Par vienkāršotiem zvejniecības noteikumiem Baltijas jūrā

Pēc plašām konsultācijām ar ieinteresētajām personām Eiropas Komisija 14.martā ir ierosinājusi optimizēt un atjaunināt noteikumus zvejniecībai Baltijas jūrā. Mērķis ir radīt vienkāršāku un saskaņotāku noteikumu kopumu, kas atvieglos darbu gan zvejniekiem, kuriem tie jāpiemēro, gan zvejas inspektoriem, kuri kontrolē noteikumu izpildi. Līdz šim zvejas pārvaldību šajā reģionā nodrošināja Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija (IBSFC), kurā pēc ES paplašināšanās pagājušā gada maijā ir tikai divi dalībnieki: Eiropas Savienība un Krievija. Pašlaik notiek mēģinājumi aizstāt sarunas IBSFC ietvaros ar divpusējām sarunām starp abām pusēm. IBSFC un ES noteikumu spēkā esība radīja situāciju, kas ir nevajadzīgi sarežģīta, ar dažiem noteikumiem, kas dublējas, un tādiem, kas ir atšķirīgi atkarībā no jomas. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina, kur vien iespējams, vienkāršot un saskaņot noteikumu kopumu, piemēram, samazinot zvejas rīku vai zvejas tīklu acu izmēru kategoriju skaitu un saskaņojot lieguma laika datumus un krastā izkrauto zivju minimālos izmērus. Ierosinātā regula būtu piemērojama no 2006. gada 1. janvāra, kad IBSFC noteikumiem vairs nevajadzētu būt saistošiem Eiropas Savienībai, jo patlaban norit process, lai izstātos no šīs organizācijas. Eiropas Savienība, neapšaubāmi pilnībā informēs Krieviju par pirmdien ierosinātajiem pasākumiem un sniegs konsultācijas.
Zivsaimniecības un jūras lietu komisārs džo Borgs teica: “šis priekšlikums tika izstrādāts, apspriežoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, dalībvalstīm un nevalstiskajām organizācijām. šī sadarbība ir bijusi īpaši vērtīga, apspriežot tehniskus un sarežģītus noteikumus. Mēs turpināsim sarunas, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir pielāgoti pēc iespējas labāk, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību Baltijas jūrā.
Pašreizējie noteikumi ir jāoptimizē vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vienošanās par lielāko daļu noteikumu tika panākta daudzpusēji IBSFC ietvaros un tādēļ vairāki noteikumi ir nevajadzīgi sarežģīti. Pastāv arī Eiropas Savienības noteikumi, kas tika pieņemti atsevišķi. Visbeidzot, daži jauni noteikumi tika pieņemti pēc paplašināšanās, kas notika pagājušajā gadā. Turklāt Eiropas Komisija ierosina:
• atcelt noteikumus, kas nav vajadzīgi, lai saglabātu zivju krājumus;
• samazināt zvejas rīku kategoriju skaitu un zvejas tīklu acu minimālo izmēru skaitu;
• iespējami saskaņot pagaidu liegumu attiecībā uz dažām zivju sugām un krastā izkrauto zivju minimālos izmērus, kas šobrīd bieži ir atšķirīgi Baltijas jūras valstīs;
• padarīt vienkāršāku BACOMA traļu lietošanu un kontroli. šāda tipa traļi ir īpaši paredzēti zvejai Baltijas jūrā, jo tie atvieglo zivju mazuļu izkļūšanu un ir vienīgie zvejas rīki, kas atļauti mencu zvejai Baltijas jūrā;
• nodrošināt vienkāršotu procedūru, lai ļautu dalībvalstīm ieviest papildu pasākumus, ko piemēro kuģi ar attiecīgās valsts karogu;– uzlikt dalībvalstīm pienākumu izveidot paraugu ņemšanas sistēmu nešķirotas nozvejas izkraušanai krastā attiecībā uz siļķu un brētliņu zveju rūpnieciskiem mērķiem. Tas vajadzīgs, lai uzlabotu nozvejas datu precizitāti, kad pastāv šāda problēma.
Nozīmīgākās Baltijas jūras zivju sugas, uz kurām attiecas kopējā gada nozveja, ir siļķes, brētliņas, mencas, laši un jūras zeltplekstes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā