1990.gada 28.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir divas minūtes pāri desmitiem. Es lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas, lai mēs varētu sākt strādāt.

Labrīt! Šodien plenārsēdi vadīšu es un Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns. Un šajā sakarībā, domājot par darba kārtību, mums laikam ir jāņem vērā mūsu vakardienas ne visai apsveicamā pieredze, kad mēs veselu darba dienu veltījām vienam likumprojektam, neņemot vērā to, ka šai nedēļai darba kārtība ir sastādīta ļoti blīva. Tāpēc mums laikam būs jāizlemj, kādā veidā strādāt, lai optimālāk izmantotu mūsu darbalaiku.

Vispirms par darba kārtību. Mēs pirmdien, 26.novembrī, nolēmām, ka nākamajā plenārsēdē tiks atkārtoti izskatīts darba kārtības pirmais punkts– likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijas 89. un 90.pantā” otrajā lasījumā. Cik man zināms, komisija ir gatava ziņot. Lūdzu, vienu mirklīti! Es ziņošu, un tad arī pārējie deputāti varēs izteikties par darba kārtību. Un pēc tam deputātiem vēl būs jāizlemj par darba kārtības secību, varbūt pat par tās grozīšanu. Latvijas radio ir izteicis lielu vēlēšanos, un arī mūsu vēlētāji, Latvijas iedzīvotāji, ir ieinteresēti, lai likumprojekta “Par sociālo nodokli” un likumprojekta “Par valsts pensijām” apspriešana tiktu translēta pa radio. Un tāpēc ir piedāvājums– neatkarīgi no mūsu darba gaitas pulksten 15.00 sākt izskatīt likumprojektus “Par sociālo nodokli” un “Par valsts pensijām”. Lūk, šādas korekcijas būtu izdarāmas mūsu šīsdienas darba kārtībā, vienkārši samainot vietām izskatāmos jautājumus. Par to tad deputātiem vajadzētu izteikties.

Pie pirmā mikrofona ir deputāts Gavrilovs, lūdzu!

M.Gavrilovs: */Krastiņa kungs! Pirmdien, kad mēs sastādījām kopējo dienas kārtību un kad šeit sēdēja Gorbunova kungs, tika nolemts, ka trešdien mēs izskatīsim Mandātu komisijas ziņojumu par deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu. Šodien trešdiena, dotais vārds jātur./

Priekšsēdētājs: To mēs arī prasīsim Mandātu komisijai, ja šis jautājums tiks iekļauts darba kārtībā. Līdz ar to mēs to skatīsim.

M.Gavrilovs: */Bet šodien šis jautājums jāizskata, jo tā bija nolemts./

Priekšsēdētājs: Ja tas ir izlemts, tad arī ir jāskata. Tūlīt būs arī deputāts Budovskis, un mēs viņam uzprasīsim, kāda ir komisijas gatavība ziņojumam. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man būtu divi priekšlikumi. Pirmkārt, skatīt darba kārtību tādā secībā, kāda tā ir mums izdalīta. Un, otrkārt, nobalsot deputāta Lagzdiņa iesniegto priekšlikumu– otrajā lasījumā nesākt vispārējas debates, bet tūlīt pēc ziņojuma skatīt projektu konkrēti pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija jau sen ir iesniegusi un ļoti lūdz, ja ne šodien, tad, vēlākais, rīt noteikti izskatīt jautājumu par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā. Tas mums bija iekļauts šodienas darba kārtībā, bet sakarā ar kopējo atpalicību darba kārtības izskatīšanā acīmredzot nenotiks. Es ļoti lūdzu saprast šā ekonomiski ļoti svarīgā lēmumprojekta nozīmi, un, ja ne šodien, tad noteikti rīt vajadzētu atrast laiku, lai to izskatītu. Es ceru– ja mēs pieiesim konstruktīvi, tas neaizņems daudz laika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādas, lūdzu, vēl ir domas par šīsdienas darba kārtību? Nav.

Tātad, pildot mūsu 26.novembra lēmumu par grozījumiem Konstitūcijā, vārds deputātam Endziņam, lai viņš komisijas vārdā sniegtu ziņojumu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija ierosina atkārtoti izskatīt otrajā lasījumā iesniegtos grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijas 89. un 90.pantā, kuri jums visiem bija izsniegti un kurus mēs izskatījām pirmdien, taču par kuriem nenobalsoja pietiekams deputātu skaits.

No zāles: Nedzird it neko.

A.Endziņš: Tad nav ieslēgts?

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Pirmām kārtām vajadzētu būt klusumam arī zālē, tad būs daudz vieglāk sadzirdēt.

No zāles: Nav ieslēgts mikrofons.

Priekšsēdētājs: Vai tagad var dzirdēt?

A.Endziņš: Acīmredzot mikrofons nav ieslēgts.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Ir tehniska kļūme, tūlīt mēs to novērsīsim. Mikrofoni ir pieslēgti, tikai ir jārunā tuvāk. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija atkārtoti otrajā lasījumā lūdz izskatīt likumprojektu par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89. un 90.pantā. Izmaiņas un grozījumi tajā projektā, kurš bija iesniegts uz trešo lasījumu un kuru mēs izskatījām pirmdien, nav notikuši. Lūdzu atkārtoti to izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būs kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Endziņa kungs! Man acīmredzot būs divi jautājumi, lai beidzot uzliktu visus punktus uz “i”. Pirmais jautājums ir šāds. Parlamenta sienās es gribu dzirdēt, vai pašlaik mūsu republikā ar izmaiņām vai bez izmaiņām darbojas Latvijas PSR Konstitūcija (pamatlikums)?/

A.Endziņš: */Kā jums zināms, tā darbojas par tik, par cik nav pretrunā ar Latvijas Republikas Konstitūcijas četriem pantiem, kā tas pasludināts 4.maija Deklarācijā./

O.Ščipcovs: */Tas ir, jūs gribat teikt, ka šodien mums ir pamatlikums?/

A.Endziņš: */Jā./

O.Ščipcovs: */Šajā sakarā man liekas, ka jūs formulējat neprecīzi. Šeit esmu vienisprātis ar Krastiņa kungu attiecībā uz to, ka Deklarācijā teikts, ka pārejas periodā izmantojamas Latvijas Republikas Konstitūcijas normas. Par to viņš man iepriekšējā reizē pārliecinoši atbildēja ar repliku. Sakarā ar to es ierosinu tagad un turpmāk dot juridiskā plānā tikai korektus virsrakstus. Ierosinu šo lēmumu nosaukt tā: Latvijas Republikas likums par izmaiņām Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā). Atbilstoši Deklarācijai./

A.Endziņš: */Varu paskaidrot, ka tas ir Konstitūcijas nosaukums, šīs Konstitūcijas panti, šīs normas– tieši šādā izpratnē, bet pats akta nosaukums kā bija, tā paliek. Bet darbojas, dabiski, ne visa Konstitūcija, bet tās normas, kas nav pretrunā. Konstitūcijas nosaukumu mēs nemainījām./

O.Ščipcovs: */Piedodiet, es vēlreiz gribu jautāt: kam juridiski ir taisnība– diletantam Ščipcovam vai juristam Krastiņam? Pamatlikums pie mums darbojas vai nedarbojas? Jūs teicāt, ka darbojas. Man pietiek, ja es no Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja dzirdu, ka taisnība ir diletantam Ščipcovam. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es gribēju atgādināt, ka mums pēc reglamenta, ja nav bijuši laikā iesniegti nekādi labojumi, ir iespējas pieņemt šo lasījumu galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas tik tiešām atbilst reglamentam. Lūdzu, uzdodiet jautājumu! Vairāk nav? Ir vēl viens jautājums, lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu uzzināt, kad Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja šo jautājumu otrajā lasījumā pēc trešā./

A.Endziņš: */Izskatīšanai nebija neviena priekšlikuma./

S.Zaļetajevs: */Es domāju, ka priekšlikumi var ienākt tikai tad, kad notiek komisijas sēde. Ja sēdes nebija, tad arī priekšlikumi nevarēja ienākt./

A.Endziņš: */Nē. Priekšlikumi var ienākt starplaikā, kad likumprojekts apspriests un ieplānots nākamais lasījums./

S.Zaļetajevs: */Un otrais. Kā es saprotu, sākumā šis jautājums bija iekļauts dienas kārtībā pirmdien. Pirmdien mēs šo jautājumu lēmām. Kāpēc šis jautājums sesijā tiek apspriests otrreiz, bet daudzi jautājumi, kas iekļauti dienas kārtībā un vēl ne reizi nav izskatīti, tiek atstumti sāņus?/

A.Endziņš: */Atgādinu jums, ka pirmdien, kad šis jautājums nesaņēma balsu vairākumu, plenārsēde nolēma šo jautājumu otrajā lasījumā izskatīt jau vakar. Bet vakar mēs visu dienu bijām aizņemti ar cita likumprojekta izskatīšanu./

S.Zaļetajevs: */Uz vakardienu mums bija paredzēti arī citi dienas kārtības punkti, kas ne reizi nav izskatīti./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos deputātam Zaļetajevam, bet, ja viņš grib debatēt, tad viņam jāpierakstās sekretariātā. Paldies ziņotājam! Vai ir kādi deputāti, kas vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies. Tādā gadījumā, lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Paldies. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 162 deputāti.

Tātad mēs saņēmām informāciju no Likumdošanas jautājumu komisijas: par šo likumprojektu nav iesniegts neviens papildinājums vai labojums. Arī deputāts Silārs ierosināja, ka tad, ja nav iesniegts neviens papildinājums vai labojums šajā likumprojektā un tie nav arī izteikti plenārsēdes laikā, tad mums ir iespējams to kā jebkuru likumprojektu pieņemt galīgajā otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 89. un 90.pantā” otrajā lasījumā un kopumā. Lūdzu, deputāti, izsakiet savu attieksmi! Paldies. Lūdzu rezultātu. Likums tiek pieņemts. Tādējādi Latvijas PSR Konstitūcijas 89. un 90.pantā ir izdarīti likumā paredzētie grozījumi. Paldies.

Tagad mums ir jāizšķir nākamais jautājums– par mūsu darba kārtību, tātad par likumprojektu “Par sociālo nodokli” un “Par valsts pensijām” izskatīšanu pulksten 15.00. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es atvainojos! Likumprojekts mums sastāv no divām daļām: pirmais punkts bija par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā, otrais– par to spēkā stāšanās kārtību. Ir priekšlikums atstāt to stāšanos spēkā ar 1.decembri.

Priekšsēdētājs: Mēs pieņēmām kopumā visu likumprojektu.

A.Endziņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tādējādi, lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Deputāts Cilinskis ierosināja turpināt darba kārtības izskatīšanu tādā pašā secībā, kā tas ir paredzēts mūsu materiālos. Vai ir kādas citas domas? Nav par to jābalso? Paldies. Tātad citu priekšlikumu arī nebija.

Vēl viens paziņojums, godājamie deputāti! Mūsu sekretariāts un mūsu kolēģi Lietuvā ļoti lūdz steidzami paziņot, cik deputātu ieradīsies uz Baltijas valstu Augstāko padomju kopīgo plenārsēdi 1.decembrī Viļņā. Tāpēc visus tos, kuri nevēlas braukt uz Viļņu, vai arī tos, kuri nevar turp doties kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, steidzami ierasties un atzīmēties vai arī atsūtīt zīmīti uz sekretariātu. Vienīgi es gribu pateikt, ka tā ir parastā, kārtējā plenārsēde, par kuru mēs nobalsojām. Taču, lai neierastos plenārsēdē, ir jābūt dibinātiem motīviem. Paldies.

Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es gribēju tikai atgādināt, ka vajag nobalsot priekšlikumu par to, ka turpmāk otrajā lasījumā vispārējas debates neatklāsim atbilstoši deputāta Lagzdiņa priekšlikumam, jo līdz šim tas joprojām netiek praktizēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tomēr mums otrreiz par reglamentu vairs nevajadzētu balsot, jo tas ir minēts reglamentā. Tas ir atkarīgs no pašiem deputātiem, kādā veidā viņi organizē savas debates un konstruē savas runas debatēs.

E.Cilinskis: Es atvainojos! Es tomēr uzstāju, lai notiktu balsošana par tādu priekšlikumu, ka vispārējas debates pēc jautājumu uzdošanas netiek sāktas. Tūlīt mēs sākam izskatīt 1.pantu, un debatēt var attiecīgi pa pantiem. Tā kā tas līdz šim netiek ievērots, es tomēr lūdzu to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet reglamentā ir ierakstīts, ka notiek debates pa pantiem. Tādējādi debates aizliegt mēs gluži nevaram. Mums vienkārši ir jādomā par debašu reglamentāciju. Es ļoti atvainojos cienījamajam deputātam Edmundam Krastiņam, bet tagad runās deputāts Dobelis pie trešā mikrofona.

J.Dobelis: Frakcija “Līdztiesība”, vai kā tur viņu sauca, iesniedza laikam tādu ziņojumu, ka no viņu frakcijas uz Lietuvu braukšot apmēram 25 cilvēki. Es lūdzu opozīcijas frakciju, ja jums gadījumā dienas gaitā mainās domas par šo skaitu, ienākt sekretariātā un to pateikt. Arī tad, ja jūs to apstiprināt, lūdzu, pasakiet. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Godājamais priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar jūsu paziņojumu un Dobeļa kunga paskaidrojumu es gribu uzdot vienīgo jautājumu, vēlēdamies braukt uz Lietuvu. Vai Lietuvas Augstākā padome, Augstākās padomes priekšsēdētājs, Lietuvas valdība garantē visu Latvijas parlamenta deputātu drošību? Vai ir tādas garantijas?/

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Varbūt nereaģēsim tomēr tik asi...

O.Ščipcovs: */Garantē?/

Priekšsēdētājs: Šādas rakstiskas garantijas es neesmu saņēmis, bet man tās, braucot uz brālīgo Lietuvu, nav vajadzīgas. Taču, ja citi uzskata, ka viņus var kaut kas apdraudēt, tad tas ir viņu personisks jautājums. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es vēlreiz atkārtoju savu priekšlikumu, jo tas, kādā veidā notiek debates pa pantiem, varbūt ir uzskatāms par reglamenta tulkojumu. Nekur nav teikts, ka par šiem pantiem jārunā visiem kopā vai atkal atsevišķi. Tas ir reglamenta tulkojums, un par to, kādā veidā strādāsim, mēs varam nobalsot. Reglamenta pārkāpuma tad nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas tiešām nebūs pārkāpums, un es domāju, ka mēs pat varētu nobalsot to, lai... Es ļoti atvainojos runātājam, kas stāv pie mikrofona, es varbūt vienīgi izteikšu to domu, kas arī vakar jau šeit izskanēja. Ja, sākot apspriest konkrētu likumprojektu, mēs nolemtu, cik ilgi būs debates, tad varbūt varētu izmainīt reglamentu un debatēs runātājam varētu atvēlēt nevis 10 minūtes, bet mazāk, jo vakar es vēroju, protams, tas ir mans subjektīvais viedoklis, ka viens otrs deputāts mēģināja piepildīt šīs 10 minūtes līdz galam, bet nevis centās runāt konkrēti un beigt ātrāk.
Varbūt mēs varam nolemt saīsināt reglamentā debatēm paredzēto laiku, ievērojot to lielo likumprojektu daudzumu, kas mums vēl ir jāapspriež un jāpieņem. Un varbūt vajadzētu arī atvainot sēdes vadītāju, kurš tanī brīdī vadīs sēdi, ja viņš pārtrauks runātāju, kurš tiešām nedebatēs par konkrētiem pantiem un labojumiem šajos pantos.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Attiecībā uz to, kas brauks un kas nebrauks. Man ir tāds priekšlikums: var taču nobalsot– tie, kuri brauks, balsos par, un uzreiz būs zināms, cik tad mūsu deputātu brauks, tādējādi šis jautājums tiks ļoti ātri atrisināts. Bez nekādiem sarakstiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs jau vienreiz balsojām. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es tomēr gribētu iebilst pret to priekšlikumu, kuru mums pašlaik piedāvā sēdes priekšsēdētājs. Mums ir reglaments, kur ir skaidri pateikts, ka ir 10 minūšu ilgas debates. Vismaz tajās reizēs, kad notiek otrais lasījums un rit vispārējas debates, manā skatījumā šīm vispārējām debatēm ir visai maza ietekme uz tālāko darbu, jo būtiskais darbs ir tad, kad tiek apspriests konkrētais pants. Un tad tiek izteikts gan par, gan pret viedoklis. Bieži vien daļa deputātu nemaz neklausās, kas tiek runāts vispārējās debatēs. Un tāpēc es tomēr aicinu sekot deputāta Cilinska priekšlikumam– vispārējās debates neatklāt un tajās dot vārdu vienīgi tiem deputātiem, kuri izsakās pret šā likuma pieņemšanu vispār. Un tālāk debates un viedokļu izteikšanu rīkot par konkrētiem pantiem, nevis ieteikt kaut kādu saīsināšanu vai citus pasākumus. Tas, es domāju, nekādu būtisku uzlabojumu nedos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tad mums šis Edmunda Krastiņa priekšlikums būs jānobalso. Tiešām, lai visiem skaidrs un lai visi arī pieturētos pie šādiem principiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Komisijas vārdā man būtu lūgums tomēr jautājumu par darba kārtību izšķirt ar balsošanu. Lai būtu pilnīga skaidrība, vai tiek pieņemts deputāta Cilinska priekšlikums, vai viss ritēs rindas secībā un vai pulksten trijos mēs tomēr izskatām sociālā nodokļa projektu un projektu “Par valsts pensijām” pēdējā lasījumā. Tātad es lūgtu šo jautājumu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man jums lūgums. Paziņojiet, lūdzu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Augstāko padomju plenārsēdes dienas kārtību!/

Priekšsēdētājs: Politiskā situācija Baltijas valstīs– tas ir viens jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es izteikšu savu viedokli attiecībā uz to, lai jūs kā sēdes vadītājs veiktu kādu individuālu audzināšanas darbu ar mūsu kolēģi Dobeli, lai viņš pie mikrofona uzvestos korekti. Es, piemēram, nekad neaizmirstu un katrā diennakts laikā zinu, ka ir Latvijas Tautas frontes frakcija un nekad citādi to nesaucu. Bet tik brīva saruna attiecībā uz frakciju “Līdztiesība”, manuprāt, Latvijas Tautas frontes frakcijas pārstāvi negrezno./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Es sakarā ar priekšlikumu nerīkot vispārējas debates. Uzskatu, ka tāds priekšlikums nav pareizs. Ja mēs kādu likumu apspriedīsim tikai pa pantiem, bet kādam no deputātiem būs ierosinājumi, kuru vispār pantos nav, tad viņam nebūs tiesību tos izteikt. To viņš var darīt tikai vispārējās debatēs. Tāpēc es uzskatu, ka jāseko mūsu pagaidu reglamentam un debates jārīko./

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izšķirsim ar balsošanu, tā kā to piedāvāja deputāts Krastiņš. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es pilnībā pievienojos deputāta Krastiņa viedoklim, jo tas atbilst manis izteiktajām domām pirmdien. Kolēģi, vispārējas debates pirms otrā lasījuma nav jāatklāj, un nav arī jādod vārds tiem deputātiem, kuri iebilst pret likumprojektu kā tādu, jo viņi varēja iebilst jau pirmajā lasījumā. Un es ierosinu šo priekšlikumu arī nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir vairāki balsojumi, pirms mēs uzsākam reālu darbu. Bet pirms tam mēs vēlētos dzirdēt mūsu Mandātu komisijas priekšsēdētāja deputāta Budovska atzinumu par to, vai mēs šodien, kā tas tika lemts, varam izskatīt jautājumu par deputāta Matvejeva pilnvarām. Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums šodien neizlemt šo jautājumu. Mēs sēdē principā izvērtējam radušos situāciju un lūdzam pagarināt mūsu darbības termiņu; nosaukt es jums to nevaru, vai tā būs nedēļa vai tās būs 10 dienas, jo praktiski mums kuģniecība bremzē informācijas savākšanu, kaut gan informācija ir nopietna un tajā ir redzami, teiksim, vēlēšanās pieļautie likuma pārkāpumi. Līdz ar to es šodien patiešām gribētu lūgt atbalstīt mūsu tālāko darbu. Pie tam es vēl varu piebilst, ka mūsu darbā papildus iesaistīsies divi līdz trīs cilvēki no Centrālās vēlēšanu komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs visi dzirdējāt šo ziņojumu? Tātad mums būs arī jāizdara balsojums, lai vēlreiz izlemtu par tālāko darbu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Tomēr taču vajag izskaidrot, kas tur ir par lietu, jo tas ievelkas nedēļu pēc nedēļas, un mums nav ne mazākās skaidrības. Varbūt Budovska kungs izskaidros mums, kāpēc tas ir ievilcies tik ilgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Beluha: */Es kā Mandātu komisijas loceklis gribētu teikt: žēl, ka šeit neizskanēja mans viedoklis, ko izklāstīju Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Lieta tā, ka mēnesis pagājis, bet pārbaudes kā tādas nav bijis. Bija pirmā vispārējā plāna sanākšana, bet visi ierosinājumi, kas tur izskanēja, vēl jāpārbauda. Vispirms tika nosaukts termiņš– februāris, pēc tam atlika un tā tālāk. Es tomēr nesaprotu, savu viedokli komisijā es izteicu, no savas puses es tagad izsaku protestu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šajā gadījumā komisija netiek galā ar savām funkcijām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, mums ir jāizlemj, vai mēs klausīsimies deputāta Budovska detalizētāku izklāstu par problēmām, ar kurām ir saskārusies Mandātu komisija. Laikam vajadzēs. Cik jums, deputāt Budovski, ir vajadzīgs laika, lai izklāstītu šo jautājumu,– 3 vai 5 minūtes? Lūdzu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Tātad principā Mandātu komisija ir visu laiku strādājusi, lai savāktu attiecīgo informāciju un dokumentāciju par to vēlēšanu gaitu, kuras ir notikušas Rīgas 44.vēlēšanu apgabalā. Un es uzreiz sākotnēji gribētu jums pilnīgi paskaidrot, ka patiešām Matvejeva kungs šinī gadījumā faktiski ir viens no tādiem cietējiem, kurš praktiski nav vainīgs, jo Matvejeva kungs ir vienkārši šo vēlēšanu rezultāts. Tas var būt vai arī tomēr nevar būt? Uz to mēs šobrīd nevaram atbildēt sekojošu apstākļu dēļ. Pirmkārt, ir lielas atšķirības kopējā vēlētāju skaitā. Kirova ielā 1, kur ir pierakstīts galvenais Latvijas Jūras kuģniecības darbinieku skaits, ir pierakstīti 1770 cilvēki. Praktiski no tiem ir nobalsojuši 59 cilvēki. Kādu iemeslu dēļ– to mums neviens nevar atbildēt. Drīzāk paliek iespaids, ka viņi pat nav informēti par šādu vēlēšanu esamību, jo 372 cilvēki no šiem 1770 atradās uz kuģiem. Un tur praktiski vēlēšanas daudzos gadījumos notika tā: vēlēšanu dienā viņi tika sasaukti kopā, un viņiem teica– tagad vēlēsim! Tas, ko sauc par priekšvēlēšanu kampaņu, te vispār atkrīt.

Vēl viens fakts. Tie visi 372 cilvēki, kas atrodas uz kuģiem, nav pierakstīti Kirova ielā 1, bet kaut kur pilsētā, pat, teiksim, citās pilsētās, piemēram, Madonā. Un mums nav skaidrības, arī kuģniecība mums nedod atbildi, kuri tur ir vēlējuši, kuri– ne. Viņi ir pateikuši tikai noteiktu skaitu. Mēs lūdzam atsūtīt vārdisku telegrammu, kuri cilvēki ir vēlējuši. Es jums tūlīt paskaidrošu, kāpēc tas tā. Viens kuģis– “Jurijs Avots” tobrīd ienāca Rīgas ostā, un mēs saņēmām to sarakstu, kur teikts, ka ir vēlējuši 7 cilvēki. Jā, tādu telegrammu mēs saņēmām. Bet izrādās, ka no šiem 7 cilvēkiem 4 nav pierakstīti Kirova ielā 1, bet ir pierakstīti pilsētā. Un viens ir pat citur– ārpus pilsētas. Turklāt viņi ir bijuši šeit laikā no februāra līdz 18.martam, kad notika pirmās vēlēšanas viņu dzīvesvietās.
Tātad praktiski mums nav informācijas par to, vai uz šiem kuģiem nav pārkāpts tas vēlēšanu likuma pants, kas paredz, ka drīkst balsot un izmantot šīs balsstiesības tikai vienu reizi atbilstoši savai dzīvesvietai. Jūs saprotat, ir tādas lietas, kuras praktiski nav atkarīgas no mums, bet kolēģis Beluha atzīst, ka mēs nespējam izpildīt savas funkcijas. Ziniet ko, varbūt patiešām tādā gadījumā dienas beigās es griezīšos pie jums ar lēmuma projektu, kurā mēs stingri prasītu no kuģniecības un no Oktobra rajona vēlēšanu apgabala nepieciešamo informāciju un to arī saņemtu, jo pašlaik, es gribu teikt, tā vienkārši tiek novilcināta. Mēs saprotam, ka šī vilcināšanās var notikt tanī gadījumā, ja kuģis atrodas kādā ārzemju ostā un nevar dot tādu telegrammu. Bet, piedodiet, ārzemju ostās tie vairāk par trim četrām dienām neuzturas. Es domāju, ka šobrīd ir ļoti maza ieinteresētība tieši no kuģniecības puses, kuras deputāta kandidāts ir Matvejevs. Man liekas– ja tur būtu mazdrusku lielāka ieinteresētība, tad arī mūsu darbs veiktos ātrāk.

Šī ir tā informācija, ko es jums šobrīd varu pateikt. Un mēs lūdzam patiešām nedaudz pagarināt šā darba termiņus, jo ceram, ka kuģniecība tomēr mums šīs telegrammas ar vēlētāju vārdisko sarakstu tuvākajā laikā iesniegs.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Sakiet, par kādu vēlētāju skaitu šeit apmēram ir runa, kuri varbūt ir balsojuši divas reizes vai kuriem ir tiesības balsot?

M.Budovskis: Ziniet, ir pat grūti prognozēt. Es minēšu jums trīs skaitļus, lai varētu pateikt. Matvejevs virs 50 procentiem ir saņēmis 122 balsis. Kopā uz kuģiem atradušies un balsojuši– 372 cilvēki. No pirmajā pārbaudē konstatētā redzam, ka no septiņiem balsojušajiem četri ir kļūdaini. Tātad, ja mēs, teiksim, rēķinātu kaut vai uz 50 procentiem, tad tas jau pārsniedz 122. Pašlaik mēs savā Mandātu komisijā balsojām to, kādā veidā mums tagad rīkoties. Un faktiski kolēģu vairākums bija par to, ka vajag novest šo procesu līdz galam, izņemot atsevišķās domas, kādas bija kolēģim Beluham un ko viņš izteica.

S.Dīmanis: Es sapratu, paldies. Un otrais jautājums: sakiet, kāpēc šis jautājums neradās iepriekšējās kampaņās, ņemot vērā to, ka šajā apgabalā vēlēšanas notiek jau trešo reizi?

M.Budovskis: Runājot par šo apgabalu vispār, ir jāteic, ka šis apgabals manā uztverē ir ļoti smags apgabals, jo tur jau arī iepriekšējās reizēs faktiski bija viena pārkāpumu sērija. Es domāju, ka tas ir saistīts at ļoti lielo specifiku, kāda ir kuģniecībai. Un man liekas, ka šeit arī izpildkomiteja vēl nav pietiekami strādājusi, lai tas viss būtu korekti. Tur Matvejevs nav vainīgs, bet...

S.Dīmanis: To es saprotu. Bet tas var ievilkties– nedēļas divas, trīs, četras, pusgadu...

M.Budovskis: Ziniet, kolēģi, es patiešām sakarā ar to, ka daži no šiem kuģiem var atrasties ārvalstu ostās, negribētu nepamatoti, vieglprātīgi saīsināt šo laiku un šobrīd gribētu runāt par divām nedēļām.

S.Dīmanis: Paldies.

M.Budovskis: Ja kāds mums var palīdzēt, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Ždanoka: Varbūt kāds no juristiem man paskaidros, kā tas ir: vienas vēlēšanas, teiksim, notiek martā, otras– oktobrī, nerunāsim par kuģiem. Cilvēks ir mainījis dzīvesvietu. Un kā var vispār pārbaudīt, vai viņš pirms pusgada ir vai nav balsojis saskaņā ar likumu un kas likumā par to tieši ir rakstīts? Jo līdz šim laikam nevienā vietā tāds jautājums nav radies. Ja cilvēks ir vēlētāju sarakstos, tad viņš balso, un viss.

M.Budovskis: Jā, jums pilnīgi ir taisnība... Te jau ir tā lieta, ka mēs nevaram šo cilvēku pārbaudīt, jo mēs nezinām viņa uzvārdu un to, vai viņš bijis tajā sarakstā. No tā viena kuģa mēs sarakstu saņēmām un pārbaudījām. Un patiešām šie četri cilvēki atrodas citā vietā. Jā, pareizi, kolēģe Ždanoka, viss ir ļoti vienkārši,– ja viņš no saraksta ir izslēgts, tātad izslēgts, bet, ja viņš šajā sarakstā ir, tātad viņam ir dotas tiesības; vai viņš tās var izmantot vai ne– tā ir cita lieta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man šķiet, ka šie jautājumi būtu atrisināmi komisijas ietvaros un nevajadzētu kavēt sēdi. Es aicinu priekšsēdētāju ķerties pie darba. Skatīsim kārtējo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Berdikovs: */Es nevaru saprast, kāpēc Mandātu un deputātu ētikas komisija nodarbojas ne ar savu darbu. Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi, Mandātu un deputātu ētikas komisijas uzdevums ir tikai pārbaudīt dokumentu pareizību, vai tajos nav labojumu, dzēsumu utt. Kāpēc tā tagad veic Centrālās vēlēšanu komisijas darbu?/

M.Budovskis: */Jā. Jūs pareizi sakāt, vispār mēs tā arī darām– tikai pārbaudām dokumentus, bet, kad tos pārbaudām, atduramies uz tādām lietām./

M.Berdikovs: */Tas nozīmē, ka Centrālā vēlēšanu komisija jums iesniedza nekvalitatīvu dokumentāciju, tā?/

M.Budovskis: */Nē, atvainojiet, tur jau tā lieta, ka Centrālā vēlēšanu komisija šos dokumentus neiesniedz, tā šeit nodod jau gatavus aktus. Ir starpība./

M.Berdikovs: */Nu, es vēlreiz lūdzu mani atvainot. Jūs domājat, ka rīkojaties atbilstoši likumam un pareizi, neuzticoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas apstiprināja savu lēmumu un aktus iesniedza jums?/

M.Budovskis: */Atvainojiet, tas ir nekorekts jautājums./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet te jau sākas debates. Paldies Budovska kungam. Jūs dzirdējāt komisijas priekšlikumu, bet mums bija iepriekšējais lēmums izskatīt šo jautājumu šodien. Balsojot ir jānosaka, vai mēs piešķiram komisijai šīs divas nedēļas vai ne. Tātad mums ir jāveic trīs balsojumi.

Godājamie kolēģi, lai viss būtu svaigā atmiņā, lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Un pēc tam balsosim šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu. Mūsu rindas ir sarukušas. Tālāk, lūdzu, balsosim– par, pret vai atturoties– Mandātu komisijas priekšlikumu atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz divām nedēļām nepieciešamo dokumentu savākšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Mandātu komisijas priekšlikumu. Rezultātu. Tātad ar balsu vairākumu esam pieņēmuši komisijas priekšlikumu. Mandātu komisijai tiek dotas divas nedēļas. Pēc kalendāra var noteikt, kurā datumā tas ir. Tā ir trešdiena, pēc divām nedēļām šim jautājumam jābūt galīgi izšķirtam. Paldies.

Tagad mums ir jānobalso vēl divi balsojumi, lai mēs varētu ķerties pie reāla, produktīva darba. Tātad, pirmkārt, balsojums par debatēm. Šinī sakarībā es tomēr atļaušos atgādināt, par ko mēs balsojam, un nolasīt mūsu reglamenta par likumprojekta pieņemšanu 15.pantu. Tātad: “Otrajā lasījumā likumprojektu debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas apspriešanu vai grozīšanu. Visi priekšlikumi un labojumi jāiesniedz rakstveidā. Katru labojumu apspriež atsevišķi. Ja rakstveidā iesniegtais deputāta priekšlikums nav ņemts vērā, autoram ir tiesības debatēs šo priekšlikumu pamatot.” Tātad neatklāt debates, bet apspriest projektu tikai pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim– par, pret vai atturoties– deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ar balsu vairākumu esam pieņēmuši lēmumu par debatēm attiecībā uz likumprojektiem– debates norit pa pantiem. Es lūdzu pašus deputātus cieši pieturēties pie mūsu nolēmuma un šeit pie mikrofoniem zālē neuzsākt debates tā, kā to vakar darījām.

Otrais balsojums ir mūsu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšlikums– šodien pulksten 15.00 izskatīt likumprojektus “Par sociālo nodokli” un “Par valsts pensijām”, vienlaicīgi translējot to apspriešanu arī radiofonā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas ierosinājumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ar balsu vairākumu šis lēmums ir pieņemts. Tātad:– par 71, pret– 52. Līdz ar to pulksten 15.00, neatkarīgi no tā, kā ritēs mūsu darbs, pieņemot pārējos likumprojektus, mēs sākam izskatīt jautājumu par sociālo nodokli un valsts pensijām, translējot to pa Rīgas radio. Paldies.

Un tagad, es domāju, mēs varam sākt darbu. Tālāko likumprojektu pieņemšanu vadīs Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Skatīsim likumprojektu “Par īpašuma nodokli” otrajā lasījumā. Lūdzu darba grupas pārstāvi nākt tribīnē un sniegt informāciju.

J.Biezais: Cienījamais priekšsēdētāj, cienītie klausītāji! Dažas rindas psiholoģiskai ievirzei. Ceru, ka šis ievads palīdzēs mums strādāt atraisītāk un atpelnīs šo patērēto laiku. Tas nebūs ilgi. Mēs līdz šim praktiski uztvērām nodokļus kā kaut ko ārpus sevis vai savas ģimenes pieredzes kā ikdienas objektu, kā kaut ko svešu un nevēlamu. Un līdz ar to mokāmies un īgņojamies. Turpretim būtībā tie ir dabisks ikdienas jēdziens, pat tuvs, kaut kas savējs vai iekšējs. Paskatīsimies nedaudz rītdienā. Jums atnāk mazdēls– 4.klases skolnieks– un saka: “Tēti, mēs virtšaftes stundā mācījāmies aprēķināt nodokli. Tas ir ļoti interesanti. Pasaki man, cik tu pelni, es izrēķināšu tavu nodokli.” Vai, piemēram, sieva, kas līdz šim strādājusi kolhoza grāmatvedībā, vairs darbā nav, saka: “Mums virtuves galds parasti tagad tāds brīvāks. Man patīk sastādīt deklarācijas, es palīdzēšu kaimiņiem. Būs savs birojs.” Tas varbūt izraisa smaidu, bet, starp citu, vismaz pēdējo dara profesore Ligita Krūmkalne. Tātad sāksim šīsdienas tieši darbu ar devīzi: “Mīliet savu nodokli kā sevi pašu.” Līdz ar to es ievadu beidzu.

Pēc darba kārtības mūsu apspriežamais dokuments ir darba grupas projekts otrajam lasījumam Nr.237, kurš satur darba grupas viedokli un aiz katra panta būtiskākos priekšlikumus un ierosinājumus. Pilna informācija dota dokumentā Nr.252. Tas ir izplatīts salīdzinoši vēlu un darba kārtībā netika formāli ierakstīts. Protams, to var izmantot. Abos gadījumos, salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, ir zudis 1.pants, kur ir norādīts nodokļa mērķis. Neviens to nav nožēlojis, tādējādi mēs to arī atmetām. Starp citu, nodokļa mērķa maksimālā interpretācijā tātad ir– koncentrēt līdzekļus arī pašvaldības budžetā, veikt pretmonopola funkcijas, mudināt izmantot īpašumus un kapitālu, kuri iesaistītos apritē, kā arī zināmā mērā saīsināt nepabeigto celtniecību, ļaut raitāk ritēt ekonomikai. Ļoti žēl, bet mēs esam par vienu vietu mainījuši numerāciju, un, tā kā 1.pants vienprātīgi tika atmests, tad ir divi tādi varbūt nebūtiski procesa pārkāpumi. Pilna informācija tika izplatīta vēlāk, un, kā jūs zināt, likumveidošanas līnija, arī tehniskā, šajā laikā bija ļoti noslogota, turklāt tika mainīta numerācija. Tā kā likums gan apjoma ziņā, gan priekšlikumu izkliedējuma ziņā ir salīdzinoši kompakts, tad es domāju, ka šos trūkumus mēs darba gaitā varam izlīdzināt un pārvarēt.

Par doto projektu saskaņā ar 237.dokumentu. 1.pantā mēs centāmies precizēt un aptvert visu maksātāju loku. Principā visi īpašnieki ir ar visu īpašumu. Nomātais īpašums ir pēc līguma, bet, ja līgumā nav attiecīgā noteikuma, ka nodoklis piesaistīts īpašniekam, tad tas var palikt, karājoties gaisā. Pēc pašreizējā stāvokļa mums reāli nav daudz īpašnieku vai municipālo īpašnieku ar nodokļu maksātāja statusu un praksi. Tāpēc šeit ir teksts, ka par šādiem īpašumiem maksā vadītājs. Tiesa, cienījamā deputāte Ilma Briņķe ierosina citādi. Es grupas vārdā lūdzu deputāti piekrist grupas variantam.

Lai atvieglotu jūsu orientēšanos likumā un lai arī zināmā mērā jūs mobilizētu, darba grupas priekšlikums pārstāv maksimālo principu, tātad jums, kā saka, atliktu spēlēt uz vieniem vārtiem vai nu svītrošanas, vai mazināšanas virzienā. Tas zināmā mērā atvieglo jūsu pozīcijas. 2.panta pamatvariants ir izslēgt 2.pantu. Tas ir darāms tādā pantu secībā, kādā tur ir. 2.panta teksts ir: “Ar nodokli apliekamais īpašums.” Līdz ar to automātiski 2.pants reducējas uz 1.pantu. Pēc principa– visi maksā par visu. Tas ir kā gravitācijas likumā. Visas pieļautās maksas ceļ, visi īpašumi pakļaujas nodoklim. Līdz ar to šajā maksimālajā variantā nodokļa tehniskais smagums reducējas uz atvieglojumiem un nodokļa uztveres mehānismu un nodoklī paliek, es nezinu, kā to precīzi juridiski definēt, brīva iespējas telpa, ko nākotnē, ja tāda tendence un vajadzība būs, varētu piepildīt jau attiecīgi ar pilnīgo nodokļa tehniku. Bet šeit, es atvainojos par neprecizitāti 2.panta tekstā, būtībā ir doti vēl divi varianti. Otrais variants un pa vidu “vai arī”, tur otrajā variantā vēl ir tā kā divas daļas. Šo te otro variantu lūdzu uzskatīt par priekšlikumu. Tā tas bija arī formulēts, taču, tekstu pārrakstot, šis vārds bija pārmainīts. Līdz ar to iznāca nekorekti jums piedāvāt faktiski trīs variantus, tas ir, maksimālo, un 2.pantu divās redakcijās. Tie ir priekšlikumi. Protams, par tiem es iesaku arī jums izteikties un balsot. Tas ir maksimālisma princips. Bez šeit jau minētā: “Visi maksā par visu!”

Atvieglojumos, tas ir, 4.panta 6.punktā, kur uzskaitīta virkne organizāciju un biedrību ar varbūt labi domātām un pamatotām pretenzijām uz bezierunu nodokļu atlaidi, tomēr ir ietverts palīgteikums: “ja to peļņa pilnībā tiek izmantota šo organizāciju uzturēšanai un labdarībai”.

Vēl šis maksimuma princips ietver nodokļu skalas izvēli. Priekšlikumos dominē divas skalas– no 0,5 līdz 6 procentu gradācijai pēc apliekamā īpašuma absolūtā lieluma, un no 1 līdz 4,5 procentiem. Sākuma variantos tie bija tādi asi sliekšņi, šeit tie ir domāti izlīdzināti. Tātad darba grupas variantā ir ietverta maksimālā skala– no 0,5 līdz 6,0 procentiem un ar diviem pretmonopola maksimumiem. Līdz ar to arī šeit kolēģi var strādāt samazināšanas virzienā attiecībā gan uz līnijas tipu, gan uz pašu skalas intervālu. Es tiešām nedomāju, ka jūs centīsities būt, kā saka, lielāki katoļi nekā pāvests un nodokļu projektu pārsniegt. 2.panta izslēguma gadījumā to pat teorētiski nevar izdarīt.

Tālāk neliels komentārs 2.panta traktējumam. Princips “Visi maksā par visu” ietver sevī motīvu– iesaistīt kultūras vai ekonomikas apritē pēc iespējas vairāk līdzekļu. Tā kā debates diemžēl tika ierobežotas, tad es uzurpēšu pašreiz laiku un nedaudz motivēšu savu izpratni šādā jautājumā. Pieņemsim, ka man pieder, teiksim, laikmetīgās van Goga gleznas “Kartupeļu ēdāji” oriģināls. Koka galds, bļodiņa ar kartupeļiem, pie galda izsalkusi ģimene. Ja es šo gleznu atļauju reģistrēt, novērtēt, parādu kādam mākslas zinātniekam un organizēti varbūt reizi gadā vai divos gados kopā ar citiem līdzīgiem īpašniekiem to izstādu, tad es pats esmu to iekļāvis mākslas apritē un manā sapratnē man nodoklis par to nepienākas. Līdzīgi tas ir, piemēram, tad, ja man ir liels gabals zelta vai briljanti un es ļauju tos fiksēt un uzņemos saistības ar valsti, ka ārkārtīgi grūtā brīdī– kā zināt, visā pasaulē mēs tagad esam vistrūcīgākie cilvēki, kad mums citi var arī nepalīdzēt– es apņemos, teiksim, atdot to medikamentu vai kā cita iegādei. Tādā ziņā es būšu to iekļāvis apritē un atbrīvojis sevi no nodokļa. Līdz ar to par pārējo kapitālu pastāv vienkārši mudinājums šo kapitālu likt lietā ekonomiski. Katrā ziņā mēs esam par to, lai apliekamajā īpašumā ieslēgtu apgrozījuma līdzekļus. Jo otra galējība ir minimālā nodokļu bāze: tikai nekustamais īpašums, tā atlikuma vērtība gan uzņēmumu, gan nozaru griezumā, ir pārāk dažādi izvietota, un šeit nu būtu ļoti augsts gadījuma un netaisnīguma faktors. No netaisnīguma mēs neizvairīsimies, bet šeit tas būtu īpaši augsts. Mēs esam arī par to, lai apgrozāmos līdzekļus bez kredīta, tas ir, bez tiem, kas ņemti uz kredīta, ieslēgtu nodokļu bāzē, ja ir saņemts oficiāls Rūpniecības ministrijas un ministra parakstīts iesniegums. Tā kā teksts nav ne pārāk plašs, ne arī sarežģīts, tad pārējos pantus varbūt var arī daudz nekomentēt. Man ir domāts arī līdzziņotājs par matemātisko jeb skalas daļu, un tas ir Ēlerta kungs, un tātad pārējo mēs varam darīt darba gaitā.

Vēl nedaudz es izteikšos par skaitlisko vērtējumu, tā kā par to vienmēr ir jautājumi.

Priekšsēdētājs: Paldies... Jūs turpināsit?

J.Biezais: Nē, nē, es tikai materiālu meklēju. Ja jums ir klāt budžeta projekts, tad budžetā mūsu nodoklis ir ļoti niecīgs– 36 miljoni. Protams, te ir sašaurināta bāze, un liekas, ka te ir ietverta puse, jo te ir tīrais valsts budžets. Man ir virkne aprēķinu. Es tos palūdzu, un arī tie ir man klāt. Es tos neizklāstīšu, bet, ja kādam personiski tie interesē, var pajautāt individuāli. Piemēram, pie rūpniecības objektu atlikuma vērtības (2,9 miljardi) tas ir apmēram 50 procentu, bet, ja pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi ir bez kredīta 1,1 miljards un, ja skatās pēc skalas 1–6 procenti, tad nodokļu jauda ir 108 miljoni. Līdz ar to jums apmēram radās priekšstats par nodokļu jaudu, un es domāju, ka mūsu gadījumā, ja jūs izsvītrosit to, kas attiecas, teiksim, personiski uz jums, tad nodokļu jauda var būt ap 80 miljoniem. Ja jūs neļaunotos, tad es lūgtu vārdu kolēģim Ēlerta kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Vārds darba grupas pārstāvim deputātam Ēlertam!

I.Ēlerts: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu jūs informēt, ka dokumentā Nr.252, kurš jums acīmredzot būs ērtāks lietošanai, ir divi sākotnējie varianti, jo pirmā lasījuma gaitā netika plenārsēdē izlemts, kurš variants tiek ņemts par pamatu– vai valdības iesniegtais likumprojekts, kas lielāko tiesu ir pieejams grāmatiņā, vai Ekonomikas komisijas variants. Ir doti abi, jo deputāti savos priekšlikumos ir atsaukušies uz abiem variantiem.

Tālāk par skalu. Pirmajā lasījumā abos apskatītajos projektos nodokļa likmes bija ar straujiem lēcieniem uz nākamo procentu lielumu. Tas, protams, varētu tikai veicināt īpašuma slēpšanu, ja nodokļa pieaugums, īpašuma vērtībai mainoties par rubli, būtu pat vislielākajā gadījumā 750 000 rubļu. Tāpēc nodokļa līkne tika izlīdzināta, ņemot par pamatu nodokļa summu īpašuma intervāla vidū un velkot šo izlīdzināšanas taisni caur šiem viduspunktiem. Tāpēc ir arī divi straujāki nodokļa pieauguma posmi– starp 0,5 un 1 miljonu lielu īpašumu un starp 30 un 50 miljonu lielu īpašumu. Tas varētu darboties kā faktors īpašuma vai kapitāla monopolizācijas ierobežošanai. Zemākais slieksnis būtu, protams, privātpersonām un nelielām sabiedrībām, augstākais– lielām akciju sabiedrībām un valsts uzņēmumiem.

Es atgādināšu vēl arī to, ka procents nebūt nenozīmē absolūto nodokļa procentu no īpašuma, bet gan nodokļa līknes pieauguma straujumu. Absolūtais procents tātad nekur nepārsniedz 6 procentus, pie 100 miljonu liela īpašuma tas ir 5,6 un 6 procenti, attiecīgi tuvojas 6 procentiem pie ļoti liela īpašuma. Darba grupa ir saņēmusi maz priekšlikumu par nodokļu likmēm, ierosinājumu iesniegusi Centra rajona Tautas deputātu padome, kura iesaka samazināt nodokli pat līdz 1 procentam, un Rūpniecības ministrija, kura iesaka noteikt pastāvīgu nodokļa procentu neatkarīgi no īpašuma lieluma. Lai ar šādu pastāvīgu likmi panāktu tādu pašu ienākumu budžetā, kāds ir plānots ar šo mainīgo likmi, ir vajadzīgs no īpašuma ņemt nodokli 3 procentu apmērā virs 30 000 rubļu. Ja piedāvātās likmes, tātad progresējošais nodoklis, var izsaukt lielo uzņēmumu mākslīgu sadalīšanu, tad šāda pastāvīga likme neapšaubāmi traucē sākotnējo kapitāla uzkrāšanu. Tātad es domāju, ka tā tieši bremzēs privātuzņēmēja darbību, un diez vai tas būtu pareizi, bet nu es aicinu deputātus izteikties par šo jautājumu un pieņemt lēmumu. Ja mēs nodokli salīdzinām ar pašreizējo maksu par fondiem, kas tiek ņemta 2–8 procentu apmērā, tad, ja jūs palasīsit uzmanīgi, mašīnas un iekārtas tiek apliktas ar nodokli, ievērojot koeficientu 0,3. Tātad pie vismaksimālākās likmes, tas ir, 6 procentiem, nodoklis par mašīnām un iekārtām būs tikai 1,8 procentu apmērā, tātad tas ir mazāks par pašreizējo maksu par fondiem. Protams, ēkas un būves, kuras nodoklis paredz aplikt pilnībā pēc īpašuma vērtības, tiks apliktas maksimāli– ar 6 procentiem, bet tas tomēr ir mazāk nekā Savienības maksimālā likme– 8 procenti.

Diezgan daudz bija priekšlikumu par nodokļa sadalījumu starp budžetiem. Bet, ja jūs tos uzmanīgi pavērosit, tad tie ir samērā līdzīgi. Un tie visi paredz nodokļu sadalījumu starp trīs līmeņu budžetiem. Tie ir: valsts budžets, rajona vai Rīgas pilsētas kopējais budžets un zemākā līmeņa– pašvaldību budžets, tas ir, pagastu, Rīgas pilsētas rajonu, rajonu pilsētu un ciematu budžeti. Tagad šajā variantā, ko ir izveidojusi darba grupa, pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, varbūt tos pat nedaudz radikalizējot, ir ņemts vērā tas, ka, nosakot pietiekami lielu daļu zemākā budžeta līmeni, pagasts, ciemats, rajona pilsēta vai pilsētas rajons būs ieinteresēts piesaistīt lielu rūpniecisku īpašumu. Piesaistīt un nevis atgrūst, kā tas bieži vien gadījies līdz šim. Ir ņemts vērā arī tas, ka ar lielu īpašumu un ar nelielu nodokli kāds pagasts varētu kļūt nepamatoti bagāts salīdzinājumā ar citiem. Un šāds liels īpašums noslogo ne jau vienu pagastu vien, bet visu rajonu. Tāpēc rajonam piešķiramā daļa projektā ir paredzēta mazmainīga atkarībā no īpašuma apjoma. Kā jūs redzat tabulā, tā ir 25 vai 30 procenti. Pastāvot šādam sadalījumam, valsts budžets kopsummā no kopējās nodokļu masas saņems 50 procentus. Rajona budžets– apmēram 25 procentus, un zemākā līmeņa budžets saņems 25 procentus no nodokļu masas. Bet ir jābrīdina, ka šis sadalījums diemžēl vairāk attiecas uz pilsētām, jo lauku apvidū ar īpašuma nodokli pēc pašreizējā produkta tiek aplikts viss ar lauksaimniecību saistītais īpašums.

Tātad lielākā daļa lauku pagastu nesaņems no īpašuma nodokļa ne kapeiku. Un, tā kā arī lauku apvidos koncentrētais rūpnieciskais īpašums, rūpnieciskais kapitāls ir samērā niecīgs, tad es vērtēju, ka vidēji pagasts varētu saņemt, ļoti aptuveni rēķinot, 5000 rubļu. Rajona budžetā, lauku rajona budžetā šis ienākums varētu būt vērtējams apmēram 100 000 rubļu gadā.

Tāpēc jāpadomā par tiem deputātu izteiktajiem priekšlikumiem, vai neaplikt ar īpašuma nodokli arī lauksaimniecības īpašumu. Tādējādi, ņemot vērā to, ka īpašuma nodoklis sākas nevis no nulles, nevis no rubļa, bet no 30 000 rubļu, tad lielāko daļu zemnieku saimniecību šis īpašuma nodoklis neskars. Bet tas skars kolhozus– gigantus. Un nebūs arī vajadzības šķirot lauksaimniecisko ražošanu no nelauksaimnieciskās ražošanas, kas eksistē gandrīz vai katrā lielajā kolhozā.

Un, savu informāciju beidzot, es atzīmēšu, ka īpašuma nodoklis ir tas nodoklis, kas paģēr ar īpašumu rīkoties racionāli, tātad– strādāt rentabli. Un šis ir galvenais nodoklis, kas novedīs nerentablus uzņēmumus zem āmura, jo, ja, piemēram, rentabilitāte lielam uzņēmumam attiecībā pret kapitālu būs, teiksim, 5 procenti, bet nodoklis– 6 procenti, tad iznākums ir skaidrs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā mēs rīkosimies ar jautājumu uzdošanu? Jūs abi acīmredzot nāksit tribīnē un katrs atbildēsit uz jautājumiem jums zināmajā jomā. Uzdot jautājumus man, cienījamo deputāt Bojār, jau ir pierakstījušies citi deputāti: deputāte Briņķe un...

J.Bojārs: Tad pierakstiet mani pēc tam...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, jūs būsit trešais. Un deputāts Caune– nākamais.

I.Briņķe: Man jums ir jautājums par 2.pantu: ja tiks pieņemts viens no šajā 2.pantā ieteiktajiem priekšlikumiem, es gribētu jūs aicināt paraudzīties rītdienā. No vienas puses, būtu jau ļoti labi juristiem, jo viņiem būs ļoti daudz darba, tā kā radīsies daudz neskaidrību. Un proti, jūs sakāt, ka ar īpašuma nodokli tiek apliktas arī fizisko personu izcilas mākslas vērtības un dārglietas. Vai jūs varat pateikt, kāds būs šis tiesiskās regulēšanas mehānisms šajā gadījumā? Pieņemsim, ka man mājās ir dārglietas, es deklarācijā tās nenorādu, bet noslēpju, piemēram, pagultē. Cik jums vajadzēs inspektoru, lai atklātu, ka man tādas dārglietas ir, un kāda būs tā kārtība un tā tālāk. Vai jums būs kāds īpašs saraksts, pēc kura jūs pārbaudīsit, vai tiešām man šī van Goga vai Purvīša glezna ir pie sienas?

J.Biezais: Atļaujiet, es atbildēšu divos aspektos. Pirmais aspekts. Es domāju, ka jūs to arī izdarīsit– ierosināsit bez rakstiska priekšlikuma tekstu svītrot, tāpēc tas tur arī ir ierakstīts, ka tur rakstiska priekšlikuma nevajag.

Otrais aspekts– attiecībā par uztveri. Es nevaru jums precīzi pateikt par gleznu... Pirms 15 gadiem bija gadījums, kuru es īsi izstāstīšu. Kādā šķūnītī bija noliktas mēbeles, iespējams, vecas; bija ugunsgrēks, un divi kaimiņi noliecināja, ka to vērtība ir 3 tūkstoši. Tā kā vismaz attiecībā uz latviešiem ir bijuši juridiski precedenti, kaimiņi par to zinās, taču var būt arī citi mehānismi.

I.Briņķe: Bet es nesaprotu– kā jūs konstatēsit tās dārglietas?

J.Biezais: Pamatā ir domāta deklarācija. Un bez tam, cik man zināms, ir paredzams, ka būs likums par šādu vērtīgu un unikālu priekšmetu reģistrāciju. Tie ir nacionālās bagātības daļa.

I.Briņķe: Un tad man vēl ir jautājums par mašīnām. Pagājušo reizi es jau teicu: vai te ir domātas trauku mazgājamās mašīnas, gaļas mašīnas vai kaut kādas citas. Es konsultējos ar mašīnmehānismu teorijas speciālistiem, ar eksakto zinātņu speciālistiem, un viņi man teica, ka mašīnas ir detaļu un mezglu sakopojums noteiktas darbības veikšanai. Kādas mašīnas te ir domātas?

J.Biezais: Ja likumu pieņems bez 2.panta, tad maksa ir par īpašumu, neatšifrējot šā īpašuma, teiksim, materiālo saturu. Te ir aplikts īpašums, ne jau kaut kāda konkrēta lieta tiek aplikta... īpašums, vērtība.

I.Briņķe: Tātad visas mašīnas manā mājā? Veļas mazgājamā, gaļas mašīna, šujmašīna...

J.Biezais: Praktiski ir domātas darba un transporta mašīnas. Tiesa, bija iebildes par velosipēdiem un ķerrām, tās tika izrunātas... Es domāju, ka to noteiks likumdevēja palīgs.

I.Briņķe (smiedamās): Paldies, bet es tomēr neko nesaprotu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Apspriežot pantu, būs iespēja katram izteikt savu viedokli. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Sakiet, lūdzu, ko jūs domājat par noguldījumiem, kurus paredzēts aplikt ar nodokļiem? Noguldījumu cilvēks uztic valstij, laiž apgrozībā, par to valsts viņam jau maksā... Ir atzīts, ka tas ir labs pasākums, bet jūs paredzat to aplikt ar nodokli. Un otrais: kā tas saskanēs ar noguldījuma noslēpumu? Jo krājbanku darbinieki ir parakstījuši sais­tību, ka viņi neizpaudīs, cik liels katram ir tas noguldījums. Un tagad sāks aplikt ar nodokļiem... Kā tad tas viss saskan?

J.Biezais: Jā, atbilde ir ļoti īsa. Pirmais motīvs– ja īpašuma nodoklis ir vispārīgs, tad noguldījums ir īpašums. Otrais motīvs– mudināt jūs šo noguldījumu likt lietā, ielaist kapitāla apritē, un trešais– ierosināt tekstu svītrot.

I.Caune: Bet sakiet, lūdzu, vai jūs ar to neprognozējat, ka šie līdzekļi vairs netiks noguldīti krājbankās, bet tiks turēti mājās zeķē?

J.Biezais: Es ļoti atvainojos, tas bija tāds paņēmiens, ka es uzliku uz galda visas kārtis. Jūsu uzdevums ir, teiksim, atmest liekās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Ziniet, es vēlreiz gribu izteikt šaubas par šo naudas kapitāla aplikšanu ar nodokli, jo Rietumos to nedara. Rietumos apliek ienākumus, kas rodas no šā naudas kapitāla, un tas būtu pareizi un taisnīgi. Pirmkārt, tāpēc, ka noguldījumi var būt dažāda veida un uz dažādiem noteikumiem. Tātad tie jau arī mainīsies, un objektīvi būtu jāmainās arī nodokļa aplikšanas veidam.

Vēl joprojām mēs iepriekšējā reizē diskutējām jautājumu par to, ka īpašumi ir dažāda veida– tādi īpašumi, kas nes ienākumus, un tādi, kas nenes ienākumus. Piemēram, zviedru likumdošanā arī ir “non–profit housing” un “profit housing”: vai es savā mājā laižu īrniekus vai ne. Tādā gadījumā šī māja ir dažādi jāapliek ar ienākuma nodokli. Lūk, manuprāt, tas ir nepareizi, ka šeit nav nekādas diferenciācijas. Mūsu likumā arī tas būtu vajadzīgs, jo, kā mēs zinām, ir namīpašnieki, kas ar to pelna, un ir tādi, kas tikai paši dzīvo šajos namos, varbūt pat tikpat vērtīgos kā iepriekšējā gadījumā, bet te dzīvo tikai ģimene, kam pieder šis nams.

Nākamais jautājums...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es atvainojos... Lūdzu, uzdodiet jautājumu. Argumentus mēs izteiksim pēc tam.

J.Bojārs: Jā, jā, jā... es cenšos pamatot. Un trešais jautājums: ar ko jūs pamatojat reliģisko organizāciju atbrīvošanu no nodokļiem, jo, jūs mani atvainojiet, reliģiskā organizācija ir sabiedriska organizācija. Manuprāt, komunisti ir tikpat reliģiozi kā varbūt katoļi. Kāpēc katoļus atbrīvos no nodokļiem, bet komunistus neatbrīvos no nodokļiem? Jūs mani atvainojiet, taču feodālo revolūciju laikā viens no strīdus objektiem bija– kāpēc baznīcas, klosteri un mūki ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas. Es tam galīgi nepiekrītu.

J.Biezais: Par noguldījumiem, peļņu nesošo vai peļņu nenesošo kapitālu. Es uzskatu, ka mūsu pašreizējās sabiedrības ekonomiskā nelaime ir tā, ka mums nav kapitāla, drīzāk ir īpašums, kurš potenciāli varētu būt kapitāls, līdz ar to mans un arī grupas uzskats bija tāds, ka īpašums, kurš potenciāli varētu būt kapitāls, bet par tādu nav kļuvis, ir apliekams pat vairāk nekā tas, kurš ir iegājis apritē un nes augļus, jo tas jau dara savu darbu.

Par naudas kapitāla aplikšanu bija arī valdības priekšlikumos, un tas nav, teiksim, manas gribas ļauns akts...

Par reliģisko organizāciju īpašumiem. Šeit ir jāsaka, ka jautājums vienmēr ir strīdīgs. Tie cilvēki un pārstāvji, kas nāca pie darba grupas, diezgan pārliecinoši izteicās, ka pašreiz un tuvākajos gados reliģija nevarētu būt kaut kāds īpašs materiāls peļņas avots, kam būtu jāuzliek nodokļi vai kaut kas tamlīdzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais uzstāsies deputāts Beskrovnovs, pēc viņa– deputāts Lembergs.

S.Beskrovnovs: */Man pavisam praktisks jautājums. Es saprotu projekta autorus, kas republikā grib samazināt nepabeigto celtniecību. Es ļoti uzmanīgi izstudēju projektu un secināju, ka tajā pavisam nav mehānisma, kā nepabeigtus celtniecības objektus praktiski aplikt ar nodokļiem. Ir vēlme, bet nekā konkrēta šajā ziņā nav. Tā norma, kas ieteikta 3.pantā, nepabeigtās celtniecības objektiem neder. Tāpēc tagad droši vien atbildēt uz šo jautājumu grūti, mums tas vienkārši jāievēro. Es absolūti piekrītu deputātam Caunem, ka jautājums par fizisku personu aplikšanu ar nodokļiem jāizlemj ar balsošanu./

J.Biezais: Attiecībā uz balsošanu es piekrītu. Es nedomāju, ka rastos īpašas tehniskas grūtības, lai uztvertu nepabeigtās celtniecības vērtību vismaz tajos uzņēmumos, ar ko man bijušas darīšanas. To bilancē akurāti ieraksta– nepabeigtā celtniecība ir tik un tik. Mēs tik un tā pašreiz neatrisināsim visu mehānismu, taču tas ir izdarāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lemberg!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Es uzturu savu kolēģu jautājumu par 2.pantu, tas ir, fizisko personu naudas noguldījumiem, jo uzskatu, ka atbilde ir ekonomiski nepamatota, īpaši pašreizējos apstākļos, kādi mums ir republikā. Un otrais jautājums ir par 3.pantu– tātad pamatlīdzekļi jāieskaita ar nodokli apliekamā īpašuma kopapjomā pēc bilances, tur ir minēti trīs varianti– atlikumu vērtības, to novērtējums... Un kas to novērtēs– tirgus, kaimiņš vai valdība? Un vai tas parādīsies inventarizācijas vērtībā? Tādējādi tie ir dažādi jēdzieni, un es saprotu, ka kādam ir atstāta iespēja izvēlēties.

J.Biezais: Parasti uzņēmumiem, kuriem jau ir bilance, būs šī bilances atlikuma vērtība, taču ir iespējami īpašumi, īpaši privātīpašuma veidošanās gadījumā, kur šāda bilance nav izveidota, un tur ir iespējams vai nu komisijas novērtējums, vai inventarizācijas komisijas novērtējums. Mēs uzskatām, ka šādi varianti ir iespējami...

A.Lembergs: Bet jūs saprotat– šāds miglains formulējums 3.pantā rada grūtības, principā uzspridzina visu likumu, jo tas ir, tā teikt, likuma objekta novērtējums, tā ir likuma būtība.

J.Biezais: Bez tam es atvainojos, es jau tik un tā domāju, ka sitīsit mani, jo panta beigās ir frāze: “Īpašuma vērtību nosaka saskaņā ar instrukciju, kuru apstiprinās Latvijas Republikas Finansu ministrija.” Es saprotu, ka jūsos tas izsauks pretestību, bet, cik esmu racies šajā jautājumā, gluži bez tās neiztiksim...

A.Lembergs: Tomēr saprotiet, tas ir galvenais likumā... Mēs varam tālāk likumu neapspriest, jo to, ko apliks vai neapliks ar nodokli, to noteiks Finansu ministrija. Tā arī vajag ieteikt, ka jautājumu– ko apliks ar nodokli– nosaka Finansu ministrija, un tad to vesela virkne pantu ir lieka.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir jūsu priekšlikums? Lūdzu, to izteiksim pēc tam...

A.Lembergs: Jā, tālāk... tas vienkārši izriet. 4.pantā ir teikts: “...lauksaimnieciskās ražošanas iekārtas, mašīnas”. Kas tas ir?

J.Biezais: Kā jau vakardien cienījamais Raimonds Krūmiņš teica, tad lauksaimnieki paši to precizēs, tas ir saskaņots ar zemes un lauksaimniecības nodokli pirmajā variantā. Un, tā kā šis nodoklis ir mainījies, tad šis saskaņojums ir pārnests arī uz šo pantu.

A.Lembergs: Tādējādi tas būs “jumta” likumā?

J.Biezais: Principā– jā.

A.Lembergs: Skaidrs. Tālāk. Kas tas ir– “radošās savienības un to fondi”. Kāds normatīvais akts to regulē?

J.Biezais: Es domāju, ka viņiem ir savi attiecīgie statūti un normatīvie akti...

A.Lembergs: Nē, te ir vienkārši... Jūs saprotiet, ja mēs ar likumu atbrīvojam no nodokļa, tas nozīmē, ka jābūt skaidrai definīcijai.

J.Biezais: Jā, piekrītu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Pirmais, ko es gribēju teikt, ir tas, ka es uzturu spēkā Lemberga ieteikumu. Šis likumprojekts būtu jāatdod atpakaļ darba grupai, un es gribētu, lai to liek uz balsošanu. Bez tam man ir tāds jautājums: uz kāda pamatojuma bāzes fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgā apliekamā īpašuma norma ir 30 tūkstoši rubļu? Praktiski iznāk tā– ja šodien laukos cilvēkam ir māja, tāda maza, neliela, bet šobrīd tā tiek novērtēta pēc esošajām cenām, un tā jau sasniedz 30 tūkstošus, un, nedod Dievs, ja viņam būs arī kūts vai vēl kaut kas īpašumā... Tātad mēs nestimulēsim īpašnieka statusa iegūšanu.

I.Ēlerts: Atbildu cienījamam deputātam– tas bija vienīgais priekšlikums, kas bija iesniegts, šī summa, kuru neapliek ar nodokli, ir līdz 30 tūkstošiem rubļu. Un tālāk... Procenta likme ir 0,5 procenti no īpašuma vērtības virs šiem 30 tūkstošiem. Tā nav liela summa, bet, ja jūs iesniegsit uz trešo lasījumu citu priekšlikumu, darba grupa to varētu ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Belam.

No zāles: Man kas sakāms procedūras jautājumā, es negribu uzdot jautājumu...

Priekšsēdētājs: Labi, lūdzu, par procedūru!

E.Krastiņš: Pirmkārt, es lūdzu visus deputātus, pirms viņi sāk uzdot jautājumus, izlasīt un iepazīties ar likumprojekta tekstu. Un, pirms uzdot jautājumus par grāmatvedības lietām, vajag noteikt, vai tā ir lauksaimnieciskā ražošana vai nav. Te ir vienkārša lieta. Grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgie iedalījumi, kuri uztver tā vai cita veida pamatlīdzekļu klasifikāciju. Deputāts Felss, ja viņš rūpīgi būtu izlasījis likumprojektu, redzētu, ka dzīvojamās mājas netiek apliktas ar īpašuma nodokli. Es dzirdu šeit arī saucienus– atgriezt atpakaļ pirmajā lasījumā. Ko tas dos, ja no deputātiem neienāk konkrēti priekšlikumi? Tāpēc es lūdzu tagad rīkot nevis diskusijas atcelto debašu vietā, bet uzdot konkrētus jautājumus un pēc tam konkrēti izlemt, ko darīt. Nevis izteikt šādus vispārīgus nepamatotus apvainojumus, neizlasot likumu, un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Deputāt Krastiņ, man laikam jums jāizsaka aizrādījums, jo jūs pats neievērojāt savu piedāvāto priekšlikumu– nesākt apspriešanu, jo mēs tagad uzdodam tikai jautājumus. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Godātie kungi! 2.pantā ir teksts: “...tām piederoši priekšmeti ar izcilu mākslas vērtību”. Lūdzu, pasakiet man, kā jūs noteiksit, vai šī mākslas vērtība ir izcila, un kas to noteiks. Taču ne jau Finansu ministrijas instrukcija.

J.Biezais: Jā, šis teksts nav nejaušs. Mēs iepazināmies ar diezgan lielu materiālu un redzējām likumprojektu, kurš tieši tādu izcilu mākslas vērtību reģistrāciju paredz kā nacionālās bagātības daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Sakiet, vai es jūs pareizi sapratu? Atbilstoši 4.panta 2.punktam ēkas, kas ir pašvaldības pārziņā, tas ir, valsts ēkas, ar nodokļiem netiek apliktas, bet ēkas, kas pieder dzīvokļu celtniecības kooperatīviem, kuros dzīvo cilvēki, kas par saviem dzīvokļiem ir maksājuši, ar nodokļiem tiks apliktas?/

J.Biezais: */Atbildi dod 4.panta 3.punkts: “dzīvojamās mājas vai to daļas, dzīvokļi, kas pieder fiziskām personām un kur pastāvīgi dzīvo to īpašnieki”./

S.Zaļetajevs: */Taču tur tā lieta, ka kooperatīvie dzīvokļi nav kooperatīva locekļu īpašums, bet ir paša kooperatīva īpašums./

J.Biezais: */Jā. Jums, iespējams, taisnība. Nododiet rakstisku priekšlikumu, mēs to ievērosim./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Man ir priekšlikums procedūras jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Marjaša: Tā kā no visiem uzdotajiem jautājumiem ir redzams, ka šis projekts konceptuāli šodien nav sagatavots un vesela virkne ļoti svarīgu pamatideju šajā projektā nav pārdomātas, tāpēc es uzskatu, ka nav iespējams un, galvenais, nav arī jēgas tērēt laiku un otrajā lasījumā apspriest pantus, ja nav izlemti konceptuālas dabas jautājumi. Un es ļoti lūdzu tagad nobalsot manu priekšlikumu: pārtraukt šā projekta izskatīšanu un atgriezties atpakaļ pie zemes nodokļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir izteikts priekšlikums, atgriezties pie tā pēc pārtraukuma. Pārtraukums– pusstunda.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Deputāti, ieņemiet savas vietas, turpināsim darbu! Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Es atšķirībā no Marjašas kundzes gribētu izteikt tieši pretēju priekšlikumu, tādēļ ka šis likums ir tieši tāds likums, kuru mēs nekādā ziņā nevarēsim izšķirt konsensa apstākļos, jo šis likums ir pārāk pretrunīgs, un šo likumu var izšķirt, vienīgi balsojot.

Es tomēr ļoti ieteiktu nekavēties, neatgriezties pirmajā lasījumā, bet skatīt projektu pa punktiem, jo jebkurā gadījumā likumam jābūt tādam, kas apmierina vairākumu, bet nevis jebkuru. Ja mēs sāksim strīdēties par to, vai par manu govi vai manu gaļas mašīnu atvilks, tad mēs izskatīsimies vienkārši nenopietni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Mēs pirms rīta sēdes runājām par laika deficītu, par to, ka mēs nokavējam. Sakarā ar savu piezīmi par procedūru es gribēju, lūk, ko teikt. Es nezinu, deputāti tam pievērsa uzmanību vai ne, ka mūsu abi referenti iepazīstināšanai ar likumprojektu aizņēma 43 minūtes. Disertācijas aizstāvēšanai tiek dotas 13 minūtes, bet mūs ar četru lappušu likumprojektu iepazīstina 43 minūtes. Es domāju, ka tā nav racionāla deputātu laika izmantošana. Es ierosinu šo priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpmāk nobalsosim to, cik laika mēs dosim pamatreferātiem. Taču mums deputāte Marjaša izvirzīja priekšlikumu– atgriezt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet mēs vēl neesam apsprieduši šo likumprojektu, tāpēc atcerēsimies vēl vienu lietu. Te varētu būt iebildumi, ka pirmajā variantā ir nobalsots par koncepciju. Būtībā mēs esam jau vienojušies, pieņemot likumprojektu par nodokļiem, ka nodokļu jautājumā mēs spriedīsim konceptuāli visos trijos lasījumos, jo katrs punkts var būt konceptuāls. Un būtībā, vismaz šodien, es sapratu, ka šeit bija runa par tiem priekšmetiem vai to īpašumu, kas tiks aplikts ar nodokļiem. Tur bija vislielākās nesaprašanās un strīdi. Komisija šeit gribēja paskaidrot, dot savu versiju, un varbūt tad mēs tomēr varētu vismaz par galveno jautājumu šeit izvērst apspriešanu. To mēs nesauksim par debatēm, bet apspriešanu, lai varētu šo galveno jautājumu nobalsot un tad virzīties tālāk.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es nepiekristu Marjašas kundzei tad, ja no tribīnes neskanētu koridoru un pīppaužu argumentācija, ka kaimiņi zinās, kas manā dzīvoklī ir, un, ja man nepierādīs, vai zobos skatīsies vai neskatīsies, pirms apliek ar nodokli... Kamēr būs šāda argumentācija, aizstāvot likumprojektu, tikmēr es ne tikai balsošu pret, bet arī aicinu visus citus neiekrist vieglprātībā, un es atbalstu Marjašas priekšlikumu.

J.Biezais: Vienu minūti...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu...

J.Biezais: Es ļoti atvainojos... Īpašuma pierādīšana ar lieciniekiem nav pīppaužu argumentācija. Tāda juridiskajā praksē eksistē, turklāt jau diezgan ilgi un ne vienā vien valstī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, mums vajadzētu savā starpā konsultēties, vai mēs skatām šo projektu pa pantiem no paša sākuma vai balsojam par likuma atdošanu atpakaļ pirmajā lasījumā, kaut gan mēs šobrīd nevaram to darīt pilnīgi bez apspriešanas par to, vai mēs atklājam vispārējas debates par koncepciju. Jo te būtībā pamatā bija viens un tas pats jautājums, pret ko tika izvirzītas vislielākās pretenzijas. Un tad debatēs izteiksim priekšlikumus un balsosim tos. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums nav īpašu problēmu. Mēs ejam pa pantiem uz priekšu. Runājot par mākslas vērtībām, tas ir viens teikums, par kuru mēs varam nobalsot– to izslēgt vai atstāt, un tad izskatām tālākos pantus. Un, kad mēs būsim projektu izskatījuši pa pantiem, tad deputāti varēs motivēt, vai mēs projektu varam pieņemt otrajā lasījumā kopumā vai nevaram.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir pieņemams šāds princips? Arī deputāte Marjaša neizvirza pretenzijas, neliek to uz balsošanu? Es ļoti atvainojos, bet acīmredzot mums ir jāizdiskutē, un tad mēs jūsu priekšlikumu varam atkārtot un likt uz balsošanu. Vai vairāk neviens deputāts neuzstāj, ka priekšlikums par debašu pārtraukšanu jāliek uz balsošanu? Lūdzu, varbūt jums ir vēl kāds komentārs par likumu, un tad pamēģināsim to pa pantiem apspriest.

J.Biezais: Nē, man īpašu komentāru nav. Un es savu runu pagarināju tikai tāpēc, ka tika atceltas kopējās debates. Līdz ar to es atbildu Zatulivitera kungam. Es nebūtu tik daudz teicis. Tātad– atgriežamies pie 1.panta. Kādas jums ir iebildes vai priekšlikumi par to...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties par 1.pantu. Mēs apspriežam 1.pantu. Lūdzu. Protams, deputāti, mēs te sastapsimies ar lielām grūtībām, jo panti cits ar citu ir saistīti. Mēs jau vienreiz esam mēģinājuši apspriest pa pantiem, taču no šādas apspriešanas nekas nav iznācis. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Šeit ļoti daudz strīdu tieši par to, kas ir objekts aplikšanai ar nodokli, pie tam gadās manta, kas ir iedzīvotāju īpašums. Tāpēc jau pašā pirmajā pantā nepieciešami globāli ierobežojumi, lai novērstu katras šaubas, pēc tam kādā no pantiem precizēt, kā tas vienmēr tiek darīts atbilstoši juridiskajai tehnikai, tas ir, teikumam “īpašuma nodokli maksā fiziskas un juridiskas personas, tajā skaitā arī ārvalstu fiziskās un juridiskās personas par savu īpašumu” jāpiebilst: “kas tiek izmantots uzņēmējdarbībā”. Tāpēc, ka lielākajā daļā gadījumu tieši par šādu īpašumu ir runa. Tāpēc šeit vispirms jānosaka šis ierobežojums, lai tālāk katrā pantā nevajadzētu minēt, uz kuru objektu tas attiecas un uz kuru neattiecas./

Priekšsēdētājs: Tas ir principiāls ierosinājums.

J.Biezais: Es atvainojos, man ir pretjautājums kolēģim. Es neesmu tik labs krievu valodas stilists, lai saprastu, vai te ir domāts– kuru tieši izlieto vai kuru potenciāli var izlietot? Grupas domas bija tādas, ka tas īpašums, ko potenciāli var izlietot, arī būtu apliekams.

V.Zatuliviters: */Nē, nē! Skaidri jāpasaka, ka mēs šos objektus izslēdzam./

Priekšsēdētājs: Tas ir, kurus izmanto pašlaik? Jautājums bija precizējošs: vai, piemēram, man var būt veļas mašīna, ar kuru es par maksu taisos kaut kad nākotnē mazgāt veļu...

V.Zatuliviters: */Ja tā nav domāta uzņēmējdarbībai, naudas pelnīšanai, tā ar nodokli nav apliekama, tas ir skaidrs. Likums par uzņēmējdarbību mums ir, tas jau pieņemts, šis nosacījums izriet no tā./

J.Biezais: Diemžēl es esmu spiests aizstāvēties. Ir principiāli iebildumi. Šeit ir vesela īpašuma klase– nepabeigtā ražošana, kā arī var būt uz kādu laiku slēgti cehi utt., kurus varētu iesaistīt...

V.Zatuliviters: */Ziniet, šeit mēs šo jautājumu neatrisināsim. Mēs tikko pieņēmām likumu par ienākuma nodokli. Ja mēs tagad nenoteiksim ierobežojumus uz visām šīm mašīnām, tad atkal maksāsim no saviem personīgajiem ienākumiem. Un es nezinu, kā mēs rīt iesim uz savu vēlētāju sapulci, ja ienākuma nodoklim blakus noliksim vēl šo, turklāt nezin cik lielu. Mēs sevi noliksim vienkārši neērtā situācijā, tāpēc ka to novērtēt nebūs iespējams./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Man, atbalstot deputāta Gavrilova priekšlikumu, būtu ierosinājums 1.pantā skaidri un gaiši formulēt, ka fiziskajām personām apliek ar nodokli tikai to īpašuma daļu, kuru viņas izmanto uzņēmējdarbībā. Un tad automātiski atkristu visi šie strīdi par mākslas darbiem, par dārglietām un par naudas noguldījumiem krājkasēs u.tml., tad visi šie strīdi, par kuriem diskutējot mēs esam jau patērējuši vairākas stundas, automātiski atkristu.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, būtībā mainās formulējumi arī citos pantos. Mums ir jāņem vērā arī tas.

J.Biezais: Mainās arī 2.pants, tiek izsvītrota tā neliela daļa. Sastādot šo projektu, es tādu iespēju paredzēju, un tas nav tehniski grūti izdarāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, formulējiet šos 1.panta variantus, kurus mēs balsosim. Pirmais ir deputāta Gavrilova piedāvātais variants. Piedodiet, tā jēga bija skaidra, bet varbūt rakstiski formulējiet šā panta variantu, kaut arī faktiski tam vajadzēja būt jau pavairotam un izdalītam. Vai ir vēl kādi citi balsošanas varianti? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es ierosinu deputāta Gavrilova priekšlikumu papildināt ne tikai ar uzņēmējdarbību, bet arī ar īpašumu, kuru izmanto uzņēmējdarbībai un peļņas gūšanai, jo peļņu var gūt ne tikai ar uzņēmējdarbību, bet arī citādā veidā, tātad– lai kritērijs būtu šī peļņa.

J.Biezais: Es diemžēl nevaru tam piekrist, jo pašreiz peļņa nerodas tieši neefektīvas darbības dēļ, un nodoklis par īpašumu nav tieši sais­tīts ar peļņu. Tas no peļņas ir abstrahēts. Un ir jāmaksā par īpašumu, kuru varētu izmantot peļņas nolūkā. Tādā gadījumā šie priekšlikumi ir jāsagatavo rakstiski. Tā kā to praktiski tagad nav, tad man jāsaka sakramentālā frāze– tas jāatstāj uz trešo lasījumu. Es to tā steigā nevaru pieņemt.

Priekšsēdētājs: Cienījamais deputāt! Varbūt es jūs nepareizi sapratu... Izdarot šo izmaiņu, ko prasa deputāts Gavrilovs, būtībā notiek konceptuāla izmaiņa, ja mēs par to vienosimies. Būtībā tad mums jāatliek šis lasījums tik un tā. Likumprojekts nav gatavs. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi, kā saka sēdes vadītājs,– ja mēs sākam konceptuāli kaut ko rakstīt iekšā, tad mums ir jāatliek šis lasījums. Bet, tā kā situācija ir tāda, ka atlikt būtu ļoti nevēlami, tad es tomēr ierosinu vai nu balsot par šeit piedāvātajām redakcijām, vai kaut ko svītrot ārā, bet nevis pēc dzirdes kaut ko rakstīt iekšā un par to nobalsot. Tādējādi es uzskatu, ka autori šo priekšlikumu var iesniegt trešajam lasījumam, bet vajag skatīt tikai to, ko mēs varam redzēt uzrakstītā veidā. Un arī balsot tikai par tādiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Jā... Man tomēr šī loģika nav pilnīgi skaidra: ja mēs tagad balsosim tikai to, kas šeit ir uzrakstīts, bet mutiski piedāvātais variants pilnīgi atšķirsies, tad mēs bezjēdzīgi pieņemsim likumu, kuru nāksies mainīt trešajā lasījumā. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka tas laiks, kas tika patērēts, uzstādot jautājumus, parādīja, ka šis variants, kas mums šodien ir iesniegts uz otro lasījumu, ir kļuvis vājāks nekā valdības iesniegtais variants. Un, lai atrisinātu tās problēmas, kuras te radās, es ierosinu, izejot no uzstādītajiem jautājumiem, šo problemātiku noņemt no otrā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Paldies, es ņemšu vērā šo jūsu priekšlikumu. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Taču varbūt mums vajadzētu vienoties par deputāta Gavrilova priekšlikumu un principiāli to nobalsot? Jo, tiklīdz mēs to nobalsojam, mēs atgriežam šo likumprojektu pārstrādāšanai, un tieši šādā virzienā tas ir jāpārstrādā, jo mūsu šīsdienas diskusijām ir jābūt kaut kādam rezultātam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es tomēr ierosinu nobalsot, teiksim, 1.panta papildinājumu, kas formulēts tā: “Ar nodokli apliek tikai uzņēmējdarbībai nošķirto fizisko personu īpašumu.” Tas viss izšķir šo strīdu, un labojums ir vajadzīgs tikai 2.pantā, ja mēs to vispār ietveram. Manuprāt, šajā gadījumā to pat nevajadzētu ietvert. Un tādā gadījumā visas šīs kolīzijas sakristu un mēs varētu mierīgi turpināt savu darbu.

Priekšsēdētājs: Vai jums ir rakstiski iesniegts šis variants? Tas ir pavairots, bet kurā vietā tas ir?

J.Biezais: Es varētu piekrist, jo tas principā sakrīt arī ar kolēģu Gavrilova un Krastiņa un, liekas, arī ar zālē sēdošo domām.

Priekšsēdētājs: Mums atkal parādās šī problēma, ka šis priekšlikums nav sagatavots rakstiski. Es personiski neesmu pārliecināts, ka visi deputāti to ir uztvēruši. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es tomēr uzskatu, ka var mierīgi balsot šo piedāvāto 1.panta redakciju. Es te neredzu nekā aplama. Šeit nekur nav rakstīts kaut kas tāds, kas būtu nepieņemams, kur arī vēlāk nevarētu pāriet uz šo uzņēmējdarbību. Izlasot visu likumprojektu kopumā, mēs redzam, ka nekas tāds, kas neattiecas uz uzņēmējdarbību, likumā nav ierakstīts, izņemot par dārglietām, taču to var izsvītrot.

J.Biezais: Man ir teksts Gavrilova kunga redakcijā. Vajadzētu papildināt šajā pantā esošo tekstu ar vārdkopu: */“izmantojamu uzņēmējdarbībai”/.

Priekšsēdētājs: Tas ir tas pats, tātad arī vairākiem deputātiem praktiski ir tas pats, bet komisija to redakcionāli var vēl noslīpēt. Tātad ir divi priekšlikumi. Pirmais ir tāds: atdot likumprojektu atpakaļ pārstrādāšanai. Man lika to balsot, un mēs to balsosim. Otrais priekšlikums: pieņemt to variantu, ko piedāvāja deputāts Gavrilovs. Es gan visu neatceros, bet vēl bija vairāku citu deputātu dažādas redakcijas, un to komisija varētu precizēt. Arī komisija piekrīt, ka šajā pantā izmaiņas varētu būt.

Ir divi balsošanas varianti. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu. Zālē ir 106 deputāti. Mums pirmais ir jābalso deputātes Marjašas un deputāta Lemberga priekšlikums, jo tas ir visradikālākais: likumprojekts otrajam lasījumam nav sagatavots, un tas ir jāatdod atpakaļ komisijai pārstrādāšanai, lai tā precīzi formulētu šo likumprojektu un iestrādātu ierosinājumus. Lūdzu, balsosim. 31– par, jūs– par? No paceltajām rokām neviena nebija “par”. Tātad šis priekšlikums netiek pieņemts. Te vajadzēja tikai balsu vairākumu.

Tagad mums atliek balsot komisijas, būtībā deputāta Gavrilova un vēl citu deputātu piedāvāto variantu ar redakcionālām izmaiņām. Lūdzu, formulējiet to vēlreiz vai izklāstiet šīs izmaiņas un tad...

I.Ēlerts: 1.pantu vajag papildināt ar tekstu: “Ar nodokli apliek tikai uzņēmējdarbībai nošķirto fizisko personu īpašumu.”

Priekšsēdētājs: “Nošķirto”– es domāju, ka šī konstrukcija ir pasmaga, tāpēc komisijai to vajadzēs noslīpēt; doma te ir skaidra, tā nav pretrunā ar deputātu teikto. Mēs varam balsot šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāts Kodoliņš atsauc šo balsošanu.

A.Kodoliņš: Es tomēr uzskatu, ka vajadzētu nobalsot redakcijas komisijas piedāvāto 1.panta variantu, tas ir pilnīgi normāls. Nevajag ātrumā ielikt iekšā nepārdomātu formulējumu.

Priekšsēdētājs: Redakcijas komisija tikko atteicās no sava 1.panta varianta. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Krastiņš: Arī es gribētu atbalstīt deputāta Kodoliņa priekšlikumu, jo visas šīs atrunas mēs varam ietvert tālāk, kas tiek aplikts un kas netiek aplikts, taču runa ir par visu īpašumu. Ja mēs runāsim tikai par uzņēmējdarbībai nošķirto īpašumu, tad es saskatu lielas problēmas, kas no tā varētu rasties. Privātuzņēmējam ir ārkārtīgi grūti pateikt, kurš viņa īpašums ir nošķirts un kurš nav– vai tā nauda, kas stāv bankā, tiek izmantota uzņēmējdarbībai vai tā netiek izmantota uzņēmējdarbībai, jo viņam visi līdzekļi var atrasties pilnīgi kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl ir iespējas izteikties par abiem 1.panta variantiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es arī atbalstu to 1.panta variantu, kuru ir iesniegusi komisija, jo šeit ir teikts, ka vispār maksā īpašuma nodokli par saviem īpašumiem, bet šajā variantā nav paredzēts, tieši par kādiem īpašumiem būs jāmaksā un par kādiem nebūs jāmaksā. Šo jautājumu regulē nākamais pants, tāpēc 1.pants tāds, kāds tas patlaban ir, ir pieņemams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Šeit kolēģi saka, ka nav jāieslēdz. Vajag ieslēgt, jo runa nav par to, lai konkrēti aprakstītu mehānismu, runa ir par principu, par to, kā noregulēt, tāpēc jau ir tālākie panti, lai noteiktu principu, kā to darīt un rēķināt. Tāpēc nevajag jaukt mehānismu un principu. Ja mēs nenoformulēsim principu, tad arī mehānismu neizveidosim. Bet šeit runa ir tikai par principu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Mēs visi atceramies, ka otrajā lasījumā nav paredzētas konceptuālas izmaiņas. Bet tajā pašā laikā Gavrilova priekšlikums faktiski konceptuālu izmaiņu satur, kas, starp citu, skar ne tikai šo likumu. Ja mēs atstājam fizisku personu aplikšanu ar nodokli, nepasvītrojot, ka tas attiecas uz uzņēmējdarbību, mēs zināmā mērā pārklājam likumu par ienākuma nodokli un iespējams arī likumu par mantojuma nodokli. Tas ir acīm redzams konceptuāls viedoklis, mēs to nevaram pieņemt. Tāpēc mums šodien jānobalso par šī panta komisijas redakciju, un, ja mēs to noraidām, tad tas automātiski nozīmē, ka šo likumprojektu atgriežam pirmajā lasījumā. Tas ir konceptuāli./

Priekšsēdētājs: Mēs gan esam vienojušies, ka konceptuāli par nodokļiem mēs spriežam arī otrajā un trešajā lasījumā, jo šeit katrs pants var mainīties. Tādējādi nobalsosim, un mēs varam vēlreiz atgriezties pie deputāta Bukas izteiktajām pretenzijām un konsultēties. Tagad mēs šeit dzirdējām gan par, gan pret argumentus par diviem 1.panta variantiem– par 1.panta redakciju ar papildinājumu, ko ieteica deputāts Gavrilovs un pret kuru neiebilst arī komisija, un par komisijas piedāvāto variantu, kas šeit ir pavairots un izdalīts. Pirmajā gadījumā acīmredzot ir jābalso par papildinājumu un tad par pamatvariantu, bet pēc tam jāakceptē pants kopumā. Ja kopumā šis 1.pants nedabūs relatīvu balsu vairākumu, tad mēs automātiski atdosim likumprojektu atpakaļ, un nevis pirmajā lasījumā, bet gan liksim tālāk izstrādāt līdz galam šo otro lasījumu.

Tātad, lūdzu, balsosim pirmo variantu ar deputāta Gavrilova ieteiktajiem labojumiem! Pants mainās konceptuāli. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Un jūs, Biezā kungs? Par– 80. Un tagad balsosim redakcijas komisijas piedāvāto otro variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Par– 21. Acīmredzami tiek pieņemts šis pirmais variants ar labojumiem.

Un tagad mums būtu jānobalso šis pants kopumā, ja mēs uzskatām, ka šis pants ir pilnīgi precīzi formulēts. Mēs, protams, uzņemamies lielu atbildību, balsodami par to, jo viss tālākais ir atkarīgs no šā panta. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā 1.pantu. Lūdzu. Par– 73. Tātad šī panta redakcija tiek pieņemta. Mēs esam vienojušies par šādām izmaiņām. Tagad mums ir jāseko tām līdzi līdz pēdējam pantam. Es domāju, ka vairs nerodas jautājums par likumprojekta atdošanu atpakaļ pirmajā lasījumā? Lūdzu, deputāt!

J.Biezais: Sakarā ar pirmā panta balsošanas rezultātu automātiski tiek izslēgtas tās rindas, kas var radīt strīdu sākumā. Un tas ir saprotami. Ar īpašu nodokli tiek aplikti arī fizisko personu naudas noguldījumi utt.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs jau pārejat uz 2.pantu, kā es saprotu? Tātad sākam apspriest 2.pantu, ja nav citu priekšlikumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Es ierosinu 2.pantu pieņemt tādā redakcijā, kas atbilstu klasiskajai grāmatvedības uzskaitei. Mums, runājot par īpašumu, grāmatvedībā ir divi jēdzieni, tie ir– pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Tāpēc šo pantu varētu rakstīt tā: “Ar nodokli apliek pamatlīdzekļus, apgrozāmo līdzekļu krājumus”, un iekavās– “izņemot naudas līdzekļus un nepabeigto celtniecību, kuru sastāda normatīvajā termiņā ekspluatācijā nenodotie objekti”.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums gan nav pavairots, lūdzu, uzrakstiet to! Vai jums ir kādi komentāri? Lūdzu, komisija, komentējiet tūlīt!

J.Biezais: Es nepaspēju visu pierakstīt.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, iesniedziet rakstiski! Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es ierosinu izsvītrot otrajā variantā vārdus: “fizisko personu naudas noguldījumi”. Un šos naudas noguldījumus, respektīvi, ienākumus no tiem, aplikt ar nodokli. Bet šeit izsvītrot par naudas noguldījumiem.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir izsvītrots saskaņā ar mūsu balsojumu.

J.Bojārs: Tad viss kārtībā. Vajag izsvītrot arī vārdus “izcilas mākslas vērtības un dārglietas”, jo mēs nevarēsim praktiski to realizēt.

Priekšsēdētājs: Viss teikums ir izsvītrots. Automātiski. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kodoliņš: Šeit praktiski ir trīs varianti. Acīmredzot izteikties par tiem būtu pamats. Es gribu teikt to, ka noteikti balsošu par trešo variantu. Nekādā gadījumā nepiekrītu otrajam variantam. Jo tad, ja mēs nobalsosim, ka apliekamais objekts ir atlikusī vērtība, tas nozīmēs, ka mēs stimulēsim ražotājus, tātad uzņēmējus, neatjaunot savu pamatfondu vērtību, bet tas nav pieļaujami, un tāpēc es aicinu visus deputātus balsot par trešo variantu.

J.Biezais: Komisija tam piekrīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Esmu gatavs atbalstīt Bojāra kunga un Bula kunga priekšlikumu un papildus vēl gribu teikt, ka formulējums “ar īpašuma nodokli tiek aplikti fizisku personu noguldījumi” pēc jau pieņemtā labojuma 1.pantā dabiski vairs neder, kaut vai šis ierobežojums jāizsvītro. Šeit iekavās rakstīts “materiālu rezerves”, “naudas kapitāls”, tas ir, runa ir par apgrozības līdzekļiem. Papildus gribu motivēt nepieciešamību obligāti izsvītrot vārdus “naudas kapitāls”, jo runa ir par banku resursiem. Ja mēs tos sāksim aplikt ar nodokļiem, tad kapitāls no republikas aizplūdīs un mēs grausim savu banku sistēmu. Un vispār– naudas kapitāla aplikšana ar nodokļiem ir absurds, tāpēc ka maksā procentus par tā nonākšanu bankā, bet mēs, tieši otrādi, gribam to aplikt ar nodokļiem. Tas neiet nekādos vārtos, un ne tāpēc, ka tā rietumu likumdošanā rakstīts, bet tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ekonomikas būtību. Mēs zaudēsim kapitālu, kaut gan runājam, ka tas jāpiesaista, bet darām otrādi– atgrūžam. Tāpēc, lai negrautu banku sistēmu, vārdi “naudas kapitāls” jāizsvītro, bet iekavās jāatstāj tikai “materiālu rezerves”./

J.Biezais: Es varētu tam piekrist. Ja esmu pareizi sapratis, tad Bula kunga formulējums bija analogs.

Priekšsēdētājs: Jā, analogs. Tātad to var ļoti vienkārši izdarīt ar svītrojumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Ņemot vērā to, ka otrais teikums abos variantos jau ir pazudis tik un tā, jo to mēs faktiski izbalsojām kopā ar 1.pantu, un ņemot vērā arī to, ka Bula kunga priekšlikums vēl nav pavairots, es ierosinu šo pantu nebalsot, bet atstāt, lai komisija to izstrādā trešajam lasījumam, un skatīt tālāk 3.pantu.

Priekšsēdētājs: Mums gan vajadzētu... Tas ir jūsu priekšlikums.

E.Krastiņš: Es vēlētos izteikt arī pretējus argumentus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Tā kā visi izteicās par naudas līdzekļu svītrošanu, es vienkārši gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, kas notiks tādā gadījuma, ja visi apgrozāmie līdzekļi un pamatlīdzekļi tiks aplikti ar peļņas nodokli, bet naudas kapitāls netiks aplikts. Tātad tas nozīmē, ka mēs stimulējam naudas līdzekļu gulēšanu bankās, nevis to iesais­tīšanu uzņēmējdarbības apritē. Un tāpēc tomēr aicinu padomāt un balsot par to, ka vajag balsot arī noguldījumus šiem uzņēmējdarbības objektiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es pilnīgi atbalstu Edmundu Krastiņu. Tomēr gribu deputātus tikai informēt, ka pašlaik uzņēmumu kontos, valsts uzņēmumu kontos guļ vairāk līdzekļu nekā valsts budžetā. Tur ir miljardi. Un mēs tos atstājam ārpus aprites. Tas vienkārši ir neloģiski.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Te, protams, polemika, bet es domāju, ka mums nav taisnība, kad sakām, ka tad, ja naudas kapitālu apliksim ar nodokļiem, tas plūdīs uz banku. Es nezinu, deputāti, kungi, kā jums patīk, bet aiz tā vajag redzēt ekonomisku loģiku. Ja mēs tā ierakstīsim, tad bankām atņemsim iespēju regulēt naudas plūsmas.

Otrkārt, ja tā mums ir klasika, ja mums ir projekti, kas efektīvāki par šo projektu, tad nauda nāks projektos, bet, ja mums tādu projektu nav, tad lai nauda vismaz procentus dod. Tā ir ekonomikas ābece, bet šāds nodoklis šo ābeci nosvītro./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā lūdzu kolēģus ieklausīties tajā domā, ka šo 2.pantu vajadzētu atlikt uz trešo lasījumu tā precizēšanai. Mēs arī vakar šādā veidā virzījāmies uz priekšu, un nekādā gadījumā, balstoties tikai uz dzirdi, nevar svītrot vienu vai otru priekšlikumu. Tātad šos priekšlikumus vajadzētu, pirmkārt, izstudēt valdības un deputātu kopējai komisijai, un tikai tad tos likt uz balsošanu. Manuprāt, šajā gadījumā tikai uz dzirdi vien nevar paļauties.

Priekšsēdētājs: Jā, pilnīgi pareizi. Mums tādas tiesības ir, un to paredz reglaments. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es gribu atbalstīt to deputātu priekšlikumus, kuri domā, ka naudas kapitālu nedrīkst aplikt ar šo nodokli. Nedrīkst! Ja mēs apliekam šo naudas kapitālu, tad mēs tagad tam pieejam tā, it kā tas viss būtu valsts īpašums. Ja mēs to atstājam iekšā, tad tas nozīmē, ka ir privātais kapitāls, kas glabājas un tiek aplikts ar nodokli. Līdz ar to mums jāatgriežas pie 1.panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Arī es pilnīgi piekrītu deputātam Lembergam.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs atbalstāt svītrošanu attiecībā uz šo naudas kapitālu? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Vēlreiz uzsveru– naudas līdzekļus obligāti nedrīkst aplikt! Palasiet pēdējos pantus, kur ir fiksēts stāvoklis uz gada sākumu– 1.februāri. Pie kā tas novedīs? Uz 1.februāri tīrīsim norēķina kontus. Tā ir vecā prakse– mums atvēlēja naudu kaut kādiem kapitālieguldījumiem, un mēs pirkām vajadzīgas un nevajadzīgas mantas, lai tikai tos iztērētu. Pie kā tas novedīs? Tā nedrīkst darīt, naudu nedrīkst aplikt ar nodokli!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, jūsu komentārs!

J.Biezais: Runājot par šā panta formulējuma atlikšanu uz trešo lasījumu, varu teikt tā: praktiski nodokļu likuma teksts, ja pantā svītro tekstu, sākot ar vārdiem “naudas kapitāls” un tālāk, atbilst deputātu vairākuma domām, arī Bula kunga iesniegtais priekšlikums un daži citi redakcionāli labojumi varētu būt, ja tie tiks rakstiski iedoti. Tādējādi es ierosinu šā panta izskatīšanu neatlikt, bet to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Zaļetajevam!

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums par procedūru. Es ierosinu atcelt otro lasījumu un rakstiski sagatavot visus priekšlikumus, kas nupat izskanēja, un tikai tad atgriezties pie otrā lasījuma./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, šeit gan neviens priekšlikums šobrīd nav tāds, kas būtu jāpavairo. Runa ir tikai par vienu svītrojumu. Ir trīs varianti, par kuriem mēs varam balsot. Vienu svītrojam. Es vēlreiz formulēšu priekšlikumus. Laikam radikālākais ir tas, kas paredz šo pantu neapspriest, bet atlikt tā apspriešanu līdz trešajam lasījumam, kamēr komisija to precizēs. Tad ir pirmais variants. Es saprotu jūs, deputāt Biezais! Pēc šā panta svītrot visu ārā. Jūs atsakāties no tā? Par otrā varianta pirmo teikumu, manuprāt, neviens nerunāja.

J.Biezais: Nē, to otro un pirmo variantu, kas ir “virs” vai “arī”, vai to mēs nesvītrosim?

Priekšsēdētājs: Par to “virs” vai “arī” neviens pat nerunāja. Līdz ar to mēs varam nebalsot. Tad mums paliek būtībā divi priekšlikumi, bet trīs– faktiski. Pirmais priekšlikums: pieņemt šo trešo variantu tādā veidā, kādā tas ir, apliekot ar nodokļiem arī kapitālus un naudas krājumus. Otrais– svītrot šos vārdus “materiālu krājumi” un “naudas kapitāls”. Lūdzu, formulējiet tad jūs!

J.Biezais: Svītrot vārdus “naudas kapitāls” un tālāk arī to tekstu, kas attiecas uz individuāliem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Jā. Un trešais priekšlikums– vispār šo pantu nepieņemt. Bet savu attieksmi pret tiem mēs izteiksim, kopumā balsojot šo pantu. Tāpēc acīmredzot mums jābalso tas variants, ko ieteica deputāts Buls un deputāts Gavrilovs,– naudas kapitāls kā tāds netiek aplikts ar nodokli. Argumentus jūs visi dzirdējāt, lūdzu, balsošanas režīmu. Rezultātu. 85– par. Tālāk balsosim otro– redakcijas komisijas iesniegto variantu, kas šeit ir pavairots, ka naudas...

J.Biezais: Noņemam!

Priekšsēdētājs: Redakcijas komisija atsauc savu priekšlikumu. Jūs varat to komisijas vārdā izdarīt? Vai neviens no komisijas neprotestē?

J.Biezais: Praktiski mūsu komisijā ir divi cilvēki. Es un Ēlerts.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums atliek balsot tikai šā panta pieņemšanu kopumā, jo ir izdarītas tā izmaiņas. Un tie deputāti, kuri prasīja 2.panta akceptēšanas atlikšanu uz trešo lasījumu, var izvēlēties– jūs varat nepieņemt šo pantu kopumā. Tādējādi, ja šis pants kopumā nedabūs balsojušo vairākumu, tad mēs to atliekam uz trešo lasījumu un izskatām otrreiz. Ja ne, tad tas tiks pieņemts. Jā, par 2.pantā izdarītajām izmaiņām ir vajadzīgs balsojušo vairākums. 77 balsis ir balsojušo absolūts vairākums. Tātad šis pants tiek akceptēts.

Tālāk izskatīsim 3.pantu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Par 3.pantu. Runa ir par bilances atlikuma vērtību jeb, kā praksē to sauc,– par atlikušo vērtību. Tagad padomāsim. Apgrozāmajiem līdzekļiem ir tāds bilances postenis kā, piemēram, mazvērtīgi un ātri dilstoši priekšmeti un inventārs. Lūk, arī šis ir ar deldējumu. Tam arī bilancē parādās nodilums. Tātad tam parādās arī atlikusī vērtība. Tātad es ierosinu pirmo rindkopu izteikt šādā redakcijā. “Pamatlīdzekļi un mazvērtīgie un ātri dilstošie priekšmeti” un tālāk kā tekstā. Ar atlikušo vērtību. Tātad vajadzētu ielikt vēl šo bilances posteni.

Priekšsēdētājs: Tas ir papildinājums.

J.Biezais: Ar pateicību pieņemam.

A.Buls: Tālāk par to tekstu, kur ir runa par vērtībām. Es nezinu, vai jūs esat precīzi formulējuši bilances atlikuma vērtību. Man ir pazīstams krievu termins “ostatočnaja stoimosķ”. Es nezinu, vai tas būs “atlikusī”, varbūt vēl ir jāpadomā, kā to terminoloģiski pareizi izteikt.

Tagad par novērtējumu. Te vajadzētu norobežoties, jo, runājot par tiem subjektiem, kuriem ir bilance, vajadzētu atteikties no tālākā teksta– gan no novērtējuma vērtības, gan vēl no kaut kādas mistiskas inventarizācijas vērtības. Bet tiem subjektiem, kuriem nav bilances, varbūt vajadzētu atstāt šo novērtējuma vērtību. Runājot par inventarizācijas vērtību, jāteic, ka mēs, ekonomisti, tādu nepazīstam. Ja kādam kaut kas par to zināms, varat paskaidrot.

J.Biezais: Tas tā arī bija domāts– ka tiem, kuriem nav bilances, acīmredzot ir vajadzīgs novērtējums. Inventarizācija bija domāta kā kaut kāda novērtējamā forma.

A.Buls: Tāda vērtība nepastāv. Bet vai tai būtībā ir jāzina izskaidrojums?

Un tagad par tālāko tekstu, kur ir teikts: “izslēdz...”, tas ir tur, kur ir runa par iekārtu, mašīnām... Varbūt, lai te nebūtu neauglīgu diskusiju par gaļas mašīnām un veļas mazgājamām mašīnām, kas te nav domātas, vajadzētu lietot formu, kāda pastāv praksē, tas ir, pamatlīdzekļu aktīvā daļa. Pamatlīdzekļu aktīvā daļa un transporta līdzekļi. Tā varētu būt.

J.Biezais: Es atvainojos! Gaļas mašīnas, man liekas, tika izslēgtas jau 1.pantā. Domāju, ka tur neradīsies...

A.Buls: Tā vai šā, bet iekārtu un mašīnas varbūt varētu aizstāt ar terminu “pamatlīdzekļu aktīvā daļa”.

Priekšsēdētājs: Paldies, es sapratu. Tie visi būtībā bija redakcionāli labojumi, lai precizētu formulējumus. Tāpēc, lūdzu, redakcijas komisija, vai jūs esat ar mieru ņemt to vērā un precizēt pantu?

J.Biezais: Jā. Nekādu būtisku izmaiņu par šo panta daļu nebija.

Priekšsēdētājs: Jā, tās netika izteiktas.

J.Biezais: Atsevišķiem precizējumiem es varētu piekrist. Pie precizējumiem mums, protams, ir jāstrādā, taču ne jau šajā momentā un šeit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Pirmkārt, tie nebija redakcionālas dabas, bet gan diezgan būtiski labojumi. Gribētu šeit paskaidrot: tā kā es biju klāt darba grupā, kad tā strādāja pie šiem jautājumiem, mēs sapratām, ka dažām lietām inventarizācijas vērtība tomēr pastāv. Proti, ir zināms, ka dzīvojamām mājām ir inventarizācijas vērtība, ko nosaka Tehniskās inventarizācijas birojs. Tik daudz es gribēju paskaidrot.

Un, otrkārt, Bula kungam kā rūpniekam droši vien vajadzētu zināt, ka grāmatvedības uzskaitē ir tāds iedalījums: “iekārtas un mašīnas”. Un tieši tās šeit ir domātas. Ja ir nepieciešams papildināt šo uzskaitījumu ar vēl kādiem citiem pamatlīdzekļu veidiem pēc pašreiz pastāvošās grāmatvedības uzskaites, tad priekšlikums, protams, ir pieņemt.

Priekšsēdētājs: Taču mēs jau vienojāmies, ka komisija izskatīs to, ko teica Bula kungs, un Bula kungs neuzstāj, ka par šiem formulējumiem būtu jābalso. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Manuprāt, šajā formulējumā diemžēl ir varianti.

Priekšsēdētājs: Kurā formulējumā?

A.Kodoliņš: Tātad formulējums: “to atlikuma vērtība, novērtējuma vai inventarizācijas vērtība”. Tās ir savstarpēji izslēdzošas lietas. Manuprāt, likumā ir jābūt precīzi pateiktam, pēc kuras vērtības mēs vadāmies. Tāpēc, manuprāt, ir jāatstāj inventarizācijas vērtība, tādēļ divas pārējās vērtības ir svītrojamas.

J.Biezais: Es atvainojos! Varbūt mēs pārāk sarežģījam šo Bula kunga precizējumu, ka novērtējums ir lietojams tad, ja nav šīs bilances, un gadījumā, ja ir inventarizācijas vērtība, tad inventarizācijas vērtība ir izslēdzošā, bet tās nedarbojas reizē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Jau uzstādot jautājumus, mēs redzējām, ka tur formulējumā ir “atlikuma vērtība, novērtējums un inventarizācijas vērtība”. Kodoliņš piekrīt, ka tās ir trīs dažādas pieejas, novērtējot īpašumu, kas viena otru izslēdz. Tāpēc Ekonomikas komisijā, runājot par šā panta formulējumu, mēs nenonācām pie vienota secinājuma, kā to formulēt. Tā ir šā likuma būtība, kas te ir iekšā. Tāpēc es ierosinu Ekonomikas komisijai kopā ar darba grupu uz trešo lasījumu šo jautājumu izstrādāt, jo tālāk šajā pantā ir arī Finansu ministrijas instrukcija, kas līdz ar to var pilnīgi izmainīt likuma būtību un pieeju.

J.Biezais: Jā, mēs katrā ziņā izstrādāsim.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Lembergs: Man ir lūgums šo pantu tagad nebalsot.

Priekšsēdētājs: Vai jums, Biezā kungs, ir tas pieņemams, ka mēs šo pantu atstājam uz trešo lasījumu, ņemot vērā to, kas tikko tika teikts?

J.Biezais: Nē, uz trešo...

Priekšsēdētājs: Jo šeit pēc šīm diskusijām nav arī precīzi formulēts, par ko īsti būtu jābalso.

J.Biezais: Tas uz trešo lasījumu paliks tik un tā. Bet es šeit tik dziļas problēmas...

Priekšsēdētājs: Nē, trešajā lasījumā būtība ir tāda, ka mēs atgriežamies pie pamatīgas diskusijas par šo pantu. Jūs sagatavojiet visus iespējamos variantus, un tad mēs tos diskutēsim un balsosim.

J.Biezais: Pants jau tur tālāk turpinās. Tad runa ir par šo panta daļu.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs varam runāt arī par atsevišķu panta daļu. Par tālāko panta daļu.

E.Krastiņš: Es tomēr aicinātu nobalsot 3.pantu, jo šeit nekādi būtiski iebildumi vai svītrojumi netika izteikti. Tie visi var tikt nobalsoti, iestrādāti un sagatavoti trešajam lasījumam. Jo ir skaidrs, ka finansu inspekcijas, nosakot nodokļa aprēķināšanas kārtību, nevarēs balstīties tikai uz šo likumu. Protams, būs nepieciešamas arī Finansu ministrijas instrukcijas, par kādām mums, starp citu, ir rakstīts arī likumā par nodokļiem un nodevām, kuru mēs esam pieņēmuši jau otrajā lasījumā. Protams, šī instrukcija pēc savas būtības nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Tāpēc es aicinu nobalsot 3.pantu konceptuāli un pēc tam uz trešo lasījumu sagatavot to varbūt precizētā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Biezais: Ja runa šinī gadījumā ir tikai par šā panta daļu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Es negribētu tomēr piekrist, ka iekārta un mašīnas izsmeļ visu šā veida pamatlīdzekļu daļu. Kur paliek ietaises? Es baidos, ka varētu būt neprecīzs tulkojums. Ir iekārtas. Un ietaises. Krieviski ir “oborudovaņije”. Un “sooružeņije”. Tātad vai šīs ietaises šeit ietilpst vai neietilpst? Ja mēs ņemam pamatlīdzekļu aktīvo daļu, tad mēs ar to saprotam šo. Bet tad ir jāpasaka, vai mēs tās ierakstām vai mēs tās neierakstām iekšā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot tas ir precizēšanas jautājums, un to Bula kungam vajadzētu kā ierosinājumu iesniegt komisijā. Mēs varam atstāt komisijai izšķirt šo jautājumu. Tas parlamentam nav jādara. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Ja mēs mēģināsim šeit formulēt jebkuru frāzi, tad nekur netiksim. Ir nodrukāti labojumi, deputāti tos var novērtēt– vai tie ir iestrādāti vai nav, var ierosināt tos nobalsot, bet to, kā patlaban trūkst otrā lasījuma variantā, lūdzu, iesniedziet kā priekšlikumus, darba grupa tos apstrādās, ja vajadzēs saskaņos ar Ekonomikas komisiju, un trešajā lasījumā jūs varēsit izvērtēt, vai tie ir iestrādāti vai ne. Tad atkal balsosim to pieņemšanu vai noraidīšanu.

Priekšsēdētājs: Tā, es vairāk nevienu priekšlikumu nedzirdu par šo pantu, tāpēc mēs varētu balsot tā akceptēšanu otrajā lasījumā, ņemot vērā tās prasības pēc precizējumiem un pēc precīzākiem formulējumiem, kuras te tikko tika izteiktas. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāt Bul un deputāt Lemberg, lūdzu, iesniedziet savus rakstiskos priekšlikumus komisijai. Lūdzu, balsosim. Par– 65. Tātad ar balsu vairākumu šis pants tiek akceptēts otrajā lasījumā ar uzdevumu precizēt tā atsevišķus formulējumus.

No zāles: Es ļoti atvainojos, vai to, kas ir rakstīts 4.lappusē, arī var uzskatīt par akceptētu vai...

Priekšsēdētājs: Tātad 4.lappuse...

No zāles: Tur turpinās 3.pants.

Priekšsēdētājs: Mēs to nobalsojām, deputātiem acīmredzot vajadzēja sekot līdzi. Es te vairākkārt lūdzu, taču neviens nekādus priekšlikumus man neizteica. Jūs par 4.pantu? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */4.panta otrajam apakšpunktam man ir šāds papildinājums. Pēc vārdiem “kas pieder” vēl jāpieraksta “dzīvokļu celtniecības kooperatīviem”. Gribu minēt dažus argumentus. Lieta tā, ka dzīvokļu celtniecības kooperatīvu biedri neatbilst trešajam apakšpunktam, jo nav dzīvokļu īpašnieki, bet ir tikai dzīvokļu celt­niecības kooperatīvu paju īpašnieki, tāpēc viņi formāli neatbilst ne otrajam, ne trešajam apakšpunktam. Nekas slikts nenotiks, ja mēs precizēsim. Tas zināmā mērā garantēs šo namu, celtņu iedzīvotāju tiesības./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas viedoklis?

J.Biezais: Jā, tas ir jāiesniedz, es momentā to nevaru šajā pantā iestrādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums paliek uz trešo lasījumu, un tas šobrīd arī nav pavairots. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Principā es neiebilstu, bet mums tas ir jāizskata...

S.Beskrovnovs: */Es gribu pievērst komisijas locekļu uzmanību, manuprāt, visprincipiālākajam momentam 4.pantā. Mēs 2.pantā cenšamies ar nodokli aplikt nepabeigto celtniecību, tas droši vien ir pareizi. Taču tajā pašā laikā 4.pantā negribam ar nodokli aplikt to nepabeigto celtniecību, kuru finansē valsts budžets. Bet mums, tieši otrādi, ar nodokli pirmām kārtām vajadzētu aplikt tos objektus, kurus būvē uz valsts budžeta rēķina, jo ilgas būvēšanas dēļ cieš valsts un pašvaldības. Ja mēs tiem nodokļus neuzliksim, valstij nekas vairs netiks būvēts. Tāds man ir konkrēts priekšlikums.

Man nav saprotama 4.punkta otrā daļa. Ar piemēru centīšos to izskaidrot. Ir kolektīvi, kuriem savā bilancē ir sociālā infrastruktūra– veselības aizsardzības, sporta un kultūras objekti. Tie tiks aplikti ar nodokli? Kāda kolektīvam ir šo objektu konkrētā vērtība? Šeit rakstīts: “pašvaldības, invalīdu organizācijas vai izmantotas veselības aizsardzības mērķiem”. Tas ir principiāli svarīgs jautājums./

J.Biezais: Runājot par nepabeigto celtniecību, Beskrovnova kungs ir rakstiski iedevis, manuprāt, labi formulētu priekšlikumu, bet, tā kā tas pašlaik ir tikai pie manis, tad es domāju, ka to nevajadzētu likt uz balsošanu, bet vienīgi ņemt vērā. Tur ir precizējumi. Jautājuma otrajā daļā izskan neskaidrība, vai sporta būves tiks apliktas ar nodokli.

Priekšsēdētājs: Tātad rakstisko priekšlikumu sagatavosim uz trešo lasījumu, kad tas būs pavairots un kad mēs varēsim to balsot. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Pirmajā izņēmumā, kuru neapliek ar nodokli, ir minētas lauksaimnieciskās ražošanas iekārtas un mašīnas. Manuprāt, pirmā apakšpunkta trešo rindiņu vajadzētu papildināt tā: “...lauksaimnieciskās ražošanas objekti, iekārtas un mašīnas”, jo ar iekārtām un mašīnām mēs, protams, saprotam ne jau bišu dravas vai ābeļdārzus, kurus arī nevajadzētu aplikt ar nodokli.

Priekšsēdētājs: Kādas ir komisijas domas?

J.Biezais: Piekrītam, lūdzu, iedodiet mums...

Priekšsēdētājs: Tātad nav iebildumu pret šo ierosinājumu?

J.Biezais: Jā, tas neko būtiski nemaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gan nepiekrītu 1.punkta redakcijai, taču mēs tomēr esam to nobalsojuši un līdz ar to automātiski no 1.punkta tiek izsvītrotas komunālās mājas. Otrais, 3.punkts tiek svītrots pilnībā. 8.punkts– pilnībā. Arī citos punktos ir svītrojumi, kas automātiski izriet sakarā ar to, ka mēs likumā pieņēmām, ka ar nodokli apliek tikai īpašumu, kas saistīts ar uzņēmējdarbību.

J.Biezais: Arī fizisko personu... Šis saskaņojums vēl ir jāpārskata, bet katrā ziņā tas ies samazināšanas virzienā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Par 4.panta 6.punktu man ir priekšlikums: pēc vārdiem “Sarkanā Krusta biedrības un Žēlsirdības biedrības organizācijām” pēc komata ierakstīt vārdus “nacionālo kultūru biedrībām” un tālāk kā tekstā. Es to noformēju rakstiski, atdošu jums./

J.Biezais: Labi, iedodiet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: 4.panta 6.punktā es ierosinu izsvītrot reliģiskās organizācijas, kas ir vienas no sabiedriskajām organizācijām. Un nav absolūti nekāda pamata radīt tām prioritāti salīdzinājumā ar citām organizācijām. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir sektas, kuras ir ārkārtīgi bagātas un kurām pieder daudzi televīzijas kanāli un citi lieli īpašumi. Kāpēc tām jārada prioritātes?

J.Biezais: Es lūgtu šo jautājumu kādam kompetentam deputātam pakomentēt, jo es nevaru to pietiekami kompetenti pateikt.

Priekšsēdētājs: Jā, un to mēs varētu pēc tam balsot. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Tātad šeit ir runa vienkārši par ēku vērtību. Reliģiskajām organizācijām pieder baznīcas, kuru vērtība ir ļoti augsta. Ja mēs gribam tās atkal no jauna izputināt, tad mēs varam balsot par šīs panta daļas izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Es gan īsti visu nesapratu. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es, zināt, neesmu nekāds ticīgais, bet tomēr gribētu oponēt Bojāra kungam. Pirmkārt, mēs esam pieņēmuši likumu par reliģiskajām organizācijām, tātad mēs tās tomēr nostādām nedaudz citādā statusā nekā pārējās sabiedriskās organizācijas, un, otrkārt, būtu visai dīvaini apgalvot, ka Latvijā reliģiskās organizācijas ir ārkārtīgi bagātas un ka tām šeit kaut kas milzīgi daudz pieder, ka tas esot, lūk, ASV, kur sektām piederot milzīgi daudz kas..., bet pie mums taču tā nav. Pie mums šīs reliģiskās organizācijas pašreizējā brīdī ir jāstimulē. Un, ja kādreiz nākotnē tās paliks ļoti bagātas, tad mēs tās ar nodokļiem varbūt arī apliksim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man ir tāds jautājums: vai mēs ar 1.pantu jau neizslēdzam to, ka šīs baznīcas netiek apliktas ar nodokli?

J.Biezais: Nē, automātiski nē. Tādējādi, ja jūs uzstāsit vai priekšsēdētājs liks, tad tas būs jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Ulme: Sakiet, vai vides aizsardzības organizācijas pieder pie reliģiskajām vai pie žēlsirdības organizācijām? Vai arī tās ir jāietver atsevišķi?

J.Biezais: Es atvainojos, mēs nepabeidzām izlemt iepriekšējo jautājumu... Mums netika pieņemts nekāds lēmums sakarā ar Bojāra kunga jautājumu par reliģiskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, es vienkārši gribēju noklausīties visu par šo pantu... Te vēl bija argumentācija, un tad mēs balsosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: 6.punktā ir minēts īpašums, kas pieder Latvijas Republikas radošajām savienībām. Šeit loģiski ietilpst arī abi kombināti: “Māksla” un “Lietišķās mākslas kombināts”, kas dod milzīgu peļņu. Un nav izslēgta iespēja, ka pie šīm radošajām savienībām varētu sākt darboties arī akmeņkaļi, veidoties keramikas nozare un citas, kuras dod ļoti lielu peļņu. Tātad faktiski mēs tās ar nodokļiem neapliekam. Tātad mēs varētu radīt situāciju, ka ir izdevīgi pieslēgties šīm savienībām. Vai būtu pareizi, ka mēs to tā ierakstām? Es ierosinu tomēr nerakstīt.

J.Biezais: Jā, šinī jautājumā ir problēma, kas pastāv jau visu laiku. Tā kā šī problēma rodas, arī runājot par citiem nodokļiem, es tad lūgtu “jumta” likuma komisiju, kura ir daudz bagātāka, sastrādājoties ar mums, uz trešo lasījumu dot kompetentu vērtējumu. Es tiešām nezinu, zem kāda karoga kādu formu var ierakstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es ierosinu šo sesto apakšpunktu svītrot aiz tāda apsvēruma, ka ir ienākusi kāda ziņa. Ziņa, ka Rīgas Porcelāna fabrika pāriet Mākslinieku savienības pakļautībā, lai nevajadzētu maksāt īpašuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Mums šobrīd ir tikai divas reālas iespējas: vai nu uzsākt debates par 4.panta 6.punktu, par kuru jau iepriekš ir diezgan daudz debatēts un par kuru tiešām ir ārkārtīgi grūti izšķirties, vai arī 4.panta 6.punktu atlikt līdz trešajam lasījuma, lai komisija vēlreiz varētu konsultēties par šīm tā saucamajām sabiedriskajām organizācijām, arī reliģiskajām organizācijām un vēlreiz precizētu argumentāciju, kurām no šīm organizācijām ir vajadzīga atbrīvošana no nodokļiem un kuras tomēr, izmantojot šo atbrīvošanu, varētu ļaunprātīgi pievienot sev dažādas ražotnes, fabrikas utt., kas netiks apliktas ar nodokļiem, bet būtībā nesīs ārkārtīgi lielu peļņu. Varbūt radošās savienības pārstāvis deputāts Bels gribētu šeit kaut ko ierosināt? Vai komisija piekrīt tam, ka mēs šo 6.punktu varbūt šodien tomēr nebalsotu?

J.Biezais: Es lūgtu tomēr balsot, bet, ja dzīvē tiešām apstiprināsies tāda pietiekami argumentēta situācija, tad trešajā lasījumā mēs to neslēpsim un liksim izdarīt korekcijas šajā pantā.

Priekšsēdētājs: Labi, tad ejam to ceļu. Pirmais radikālākais priekšlikums bija svītrot 6.punktu; otrais priekšlikums– svītrot vārdus “reliģiskajām organizācijām”, tātad pieņemt to šādā variantā, bet tikai bez reliģiskajām organizācijām, kas tādā gadījumā tiks apliktas ar nodokļiem; trešais variants– es gan nezinu, par to jābalso vai ne, jo tas savulaik bija arī deputātes Marjašas priekšlikums,– papildināt 4.pantu ar to, ka no nodokļiem tiek atbrīvotas nacionālo kultūru biedrības. Tas jums ir iesniegts? Par to mums nav jābalso, jo, cik es saprotu, tas bijis iesniegts jau iepriekš.

J.Biezais: Jā, tikko, tagad...

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu iesniedza arī deputāts Zatuliviters. Vai par to ir jābalso vai nav?

J.Biezais: Nē, šis ierosinājums ir iesniegts uz trešo lasījumu, un pašreiz mēs principā piekrītam.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs to atliekam uz trešo lasījumu, un komisija ir ar mieru to pievienot. Tātad par to nav jābalso. Citu priekšlikumu nav. Trešais ir pamatvariants 6.pantam. Un tad balsosim kopumā šo pantu. Lūdzu.

J.Bojārs: Es gribētu izteikties par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram!

J.Bojārs: Runājot par to, ko teica Krastiņa kungs, es uzskatu, ka, piemēram, Latvijas sociāldemokrāti, pat Latvijas Pilsoņu komitejas ir daudz trūcīgākas par Latvijas baznīcu. Kāpēc to īpašumu apliks ar nodokli, bet baznīcu, kas ir daudz bagātāka, tomēr neapliks? Es uzskatu, ka tas nav taisnīgi. Un es tomēr gribētu lūgt to balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Argumentācija ir skaidra. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Godātais profesor! Dziļi iebilstu jums. Nesalīdziniet ētiskās vērtības– baznīcas Latvijā ir izpostītas, baznīcās patlaban ir noliktavas, piedodiet, pat zirgu stallis. Tās ir jāatjauno. Un kā tad mēs, atjaunojot šīs baznīcas, vēlreiz tās apliksim ar nodokli? Aizstāvēsim taču beidzot dievnamus savā zemē!

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Ja man būtu āmurs, tad gan ar to būtu šobrīd jāsit pa galdu, lai mēs ķeramies pie balsošanas. Es domāju– pietiks diskutēt! Arī par balsošanas motīviem. Lūdzu, deputāt Lemberg, bet tikai ar noteikumu, ka jūs tagad neuzbruksit kādam deputātam.

A.Lembergs: Es neuzbrukšu... Cienījamie kolēģi, mēs Ventspilī esam spiesti katru gadu– vismaz pēdējos divos gados– no 50 līdz 70 tūkstošiem rubļu atvēlēt mūsu baznīcām, lai tās uzturētu un restaurētu. Un pagaidām tās ir nabadzīgas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es gan nedrīkstu komentēt, taču zinu, ka visus šos gadus baznīcu īpašumiem nodoklis bija nenormāls. Jā, bet deputāts Bojārs saka, ka tas ir cits jautājums. Tāpēc, lūdzu, sagatavosimies balsošanai. Vienosimies par visiem motīviem.

Pirmais priekšlikums ir– svītrot vispār 4.panta 6.sadaļu. Pašlaik runa ir tikai par 6.sadaļu. Mēs pagaidām balsosim par atsevišķu panta daļu, jo citu priekšlikumu nebija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.sadaļas svītrošanu no 4.panta. Lūdzu. Par– 19.

Dzēsiet šo rezultātu, un balsosim deputāta Bojāra piedāvāto variantu– pieņemt šo 6.sadaļu bez vārdiem “reliģiskajām organizācijām”, neatbrīvojot no nodokļiem reliģiskās organizācijas. Lūdzu. Par– 11.

Un trešais ir redakcijas komisijas piedāvātais variants, ko jūs visi šeit redzat. Lūdzu. Par– 54.

Tātad, neraugoties uz ilgajām diskusijām, tiek pieņemts šis redakcijas komisijas piedāvātais variants. Par panta sadaļām vairāk priekšlikumu nebija, tāpēc mēs varam balsot 4.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim visu 4.pantu kopumā. Lūdzu. Par– 61. Tātad 4.pants tiek pieņemts.

Lūdzu, skatīsim 5.pantu. Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Lūdzu, izsakiet priekšlikumus par likmēm!

Priekšsēdētājs: 5.pants. Kurš no deputātiem gribētu apspriest šo pantu un iesniegt kādu priekšlikumu? Lūdzu, deputāt Lemberg!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Mani kolēģi deputāti, manuprāt, nav līdz galam iedziļinājušies pamatojumā par šo nodokļu diferenciāciju no 90 procentiem līdz 40 procentiem atkarībā no īpašuma lieluma. Būtu jau skaisti, ka lielie uzņēmumi neradītu sociālas, politiskas, nacionālas un cita veida problēmas, taču šodien situācija ir pretēja– jo lielāks uzņēmums, jo lielāks īpašums, jo vietējām pašvaldībām ir vairāk problēmu. Kā mēs zinām, tas ir radies vēsturiski, un tāpēc diferencēt pēc šādas skalas, kādu to iesniegusi komisija un diemžēl arī valdība, manuprāt, nav pareizi un taisnīgi. Tāpēc es aicinātu atbalstīt Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšlikumu, ka šiem atskaitījumiem budžetos jābūt visiem vienādiem, neatkarīgi no īpašuma lieluma. Jo tā pieeja– jo lielāks īpašums, jo mazāk problēmu– ir dziļi kļūdaina. Ja vēlaties, es to varu paskaidrot ar konkrētiem piemēriem. Pieņemsim, Ventspils ostas rūpnīca. Mums to uzbāza uz kakla. Tur īpašums ir pāri par simt miljoniem, bet ar kādu mazu bodīti mums nekādu problēmu nav. Turpretī ar šo gigantu ir problēmas. Tas ir ieperinājies, taču mūsu sociālajā sfērā neko nav iedevis, bet tagad tas mums vēl mazāk dos nodokļus. Un tur vainīga tieši valdība, nevis vietējā padome, kurai tajā laikā nekādus jautājumus neuzstādīja– tā grib vai negrib. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt veco stagnatīvo valdības pieeju, ieperināt visādus briesmoņus pilsētās. Un pēc tam mēs saņemsim vēl mazāk nodokļu par to. Es lūdzu atbalstīt vietējo padomi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Man ir priekšlikums, pirmkārt, skatīt katru no tabulām atsevišķi, sākt ar pirmo tabulu, proti, par likmēm... Es gribu teikt, ka atšķirībā no tā, kāds ir konkrētais apliekamais objekts, bija jābūt dažādām likmēm. Diemžēl autori ir ielikuši, manuprāt, nesamērojami lielas likmes. Mēs apliekam ar nodokli arī apgrozījuma līdzekļus, tāpēc savā laikā Ekonomikas komisijai bija variants– ar apgrozījuma līdzekļiem, bez apgrozījuma līdzekļiem un tā tālāk. Es uzskatu, ka šeit uz ātru roku mēs to nevaram pieņemt, bet es uzskatu, ka likmes ir jāsamazina, tās ir par daudz lielas.

Priekšsēdētājs: Te ir divas principiālas lietas– likmes ir jāsamazina, un deputāta Lemberga priekšlikums, ka likmēm jābūt vienādām. Lūdzu.

A.Lembergs: Es atvainojos, kolēģi nav sapratuši. Es šajā gadījumā nerunāju par to, kāda likme ir atkarībā no īpašuma...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nediskutējiet ar deputātu Kodoliņu!

A.Lembergs: Es runāju par sadalījumu starp budžetiem, ne par likmi, bet sadalījumu starp budžetiem, nevis par pirmo tabulu. Es atvainojos, ka aizskrēju mazliet notikumiem priekšā.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs arī atbalstāt domu, ka jāapspriež atsevišķas tabulas?

A.Lembergs: Jā.

Priekšsēdētājs: Atsevišķi pa tabulām? Skaidrs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Mani tomēr ļoti interesē skala šajos pantos. Pagaidām ne valdība, ne komisija nav piedāvājusi variantu, no kāda īpašuma apjoma sākas monopols. Faktiski šī skala veidota tam, lai nepieļautu monopolu kā tādu. Latvijas Republikas apstākļos šodien katrs uzņēmums ar vairāk nekā 200 strādājošiem, pēc maniem aprēķiniem, jau ir monopols. Bet īpašums, kas ir šim uzņēmumam, atkarībā no nozares, var būt ļoti dažāds. Tas ir, vienādus monopolus mēs varam aplikt ar dažādiem nodokļiem atkarībā no viņu fondu nodrošinājuma, kas nozarēm ir dažāds. Tas ir, mums droši vien jāiet pa ceļu, kuru šodien piedāvāja priekšsēdētājs– par pamatu ņemt iespējami diferencētas likmes, bet uz trešo lasījumu uzdot Ekonomikas komisijai izstrādāt arī konkrētas procentu likmes./

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisijas domas!

J.Biezais: Atbildot uz deputāta ierosinājumiem...

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav vairāk ierosinājumu? Jā, jūs varat atbildēt.

J.Biezais: Par likmēm. Tātad, pirmkārt, deputāta Kodoliņa ierosinājums– likmes precizēt. Šeit ir jāpiekrīt, un es ceru, ka valdība dos pēc otrā lasījumā mums laiku pilnīgai darba pabeigšanai, ņemot vērā priekšlikumus gan par sadalījumu, gan par budžetiem, gan par to nodokļu masu, ko dod katrs nodoklis, un tad šos procentus varēs vai nu samazināt, vai arī– vajadzības gadījumā– palielināt. Un tas mums trešajā lasījumā būs jāizlemj. To mēs patlaban nevaram noteikt, jo mums vienkārši nav valdības iesniegto datu. Tātad es piekrītu, ka likmes skaitlisko vērtību varētu pārskatīt trešajā lasījumā.

Par monopolizāciju. Ir skaidri redzams, ka valdība un arī Ekonomikas komisija ir uzskatījusi, ka monopolizācija sākas virs 80 miljoniem rubļu. Ja jūs domājat ko citu, tad var iesniegt priekšlikumus, un darba grupa tos izskatīs. Ja būs vairāki varianti, liksim tos uz balsošanu. Tas būtu par pirmo panta daļu. Vai man būtu jādod tagad atbilde arī par 2.pantu?

Priekšsēdētājs: Jā, dodiet arī par otro...

J.Biezais: Par sadalījumu starp budžetiem. Es tomēr neizprotu, kur deputāts Lembergs redz šo lielo atšķirību, jo attiecībā pret t.s. republikāniskajām pilsētām to daļa ir 40 procenti, valsts daļa– 60 procenti. Centra rajons piedāvā 50 un 50 procentus. Neredzu īpašu atšķirību. Bet, ja runa ir par pagastu budžetiem, tad ieskaitīt pagasta budžetā, teiksim, 50 procentus no Olainē izvietotajiem rūpniecības uzņēmumu nodokļu līdzekļiem diez vai būs pareizi. Teiksim, Kupravas drenu cauruļu rūpnīca. Tā savus nodokļa līdzekļus atstās vienā vienīgā pagastā, blakuspagastus atstājot bez līdzekļiem, bet tas diez vai būs pareizi.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, cik es tagad saprotu no apspriešanas, vismaz šā 5.panta 1.daļa būtībā šodien nav apspriežama, kamēr nav valdības priekšlikumu. Tātad pie tās mēs nemaz neķersimies. Otrajā daļā ir varianti. Mums vajadzētu izšķirties par variantiem, bet pants tik un tā būs jāatstāj trešajam lasījumam. Bet par šiem variantiem mēs principā varētu vienoties. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Mums vajag principā vienoties, bez šaubām, nenosakot līdz galam procentus. Taču es gribu teikt, ka deputāta Lemberga argumenti, ar prātu apsverot, ir galīgi neloģiski. Jo, kā jūs saprotat, šie lielie uzņēmumi tik un tā dod lielāku peļņu nekā mazie uzņēmumi. Un praktiski jau ir tā, ka šie lielākie nodokļu procenti ir pamatprocenti un tālāk ir atvieglojumi par labu vietējām padomēm, lai tās stimulētu mazos uzņēmumus. Šeit deputāts Lembergs, manuprāt, visu loģiskā ziņā nostādīja ar kājām gaisā... Tāpēc, manuprāt, komisijas piedāvātais variants praktiski ir daudz tuvāks patiesībai nekā deputāta Lemberga ierosinātais.

Priekšsēdētājs: Es gribētu teikt, ka katram ir sava loģika.

Lūdzu, deputāt Bul! Taču es gribētu konkrēti dzirdēt 5.panta 2.daļas balsošanas variantus.

A.Buls: Šajā 5.pantā ir arī mana tabula, un tā tika iesniegta tad, kad komisija vēl nebija sadalījusi līdzekļus pa atsevišķiem budžetiem. Tagad ir parādījies sadalījums pa atsevišķiem budžetiem. Es savu tabulu atsaucu par labu Talsu pilsētas Tautas deputātu padomes tabulai, mana un tās tabula ir drusciņ pat līdzīga jaunajai komisijas izstrādātajai tabulai, kas ir lapas augšējā daļā. Tātad es savu tabulu atsaucu.

Priekšsēdētājs: Jūs to atsaucat par labu vai nu Talsu, vai komisijas ieteiktajai tabulai. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Mazie uzņēmumi ir jāstimulē ar konkrētu nodokļu politiku attiecībā uz peļņas nodokli, īpašumu nodokli utt., bet nevis atņemot līdzekļus vietējai padomei atkarībā no tā, cik liels ir monstrs un kurā vietā tas ir uzbūvēts. Es tomēr atstāju spēkā savus argumentus un uzskatu, ka mana kolēģa Kodoliņa kunga argumenti attiecībā uz apspriežamo tēmu nav pārliecinoši, un es aicinu balsot par Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšlikumu.

I.Ēlerts: Vai es drīkstu atbildēt Lemberga kungam? Ja viņš uzmanīgi klausījās manu referātu, tad es teicu, ka nodokļu masa, ja to sadala tā, kā ir piedāvājusi darba grupa, tad puse nodokļu masas nonāk valsts budžetā un otra puse sadalās starp otrā un pirmā līmeņa budžetiem. Tā kā republikāniskajā pilsētā ir tikai viens līmenis, tātad tā saņem pusi, tāpēc šis sadalījums arī tāds, kādu jūs piedāvājat.

A.Lembergs: Taču Centra rajons piedāvā vietējām padomēm atstāt 75 procentus, pie kam no lielajiem monstriem arī ir 75 procenti, bet, pēc jūsu varianta, no lielajiem uzņēmumiem ir tikai 40 procenti. Saprotiet, te jau slēpjas šā jautājuma būtība un problēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad izšķirsimies principiāli. Deputāts Buls savu priekšlikumu atsauc– tā ir pati pēdējā, 5.tabula– par labu vai nu komisijas variantam, vai arī otrajam variantam– Talsu pilsētas Tautas deputātu padomes ieteikumam. Deputāts Lembergs ir par, tas varētu būt trešais balsošanas variants, tad Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums. Un man interesē, kā ir ar valdības Ekonomikas komisijas priekšlikumu. Vai mēs to balsosim, Ēlerta kungs?

I.Ēlerts: Tātad grupa uztur savu variantu spēkā.

Priekšsēdētājs: Bet vai par Ekonomikas komisijas priekšlikumu mēs balsosim? Varbūt tad jūs, lūdzu, vēlreiz formulējiet šos balsošanas variantus. Es varu te kaut ko sajaukt.

I.Ēlerts: Es saprotu, ka ir jābalso trīs varianti– darba grupas variants, Rīgas pilsētas Centra rajona variants un Talsu pilsētas Tautas deputātu padomes variants, ko atbalsta deputāts Buls.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buls gan atļāva mums atbalstīt abus divus– gan komisijas, gan Talsu pilsētas variantus. Darba grupas variants ir pēdējais, kuru mēs balsosim. Pirmais, kā es sapratu, visradikālākais, bija Rīgas Centra rajona variants, un to atbalsta arī deputāts Lembergs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim mūsu pavairotajos projektos redzamo Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšlikumu par nodokļu sadalījumu. Lūdzu. Par– 36, pret– 23, atturas– 21.

Otrais ir Talsu pilsētas Tautas deputātu padomes priekšlikums; vienu no tiem atbalsta arī deputāts Buls. Lūdzu, balsosim. Par– 33, tātad mazāk.

Un pēdējais ir darba grupas izstrādātais variants, kuru atbalsta arī deputāts Buls. Lūdzu, balsosim. Par– 55. Tātad neapšaubāmi mēs pieņemam šo variantu trešajam lasījuma, bet par 5.pantu kopumā nebalsosim, jo ir vajadzīgs vēl arī valdības viedoklis par šā panta 1.daļu.

Lūdzu, par 6.pantu. Par 6.pantu ierosinājumu nav, tātad nav arī izmaiņu, un mums tas nav jābalso.

7.pants– arī tajā nav izmaiņu, tātad jābalso nav.

Un 8.pants– strīdu izskatīšanas kārtība. Arī te domstarpību nav, tāpēc mēs varētu balsot šo likumprojektu kopumā, tā akceptēšanu otrajā lasījumā un mūsu parastajā kārtībā tā nodošanu trešajam lasījumam, izņemot 5.pantu, kuru mēs nododam vēl komisijai precizēšanai. Atsevišķie papildinājumi, kuri šeit izskanēja, ir jāiestrādā līdz trešajam lasījumam. Lūdzu, balsošanas režīmu. Kā, lūdzu? Nav vajadzības? Faktiski visi, kuri strādāja, ir šeit zālē, tātad vairāk, nevis mazāk. Lūdzu balsosim. 71 balss– par, 9– pret un atturas– 6. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un es lūdzu komisiju pēc iespējas ātrāk šo likumprojektu parastajā kārtībā iesniegt trešajam lasījumam.

Vai ir kādi paziņojumi pirms pārtraukuma? Pēc pārtraukuma mēs sākam izskatīt likumprojektu par sociālo nodokli un likumprojektu par pensijām. Lūdzu, deputātam Kramiņam ir paziņojums. Tie, kuri var paciesties, vēl, lūdzu, pacietieties!

A.Kramiņš: Cienījamie deputāti! Tie, kas parakstījās un vēlas saņemt Deila Kārnegi grāmatu, var to saņemt Jēkaba ielā 16, 215. vai 216.kabinetā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tiekamies pulksten 15.00

(Pārtraukums)