Valsts sekretāru 2005.gada 10.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm”.
Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām turpina sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju.
Izvērtējot saņemtos projektus, Aizsardzības ministrija ir atradusi iespēju pašreiz atbalstīt trīs no iesniegtajiem projektiem – Lielvārdes sporta kompleksa būvniecības pabeigšanu un aprīkojuma iegādi, Sakas novada Pāvilostas vidusskolas sporta zāles būvniecību un Preiļu 2.vidusskolas trenažieru zāles izbūvi.
Lielvārdes sporta komplekss tika nodots ekspluatācijā jau šā gada janvārī, taču nepietiekamā finansējuma dēļ no projekta tika izslēgti daudzi būvdarbi, kuru veikšana tobrīd nebija iespējama. Sporta komplekss netika nodrošināts ar aprīkojumu. Kopējais finansējums sporta centra izbūvei un aprīkojumam ir Ls 1 079 000 un tiek realizēts no šādiem avotiem: pašvaldības finansējums Ls 79 000 un mēbeles centra aprīkošanai; pašvaldības ņemts kredīts Ls 800 000 uz 20 gadiem; Aizsardzības ministrijas līdzekļi Ls 200 000. Aizsardzības ministrija izvērtēja gan sporta kompleksa būvniecības izmaksas, gan arī pašvaldības ieguldījumu tā būvniecībā. Vairākkārt tika organizētas tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, pieprasot detalizētu informāciju par projektu. Pēc papildus pieprasītās informācijas izvērtēšanas tika nolemts, ka līdzfinansējuma ieguldīšana šajā projektā ir lietderīga un ieguvēji būs gan NBS, gan arī Lielvārdes iedzīvotāji.
Sakas novada Pāvilostas vidusskolas sporta zāles būvniecība tika uzsākta 2004.gadā, to plānots pabeigt šogad. Finansējums Ls 183 675 sporta zāles būvniecībai tiek ņemts no šādiem avotiem: pašvaldība segs Ls 57 000, un par šo summu tiks ņemts kredīts Valsts kasē; Izglītības un zinātnes ministrija sedz Ls 80 000, t.sk. 50 000 (2004.gadā) un Ls 30 000 (2005.gadā); Privatizācijas aģentūras mērķdotācija Ls 20 000; Aizsardzības ministrijas līdzekļi Ls 30 000. Aizsardzības ministrija ir detalizēti izvērtējusi projekta ietvaros paveikto un līdzfinansējuma apjomus. Pēc tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem Aizsardzības ministrija pieprasīja precīzu informāciju par pašvaldības līdzfinansējuma avotu un pēc Sakas novada domes lēmuma saņemšanas nolēma atbalstīt šīs zāles būvniecību ar līdzfinansējumu.
Preiļu 2.vidusskolas trenažieru zāles būvniecību ir plānots realizēt 2005.gadā. Kopējais finansējums trenažieru zāles izbūvei ir Ls 45 000 (bez aprīkojuma, kas arī tiks gādāts par pašvaldības līdzekļiem) un tiek realizēts no šādiem avotiem: pašvaldības finansējums Ls 15 000 un aprīkojums; Aizsardzības ministrijas līdzekļi Ls 30 000. Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi Preiļu novada domes iesniegto projektu un ir gatava atbalstīt trenažieru zāles būvniecību ar līdzfinansējumu.
Minētie projekti tiks realizēti no Aizsardzības ministrijai 2005.gadā plānotajiem budžeta līdzekļiem, un papildu finansējums nebūs nepieciešams.
Rīkojuma projekts uzdod Aizsardzības ministrijai noslēgt līgumus ar rīkojumā minētajām iestādēm par līdzdalību sporta un publisko būvju būvniecībā un to turpmāko izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtība un finansējums”.
Noteikumu projekts paredz noteikt mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu (formējums) veidus, to uzdevumus un materiāltehniskā nodrošinājuma paraugnormas, ministriju kompetenci formējumu materiāltehniskajā nodrošinājumā, formējumu mācību nodrošinājumu un organizāciju, formējumu izveides un attīstības finansēšanas kārtību, formējumu mobilizācijas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus formējumu mobilizācijas gadījumā.
Formējumus veido pēc vienvadības principa, un formējumu personāls darbības un mācību laikā ievēro Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku ierindas reglamenta prasības.
Formējumiem ir šādi uzdevumi atbilstoši formējuma darbības profilam: veikt glābšanas darbus un sniegt palīdzību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma situācijā; veikt katastrofu seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus. Ir šādi formējumu veidi: valsts formējumi, kurus saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem veido ministriju padotībā esošās iestādes un komercsabiedrības, kurās 51 % un vairāk kapitāldaļas pieder valstij (komercsabiedrības), formējumu nepieciešamo skaitu nosaka attiecīgā ministrija, saskaņojot ar Iekšlietu ministriju; pašvaldību formējumi, kurus saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mobilizācijas pieprasījumiem veido pašvaldības, to skaitu saskaņojot ar Iekšlietu ministriju.
Valsts un pašvaldību formējumu struktūru, skaitlisko sastāvu (ne mazāk kā 10 cilvēki) un štatu sarakstu, saskaņojot ar Iekšlietu ministriju, nosaka attiecīgā ministrija, kura noteica mobilizācijas pieprasījumu par formējuma izveidi
Attiecīgās ministrijas padotībā esošās iestādes, pašvaldības vai komercsabiedrības vadītājs nozīmē formējuma komandieri. Formējuma komandieris nosaka uzdevumus formējuma personālam atbilstoši formējuma darbības profilam un apdraudējuma veidam.
Formējumam ir šāds materiāltehniskais nodrošinājums: darba un speciālais apģērbs; individuālie aizsardzības līdzekļi; sakaru līdzekļi; transportlīdzekļi formējuma pārvietošanai; inventārs glābšanas darbu un katastrofu seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai (inventārs); formējuma izvietošanas vieta; aprīkojums formējuma autonomas darbības nodrošināšanai.
Formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma normas, pamatojoties uz formējumu materiāltehniskās apgādes paraugnormām (1.pielikums) un ņemot vērā formējumu darbības profilu apstiprina ministrijas, kas nosaka mobilizācijas pieprasījumus formējumu veidošanā. Formējumu materiāltehniskajam nodrošinājumam saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem izmanto attiecīgās ministrijas, iestādes, pašvaldības vai komercsabiedrības rīcībā esošos resursus, kā arī veido valsts materiālās rezerves un slēdz atlikto piegāžu līgumus.
Formējuma personāla darba apģērbam ir šādas atšķirības zīmes un uzšuves: uz darba apģērba kreisās piedurknes izvietota formējuma atšķirības zīme – zils vienādsānu trīsstūris uz oranža apļa ar uzrakstu ziliem burtiem “Civilās aizsardzības formējums”. Apļa apakšējā daļā ir valsts karoga attēls. Atšķirības zīmes diametrs – 9 cm; formējuma komandierim, komandiera vietniekam un nodaļas komandierim darba apģērba krūšu labajā pusē uzšuve (izmēri 2 cm x 10 cm) oranža taisnstūra formā ar zilu apmalojumu un amata nosaukumu ziliem burtiem.
Formējumu personāla mācības atbilstoši formējumu veidiem organizē ministrijas, to padotībā esošās iestādes un pašvaldības sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņā ar attiecīgās ministrijas vai pašvaldības apstiprinātiem un ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotiem mācību plāniem. Formējumu personāla apmācību rīcībai mobilizācijas gadījumā veic formējuma komandieris sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Formējumu komandieru apmācību organizē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām un pašvaldībām. Formējumu apmācību pirmās palīdzības sniegšanā koordinē un metodiski vada Katastrofu medicīnas centrs. Formējumu mācību izdevumus sedz no valsts budžeta.
Formējumu komandieru apmācība notiek ne retāk kā reizi divos gados. Formējumu komandieru apmācības izdevumus sedz no valsts budžeta. Formējumu mācībās izmanto ministriju, to padotības iestāžu, pašvaldību vai komercsabiedrību rīcībā esošo inventāru, tehniskos un transporta līdzekļus, kā arī noteiktā kārtībā valsts materiālo rezervju resursus.
Formējumos mobilizējamo personu atlasi un uzskaiti, ņemot vērā personas profesiju un formējuma darbības profilu, sadarbībā ar Militārā dienesta iesaukšanas centru vai tā teritoriālajām struktūrvienībām veic ministriju padotībā esošās iestādes, pašvaldības vai komercsabiedrības mobilizācijas struktūrvienība vai norīkots mobilizācijas darbinieks. Formējuma mobilizācijas plānu saskaņo ar Iekšlietu ministriju.
Ikgadējo atskaiti par formējumu izveidi un to materiāltehnisko nodrošinājumu līdz katra gada 10.februārim iesniedz: ministriju padotībā esošās iestādes un komercsabiedrības - attiecīgai ministrijai; pašvaldības - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Apkopotās ikgadējās atskaites par formējumu izveidi un to materiāltehnisko nodrošinājumu attiecīgas ministrijas iesniedz Iekšlietu ministrijai līdz katra gada 10.martam. Formējuma izveides un attīstības izdevumus sedz attiecīgi no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem un komercsabiedrību līdzekļiem.
Mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma materiāltehniskā nodrošinājuma tāmi sastāda saskaņā ar materiāltehniskā nodrošinājuma normām. Katru gadu līdz 1.februārim tiek precizētas formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma tāmes formējumu izveidei un attīstībai un iesniegtas attiecīgajai ministrijai. Ministrijas apkopo iesniegtās materiāltehniskā nodrošinājuma tāmes finanšu pieprasījumu izdevumiem mobilizējamo formējumu izveidei un attīstībai, iekļaujot tās kopējā ministrijas pieprasījumā ikgadējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Saņemot informāciju par izsludināto mobilizāciju, formējumu personāls ierodas noteiktajā formējuma izvietošanas vietā. Mobilizācijas pieprasījumos un atlikto piegāžu līgumos noteiktā inventāra piegādi Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas veic līgumos noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc mobilizācijas izsludināšanas. Fiziskās personas nodod mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu formējuma turējumā.
Formējumu izvietošanas vietu sagatavošanu un formējumu komplektēšanu ar personālu un inventāru veic par formējumu izveidošanu atbildīgās ministrijas padotībā esošā iestāde vai komercsabiedrība, attiecīgā pašvaldība un formējuma komandieris. Par formējuma nokomplektēšanu un gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumā noteikto uzdevumu formējuma komandieris ziņo attiecīgajai ministrijai, un tā ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Valsts institūcijām, pašvaldībām, komercsabiedrībām, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, formējumu mobilizācijas izsludināšanas gadījumā ir šādi uzdevumi un pienākumi: nodot formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu; atlīdzināt pilnā apmērā kaitējumu, kas nodarīts attiecīgā formējumā mobilizētai personai, pildot uzdevumus formējuma sastāvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; gadījumā, ja mobilizētā persona gājusi bojā, pildot uzdevumus formējuma sastāvā, vai ir mirusi tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot uzdevumus formējuma sastāvā, izmaksāt viņa neatraidāmajiem mantiniekiem vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2 500 latu katram apgādājamajam; iesniegt Finanšu ministrijai aprēķinu par noteikumos norādīto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Darba devēja pienākumi mobilizācijas gadījumā: pēc mobilizācijas izsludināšanas nekavējoties apziņot formējumos mobilizējamos darbiniekus par nepieciešamību ierasties noteiktā vietā un termiņā, atbrīvojot no darba pienākumu pildīšanas; saglabāt darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu mobilizējamam darbiniekam; saglabāt nemainītu atvaļinājuma periodu mobilizējamam darbiniekam; nogādāt formējumu izvietošanas vietā mobilizācijas pieprasījumā noteikto inventāru un nodot to turējumā iestādei, kam uzdots veidot formējumu; par mobilizācijas pieprasījumā dotā uzdevuma izpildi ziņot mobilizācijas pieprasījumu noteikušajai institūcijai.
Darba devēja pienākumi, ja mobilizējamo personālu iesaista mācībās vai apmācībā rīcībai mobilizācijas gadījumā: atbrīvot darbinieku no darba pienākumu pildīšanas; nenoteikt sankcijas, ja darbinieks nav veicis tam uzliktos pienākumus noteiktajā laikā mobilizācijas mācību vai apmācības dēļ; saglabāt darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu mobilizējamam darbiniekam.
Formējumu mobilizācijas periodā ministriju padotībā esošās iestādes, komercsabiedrības, kā arī pašvaldības kontrolē mobilizācijas gaitu un nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Militārā dienesta iesaukšanas centru vai tā teritoriālajām struktūrvienībām nodrošina papildus resursu mobilizāciju.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.
Koncepcija par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu, kas izstrādāta, lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam, nosaka, ka valsts augstskolas, kuras saglabā līdzšinējo valsts budžeta institūcijas statusu, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ir atvasinātas publiskas personas. Valsts dibinātajām koledžām ir iestādes statuss.
Juridisko personu un fizisko personu dibinātas augstskolas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi. Valsts dibināto augstskolu, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Nacionālo aizsardzības akadēmiju, satversmi pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Saeima.
Latvijas Policijas akadēmijas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmes un koledžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Likuma grozījumi arī paredz, ka augstskolas savā satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt, likvidēt iestādes, tajā skaitā aģentūras, kā arī komercsabiedrības un būt par dibinātāju un biedru nodibinājumos un biedrībās.
Grozījumi likumā nosaka, ka augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kuras īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolas var īstenot studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās: izglītība; humanitārās zinātnes un māksla; sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības; dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas; inženierzinātnes, ražošana un būvniecība; lauksaimniecība; veselības aprūpe un sociālā labklājība; pakalpojumi.
Likumprojekts nosaka, ka universitātes ir augstskolas, kuras atbilst šādiem kritērijiem: īsteno gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programmas vismaz četrās no šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības tematiskajām grupām; vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām un ne mazāk kā 100 no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds; izdod zinātniskus izdevumus, tajā skaitā periodiskus izdevumus vismaz četrās no šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības tematiskajām grupām; galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības.
Grozījumi likumā nosaka, ka akadēmijas ir augstskolas, kuras atbilst šādiem kritērijiem: īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas vismaz vienā no šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām; vismaz puse no akadēmiskā personāla ir doktori vai profesori; vismaz pusē no izglītības tematiskajām jomām, kurās augstskola īsteno studiju programmas, tiek īstenotas arī maģistra studiju programmas; veido pētniecības struktūrvienības un pētījumu rezultātus publicē zinātniskajos izdevumos.
Likumprojekts paredz noteikt, ka augstskolas zinātniskos institūtus (centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas u.c.) dibina kā publiskās aģentūras. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras – tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka zinātniskās darbības likums un Publisko aģentūru likums. Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī reorganizāciju un likvidāciju nosaka augstskolas satversme.
Projekts nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti. Tiražējot himnas notis un skaņu ierakstus, himnas tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināta ar likumu “Par Latvijas valsts himnu”.
Himnas atskaņošanai un tiražēšanai izmantojami 18 izstrādātie himnas aranžējuma varianti šādiem atskaņotāju sastāviem šādās tonalitātēs: partitūras ar simfonisko orķestri: simfoniskajam orķestrim si bemol mažorā; jauktajam korim (sieviešu korim, vīru korim) un simfoniskajam orķestrim si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un simfoniskajam orķestrim fa mažorā. Partitūras ar pūtēju orķestri: pūtēju orķestrim si bemol mažorā; jauktajam korim (sieviešu korim, vīru korim) un pūtēju orķestrim si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un pūtēju orķestrim fa mažorā. Kori, klavieres, ērģeles: jauktajam korim a cappella si bemol mažorā; sieviešu korim a cappella si bemol mažorā; vīru korim a cappella si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājuma fa mažorā; klavierēm si bemol mažorā; jauktajam korim (sieviešu korim, vīru korim) un klavierēm si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un klavierēm fa mažorā; ērģelēm si bemol mažorā; jauktajam korim (sieviešu korim, vīru korim) un ērģelēm si bemol mažorā; vienbalsīgam dziedājumam un ērģelēm fa mažorā. Himnas īsversijas: simfoniskajam orķestrim si bemol mažorā; pūtēju orķestrim si bemol mažorā.
Atļauts himnu (vai tās fragmentu) vai arī tikai himnas melodiju (vai tās fragmentu) lietot un tiražēt citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu.
Himna (vai tās fragments) vai arī tikai himnas melodija (vai tās fragments), kas lietota citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elements vai kā muzikāls signāls, tiražējama tādā formā un veidā, kurā nav pieļauta necieņas izrādīšana pret himnu.
Tiražētājs ir atbildīgs par tiražētā himnas nošu izdevuma vai skaņu ieraksta māksliniecisko un tehnisko kvalitāti. Nekvalitatīvus un tehniski bojātus skaņu ierakstus tiražēt aizliegts.
Noteikumu projekts paredz, ka par spēku zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta 1999.gada 1.decembra noteikumi Nr.14 “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no jauna apstiprināta Latvijas valsts oficiālā simbolika, tai skaitā 1990.gadā atjaunotā Latvijas valsts himna. Līdz šim normatīvajos aktos nav noteikts himnas atskaņojuma versiju standarts, novedot pie situācijas, ka himna ne vienmēr tiek atskaņota pietiekami kvalitatīvi. Himna dažkārt dzirdama ar “norautām” beigām, tonalitātēs, kas nepiemērotas masu dziedāšanai, u.tml. Sporta pasākumos himnas atskaņošanai tiek atvēlēts ierobežots laiks (maksimums 55 sekundes), tādēļ īpaša nepieciešamība ir pēc Latvijas valsts himnas saīsinātas (bez atkārtojumiem) versijas.
Lai novērstu šīs nepilnības, Kultūras ministrija sadarbībā ar Komponistu savienību nodibināja Latvijas Republikas valsts himnas komisiju, kura ir izstrādājusi himnas aranžējumu standartus dažādiem izpildītāju sastāviem, ieskaitot saīsināto himnas versiju atskaņošanai sporta pasākumos. (Komisijas sastāvā: L.Amoliņš, I.Kokars, A.Bomiks, P.Dambis, J.Karlsons, O.Grāvītis, A.Klotiņš, J.Puriņš, I.Resnis, D.Vuškāns.)
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā.

Tieslietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Zemes ierīcības likums”. Tā mērķis ir noteikt zemes ierīcības darbu veidus, to izpildes kārtību un zemes ierīcībā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.
Zemes ierīcība ietver šādus darbu veidus: zemes ierīcības projekta izstrādāšanu teritorijas organizēšanas pasākumiem: zemes robežu noteikšanai; zemes robežu pārkārtošanai; īpašumā esošas zemes apmaiņai un starpgabalu likvidēšanai; kopīpašumā esošas zemes sadalīšanai; zemes konsolidācijai, kā arī zemes ieskaitīšanu kategorijās un zemes lietošanas veidos.
Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības darbus izpilda Valsts zemes dienests, licencēti individuālie komersanti vai kapitālsabiedrības, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās ir saņēmušas licences šo darbu veikšanai.
Licenci zemes ierīcībā var saņemt individuālie komersanti, ja tie ir sertificēti zemes ierīcības darbiem vai komercsabiedrības, ja to darbinieku sastāvā ir sertificēti zemes ierīkotāji. Sertifikātu zemes ierīcības darbiem ir tiesīgas saņemt personas ar augstāko speciālo izglītību un darba pieredzi zemes ierīcībā.
Licences izsniegšanas prasības, saņemšanas un anulēšanas kārtību, licencēto personu tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts nodevas apmēru par licences izsniegšanu vai pagarināšanu nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekts nosaka, ka zemes ierīcības projektu izstrādā zemesgrāmatā ierakstītiem nekustamiem īpašumiem un valstij vai pašvaldībai piekrītošai zemei.
Zemes ierīcības darbus ierosina: zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki savos īpašumos; valsts pārvaldes iestādes valsts un sabiedrības interesēs; pašvaldības savu funkciju realizēšanai. Zemes ierīcības darbu izpildi finansē darbu ierosinātājs. Ja zemes ierīcības darbu ierosinātāji ir vairākas likumā minētās personas, tām darbu līdzfinansējuma daļu nosaka proporcionāli projektā ietvertajām zemes platībām. Valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību ierosināto zemes ierīcības darbu izpildi finansē no ierosinātāja budžeta līdzekļiem.
Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības projekti īpašuma pārgrozīšanai izstrādājami saskaņā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem pašvaldības teritorijai vai īpašumiem, kur nav paredzēta detālplānojumu izstrādāšana.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja detālplānojumos projektē īpašumu robežas, detālplānojumu sastāvā jāizstrādā zemes ierīcības sadaļa, ievērojot nosacījumus, kas attiecas uz zemes ierīcības projekta izstrādāšanu. Tas nodrošinās vienveidīgu pieeju īpašuma tiesību jautājumu kārtošanai, izslēgs dažādu projektu dublēšanu un nodrošinās vienotu pamatu īpašuma noteikšanas un reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.
Likumprojekts nosaka zemes sadalījumu kategorijās un paredz tās sadalījumu zemes lietošanas veidos.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē: likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” un Nolikums par lauku apvidu zemi. Zemes privatizācijas un zemes reformas kārtībā veidojamiem zemes īpašumiem zemes reformas laikā zemes ierīcības projektus izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” un likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Ministru padomes 1991.gada 25.novembra lēmumu Nr.322 “Par Nolikumu par lauku apvidu zemi”, Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumi Nr.264 “Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās”.
Pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 31. decembrim izdod noteikumus: Licencēšanas noteikumi zemes ierīcības darbiem atbilstoši šā likuma 4. pantam; Zemes ierīcības projekta izstrādāšanas noteikumi atbilstoši šā likuma 11. un 20. pantam; Zemes lietošanas veidu klasifikācijas un zemes uzskaites kārtība atbilstoši 27. pantam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments