Šķīrējtiesu reģistrācijā jauna kārtība

Pagājušajā nedēļā, 10. martā, spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), kas skar šķīrējtiesu darbu. Minētie likuma grozījumi ieviesuši vairākas būtiskas izmaiņas šķīrējtiesu reģistrācijas kārtībā un darbībā.

Šķīrējtiesu reģistrācija

Būtiskākais jauninājums likumā ir saistīts ar šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību. Līdz šim par šķīrējtiesas izveidošanu bija jāpaziņo tikai Tieslietu ministrijai, bet tagad pastāvīgā šķīrējtiesa būs jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi likumā noteic, ka “pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā”. Grozījumos CPL, kā arī likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikts, ka šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Jaunā šķīrējtiesu izveidošanas kārtība stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz šā gada 31.martam, jāpārreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Pieteikums par šķīrējtiesas reģistrāciju iesniedzams līdz šā gada 15.augustam. Likumā teikts, ka Tieslietu ministrija līdz šā gada 20.oktobrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēs tās šķīrējtiesas, kuras nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā. Pēc šā gada 30.septembra strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, kas nebūs ierakstīta šķīrējtiesu reģistrā, netiks pieļauta. Gadījumā, ja līgumos būs ietverta klauzula par strīda izskatīšanu kādā šķīrējtiesā, kas nebūs pārreģistrējusies, pusēm būs jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Savukārt gadījumos, ja vienošanās netiks panākta, strīds būs jāizskata vispārējās instances tiesā.

Šķīrējtiesas nosaukums

CPL grozījumi paredz īpašus nosacījumus šķīrējtiesas nosaukuma izvēlē. Daudzi pamanījuši, ka šķīrējtiesu nosaukumi mēdz būt visai ambiciozi. Piemēram, Tieslietu ministrijas mājas lapā publicētajā šķīrējtiesu sarakstā atrodama gan Latvijas Republikas šķīrējtiesa, gan Rīgas apgabala šķīrējtiesa, gan Eiropas šķīrējtiesa, gan šķīrējtiesa ar pavisam vienkāršu nosaukumu “Šķīrējtiesa”.
Te jāpaskaidro, ka visu šķīrējtiesu statuss ir vienāds. Neviena no tām nav augstāka par citu, šķīrējtiesas nosaukums nenorāda to hierarhiju. Vienīgais, uz ko norāda jau minētie un vēl daudzi citi nosaukumi, ir šķīrējtiesu dibinātāju domas lidojums. Daudzi nosaukumi ir maldinoši. To atzīst arī Tieslietu ministrijas darbinieki. Tāpēc CPL grozījumi paredz, ka uz šķīrējtiesu nosaukumiem attieksies komersantiem noteiktie ierobežojumi. Tāpat paredzēts, ka nevarēs būt šķīrējtiesas ar vienādiem nosaukumiem (līdzšinējā kārtība šādu varbūtību neizslēdza), kā arī nosaukums nedrīkstēs ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. CPL pārejas noteikumos teikts, ka jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukuma. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā paredzētas tai šķīrējtiesai, kura ar šādu nosau-kumu pirmā ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

Piekritīgās lietas

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem CPL papildināts to strīdu skaits, kurus nevarēs izskatīt šķīrējtiesā. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tāds, ka turpmāk šķīrējtiesā nevarēs izskatīt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Likumā arī ietverta norma, ka šķīrējtiesā netiks izskatīti individuāli darba tiesību strīdi. Ja līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (šā gada 10.martam) uzsākti procesi šķīrējtiesās šādos strīda veidos, to izšķiršana arī pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.
Papildus jau iepriekš noteiktajai piekritībai precizēts, ka šķīrējtiesā nav atļauts izšķirt strīdu, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības. Precizēta arī norma, ka šķīrējtiesā nav izskatāmas lietas “par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām”.

Pagaidu risinājums

Bez jau minētajām pārmaiņām CPL grozījumi nosaka arī pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta nosacījumus, kā arī vairākus citus būtiskus aspektus šķīrējtiesu darbībā, to nolēmuma izpildē un izpildrakstu izsniegšanā. Ar grozījumiem CPL un grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” var iepazīties laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 09.03.2005. (Nr. 40 (3198)).
Tomēr jau tagad paredzams, ka CPL grozījumi būs tikai pagaidu risinājums šķīrējtiesu darbībā. Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību izstrādāt atsevišķu likumu, kas regulētu šķīrējtiesu darbību.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv