Latvijas un pasaules tautsaimniecība

Kardināls jautājums: vai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ir atkarīgs no pasaules ekonomikas attīstības? Atradīsies prātvēderi, kas apgalvos: netversim tik globāli! Latvijai ir tik daudz risināmu iekšējo problēmu, ka pasaules ekonomika to skar visai maz.

Citās domās ir Ekonomikas ministrijas speciālisti, Pasaules valūtas fonda eksperti: “Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās tempus Latvijā lielā mērā nosaka arī globālās attīstības dinamika. Ja pasaules attīstītajās valstīs būs lēni izaugsmes tempi, arī Latvijas izaugsme būs mērenāka, atpaliekot no dinamiskas izaugsmes prognozes – ap 8% gadā pa 2–3 procentpunktiem.” Te redzama skaidra sakarība. Pasaules ekonomikas (attīstīto valstu) iespaidā Latvijas IKP pieauguma temps var būtiski svārstīties – privātā patēriņa izaugsme var “peldēt” koridorā ar 4,6%–7% platumu. Tas vēl ir optimistisks vērtējums. Realitāte atsevišķā gadījumā var būt ar vēl negatīvāku iespaidu. Kas nosaka Latvijas ekonomikas atkarību no pasaules ekonomikas?

Ārējās tirdzniecības sakari

Negantais, trakulīgi postošais cunami Indijas okeāna telpā Latviju neskāra. Nav mums ekonomisko sakaru ar šo reģionu. Tikai atsevišķs tūrists ar biezu maku var meklēt eksotisku atpūtu kādā šīs telpas liedagā. Mūsu uzmanību saista eksports – galvenais Latvijas rūpniecības attīstības virziens un nosacījums. 2004.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izlietojuma struktūrā eksporta īpatsvars pēc sākotnējā vērtējuma līdzinājās 43,6%. Prognoze 2005.gadam ir tuvu šim līmenim. 2006.–2009.gadā eksports IKP struktūrā svārstīšoties pēc lēnākā varianta 40,5% apjomā, pēc dinamiskā varianta 43% apjomā. Iespējamas ievērojamas eksporta pieauguma tempa atšķirības: līdz 2009.gadam ikgadu no 5,7% līdz 9,5%. Tāda ir Latvijas ekonomikas realitāte, un ignorēt eksporta lomu būtu noziegums pret Latvijas iedzīvotājiem, bezdarba tieša veicināšana. Eksportēt var vienīgi tad, ja ir maksātspējīgi pircēji. Pēdējo pirktvēlme tieši atkarīga no attiecīgo ārvalstu ekonomikas attīstības aktivitātes.
Konkretizēsim eksporta lomu atsevišķās Latvijas rūpniecības nozarēs (1.tabula).
No deviņām apstrādājošās rūpniecības apakšnozarēm piecas savu attīstību balsta uz eksportu. Ar kādām valstīm notiek visraitākie eksporta darījumi (2.tabula)?
Izšķirošā loma Latvijas ekonomikas augšupejā ir eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (Lielbritānija – ap 14%, Vācija – ap 13,5%, Zviedrija – ap 11,2%, Dānija – ap 6,5%). Arī Baltijas kaimiņvalstīm ir augoša loma Latvijas eksportā.
Tomēr problēma ir krietni sarežģītāka. Nepieciešamie materiālie resursi eksporta tālākai izaugsmei tiek lielā mērā importēti, bet imports IKP izlietojumā “apēd” eksportu. 2004.gada importa īpatsvars IKP struktūrā pēc sākotnējā aprēķina līdzinājās 57,4%. Līdz ar to eksporta–importa saldo ir ar pietiekami treknu mīnusa zīmi – 13,8, imports pārsniedz eksportu ar uzviju, un eksports it kā tiek izslēgts no IKP veidošanās.
Kur izeja? Bez importa nekādi nevar iztikt. Turklāt tik nepieciešamie naftas produkti kļuvuši nekaunīgi dārgi. Jāsamazina negatīvais eksporta–importa saldo, tālāk kāpinot eksportu, taupot importa resursus un pat aizstājot importu ar pašmāju ražojumiem. Uzdevums ir paveicams. Jau šogad pēc prognozes negatīvais saldo sarukšot par 0,5 procent-punktiem, bet 2006.–2009.gada perspektīvā negatīvais saldo vēl spēs tālāk mazināties par 2,8–3,8 procentpunktiem. Eksporta–importa negatīvā saldo sarukums palielinās Latvijas IKP, veicinās privātā patēriņa kāpumu.
Ar ārējo tirdzniecības iedarbību neierobežojas pasaules ekonomikas iespaids uz Latvijas ekonomiku.

Citi faktori

Vērā ņemama ārējo sakaru problēma ir pakalpojumu eksporta–importa saldo. Šai jomā situācija Latvijas IKP veidošanā ir labvēlīga: pakalpojumu eksports pārsniedz to importu par aptuveni 164 milj. latu jeb 60%.
Kļūs gausāks pasaules ekonomikas attīstības temps, un labvēlīgais rādītājs būs ar mazāk tīkamiem vaibstiem. Tas tieši attiecas uz visiem pārvadājumiem (jūras, gaisa, sauszemes), iespaido tūristu plūsmu, regulē komercpakalpojumu apjomu. Jāmobilizē spēki, lai pakalpojumu rezerves izmantotu krietni pilnīgāk. Tranzīts pakļaujas iedarbībai, bet tikai līdz zināmai robežai. Ja nav tranzītpārvadājumu gribētāju, nekādi zemie tarifi vai citi labvēlīgi nosacījumi preču vezumu pāri robežai neizkustinās.
Vai Latvijas ekonomiku iespaido pasaules valūtas tirgus? Nepārprotami! Kopš gada sākuma lats “piekalts” pie eiras. Pret eiru lata kurss vienmēr konstants. Bet mainās pašas eiras kurss pret ASV dolāru, jēnu un citām pasaules valūtām. Ja eiras kurss ceļas, eiraszonas eksports cenu konkurencē kļūst dārgāks, imports – lētāks. Un otrādi – eiras kursa pazemināšanās palētina eksportu, uzlabo tā konkurētspēju un sadārdzina importu, sekmē inflāciju. Lats ir absolūti bezspēcīgs pret pasaules valūtas tirgus stiķiem un niķiem. Viens gan ir nepārprotami. Eira jebkurā sava kursa apmaiņas variantā uz augšu vai leju velk sev līdzi latu.
Latvijas ekonomika ieslēgta pasaules darba dalīšanas sistēmā, arī globalizācijas mehānismā, un viens no būtiskiem faktoriem, kas sasaista Latvijas tautsaimniecību ar pasaules ekonomiku, ir starptautiskais valūtu tirgus ar valūtu kursu “peldēšanas” rezultātu.

Kas gaida pasaules ekonomiku?

Pasaules ekonomikas atsevišķi segmenti (lielās valstis un valstu grupas) pēc attīstības tempa un brieduma pakāpes būtiski atšķiras.
Kā rāda 3.tabula, 2004.gads bija veiksmīgs pasaules ekonomikai, tās “lokomotīvei” ASV, citām valstīm un valstu grupām. Starptautiskajam valūtas fondam nācās savu prognozi šim gadam pat palielināt par 0,5%. Viscaur audzis gan iekšējais pieprasījums, gan ārējā tirdzniecība.
2005.gads tiek prognozēts ar mazākiem pieauguma tempiem gan pasaules mērogā, gan it visām tabulā minētajām ekonomiskajām vienībām. Diemžēl trūkst informācijas par Ķīnu, kur IKP pieaug ar tempu 8%–9%. Pēdējā laikā parādījušās ziņas, ka Ķīna apsteigusi ASV pēc visiem pirkšanas un patēriņa rādītājiem. Ķīnā tiek pirkts pat vairāk veļas mazgājamo mašīnu, mobilo telefonu, no materiālajiem resursiem vairāk tērauda. Tikai benzīna patēriņā ASV saglabā pārākuma pozīcijas pret Ķīnu.
Latviju sevišķi interesē Eiropas Savienības dalībvalstu attīstība. 2004.gadā ES-15 no zemā pieauguma līmeņa 1,1% 2003.gadā uzrāpās uz krietni augstākā plaukta – 2,6% ar cerībām šādu pašu līmeni saglabāt 2005.gadā. Baltijas valstīm ar divas vai pat gandrīz trīs reizes straujāku IKP pieauguma tempu ES-15 sasniegums ir eksportu iegrožojošs līmenis. Vācijā tiek prognozēts IKP izaugsmes neliels kritums no 2% 2004.gadā līdz 1,8% 2005.gadā. Līdzīga situācija gaidāma Francijā (no 2,6% noslīdēšana uz 2,3%). Tempu kritums tiek prognozēts arī Lielbritānijā (no 3,4% uz 2,5%).
No jaunajām ES dalībvalstīm Latvijas visaktīvākie ārējās tirdzniecības partneri ir kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kas spēj uzņemt pietiekami lielu Latvijas eksporta daļu. To veicina arī šo valstu straujie IKP pieauguma tempi. Tomēr Latvijas ārējā tirdzniecības bilance ar Igauniju un Lietuvu ir ar negatīvu saldo, kas liecina par Latvijas eksporta būtiskajām rezervēm.
Vērā ņemams Latvijas ārējās tirdzniecības partneris ir Neatkarīgo Valstu Savienība (NVS). 2004.gadā NVS pieauguma temps bija relatīvi augsts (8%). To noteica pieprasījums pēc naftas un metāliem, arī ar investīcijām saistīts augošais būvdarbu apjoms. Iedzīvotāju pieprasījuma pieaugums rada labvēlīgu konkurences gaisotni Latvijas pārtikas produkcijas eksportam.
NVS ekonomika ir riskiem bagāta. Nav garantijas, ka naftas cenas pasaules tirgū nenoslīdēs uz leju. Ķīna var mazināt pieprasījumu pēc metāliem. Nav īstas skaidrības, kā tālāk veidosies Krievijas un Ukrainas attiecības – NVS galvenā ass. Atskanējuši brīdinājumi, ka “Jukos” lieta atbaidīs no Krievijas ne vienu vien potenciālo investoru. Augsts ir inflācijas līmenis Krievijā: 9%–10%.
Visu šo apstākļu dēļ 2005.gadā IKP pieauguma prognoze noslīdējusi kā visā NVS, tā arī Krievijā līdz 6,6%, kas Latvijai nav labvēlīgs nosacījums.
Tādā ārējā ekonomiskajā vidē šogad attīstīsies Latvijas ekonomika.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

1.tabula

Eksporta īpatsvars apstrādes rūpniecības realizācijā 2005.gadā, 2005.gada prognoze, procentos

2.tabula

Eksporta struktūra pēc valstu grupām, 2005.gada prognoze, procentos

3.tabula

Iekšzemes kopprodukta pieaugums (procentos pret iepriekšējo gadu)

*p – prognoze

Avots: “The World Economic Outlook September 2004”, International Monetary Fund, www.imf.org.