomisko sankciju veidā. Ir iebildumi? Nav.

E.Repše: Faktiski bija iebildumi, ja mēs atceramies debates. Vai deputāts Blumbergs uztur?

Priekšsēdētājs: Deputāts Blumbergs, pirmais mikrofons.

O.Blumbergs: Deputāts Blumbergs ir noņēmis savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Ieņēmumi no vērtspapīriem, izņemot ieņēmumus no akcijām un pajām, ja tie tiek aplikti ar peļņas nodokli izmaksas vietā. Kādi iebildumi deputātiem? Nav.

Ieņēmumi no uzņēmējsabiedrībai piederošo materiālu un vērtspapīru realizācijas, atskaitot to iegādes un citus ar to saistītus izdevumus. Kādi ir iebildumi? Nav.

Ieņēmumi procentu veidā par citiem uzņēmējiem izsniegto kredītu. Iebildumus neredzu.

Ieņēmumi procentu veidā par naudas glabāšanu kredītiestādēs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Lūdzu precizēt, ko jūs domājat ar kredītu iestādēm. Tās būtu krājkases?

E.Repše: Bankas, krājkases, jebkura iestāde, kas nodarbosies ar kredītu izsniegšanu, saņemšanu, uzglabāšanu tagadējās un nākamās likumdošanas gaismā,– pamatā bankas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Pēdējā punktā formulēts šādi: “ienākumi procentu veidā, naudas glabāšana kredītiestādēs”. Tātad, ja tas ir Krājbankā, kas tā tagad saucas, tad tas viss nokļūst personīgos ienākumos. Mums ir likums par ienākuma nodokli, ar ko tiek aplikti ienākumi. Kāpēc šī summa jāapliek vēlreiz?/

E.Repše: Nekādā ziņā. Šeit tā ir uzņēmumam piederošo līdzekļu glabāšana kredītiestādēs, ja uzņēmums, kurš nodarbojas ar ražošanu, nolemj uz kādu gadu pusi no sava kapitāla ielikt bankā.

M.Gavrilovs: */Tātad tas, kurš samaksāja par ienākumiem no procentiem, vairs nemaksā ienākuma nodokli pēc šīs formulas?/

E.Repše: Ja tas ir iedzīvotāju individuāls noguldījums, tad šis likums uz viņu neattiecas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Par vērtspapīru realizāciju, atskaitot to iegādi un citus ar to saistītus izdevumus... Ja te domāti tikai pirkšanas izdevumi, tad tas ir jāprecizē, bet, ja viņu iegāde, tad tās iegāde pilnā vērtībā. Tad tas jāpārnes uz izdevumu daļu.

E.Repše: Bet tas jau ir divas rindkopas iepriekš. Varu paskaidrot, kas šeit ir domāts. Te ir domāts gadījums, kad uzņēmumam piederošie materiāli tiek pārdoti, negūstot peļņu. Būtībā tiek pārdoti par to pašu, par ko viņi ir nopirkti, plus vēl varbūt transporta un glabāšanas izdevumi. Tas netiek darīts ar peļņas nolūku, šāda pirkšana un pārdošana. Protams, ka mēs nevaram ierakstīt piegādes cenu, jo gan nauda zaudēs savu vērtību, gan varbūt vispār būs pavisam cita valūta tad, kad tiks pārdots kāds materiāls vai manta. Tāpēc mēs formulējām šādi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Tomēr nav saprotams. Lūk, 1.pantā pēdējais ieraksts: “Fizisko personu peļņa, no kuras tiek maksāts peļņas nodoklis, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.” Tātad, ja individuālais uzņēmējs samaksāja procentus par kredītu, tad nodokli par procentiem no saviem ieguldījumiem vairs nemaksā. Tā iznāk pēc šīm divām normām?/

E.Repše: Jā, protams. Pirmais jūsu jautājums ir faktiski par nobalsotu punktu. Patiešām, ja fiziskā persona gūst peļņu no tai piederošā uzņēmuma, tad šī peļņa tiek aplikta ar peļņas nodokli un nevis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta summa, ko šī fiziskā persona saņemtu darba algā, autora atlīdzībā vai citu līdzīgu maksājumu veidā.

Uz individuālo noguldījumu glabāšanu krājkasē šis punkts, protams, neattiecas, jo te ir runa par uzņēmējdarbības ieņēmumiem, tātad tikai par uzņēmuma līdzekļu noguldīšanu kredītiestādēs. Procenti.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot? Ir nepieciešams. Deputāts Gavrilovs uzstāj. Atsevišķi balsojam par 2.punkta pēdējo daļu– ieņēmuma procentu veidojumiem, par naudas glabāšanu kredītiestādēs. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: šī daļa nav akceptēta un ir pagaidām svītrojama ārā.

Mums būtu jābalso par visu 2.punktu, par ko mēs iepriekš šeit pretenzijas neizteicām. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par 2.punkta akceptēšanu. Rezultāts: tātad 2.panta 2.punkts ir akceptēts bez pēdējās daļas par noguldījumiem kredītiestādēs. Lūdzu darba grupai to atzīmēt un līdz trešajam lasījumam ņemt vērā, ierakstot varbūt citu formulējumu.

3.punkts. Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs varam iet pa tādu pašu ceļu kā iepriekš un apskatīt pēc katra punkta, ja ir pretenzijas.

Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man nav skaidrs no terminoloģijas viedokļa. Ja ir ienākumi un izdevumi, tad tā ir bilance. Tad, cik man zināms, ienākumu un izdevumu bilance, amortizācija neietilpst izdevumos. Vai arī mēs skaitām ražošanas patēriņu, ražošanas izmaksas? Es nevaru izlemt, ko tad te darīt ar amortizāciju?/

E.Repše: Gavrilova kungs, te ir kā viens, tā otrs. Mēs to varbūt uz trešo lasījumu sadalīsim. Tie ir “zatrati” un “rashodi”. Mēs to sadalīsim tīri redakcionāli. Pēc būtības mums tagad ir jābalso, ko mēs izskaitām no ieņēmumiem, pirms aprēķinām nodokli.

M.Gavrilovs: */Bet tas nav redakcijas jautājums. Tas ir būtisks jautājums./

E.Repše: Tur mēs savedīsim kārtībā.

Priekšsēdētājs: Cerams, ka tiešām darba grupa visu to sadalīs, bet mums vēl paliek trešais lasījusm.

1.punkts– maksa par realizēto preču, produkcijas, darba, pakalpojumu, ražošanai izlietotām izejvielām, materiāliem utt. Pirktajiem izstrādājumiem, pusfabrikātiem, kurināmajiem, enerģiju, maksa par dabas resursu izmantošanu...

E.Repše: Vēl nebeidzas, vēl iet līdz pat nākamajai svītriņai, kur ir procentu maksājumi.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, tik tiešām.

E.Repše: Tas viss attiecas uz tieši ražošanai izlietotajām izejvielām, materiāliem utt.

Priekšsēdētājs: Tiešām būs jāpadomā par veiksmīgāku redakciju. Vai 2.panta 3.punktā ir kādi labojumi?

Deputāts Buls.

A.Buls: Pēdējo frāzi varbūt tagad iestrādāsim tā: “no peļņas maksājamie valsts nodokļi un nodevas”.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet laikam bez rakstiska priekšlikuma mēs to nevarēsim tagad izdarīt.

E.Repše: Tas ir mazliet tālāk. Vispirms par pirmo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Mutiski mēs to nevarēsim tagad izdarīt.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Par pirmo rindkopu nav iebildumu? Tagad varam balsot. Rezultāts: esam akceptējuši. Otrā daļa sākas ar procentu maksājumiem un turpinās līdz 4.punktam.

E.Repše: Varbūt tomēr pa rindkopām. Tātad procentu maksājumi, banku īstermiņa kredīti, izņemot procentus, soda naudas par aizņēmumu samaksas kavējumiem, kā arī par maksājumu termiņu pagarināšanu. Vai ir kādam iebildumi?

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man ir priekšlikums likt punktu “par aizņēmumu samaksas kavējumiem”. Maksājumu termiņu pagarināšana ir tas pats aizdevuma līgums, tikai ar paaugstinātu aizdevuma procentu. Nekādā ziņā tas nebūtu attiecināms uz peļņu. Ja mēs izejam, teiksim, no tā, ka līdz šim bija tikai valsts uzņēmumi, tad es saprotu, ka valsts kādreiz bija ieinteresēta, lai tie paaugstinātie procenti tiktu apmaksāti no peļņas. Bet attiecībā uz uzņēmējdarbību visi mums ir pilnīgi vienādi. Ja banka maksā paaugstināti, tad aizņēmējs maksā bankai paaugstinātu procentu un tad tā ir viņa darīšana. It sevišķi, ja banka vairs nebūs tikai valsts banka un uzņēmums nebūs tikai valsts uzņēmums. Piedāvāju bez šīs nobeiguma frāzes, jo tas ir līgums par termiņa pagarināšanu, bet tās nav soda naudas. Tās nevajadzētu attiecināt uz peļņu.

Priekšsēdētājs: Tātad šis ir pirmais variants, otrs ir deputāta Muciņa
iesniegtais– svītrot šo pēdējo frāzi “kā arī par maksājumu termiņa pagarināšanu”. Ir iebildumi?

E.Repše: Es no darba grupas gribu teikt, ka bija īpašs uzsvars uz to, ka šeit ir konkrēti īstermiņa kredīti. Tie atšķiras. Šajā gadījumā no peļņas tiek izskaitīti tikai procenti par īstermiņa kredītiem, nevis par kapitālaizdevumiem, vai kā citādi lai tos nosauktu. To darba grupa uzskatīja par ļoti pamatotu un būtisku. Ja mēs atļaujam šos maksājumus par termiņa pagarināšanu arī ieskaitīt neapliekamajos izdevumos, tādā gadījumā mēs faktiski varam no īstermiņa kredītiem izveidot ilgtermiņa kredītus, un viņiem būs šie atvieglojumi. Tāpēc darba grupas vārdā es faktiski aicinu balsot par piedāvāto redakciju.

Priekšsēdētājs: Mums bija divi motivēti izskaidrojumi un divi varianti. Pirmais– pilnā apjomā, kā tas ir likumprojektā, un otrs variants– svītrojot pēdējo daļu aiz komata par maksājumu termiņa pagarināšanu. Pirmais ir komisijas darba grupas ieteiktais variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 37– par, 60– pret. Deputāta Muciņa variants tiek balsots kā otrais, svītrojot pēdējo daļu. Rezultāts: neapšaubāmi deputāta Muciņa variants ir ieguvis vairākumu un tātad šajā redakcijā paliek uz trešo lasījumu.

Pārtraukums 30 minūtes. Bet pirms tam vārds Jurim Dobelim diviem paziņojumiem.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, parunāsim par kultūru. Pēc jūsu lūguma teātra izrādi “Vīrieši man sirdi plosa” Nacionālajā teātrī varēsiet noskatīties 16.janvārī. Izrāde “Četras dienas jūnijā”– 1991.gada janvāra otrajā pusē.

Un otrs. Ja vēlaties iegādāties Deila Karnegi grāmatu “Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem”, lūdzu pierakstīties. Grāmatas cena 3 rubļi.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Deputātus lūdzu ieņemt vietas. Mums jāatsāk savs darbs. Reģistrēšanos mēs izdarīsim pirms balsojuma.

2.panta 3.punkta otrā daļa, kas turpinās līdz 4.punktam. Kādi iebildumi? Deputāts Muciņš, lūdzu.

L.Muciņš: “Ja ar likumu noteiktas normas atsevišķu izdevumu veidiem, tad izdevumos ieskaita summas šo normu robežās.” Priekšlikums ir svītrot šo frāzi, jo visas šīs normas gan šobrīd, gan arī nākotnē, ja inflācijas process pieaugs, absolūti atpaliks no reālās dzīves. Ja mums šeit ir norādīts, ka par apdrošinājuma maksājumu likumā noteiktajā kārtībā, par amortizācijas maksājumiem likumā noteiktajā kārtībā, tātad šīs normas tiks noteiktas. Bet šobrīd, ja mēs paņemam par komandējuma izdevumiem, tad redzam, ka viņi absolūti neatbilst situācijai šobrīd. Ja mēs ierakstīsim šeit šādu frāzi, tad mēs pārliksim uz peļņu ļoti daudzus un dažādus izdevumus. Es domāju, ka jāpapildina fizisko personu ienākuma nodokļa paskaidrojums ar to, ka varētu atbrīvot no nodokļa normas robežās tikai par skaidrā naudā izmaksājamām summām. Tagad dažādiem uzņēmumiem ir maniere izdarīt visvisādas pārstāvniecības izmaksas un paaugstinātas komandējuma naudas izmaksas. Mums nevajadzētu viņus ierobežot, bet lai viņi maksā ienākuma nodokli par skaidru naudu. Bet viesnīcas kvīts, ja viņi piestādītu, ir blakusizdevumi. Šobrīd mēs zinām, ka par pieciem rubļiem jau vairs viesnīcu dabūt nevar. Tas ir konkrēti par komandējuma izdevumiem. Tāpat tas varētu būt arī par citiem izdevumiem. Es piedāvāju izsvītrot. Ir nepieciešamas atrunas šajā 2.panta 3.punktā, un arī ienākuma nodoklī to varētu atrunāt.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāta Muciņa priekšlikums ir svītrot no šīs 3.punkta otrās daļas teikumu: “Ja ar likumu noteiktas normas atsevišķu izdevumu veidiem, tad izdevumos ieskaita summas šo normu robežās.”

Vai būs komentārs no darba grupas?

E.Repše: Būtībā Muciņa kunga iebildumi ir ļoti pamatoti, un tiem var piekrist.

Priekšsēdētājs: Ir kādas citas domas? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Varētu daļēji piekrist deputātam Muciņam, ka varbūt dažus izdevumus tādā veidā nevarētu atskaitīt, bet man liekas, ka darba grupai vajadzētu pastrādāt un trešajā lasījumā to labāk noformulēt. Šīs normas svītrošana ir visai bīstama, jo, cik man zināms, ne jau visās valstīs atļauj izslēgt un ar nodokli neaplikt daždažādus reprezentācijas izdevumus, dažāda veida dāvanas, dažādas citas lietas, kas var notikt, ja mēs šo normu izslēdzam.

Priekšsēdētājs: Viens pamatojums bija, ka jāizslēdz, un otra doma, ka nav jāizslēdz. Varbūt izšķirsim balsojot?

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 109. Kaut gan es varu apgalvot, ka visi nav reģistrējušies, jo zālē ir krietni vairāk.

Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Es gribēju vēl piebilst, ka Krastiņa kungam pilnīga taisnība. Reprezentācijas izdevumi ir vienkārši zagšanas veids. Tā nobēdzina ienākumus, un patiesībā firmu vadītāji izmanto tos un iebāž savā kabatā, pērkot jahtas, villas utt. Tā ka šeit nevajadzētu noņemt nodokļa aplikšanu. Es piekrītu Krastiņam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ir par svītrošanu. Rezultāts: par ir 38, pret 31, ieskaitot deputāta Bela balsi, atturas– 29. Deputāta Muciņa priekšlikums nav guvis vairākumu.

Otrs balsojums par to, lai atstātu šo teikumu 3.panta 2.punkta otrajā daļā, ar ko beidzas šī lappuse. Rezultāts: šis variants iegūst vairākumu un paliek tekstā.

Mums ir jānobalso kopumā par 3.punktu. Deputāts Gavrilovs vēl vēlas runāt.

M.Gavrilovs: */Priekšpēdējā rindkopā rakstīts, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs uzņēmējdarbības izdevumu sastāva īpatnības tiek noteiktas Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā. Lūk, šī rindkopa. Es uzskatu, ja mēs patiešām gribam virzīties uz tirgus ekonomiku, tad to nedrīkst atstāt Ministru padomei. Ar šo mēs visu likumu novedīsim līdz nullei. Ja mums līdz galam jāizstrādā likums, tad mēs pie tā piestrādāsim, lai tas būtu likums. Bet atstāt to izpildvaras ziņā –– tas nozīmē savairot aparātu kukuļiem utt., utt.

Ierosinu izsvītrot šo pēdējo…/

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Viens ir tāds, kāds tas ir tekstā. Otrs ir svītrot 2.panta 3.punkta pēdējo teikumu: “Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs uzņēmējdarbības izdevumu sastāva īpatnības tiek noteiktas Latvijas Republikas Ministru padomes paredzētajā kārtībā.”

Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Man arī šī frāze ir atzīmēta ar sarkanu, tāpēc ka ne pārāk patīk, bet tomēr mēs darba grupā uzskatījām, ka varbūt neesam spējuši visu uzskaitīt un pārskaitīt visus iespējamos peļņas variantus, gan ražojot satelīta antenas vai vienalga ko. Tāpēc šeit atstājām iespēju noteikt izdevumu sastāva īpatnības, protams, ne pretrunā ar šo likumu, bet tikai īpatnības dažādās saimniecības nozarēs, ko var paredzēt Ministru padomes noteiktajā kārtībā. Tāda bija mūsu doma. Protams, jautājums ir jāizšķir, balsojot plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Divi viedokļi ir izteikti. Mums atliek balsot. Pirmais ir deputāta Gavrilova priekšlikums par šā teikuma svītrošanu. Otrs priekšlikums ir atstāt šo teikumu pagaidām likumprojekta tekstā. Pirmais balsojums par deputāta Gavrilova priekšlikumu– svītrot pēdējo teikumu 3.punktā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 60, 23, 20.

Otrs balsojums par to, lai šo teikumu atstātu tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: šis priekšlikums vairākumu nav guvis. Deputāta Gavrilova priekšlikums par svītrošanu ieguvis vairākumu. Pēdējais teikums 2.panta 3.punktā tiek svītrots.

Tagad mums jānobalso par 2.panta 3.punktu kopumā, par akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 2.panta 3.punkts ir akceptēts otrajā lasījumā.

2.panta 4.punkts– par uzņēmējdarbības izdevumiem. 1.apakšpunktā ir izdevumi pamatlīdzekļu iegādei. Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */2.4. punkts– izdevumi pamatlīdzekļu iegādei. Ir ierosinājums papildināt ar “izdevumi uz amortizācijas rēķina”, jo pamatlīdzekļu iegāde– tie ir avoti, klasiskais variants– no peļņas, nolietotā nomaiņa uz amortizācijas rēķina. Mums ir amortizācijas izdevumi 2.3.pantā, tāpēc ar šo ierakstu aplikt amortizāciju ar nodokli vienkārši nedrīkst, tā ir kļūda.

Skaidrs, par ko ir runa? Lūk, izdevumi pamatlīdzekļu iegādei, izņemot izdevumus uz amortizācijas rēķina./

Priekšsēdētājs: Jautājums darba grupas vadītājam: vai šis priekšlikums ir rakstiski iesniegts?

E.Repše: Rakstiski nav. Nav arī skaidrs šobrīd, es vienkārši neuztveru īsti, šeit ir tikai par pamatlīdzekļu iegādi...

M.Gavrilovs: */Pamatlīdzekļu iegāde– tā var būt nomaiņai vai pieaugumam. Tas ir klasiskais variants./

E.Repše: Amortizācijas atskaitījumi netiek aplikti ar nodokli.

M.Gavrilovs: */Nē, nē. To es saprotu, ka jūs tā uzskatāt. Bet šeit ir jāprecizē. Citādi amortizācija un izdevumi uz amortizācijas rēķina faktiski tiek aplikti ar nodokli./

E.Repše: Lūgums iesniegt rakstiski uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Mums nav citas izejas, jo nav rakstiski iesniegts šis labojums. Mēs to vienkārši nevaram pašlaik izlemt. Otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es iesniegšu attiecīgi rakstisku labojumu, jo pašlaik tiešām šis ieraksts ir kļūdaini formulēts. Šie izdevumi tiks finansēti no amortizācijas fonda, vai tad viņus tomēr nevajadzētu aplikt ar nodokļiem?

Priekšsēdētājs: Tātad šo pirmo apakšpunktu mēs atstājam uz trešo lasījumu izlemšanai. Otrais apakšpunkts– par izdevumiem banku ilgtermiņa kredītu atmaksai. Ir kādi iebildumi deputātiem? Neredzu.

Nākamais– samaksātās ekonomiskās sankcijas un soda naudas. Deputāts Muciņš, lūdzu.

L.Muciņš: Komisija nepieņēma manu priekšlikumu šeit iekļaut samaksāto un ieņemto sankciju un soda naudu starpību. Summas, kas saņemtas ekonomisko sankciju veidā, ir ieliktas ieņēmumos. Es domāju, ka loģiski šī frāze būtu izņemama no šejienes un ieliekama izdevumos, tāpēc es aicinātu to šeit svītrot un trešajā lasījumā izmantot 2.panta 3.punktā, jo tad tas būtu loģiski. Kādēļ tad vienu mēs liekam ienākumos, bet otru no izdevumiem neskaitām ārā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Jā. Šeit ir tā situācija, ka sankcijas, kuras saņem uzņēmums, ir samaksa par kāda cita vainu, nevis uzņēmuma vainu. Kāds cits nav izpildījis līgumsaistības vai kādu citu nodarījumu, un viņš par to samaksā uzņēmumam, tāpēc tas ir pie ieņēmumiem ielikts. Bet šeit ir gadījums, ka uzņēmums pats ir vainīgs un savas vainas dēļ ir spiests kādam citam samaksāt ekonomiskās sankcijas vai soda naudas. Tādā gadījumā mēs uzskatījām, ka šī būtībā soda nauda ir jāmaksā no peļņas pēc nodokļa aprēķināšanas.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, deputāts Muciņš pastāv uz balsošanu šajā jautājumā? Skatām tālāk.

Dividendes, kuras izmaksā akciju un paju turētājiem. Ir kādi iebildumi? Nav. Tādējādi par 4.punktu esam norunājuši, ka pirmo apakšpunktu par izdevumiem pamatlīdzekļu iegādei darba grupa turpinās izskatīt un trešajā lasījumā tiks iesniegts jauns šā punkta variants. Pārējā daļā mēs varam balsot par 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 4.punkta akceptēšanu ar šīm izmaiņām. Rezultāts: šis punkts ir akceptēts.

3.pants. Nav balsojams. Uz trešo lasījumu, cik es saprotu, būs izmaiņas numerācijā.

4.pants– peļņas nodokļa likmes.

E.Repše: 4.panta pirmajā apakšpunktā ir divi varianti. Viedokļi ir dzirdēti. Ja nu kāds vēl vēlas, tad– burtiski īsas replikas pie mikrofona.

Priekšsēdētājs: Debatēs bija ļoti daudz priekšlikumu, bet deputāts Edmunds Krastiņš pastāv uz savām tiesībām.

E.Krastiņš: Ziniet, nav īsti neviena rakstiska priekšlikuma. Es esmu iesniedzis, bet par to balsot nevarēs. Es nezinu, vai piedāvāt, ka šo pantu mēs pagaidām līdz galam nenobalsojam, jo tomēr debatēs parādījās būtiskas atšķirības starp valsts uzņēmumiem un visiem pārējiem uzņēmumiem. Mans priekšlikums ir noteikt 35 procentu peļņas likmi valsts uzņēmumiem, ja peļņa ir virs 30 000 rbļ. Pārējiem uzņēmumiem– 25 procentus, jo mums ir jāparedz mehānisms, kā valsts kā uzņēmējs izņems peļņas daļu no saviem uzņēmumiem. Cik es zinu, pašreiz sagatavotajā likuma projektā trešajam lasījumam par valsts uzņēmumiem šāds mehānisms diemžēl nav paredzēts. Bez tam likums par uzņēmējdarbību arī pieļauj noteikt dažādas nodokļa likmes dažādiem īpašuma veidiem.

Priekšsēdētājs: Mums ir trīs balsošanas varianti. Pirmais ir šis te 4.panta 1.punkta pirmais variants. Otrs balsojums būtu– otrais variants. Trešais būtu– atstāt šo punktu uz trešo lasījumu, kad darba grupa izskatīs arī citus rakstiskos priekšlikumus. Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Darba grupa arī izskatīja būtībā šo ideju, ko tikko lika priekšā Krastiņa kungs. Mums tā likās viena no labākajām iespējām. Varbūt patiešām nesasteigsim šā jautājuma lemšanu un izskatīsim trešajā lasījumā. Tā ir vērā ņemama ideja.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es tikai gribu pateikt, ka Edmundam Krastiņam ir taisnība, bet, ja mēs ierakstīsim tā, kā viņš ierosina, tad nevarēsim to normāli ierakstīt likumā par valsts uzņēmumu, jo tur tam jābūt iekšā, nevis šeit. Valsts uzņēmums, bez šaubām, iemaksā budžetā vairāk nekā privātie uzņēmumi.

Priekšsēdētājs: Mums ir trīs varianti. Pirmais balsojums par nodrukāto pirmo variantu. Ar relatīvo balsu vairākumu tad nolemsim, kurš no šiem variantiem ir akceptējams. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts. Paldies. Balsojam par nodrukāto otro variantu. Rezultāts. Paldies.

Balsosim par trešo variantu, ko ieteica deputāts Edmunds Krastiņš un ko daļēji atbalsta darba grupa– atstāt uz trešo lasījumu, ieviešot jaunas normas. Lūdzu balsot par, pret vai atturas. Rezultāts: šis variants, bez šaubām, iegūst balsu vairākumu, jo jālemj būs tikai uz priekšu. Tātad darba grupai jāturpina darbs ar rakstiskajiem priekšlikumiem līdz nākamajai reizei.

4.panta 2.punkts. Peļņa, ieskaitot konvertējamo valūtu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es tomēr vēlētos, lai balsotu par manu priekšlikumu, ka nodoklis no peļņas daļas, kas iegūta konvertējamā valūtā, iemaksājams attiecīgajā konvertējamā valūtā. Es domāju, ka bija pietiekami daudz runāts par to, un es, protams, neuzstāju, lai tiktu balsots par to atlikušo mana priekšlikuma daļu, kur ir citas likmes. Es piekrītu komisijas likmēm. Varbūt te varētu pat paredzēt samazinātas likmes, ja tiek iemaksāts nodoklis konvertējamā valūtā.

Priekšsēdētājs: Ko šajā sakarībā vēlas teikt darba grupa?

E.Repše: Šis ir tas pats jautājums, par ko jau pirmīt tika balsots pie 2.punkta– par valūtu vai pārrēķināšanu rubļos. Jums ir izdalīts Ēlerta kunga ierosinājums. Faktiski visi argumenti jau ir izteikti.

Priekšsēdētājs: Te laikam ir grūti runāt par radikālāku un mazāk radikālu priekšlikumu, vienkārši viņi ir dažādi, šie priekšlikumi.

Lūdzu, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot, bet man ir jautājums Repšes kungam. Sakiet, lūdzu, te ir domāti visi uzņēmumi, kuri, iespējams, tiks radīti Latvijas Republikas teritorijā, piemēram, tūristu kempings?/

E.Repše: Jebkurš uzņēmums, kas tiek reģistrēts kā uzņēmums.

L.Kurdjumovs: */Vai jūs neuzskatāt par pareizu tomēr nodalīt tos, kuri realizē investīcijas tautsaimniecībā, lauksaimniecībā, dot tiem priekšrocības? Bet tos, kuri tieši neuzlabo mūsu saimniecisko situāciju, aplikt ar nodokli pie tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas uzņēmumus./

E.Repše: Jā, bet tas jau ir jautājums pie atvieglojumu nodaļas.

L.Kurdjumovs: */Nu, tad, ja jūs piekrītat manai koncepcijai, jāprecizē, kurus īsti./

E.Repše: Jā, nē, tas ir...

L.Kurdjumovs: */Tas ir, precizēt, ka tas attiecas uz tīri tautsaimniecisko kompleksu, un izdalīt atpūtas, tūrisma, medību utt. kompleksus./

E.Repše: Es sapratu. Ja jūs domājat manu viedokli, es esmu pret šādu dalījumu. Manuprāt, katrs uzņēmums, kas spēj nopelnīt un saņem samaksu par savu darbu vai produkciju, jo šī produkcija ir vajadzīga cilvēkiem... tātad, jebkurš. Dalīt, vai tautsaimniekiem vai atpūtas industrijai? Es esmu pret šādu dalījumu.

L.Kurdjumovs: */Es vakar lūdzu ierosināt jautājumu, ja jūs neiebilstat. Labi…/

Priekšsēdētājs: Rakstisks formulējums ir vajadzīgs, Kurdjumova kungs.

Tātad šeit mums ir divi varianti– Ēlerta kunga variants, kurš ir nodrukāts un jums visiem izdalīts, un darba grupas variants. Vispirms balsosim darba grupas variantu. Es neatšķiru, kurš no viņiem ir radikālāks.

E.Repše: Es gribu piezīmēt, ka Ēlerta kunga papildinājums ir papildinājums darba grupas variantam. Faktiski to varētu balsot kā papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Man ir jāatzīst, ka tā ir taisnība. Balsojam par 4.panta 2.punktu un pēc tam par Ēlerta kunga papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 4.2.punktu redakcijas variantā. Rezultāts: 4.panta 2.punkts ir akceptēts.

Balsosim par Ēlerta kunga papildinājumu, kurš ir nodrukāts un atrodas pie jums. Rezultāts: bez šaubām, Ēlerta kunga papildinājums ir iekļauts mūsu likumprojekta 4.panta 2.punktā. Lūdzu darba grupu atzīmēt, lai līdz nākamajam lasījumam varētu sagatavot.

4.panta 3.punkts. Par azartspēlēm. Kuram no deputātiem būtu kas sakāms? Vai ir iebildumi pret šo redakciju, ka mēs apliekam azarta spēles ar lielu nodokli? Nav. Tātad mēs varētu nobalsot un akceptēt šo punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar lielu balsu vairākumu ir akceptēts. Liekas, ka līdz ar to mēs izputināsim Rīgas kazino.

4.panta 4.punkts. Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: To tabelīti, kas ir ar manu uzvārdu, es atsaucu par labu Rīgas pilsētas Centra rajona Tautas deputātu padomes tabelei, kura ir aiznākamajā lapaspusē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Darba grupa, apspriežot šo pantu, nolēma, ka būtu atbalstāms viens no šiem variantiem, kas ir priekšlikumos izteikts, un ka par to ir jālemj un jāizsakās plenārsēdē. Mēs nekādā ziņā nepastāvam uz savu redakciju šeit.

Priekšsēdētājs: Ko piedāvā darba grupa, par ko balsot?

E.Repše: Es personiski arī piedāvāju balsot par šo Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir pretējas domas? Deputāts Ziediņš, lūdzu.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, es iesniedzu tieši 4.panta 4.punktā papildinājumu visu lauksaimnieku vārdā. Tas papildinājums nebūtu liekams varbūt tiešām uz balsojumu, ja tas ir jums rokā, bet nav pieņemams arī šis Rīgas Centra grupas ierosinājums. Tur komisijai jāpastrādā. Es ierosinu jautājumu balsojot atstāt uz trešo lasījumu. Šādi piedāvājumi, kas apiet lauksaimniekus, nav pieņemami nevienam lauksaimniekam.

E.Repše: Es tiešām atvainojos, ka nenoreaģēju uz šodien iesniegto labojumu. Mums atliek to izlemt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Būsim demokrātiski un ievērosim arī lauksaimnieku domas! Atstāsim darba grupas rīcībā šo punktu un nesasteigsim pieņemšanu!

E.Repše: Vai zāle piekrīt, ka ies tātad Ziediņa kunga ierosinājums un šis Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes ierosinājums? Visus tos ierosinājumus, kas ir uz otro lasījumu iedoti, mēs vairāk netiražējam. Piekrītam tam, ka no esošajiem priekšlikumiem optimālākais šķiet Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums. Vai nākamajā lasījumā atkal vajag visu acu priekšā, kā tas jau ir šodien?

Priekšsēdētājs: Deputāti skaļi pie mikrofoniem neizsakās, tā ka laikam atstāsim uz trešo lasījumu ar tiem rakstiskajiem priekšlikumiem, kuri ir. Tātad 4.panta 4.punktu mēs neakceptējam, nebalsojam, bet atstājam jautājuma izlemšanu uz trešo lasījumu.

5.pants– nodokļu atvieglojumi.

E.Repše: Šeit man ir piedāvājums varbūt vispirms izskatīt tos nodokļu atvieglojumus, kas jau šeit ir uzrakstīti otrā lasījuma tekstā, pieņemt tos vai noraidīt, pēc tam izskatīt papildierosinājumus, kuri tika izsniegti rakstiski līdz šim un kuri tika izdalīti.

Priekšsēdētājs: Nav citu priekšlikumu? Nav. Tātad, 5.panta 1.punktā par peļņas daļu, kas gūta no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas. Tur, liekas, bija viens rakstisks ierosinājums, bet tas nav pavairots. Tas bija uz šodienu. Deputāts Felss un citi.

E.Repše: Tas būtībā precizē šo punktu, bet acīmredzot tur redakcija būs jāmaina trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Šis ierosinājums bija par lauksaimnieciski pašražoto lauksaimniecības produkciju. Tāda doma tur bija.

E.Repše: Es varu nolasīt precīzi: “Par peļņas daļu, kas gūta no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas: augkopības, dārzkopības, augļkopības, sēklkopības, pļavkopības, lopkopības, biškopības un zivkopības pašu saimniecību ierīkotajos dīķos un iekšējos ūdeņos.” Ja nemaldos, ļoti līdzīgs priekšlikums ir arī pavairots.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

I.Cupruns: Kā jūs domājat, kur ieskaitāma desu ražošana?

E.Repše: Jūs mani nostādāt ļoti nopietnas problēmas priekšā. Acīmredzot gaļas ražošana– pie lauksaimnieciskās produkcijas, bet, ja pilsētā esošs kombināts, kas šo gaļu pārstrādā desās, tad...

I.Cupruns: Es šaubos, vai desu ražošana ir lopkopības nozare vai ne? Var rasties ļoti paradoksāla situācija– tikmēr, kamēr zemnieks ražo gaļu, viss ir kārtībā, nodokli nemaksā. Tikko viņš no gaļas ražo desu, momentā viņam ir jāmaksā peļņas nodoklis, kurš burtiski apēd visu viņa papildpeļņu, ko viņš gūst ar desu. Viņam vairs nav izdevīgi ražot desu, viņš nevar gūt nekādu peļņu no pārstrādes. Viņam ir jāpārdod tikai izejvielas. Bet izejvielas ražošana un pārdošana nekad nav bijusi ekonomiski izdevīga. Nevienam.

Priekšsēdētājs: Jautājumā par desu ir pieteikušies četri deputāti. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Nāksies aizrādīt Cupruna kungam, ka diemžēl pašreizējā lauksaimnieciskās ražošanas uzskaite grāmatvedībā ar lauksaimniecisko ražošanu nesaprot desu izgatavošanu un citas pārstrādes nozares. Deputātu iesniegtais priekšlikums ir vērsts tādā virzienā, lai precizētu, ko tieši saprot ar šo lauksaimniecisko ražošanu, lai zem šā formulējuma nenokļūtu dažādi augsti rentabli pasākumi, kuri visai maz ir saistīti ar īsto lauksaimniecisko ražošanu. Tāpēc šeit ir precizējums, kurš saistīts ar pastāvošo grāmatvedības uzskaiti. Uzskaite tiek veikta par lauksaimnieciskās ražošanas pašizmaksu šādā vai ļoti līdzīgā griezumā, kuru, protams, uz trešo lasījumu varētu precizēt. Vienīgais, man ļoti žēl, ka mēs atsakāmies no savas iesāktās prakses un gatavojamies pēkšņi šeit sākt balsot par nolasītiem priekšlikumiem, nevis par tādiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti rakstveidā un izdalīti deputātiem rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungam jāatgādina, ka mēs nevaram balsot par rakstveidā neizsniegtiem priekšlikumiem. Tādēļ jau bija pirmais priekšlikums– atstāt to uz trešo lasījumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tikai gribēju šeit kolēģus nomierināt, ka Lauksaimniecības komisijā faktiski tiks izstrādāta šī lauksaimnieciskās darbības definīcija un tā tiks iestrādāta “jumta” likumā, jo šis lauksaimnieciskās darbības jēdziens parādās arī zemes nodoklī un īpašuma nodoklī, tāpēc tas būs likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Vēl trešais mikrofons, un tad varbūt izbeigsim diskusijas.

J.Zaščerinskis: Ņemot vērā, ka papildinājums bija tikai paskaidrojoša rakstura, man ir priekšlikums tādā gadījumā nobalsot par komisijas priekšlikumu un papildinājumu ielikt trešajā lasījumā.

E.Repše: Faktiski tā var.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav. Tātad mēs varam nobalsot par šo komisijas variantu, ņemot vērā, ka uz trešo lasījumu būs skaidrojošā daļa šim apakšpunktam. Iebildumu nav? Tādā gadījumā es domāju, ka mums nav jābalso atsevišķi par šo punktu?

Otrais apakšpunkts par summu 30 procentu apmērā no tās preču (produkcijas, darba, pakalpojumu) realizācijas peļņas, kas gūta saskaņā ar valsts pasūtījumu. Ir iebildumi? Lūdzu.

E.Repše: Jā, ir. Šeit bija darba grupā ļoti nopietni strīdi. Grupas viedoklis ir, kā beigās tika noformulēts, ka šādu punktu nevajag. Bet valdība un valdības pārstāvji uzstāja uz šādu punktu, kas ļautu regulēt valsts pasūtījumus. Faktiski valdība lūdz to tomēr ietvert likumā, tāpēc tas ir šeit balsošanai plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem. Man būtu jautājums, kurā likumā būs atšifrēts, kas ir valsts pasūtījums?

E.Repše: Man tas jautājums ir jāatbild? Acīmredzot tas būs likums par piegādēm un darbiem valsts vajadzībām, kas nākotnē kādreiz tiks izstrādāts. Bet es neaizstāvu šo punktu, to jau es teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums par pēdējo objektu atvieglojumos uz peļņas summu, kura tiek izmaksāta labdarības pasākumiem…/

Priekšsēdētājs: Mēs, Gavrilova kungs, vēl neesam tikuši tik tālu. Lūdzu, deputāte Ždanoka vēlas kaut ko teikt? Tātad divi varianti par šo punktu. Atstāt– tas ir valdības viedoklis, svītrot– darba grupas viedoklis. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par radikālāko priekšlikumu– svītrot šo punktu no 5.panta 1.punkta. Rezultāts: 35, 23 un 31.

Otrs balsojums par valdības ieteikto priekšlikumu– atstāt šo punktu tādā redakcijā, kādā tas ir 5.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu.

Rezultāts: par ir 57. Tātad šis variants ir ieguvis vairākumu un līdz ar to šis punkts paliek mūsu likumprojektā.

Nākamais– par summu 30 procentu apmērā no uzņēmumu izmaksām. Kādi iebildumi, pretenzijas vai labojumi? Nav. Darba grupai nav kas bilstams? Arī nav.

E.Repše: Es ierosinu deputātiem domāt ne tikai ar tādu devīgu sirdi, ka– jo mēs vairāk iedosim atvieglojumus, jo labāk –, bet varbūt skatīties ar tādu uzmanīgu aci, vai tur neparādās kādas spraugas, ko varētu negodīgi izmantot. Pagaidām it kā nav.

Priekšsēdētājs: Tātad mums pašlaik par šo nav jābalso, jo nekādu citu variantu nav.

Par summu 30 procentu apmērā no uzņēmuma izmaksām reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves sagatavošanai, apgūšanai. Lūdzu, kādi iebildumi, pretenzijas, labojumi, papildinājumi? Nav. Darba grupai arī nav. Tādējādi mēs ejam tālāk.

Par summu 30 procentu no izmaksām dabas aizsardzības pasākumiem. Nav.

Par to izmaksu summu, kas saskaņā ar vietējo pašvaldību apstiprinātajiem izmaksu normatīviem izlietota uzņēmuma bilancē esošo veselības aizsardzības objektu un tā tālāk... Kādi iebildumi? Nav.

Par peļņas summu, kas izmaksāta labdarības pasākumiem, fondiem, programmām. Fondu šeit mums būs daudz. Lūdzu, Gavrilova kungs.

M.Gavrilovs: */Jūs zināt, pietiek noteikt, kādi fondi, un vajadzīgs likums par fondiem. Bet papildināt, ka kaut kāds valsts orgāns noteiks, kādā fondā drīkst, bet kādā nedrīkst… Mēs diskreditējam pašu ideju par fondiem. Bet tas, ko runā, ka nauda ies ne tur, kur vajag, tad fondos skaidri atrunāts, kam tiek tērēti šie līdzekļi. Šajā gadījumā domāti kaut kādi blakusizdevumi, kurus vienkārši nevar reģistrēt. Mēs šeit nekādi nevaram sastādīt fondu sarakstu. Pasākumu programmu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome vai kāds no valsts orgāniem. Te vajadzīgs saskaņojums ar likumu par labdarības fondiem, kurš vēl jāizstrādā. Šie fondi tiek radīti, lai pati sabiedrība risinātu šīs problēmas, bet ne valsts./

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs ierosina svītrot praktiski otro teikumu vai arī atsaukties uz likumu, kurš vēl pagaidām nav pat izstrādāts.

M.Gavrilovs: */Jā./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Bels: Mūsu iesniegtais priekšlikums ir rakstiski jums priekšā, Repšes kungs. Tur rakstīts, ka 5.panta 1.punkta sestā rindkopa jāsamaina ar septīto rindkopu. Tur arī šī pretruna, ko Gavrilova kungs minēja, ir novērsta. Iesaku to vienkārši likt balsošanā un izšķirt.

E.Repše: Vispirms ir jāatrod, kur tas tieši ir.

Priekšsēdētājs: Mirkli pacietības, tūlīt tiks noskaidrots. (Zālē sarunas.) Es lūgšu Eināru Repši komentēt šo labojumu.

E.Repše: Šeit ir sekojošs teksts: “par peļņas summu, kas iemaksāta labdarības, kultūras, veselības, izglītības, zinātnes, radošo savienību pasākumiem, mērķfondiem un mērķprogrammām. Fondu programmu sarakstu iesniedz Latvijas Republikas Ministru padome kopā ar budžeta projektu.” Būtībā ideja ir ļoti līdzīga, atšķirība tāda, ka mēs atstājam lēmējtiesības nevis paši sev– iedzīvotāju pārstāvjiem, bet Ministru padomei– valdībai. Tā ir būtiska atšķirība. Pārējās atšķirības ir tīri redakcionālas, jo te precizēti labdarības, kultūras, veselības, izglītības pasākumi. Tam visam darba grupa piekrīt un neiebilst. Vienīgais, ir jālemj, vai šo fondu un programmu sarakstu mēs prasām Augstākajai padomei apstiprināt vai neprasām un atstājam to valdības kompetencē.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Panteļejevs: Mums bija te no deputātiem un no Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Mēs varētu zināmu sintēzi veikt, ja sarakstu, par ko tagad runāja Alberts Bels, papildinātu ar kultūrnacionālo autonomiju. Cik es saprotu, tad darba grupa neiebilst pret šādu jautājumu.

E.Repše: Neiebilst.

A.Panteļejevs: Mēs varam tur papildināt, bet tagad tā otrā daļa, kas attiecas, cik es sapratu, uz redakciju, ka sarakstu iesniedz Ministru padome kopā ar budžetu.

E.Repše: Kopā ar budžeta projektu, tas varbūt nebūtu tas kritiskākais. Budžeta projekts, ja nemaldos, jau ir iesniegts.

A.Panteļejevs: Es šeit gribētu teikt, ka stipras bažas mūsos tomēr rada moments, ka mēs kaut kādā veidā gribam uzdot valstij jau iepriekš noteikt visus iespējamos veidus, kādā veidā var veikt visus šos pārskaitījumus. Ja mēs viņus varētu precizēt kā ziedojumus vai kaut ko citu...

Es vienkārši varētu uzdot tīri praktisku jautājumu par konkrētu situāciju. Viena maza firmiņa gribēs pārskaitīt kaut kādai nacionālai skolai līdzekļus. Viņai tagad būs jāmeklē, jāiet uz kaut kādu valsts iestādi, jānoskaidro, vai tas atbilst fondam vai neatbilst, pie tam tas fondu saraksts, es nedomāju, ka tik drīz varētu būt gatavs. Šajā situācijā mūsu uzdevums ir vairāk stimulēt pašdarbību šajā sfērā, kas saistās ar kultūru, ar kultūrnacionālo autonomiju, ar labdarību. Mums vajadzētu zināmā mērā to noņemt no valsts pleciem un vairāk stimulēt pašdarbību, lai šis te ierobežojošais moments atbilstu situācijas realitātei tagad. Vai mēs tajā a priori neizejam no tādas vainas prezumpcijas, no principa, ka kāds noteikti mēģinās kaut ko tur krāpties? Bet vai gadījumā, ja tomēr tā krāpšanās notiek, to nevar risināt kaut kā atsevišķi? Var taču kaut kā noteikt, kad ir ziedojumi. Ja konkrēts konflikts rodas, tad to var konkrēti risināt vai nu caur tiesu, vai caur kaut kādu finansu inspekciju, vai kaut kā tā, nevis no augšas to darot.

Es vispār uzturētu priekšlikumu atbalstīt šo te, ko ir iesnieguši kultūras darbinieki, bet bez šīs otrās daļas, ka Ministru padome iesniedz sarakstu. Vajag vienkārši pārskaitīt, kas tiek atbrīvoti.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

E.Kide: Šķiet, ka neskaidrības terminoloģijā. Kas ir fonds, kas ir programma un pasākums? Ja fondu skaita kā ārpusbudžeta uzkrājumu, ko patiešām parasti apstiprina Ministru padome vai kāds augstākais orgāns un kas ir diezgan ierobežots, tad programmas un pasākumi varētu būt plašāki. Es ieteiktu fondu sarakstu apstiprināt Ministru padomei un izdot nolikumus par fondiem, bet neierobežot pārējos par programmām un pasākumiem. Ministru padomei vajadzētu apstiprināt lielos izglītības fondus, Bērnu glābšanas fondu u.c. Tad būtu kompromiss.

Es neesmu pret Bela kunga priekšlikumu, ka tur ir iekšā izglītība, kultūra un nosauktie. Bet varētu arī būt Bērnu glābšanas fonds, var nākt no jauna vēl kādi fondi klāt, bet tiem jābūt lieliem. Es liktu priekšā fondu sarakstu apstiprināt Latvijas Republikas Augstākajai padomei, bet programmas un pasākumus izsvītrot ārā. Tie lai paliek tautas brīvai rīcībai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Te ir tāds precizējums. Lūk, piemēram, mēs sākam uzskaitīt kaut kādas organizācijas. Visas tās, pēc Bela kunga ierosinājuma, jāapstiprina kopā ar budžetu. Man šķiet, ka mēs sevi ievedīsim strupceļā, jo šī ir smalka sfēra, kura tieši pasaules praksē tiek izvesta ārpus valstiskā regulējuma atsevišķu personu un sabiedrību pārziņā. Bet mēs gribam to noregulēt. Tad, lūk, šeit, lai savestu galus kopā, vēl jāpapildina: “no labdarības pasākumiem, fondiem un vienkārši bezpeļņas organizācijām”. Tad sarakstā nokļūst visas bērnu siles, skolas, universitātes utt., utt.– visas bezpeļņas organizācijas. To taču nevar apstiprināt kopā ar budžetu./

Priekšsēdētājs: Es jūtu, ka šis apakšpunkts nav pašlaik gatavs balsojumam, jo ir iesniegti rakstiski papildu labojumi. Mēs varētu uzticēt darba grupai līdz trešajam lasījumam projektu pilnveidot, ņemot vērā visus mutiskos un rakstiskos priekšlikumus. Tad mēs to varētu nobalsot jau optimālā variantā. Kādas vēl domas deputātiem? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es uzskatu, ka varētu arī balsot, jo principā vienu gan es gribu likt, tā teikt, aiz auss, ka šī ir iespēja ļoti labi noslēpt peļņu, tāpēc mūsu apstākļos ir vajadzīgs Augstākās padomes apstiprināts saraksts, kur var būt fondi, var atkal nodot skolām utt. Tur nekāda īpaša birokrātija nav vajadzīga. Tā ka es tomēr uzskatu, ka redakcijas komisijas variants ir pilnīgi pieņemams.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis punkts ir vislabākā iespēja radīt neskaidras naudas uzkrājumus, jo tādā redakcijā kā pašlaik var pārskaitīt naudu jebkurai politiskai mafijai, grupai, piemēram, “Sojuz” un visam kam citam, kam vien ienāk prātā. Tie būs pilnīgi nekontrolēti bezpeļņas atskaitījumi. Nekādā ziņā mūsdienu politiskajā situācijā šo punktu nedrīkst atstāt bez konkretizēšanas.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es arī uzskatu, ka mēs mierīgu sirdi varētu balsot par šo lietu, vienīgi izlemjot, kas apstiprina šo fondu sarakstu– Ministru padome vai Augstākā padome.

Es tikai gribētu šeit noraidīt dažus apgalvojumus. Pirmkārt, neviens neliedz uzņēmumam pārskaitīt kaut vai visu savu peļņu jebkurā fondā jebkuram pasākumam. Vienīgi viņam būs jāsamaksā peļņas nodoklis par šo pārskaitīto summu. Tātad šeit ir runa par tiem ziedojumiem, kuri tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa nomaksas.

Otrkārt, mums tomēr ir jāzina tie fondi, pasākumi, programmas, vienalga, kā viņus sauc, lai tas būtu vienots saraksts, uz kuriem mēs pārskaitām. Šeit nebūtu vērā ņemamas tās iebildes, ka, lūk, tad būs milzīgas problēmas finansēt to vai citu pasākumu.

Atcerēsimies, ka mums pastāv Kultūras fonds, kuru mēs droši vien šai sarakstā iekļausim. Cik man zināms, Kultūras fondam pārskaitītās summas vienmēr līdz šim ir bijis iespējams ziedot ar norādi konkrētam pasākumam. Tāpēc šādus apgalvojumus uzskatu par nepamatotiem. Šādu iespēju ziedot nevienam neaizliedz, labāk vēl vairāk un vēl lielākas summas. Bet tās diemžēl tiks apliktas ar nodokli.

Es tomēr uzskatu, ka mums kā augstākajiem lēmējiem Latvijā ir jānodrošina iespējas, lai šie ziedojumi pirmām kārtām paliktu šeit pat Latvijā, lai tie neaizplūstu uz mūsu austrumu kaimiņiem, dažādām PSRS programmām. Mēs atļaujam uzņēmumiem tās atbalstīt, ja ir, kas vēlas, bet tikai lai viņi samaksā peļņas nodokli.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Ja mēs atstājam tomēr to apstiprināšanu, tad šeit noteikti ir jāprecizē. Pirmkārt, cik bieži. Es piedāvāju, ka ne retāk kā vienreiz pusgadā ir jāapstiprina, jo savādāk, kad parādās kāds jauns fonds, tad viņam ir jāgaida nez cik ilgi, kamēr viņu iekļaus jaunajā sarakstā. Un vēl– varbūt nevis Augstākajā padomē apstiprināt, bet komisijās. Lai atvieglinātu, var arī precizēt, kurās komisijās. Jūs iedomājieties, ja mēs visi te plenārsēdē būsim spiesti apstiprināt tos lielos sarakstus...

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

T.Eniņš: Būtu vēlams šim nodoklim paredzēt regresijas principu, jo tieši regresijas princips ir tas, kas stimulēs rūpniekus un ražotājus izdarīt ziedojumus. Bez tam šādi ziedojumi mums ir ļoti nepieciešami ļoti daudziem kultūras pasākumiem, kas tagad ir līdzekļu trūkumā. Kaut vai Spīdolas skolai. Tai ir vajadzīgi līdzekļi. Tad var, pieņemsim, tādai rūpnīcai kā Rīgas vagonu rūpnīca, kurai ir 100 00 ienākuma nodoklis un kura noziedo 10 000– tātad vienu desmito daļu –, atstāt 3000 kā peļņu. Respektīvi, šie 3000 rūpnīcu stimulē izdarīt šo humāno ziedojumu. Tādā veidā var daudzas sabiedriskas, humānas organizācijas saņemt papildu līdzekļus no ražotājiem. Regresijas formu var izstrādāt precīzāk, bet to nevajadzētu pazaudēt.

Priekšsēdētājs: Es balsojumam redzu divus variantus. Pirmkārt, apstiprināt šo tekstu, kas ir izdalītajā un nodrukātajā likumprojektā. Otrs variants– atstāt darba grupas rīcībā uz trešo lasījumu, lai visus papildinājumus, kas te izskanējuši un kas iesniegti rakstiski, kā arī dažādos citos veidos, optimāli iekļautu un izslēgtu ārā no šā punkta varianta. Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Es gribētu vēl papildināt formulējumu– balsot par komisijas piedāvāto variantu, kuru komisija, darba grupa apņemas papildināt ar Bela kunga ierosinājumu un ar Panteļejeva kunga ierosinājumu. Bet šajā gadījumā tātad paliek, ka apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Tālāk seko procentu skala, par ko runāja tikko deputāts Eniņa kungs. To mēs piestrādāsim, to šis balsojums nepadarīs par obligātu, jo tur vēl jāprecizē.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, man ir jāatzīst, ka pret šo Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinājumu arī bija vairāki iebildumi ar dažādiem variantiem. Tā ka es domāju, ka uzreiz balsot par šādu projektu kopumā un apstiprināt diez vai būtu vērts. Darba grupai tik un tā ir jāstrādā pie šā apakšpunkta, varbūt tiešām izdarīt tikai divus balsojumus. Vienu– par darba grupas variantu, kāds tas ir šeit.
Otru– par to, ka pieņemt tādu, kāds tas ir, un ar papildinājumiem un labojumiem atstāt trešajam lasījumam.

Tātad praktiski balsojums ir viens. Vai mēs akceptējam uzreiz šo darba grupas variantu, un, ja tas negūst balsu vairākumu, tad tas automātiski pāriet uz trešo lasījumu. Lūdzu balsot par tūlītēju darba grupas iesniegtā varianta akceptēšanu.

Rezultāts: par– 28, pret– 52, atturas– 12. Tādējādi šis punkts nav saņēmis akceptu un paliek darba grupas rīcībā līdz trešajam lasījumam ar visu labojumu iekļaušanu.

Nākamais apakšpunkts– par summu 50 procentu apmērā no invalīdu biedrību mācību ražošanas... un tā tālāk. Kādi ir iebildumi? Nav iebildumu.

E.Repše: Cik es atceros, redakcionāli iebildumi bija par invalīdu īpatsvaru, tur mēs vēl padomāsim...

Priekšsēdētājs: Par mācību ražošanas uzņēmumiem bija iebildumi, cik es atceros.

E.Repše: Jā. Mēs uzskatījām, ka šāds atvieglojums būtu jāparedz, un aicinām balsot.

Priekšsēdētājs: Iebildumu no deputātiem nav, tātad nav jābalso. Mēs akceptējam šo apakšpunktu.

Nākamais. Par summu 30 procentu apmērā no sakaru, sadzīves pakalpojumu un komunālās saimniecības uzņēmumu peļņas par pakalpojumiem lauku apvidos. Nav pretenziju? Tātad mēs par šo 5.panta 1.punktu ar izdarītām izmaiņām, kas bija šeit balsojot, varam nobalsot kopumā. Pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Es pastāvu uz savu priekšlikumu papildināt 5.pantu. Tas ir jau nodrukātā veidā./

Priekšsēdētājs: Šeit ir par sporta uzņēmuma rīcībā paliekošo peļņas daļu, kura tiek novirzīta noteikta mērķpasākuma finansēšanai, masu fiziskajai kultūrai utt. Tas praktiski ir papildinājums pie 5.panta 1.punkta.

A.Rešetņikovs: */Pilnīgi pareizi./

Priekšsēdētājs: Tādējādi mēs varam nobalsot kopumā par šo punktu, pēc tam par deputāta Rešetņikova papildinājumu. Balsojam par 5.panta 1.punktu kopumā, par akceptu. Rezultāts: ir akceptēts.

Nākamais balsojums– par deputāta Rešetņikova papildinājumu. Deputāti ir iepazinušies ar šo papildinājumu? Izteikties neviens nevēlas? Deputāts Repše grib izteikties.

E.Repše: Darba grupa uzskata, ka nav definēts sporta uzņēmums, turklāt šis punkts ir pārāk plašs un šeit var arī liela daļa reālās peļņas aiziet sānceļos, tāpēc noraidīja šo priekšlikumu. Ja ir runa par veselības aizsardzības tiešu stimulēšanu, tad tas jau ir ietverts arī citos punktos, piemēram, par labdarību un citiem pasākumiem.

Priekšsēdētājs: Mēs dzirdējām par un pret argumentus. Lūdzu balsot par šo deputāta Rešetņikova papildinājumu. Rezultāts: 49 balsis par, 17– pret, 20– atturas. Tādējādi šis deputāta Rešetņikova papildinājums ir iekļauts trešajam lasījumam.

Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Es jau savā runā atzīmēju, ka Budžeta komisija ir ārkārtīgās grūtībās, jo ir paredzēts, ka izglītībai un kvalifikācijas celšanai būs ļoti mazi līdzekļi. Tādēļ es uzstātu par 5.panta papildinājumu, kā jau šeit bija piedāvāts no manis un Labklājības departamenta, lai atbrīvotu no nodokļa uzņēmumus par to peļņas daļu, kura gada laikā tiek izlietota kadru sagatavošanai, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai, izsvītrojot mācību kombinātus, jo te bija patiešām pamatoti argumenti, ka tur varbūt varētu iztikt. Tas atrisinātu izglītības fondu un arī budžetu izglītības sociālajai sfērai. Arī Izglītības komisija un Budžeta komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs: Kāds ir darba grupas viedoklis?

E.Repše: Darba grupas viedoklis bija tāds, ka šeit atkal ir pārāk plašas iespējas. Vai tad uzņēmējs varēs visiem saviem strādniekiem apmaksāt augstāko izglītību, ja tā būs par maksu? Vai varēs apmaksāt kādus citus speciālus kursus?

E.Kide: Piedošanu, tie ir tikai ražošanas cehi, mācību iestādes ražošanas cehos papildus nopelna līdzekļus mācību ražošanas procesā. Vairāk nekas.

E.Repše: Vai tas te ir noformulēts?

E.Kide: Jā.

E.Repše: Par peļņas daļu, kura gada laikā tiek izlietota kadru sagatavošanai, pārkvalificēšanai...

E.Kide: Ja rūpnīca izlieto šos līdzekļus kadru sagatavošanai, tad nodoklis tiek noņemts, ja neizlieto– tad nolikums paredz, ka līdzekļi aiziet izglītības fondā Izglītības ministrijai, papildinot budžetu.

Priekšsēdētājs: Jāatzīst arī man, ka no šā teksta gan nevar to redzēt, ko deputāts Kide piedāvā.

E.Kide: Tas ir Labklājības departamenta formulējums. Tur ir pēc nolikuma.

E.Repše: Būs uzņēmums, kurš norakstīts visu savu peļņas daļu un paskaidros, ka tas ir saprotams zem šā formulējuma.

E.Kide: Vai ir uzskaite par kadru sagatavošanu? Kadru pārkvalificēšana bezdarba apstākļos faktiski paliek bez kaut kādiem resursiem.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka ir izteikti argumenti par un pret šo papildinājumu. Tā kā tas ir nodrukāts un izdalīts deputātiem un deputāts Kide uzstāj uz balsojumu, tad mums atliek vienīgi balsot par vai pret šā papildinājuma iekļaušanu 5.panta 1.punktā. Rezultāts: šis papildinājums nav ieguvis balsu vairākumu arī ar tām divām papildbalsīm, kas vēl tika rādītas ar roku. Tātad šis papildinājums nav iekļauts 5.panta 1.punktā. Par papildinājumiem mēs esam nobalsojuši, tātad 5.panta 1.punkts ir akceptēts trešajam lasījumam ar tiem labojumiem, ko mēs izdarījām, un ar deputāta Rešetņikova papildinājumu.

Kādi iebildumi, papildinājumi, labojumi būtu deputātiem par 5.panta 2.punktu? Otrais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Cienījamie deputāti! Mums vēl nav likuma par mazajiem uzņēmumiem. Tie ir mūsu nākotne. Un otrais. Man gribētos atzīmēt, ka neviens uzņēmums, kuru mēs taisāmies aplikt vai neaplikt ar nodokļiem, pirmo gadu normāli strādāt nevar. Tāpēc man ir priekšlikums: šā apakšpunkta trešajā rindkopā palielināt termiņu līdz trim gadiem./

E.Repše: Vai jūs nekļūdījāties gadījumā un neskatījāties pirmā lasījuma tekstu? Mums otrā lasījuma tekstā šajā punktā mazie uzņēmumi vispār nav minēti.

Priekšsēdētājs: Darba grupas skaidrojums ir saņemts.

E.Repše: Es vienkārši baidos, ka mēs neesam izpratuši šobrīd priekšlikuma būtību. Vai nevarētu lūgt precizēt?

Priekšsēdētājs: Te ir minēti jaunie uzņēmumi.

E.Repše: Pirmajā gadā topošie jaunie uzņēmumi tiek atbrīvoti, bet otrajā gadā maksā 50 procentus no republikas budžetā iemaksājamās peļņas nodokļa summas. Tālāk, tas vairāk ir par uzņēmumiem, kas tiek dibināti uz reorganizēto uzņēmumu bāzes, un par darbības izbeigšanu pirms trim gadiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi iebildumi? Nav. Mums ir jābalso par 5.panta 2.punkta akceptu trešajam lasījumam. Rezultāts: šis punkts ir ieguvis jūsu akceptu. Lūdzu, kas vēlas izteikties? Trešais mikrofons.

A.Kramiņš: Es tomēr vēlētos, lai tiktu nobalsots mans priekšlikums, ka invalīdu biedrības mācību un ražošanas uzņēmumi un apvienības tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa, ja invalīdu īpatsvars šajos uzņēmumos ir lielāks par 50 procentiem, jo mēs to izdarījām jau likumā par tiem uzņēmumiem, kur invalīdu īpatsvars ir lielāks par 30 procentiem. Es domāju, mēs varam izdarīt ar tiem arī, kur invalīdu īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem. Tas nav nekas jauns, pēc tādas likumdošanas pašlaik šie uzņēmumi strādā, šādas normas ir ietvertas arī jaunajā PSRS likumā un Lietuvas Republikas likumā, jo tomēr invalīdu uzņēmumi ir specifiski un nedrīkst viņus likt kopā ar pārējiem mācību kombinātiem.

E.Repše: Vai jūs teicāt– invalīdu uzņēmumi jeb mācību ražošanas uzņēmumi?

A.Kramiņš: Invalīdu mācību ražošanas uzņēmumi. Vienalga, kādi viņi ir. Praktiski viņi visi ir mācību ražošanas uzņēmumi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Repše sniegs skaidrojumu.

E.Repše: Mums bija šāds viedoklis, mēs arī gribējām šos 50 procentus un tad no nodokļa atbrīvot vispār, bet mēs nobijāmies, ka tādā gadījumā, ja jau vispār reiz paredzēts šāds procents, tad šajā uzņēmumā varēs strādāt arī neinvalīdi. Tādā gadījumā varbūt kāds uzņēmums, kas būtībā nebūt nav invalīdu uzņēmums, iekļūs šajā statusā, noalgos par smiekla naudu invalīdus un atbrīvosies no nodokļiem. Lai tomēr tos, kas patiesībā ir šie invalīdu uzņēmumi, atbrīvotu, mēs ievedām 3.punktu, kas atbrīvo pēc saraksta. Tādi bija mūsu apsvērumi.

A.Kramiņš: Es tomēr gribētu oponēt. Drīzāk pie tādiem uzņēmumiem varētu piederēt tie uzņēmumi, kur šis invalīdu īpatsvars ir mazāks, bet, ja šis invalīdu īpatsvars ir tik liels, šie uzņēmumi tiek veidoti tieši šo invalīdu darbam, mācībām un vajadzībām.

E.Repše: Kas jums iebilstams pret Ministru padomes sastādītu un Augstākās padomes apstiprinātu sarakstu?

A.Kramiņš: Tas ir atkal tas pats, ko mēs visos likumdošanas aktos skatāmies, ka mēs vēl speciāli kaut ko gribam sastādīt. Tāpēc es gribu izcelt ārā tieši, lūk, šos invalīdu uzņēmumus un atdalīt no pārējiem, jo, kā es teicu, tie nav tie paši, kas visi pārējie mācību ražošanas uzņēmumi. Tie ir specifiski tomēr. Visu savu peļņu praktiski viņi izlieto kā strādājošo invalīdu, tā arī nestrādājošo invalīdu sociālo problēmu risināšanai.

Priekšsēdētājs: Argumenti ir izteikti, jums tikai atliks balsot par šo problēmu. Tagad es došu vārdu deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Man ir jautājums Repšes kungam. Es gribētu precizēt, iekams izlemt par balsošanu. Kas ir amatnieku uzņēmumi? Amatnieku saimniecības– to es zinu. Darbu virziens, kuri attiecas uz amatnieku uzņēmumiem, kuri tiek atbrīvoti no nodokļa. 5.3.punkts./

E.Repše: Par amatnieku uzņēmumiem šeit būtībā bija deputāta Černaja kunga ierosinājums, un domāti tieši tie amatnieku uzņēmumi, kuri veiks amata apmācības savā uzņēmumā. Lai būtībā ņemtu vērā viņa priekšlikumu, bet neradītu arī iespējas visiem amatnieku uzņēmumiem pieteikties pie nodokļu atvieglojumiem, mēs ielikām šeit, kur ir šie saraksti. Likums par amatniecības uzņēmumiem acīmredzot būs.

L.Kurdjumovs: */Tas ir, šajā punktā tā arī jāieraksta, ka tie ir amatnieku uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar tautas daiļradi, amatiem utt./

E.Repše: Jā, piekrītu. Piekrītu, jā.

L.Kurdjumovs: */Lai, tā sakot, tas neskanētu kā vienkārši amatnieku uzņēmums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir priekšlikums 5.panta 3.punktu komisijai pārstrādāt, redakcionāli labi padomāt, jo ministrs Āboltiņš arī pamatoti pateica, ka viss tur ir sajaukts kopā, gan invalīdu biedrības uzņēmumi, gan mācību kombināti no Izglītības ministrijas, gan amatnieku uzņēmumi. Domas tur iekšā ir labas, bet vajadzētu atstāt uz trešo lasījumu, lai varētu labāk noformulēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Černajs: Kas attiecas uz amatnieku uzņēmumiem, tad, kā pareizi teica deputāts Kurdjumovs, šeit ir domāti tie amatnieku uzņēmumi, kuri ir tiesīgi veikt un veic amatapmācību. Tā praktiski ir nozare, kas varēs veikt kadru pārkvalifikāciju bezdarba gadījumā, kā arī sagatavot kārtīgus speciālistus. Līdzšinējā profesionāli tehniskā sistēma to nespēja nodrošināt. Acīmredzot tas ir jāizdara saprotamāk trešajā lasījumā. Pašlaik tas bija ievietots tādā redakcijā, ka “pēc Ministru padomes saraksta”, jo pagaidām šis amatniecības likums ir vēl tikai darba stāvoklī.

Priekšsēdētājs: Jūs dzirdējāt izteikto viedokli šo 5.panta 3.punktu atstāt trešajam lasījumam, lai viņu sadalītu varbūt vēl apakšpunktos un izteiktu precīzāk katra šā uzņēmuma raksturojumu. Kādas ir darba grupas domas?

E.Repše: Darba grupas domas ir tādas: ja būs ierosinājumi par šo punktu, tad acīmredzot būs jauns materiāls trešajam lasījumam. Mūsu viedoklis ir izteikts šobrīd. Ierosinājumus, lūdzu, tad.

Priekšsēdētājs: Tātad būtu divi varianti: deputāta Kides ierosinājums un deputāta Kramiņa ierosinājums. Darba grupa piekrīt atstāt trešajam lasījumam, lai visus šos labojumus ņemtu vērā?

E.Repše: Jā, bet par deputāta Kramiņa labojumu, kas ir izdalīts, vajadzētu nobalsot tūlīt.

Priekšsēdētājs: Tā, labi, godājamie kolēģi, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir papildinājums pie 3.punkta, bet par šo es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Vai mēs atstājam uz trešo lasījumu darba grupas variantā? Tas ir pirmais balsojums. Otrais balsojums ir deputāta Kramiņa iesniegtajā variantā, un, ja deputāti būtu mazliet klusāki, viņi pat dzirdētu, ko es runāju no šejienes. Tātad, lūdzu, balsojam sākumā par šo darba grupas iesniegto variantu ar nolūku, ka viņš būs uz trešo lasījumu papildināts. Pēc tam par deputāta Kramiņa iesniegto papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu: 5.panta 3.punkts ar papildinājumiem. Mēs balsojam par to, ka par pamatu ņemam. Rezultāts: tātad ņemam par pamatu šo darba grupas variantu, lai to papildinātu uz trešo lasījumu ar šodien izteiktajām piezīmēm.

Lūdzu, tagad par deputāta Kramiņa papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Rezultāts: 48– par, pret– 46, deputāta Kramiņa papildinājums uzvar.

Tagad 5.panta 4.punkts. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es iepriekš teicu, ka man ir papildpunkts pie iepriekšējā, un tas arī bija nodrukāts šeit, tikai mēs to neņēmām vērā, jo ir divi 5.panta 3.punkti. Ir divi punkti 5.3. un vēl viens 5.3., kas šeit zem viena numura.

E.Repše: Labi, labi, tūlīt.

E.Kide: 25.lappuse, 2.pants no augšas. Tas iet kā 5.3.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Tūlīt mēs balsosim, tūlīt mums darba grupas referents dos ziņojumu.

E.Kide: Šis ir punkts, kas atbrīvo mācību ražošanas cehus arodiestādēs un līdz ar to atvieglo budžetu izglītībai un būtu, kā saka, pieņemams. Es aicinātu balsot deputātus, jo sociālās sfēras budžets ir ļoti smags.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums atliek tikai balsot pēc komentāra, ko sniegs deputāts Repše.

E.Repše: Jā, mēs atkal būtībā aizejam pa to varbūt ne pārāk pareizo ceļu, ka mēs visus gribam apbalvot ar atvieglojumiem, subsīdijām, dotācijām un tamlīdzīgi. Šeit arī konkrēti mēs baidījāmies, ka parādīsies ļoti enerģiskas mācību iestādes, kuras zem mācību un ražošanas izkārtnes ražos ļoti derīgu un peļņu dodošu produkciju. Tādu iespēju nekādā ziņā nevar izslēgt. Kāpēc skolnieks lai lodētu vai montētu sliktāk nekā strādnieks, un viņš arī mācīsies labi šai ziņā, jo vislabākā mācīšanās ir strādājot. Bet peļņas summas tur būs lielas. Tāpēc mēs bijām pret vispārēju tendenci būtībā ar vieglu roku atdot atvieglojumus. Jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputāts Kide jau ir izteicis savu viedokli, viņš ir par šo labojumu. Darba grupa ir pret šo labojumu. Deputātiem jāizšķir.

E.Kide: Es tikai gribu atzīmēt, ka uz šī panta balstās visa jaunā izglītības likuma finansiālā nodaļa, kas valdības programmas ietekmē liek pašām arodskolām pelnīt sev naudu, bet viņas nav rentablas un viņas negrib šos cehus izvērst, tāpēc es tomēr aicinātu balsot par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: labojums ir ieguvis vairākumu ar 69 balsīm. Līdz ar to 5.panta 3.punkts mums ar šādiem labojumiem un papildinājumiem, kas ir jāizdara līdz trešajam lasījumam, ir pieņemts.

5.panta 4.punkts. Godājamie deputāti, ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 72 balsis, akceptēts.

6.pants sastāv tikai no viena teikuma. Kādas pretenzijas, labojumi un papildinājumi? Nav. Darba grupai nav kas iebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 6.pants akceptēts ar 79 balsīm. Paldies.

Godājamie deputāti! Tagad mums ir jāakceptē otrajā lasījumā šis likumprojekts ar tiem labojumiem, papildinājumiem, kas ir atstāti uz trešo lasījumu, par kuriem mēs tikko balsojot nolēmām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta par peļņas nodokli akceptēšanu trešajam lasījumam. Rezultāts: 86 balsis par. Šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Trešais lasījums– parastajā noteiktajā kārtībā.

Godājamie deputāti! Pulkstenis ir 18.30. Līdz ar to mēs tiešām turpinām savu virzību laikā uz priekšu. Pašlaik mēs vēl arvien esam vakardienas pusdienas laikā kaut kur, tā ka rīt, apspriežot pārējos likumprojektus, mums tiešām vajadzētu mēģināt kādu operatīvāku darbības veidu, lai mēs varētu ātrāk virzīties uz priekšu.

Godājamie deputāti! Plenārsēde nav slēgta. Kas nav dzirdējis, es atgādinu vēlreiz, ka piektdien, 30.novembrī, pulksten 17.00 no Augstākās padomes mēs izbraucam, kā bijām nobalsojuši, uz kopīgo plenārsēdi Viļņā kopā ar Lietuvas un Igaunijas Augstākajām padomēm. Tos Latvijas Republikas tautas deputātus, kas nevēlas piedalīties šajā plenārsēdē vai nevar piedalīties kādu iemeslu dēļ, lūdzu pieteikties šovakar vai rīt no rīta mūsu sekretariātā, lai varētu aprēķināt vietas autobusos, viesnīcās un tamlīdzīgi.

Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Kolēģi, uzmanību! Mandātu un ētikas komisijas sēde rīt no rīta pulkst. 9.00.

Priekšsēdētājs: Mēs tiekamies rīt no rīta pulkst. 10.00. Paldies.

(Sēdes beigas)