Tik nespēj laika visspēcīga roka Raut zemē lapas no atmiņas koka,

– Aspazija

Šodien, 16.martā, godinām Aspaziju 140.dzimšanas dienā. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā desmitos rītā sākās konference “Aspazija – laikmeta zīme”. Jubilejas sarīkojumu projekta vadītāja Gaida Jablovska sola interesantu, jaunām atziņām bagātu dienu, jo referātus pieteikuši gan tādi pieredzējuši pētnieki kā Gundega Grīnuma un Jānis Zālītis, gan jaunākās paaudzes filologi. Sarunu ievadīs Antas Lazarevas stāstījums par Aspaziju kā vēsturisku personu un literāru tēlu. Inta Genese–Plaude no Liepājas Pedagoģijas akadēmijas runās par dzejnieces saraksti ar Augustu Deglavu, Silvestrs Gaižūns no Panevēžā izveidotās Baltoskandijas akadēmijas stāstīs par Prometeja mītu Aspazijas un viņas laikabiedru daiļradē. Latvijas Universitātes doktorants Rimants Ceplis analizēs Saulcerītes Vieses romānu “Mūžīgie spārni”, kura iznākšana kļuva par skaistu priekšspēli šim Aspazijas atceres pavasarim un reizē vainagoja pašas erudītākās Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētnieces mūža darbu.

Rainis un Aspazija (šai attēlā — pa labi) izstādē “Preses spogulī” Foto: no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma

Rīt, 17.martā, Rīgas Latviešu biedrības namā notiks literāri muzikāls vakars “Kaisītās rozes”, kam par moto izraudzītas Aspazijas dzejas rindas:

Tik nespēj laika visspēcīga roka
Raut zemē lapas no atmiņas koka.
Tas zaļo zem cita debesu loka.

Biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, kas uzņēmies vakara vadītāja pienākumus, sarunā iesaistīs dzejnieci Liju Brīdaku, rakstnieku Roaldu Dobrovenski un vēsturnieci Ilgu Kreitusi. Aspazijas dzejas pasaulē klausītājus aizvedīs aktrise Zane Jančevska, muzicēs pianiste Agnese Egliņa un čellists Māris Villerušs.

Dzejnieces dzimtajā pusē svētki atnāks sestdien, 19.martā. Vienos dienā Zaļenieku kultūras namā atkal tiks pasniegta Aspazijas literārā prēmija, kuras pirmā laureāte bija Saul-cerīte Viese. Šogad to saņems dzejniece un publiciste Anda Līce. Uz tikšanos aicinātas arī iepriekšējo gadu laureātes Māra Misiņa un Anna Rancāne.
Četros pēcpusdienā Daukšu jaunā saimniece Madlēna Bratkus visus Aspazijas dzimumdienas viesus sagaidīs dzejnieces bērnu dienu Saulainajā stūrītī. Vēl būdama nomnieku statusā, Bratkus ģimene pamazām vien sāka atjaunot stipri nolaisto māju un iekārtot dzejnieces piemiņas istabu. Tagad visas saistības ar rajonu un pagastu nokārtotas un Madlēna kopā ar vīru, meitu un dēlu te ir pilntiesīga saimniece. Nākotnē viņa raugās cerīgi: “Pamazām gribam atdot šai mājai un apkārtnei to izskatu, kāds tai bija dzejnieces bērnībā. No Rozenbergu ģimenes mantām gan nekas nav palicis, no pagasta ļaudīm vācam kopā to laiku lietiņas, kādu mēbeli. Bēniņos atradām krēslu, bet nevar jau zināt, kam tas piederējis. To un arī trīs gultas ļoti skaisti restaurējuši Rīgas Celtniecības koledžas audzēkņi. Lielākā vērtība ir Aspazijas fotogrāfijas. Apmeklētājus pagaidām varam uzņemt tikai vasaras mēnešos – no jūnija līdz augustam. Brauc mūsu tautieši no ārzemēm, čaklas latviešu valodas skolotājas ved ekskursijās skolēnus. No visām Latvijas malām. Nesen saņēmu pieteikumu no kādas Latgales skolotājas. Viņa savu klasi jūnijā grib atvest uz Daukšām, lai bērni divas dienas varētu pavadīt Aspazijas dzejas pasaulē. Būšot vajadzīga tikai vietiņa, kur teltis uzsliet. Tie ir visbrīnišķīgākie ciemiņi, kas negaida brīnumus no manis, bet prot novērtēt, ka pati Aspazija ir brīnums.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv