Par ekonomikas attīstības progresīvo tempu Latvijā

Pēc ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa uzskata, iekšzemes kopprodukta (IKP) pagājušā gada pieauguma temps – 8,5% – pierāda, ka jau vairāku gadu garumā veiktās reformas, tai skaitā samazinot nodokļus uzņēmējiem un liberalizējot tirgu, kā arī integrācija Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību – esam visstraujāk augošā tautsaimniecība visā Eiropā.
Kā jau Ekonomikas ministrija prognozēja, 2004.gadā IKP Latvijā pieauga par 8,5%, tai skaitā 4.ceturksnī par 8,6%. Ekonomikas ministrija prognozē, ka izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Ja nebūs ārējo satricinājumu, vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 6–8% apmērā. Tiek prognozēts, ka 2005.gadā IKP pieaugs par 7,5 procentiem.
Pagājušajā gadā IKP pieauguma temps mūsu valstī pārsniedza gan Lietuvas un Igaunijas, gan arī citu ES valstu attiecīgos rādītājus. Augstos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un eksporta pieaugums. Investīcijas pieaug straujāk nekā IKP, un tas nozīmē, ka veidojas stabils pamats turpmākai izaugsmei.
Pieaugums ir vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. IKP pieaugumā 2004.gadā vislielākais ieguldījums bija pakalpojumu nozaru (tirdzniecības, komercpakalpojumu, transporta un sakaru), apstrādes rūpniecības un būvniecības izaugsmei.
Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, iekšzemes tirdzniecība 2004. gadā palielinājās par 10,1%. Pateicoties gan pasažieru transporta pakalpojumu palielinājumam, gan kravu pārvadājumu pieaugumam un arī sakaru nozares attīstībai, ļoti straujš pieauguma temps 2004.gadā bija vērojams transporta un sakaru nozarē (par 12,9%).
Valstī vērojama būvniecības nozares strauja attīstība, ekonomiskā aktivitāte šajā nozarē 2004.gadā pieauga par 13%. Strauji būvniecības attīstības tempi ir sagaidāmi arī turpmāk saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu, kā arī ES fondu finansētu projektu realizāciju.
Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā kopš 2001. gada pieaug par 9-10% ik gadu (2004. gadā – par 7,9%). Latvijas rūpnieku konkurētspēju nosaka straujais produktivitātes pieaugums, ko veicina iepriekšējos gados veiktās investīcijas. Eksporta dinamika liecina, ka vairākas rūpniecības nozares spēj konkurēt ārējos tirgos arī ne pārāk labvēlīgas konjunktūras apstākļos.

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa