Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 10. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas vairākums atkal noraidīja PCTVL priekšlikumu ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Konvenciju Latvija parakstīja jau 1995.gadā, un tā paredz, lai krievu valoda pašvaldības līmenī kļūtu līdzīga valsts valodai, lai ielu nosaukumi tiktu dublēti krievu valodā un tā tālāk. Diemžēl visas latviešu partijas balsoja pret šo PCTVL priekšlikumu. Visi, izņemot Latvijas Pirmās partijas deputātus.
PCTVL frakcijas deputāti konsekventi ar Latvijas Pirmo partiju balsoja par bērnu adopciju un steidzamību Enerģētikas likuma izskatīšanai.
Latvijas Pirmā partija ir vienīgā latviešu partija, kuru atbalsta gan Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, gan pareizticīgā baznīca. Un ne tikai tradicionālie kristieši, bet arī tādas jaunas konfesijas, kuras tautā nepareizi sauc par sektām, piemēram, tā sauktā “Jaunā paaudze” ar Ļedajeva kungu priekšgalā. Šīs sektas dievkalpojumā piedalījās arī daudzi Latvijas Pirmās partijas bijušie ministri un pašvaldību vēlēšanu sarakstu kandidāti – gan Nils Muižnieks, gan Radzeviča kungs, gan pats Rīgas pilsētas saraksta līderis Juris Lujāns. Pēc tam, kad Juris Lujāns apgalvoja, ka arī viņš ir brālīgās sektas biedrs, gandrīz visi klātesošie atbalstīja Latvijas Pirmo partiju. Ar krievu tradicionālo un netradicionālo garīdznieku atbalstu mēs ceram, ka PCTVL un Latvijas Pirmās partijas bloks Rīgas domē darbosies visu, kā arī krieviski runājošo rīdzinieku labā.

 S.Ķikuste
(frakcija “Jaunais laiks”):

Frakcijas “Jaunais laiks” viedokli paskaidrošu tuvāk, jo pēc Saeimas
sēdes “Jaunais laiks” iesniegs savus priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā “Grozījumi Civillikumā”. Ieskatoties koalīcijas valdības deklarācijā,
redzam, ka valsts pamatvērtība ir tās iedzīvotāji un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšana.
Mēs ļoti labi apzināmies, ka demogrāfiskā situācija valstī ir kritiska. Mirstība gandrīz divas reizes pārsniedz dzimstību. Notiek arvien lielāka iedzīvotāju migrācija. Latvija ir viena no valstīm ar visīsāko iedzīvotāju dzīves ilgumu. Apzinoties šo situāciju, izsakām savu politisko gribu, jo kopīgiem spēkiem esam ļoti daudz padarījuši. Saeimā tika pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, četras reizes pieaudzis audžuģimeņu apmācības programmu apguvušo skaits. Tieši pagājušais gads ir iezīmējies ar ievērojamu vietējo adoptētāju aktivitātes pieaugumu. Kopīgiem spēkiem esam paaugstinājuši bērnu piedzimšanas un bērna kopšanas pabalstus; strādā uzturlīdzekļu garantiju fonds, no kura vairāk nekā 6,5 tūkstošiem nepilngadīgo bērnu tiek izmaksāti uzturlīdzekļi; jaundzimušo tēviem ir iespēja 10 dienas pēc dzemdībām ņemt apmaksātu atvaļinājumu. Mēs tiešām esam izdarījuši ļoti daudz.
Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas prioritātēs ir vietējās adopcijas veicināšana. Frakcija “Jaunais laiks” uzskata, ka adopciju uz ārzemēm tomēr nevajadzētu vienkāršot. Demogrāfu aprēķini liecina, ka šogad pēc visiem pasākumiem, kurus esam veikuši, kopīgi strādājot gan Saeimā, gan valdībā, demogrāfiskā situācija uzlabosies par 5%. Šogad dzims aptuveni tūkstoš bērniņu vairāk nekā citus gadus. Ja paskatāmies Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā, tad datu bāzē uz 2005.gada 1.martu ir ziņas par adoptējamajiem bērniem, kur šis skaitlis jau ir 1052. Es, protams, saprotu, ka ne jau visi bērni tiks adoptēti uz ārzemēm, bet, pēc frakcijas “Jaunais laiks” domām, šī situācija varētu būt kā tajā latviešu tautas pasakā, kad avota ūdens tiek nests ar cauru sietu. Frakcija iesniegs savus priekšlikumus, jo mēs domājam, ka bērna adopcijai uz ārzemēm jābūt tikai ārkārtas gadījumos. “Jaunais laiks” šajā jautājumā izteiks savu viedokli, iesniedzot priekšlikumus.

 V.Agešins
(“Tautas saskaņas partijas” frakcija):

Šodien valdībai tika nodoti vairāki Tautas saskaņas partijas deputātu jautājumi. Pēdējā laikā Tautas saskaņas partijas deputātiem, tajā skaitā arī partijas priekšsēdētājam Jānim Jurkānam, rodas vairākas neskaidrības sakarā ar iespējamo Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa maiņu.
Marta sākumā Latvijas Republikas 8.Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kiršteins nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem par to, ka līdzšinējā valdošās koalīcijas deklarētā cittautiešu integrācijas politika ir jānomaina daļēji ar cittautiešu asimilāciju un daļēji ar viņu repatriāciju jeb deportāciju pēc 1939.gada Latvijas – Vācijas līguma parauga.
Ņemot vērā, ka šiem paziņojumiem ir ne tikai būtiska iekšpolitiska nozīme, bet tie norāda arī uz svarīgām iespējamām pārmaiņām Latvijas ārpolitikā, Tautas saskaņas partijas deputāti vēlas no valdības saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Pirmkārt, ar kurām valstīm Latvija uzsākusi sarunas par ievērojamu repatriantu uzņemšanu no Latvijas? Kāds ir plānotais izvešanas jeb izsūtīšanas apjoms? Kādi finanšu līdzekļi no Latvijas valsts budžeta ir paredzēti šai kampaņai?
Otrkārt, ņemt vērā, ka Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, Eiropas Komisijai solījusi piekopt sabiedrības integrācijas politiku bez nelatviešu asimilācijas un deportācijām. Vai Eiropas Savienības institūcijas ir savlaicīgi informētas par šīm iespējamām Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa izmaiņām? Kāda ir Eiropas Komisijas reakcija uz šīm novitātēm?
Un, treškārt, ja minētie paziņojumi ir Kiršteina kunga pašdarbība, kas nav saskaņota ar ārlietu ministru un citiem valdības locekļiem, vai ir pamats secinājumam, ka Latvijas valstī nav vienotas ārpolitikas, jo katrs varas atzars – Valsts prezidente, Saeima, valdība – rīkojas un sniedz paziņojumus pēc saviem ieskatiem, nesaskaņojot tos.
Tautas saskaņas partija vēlas norobežoties no Kiršteina kunga fobijām un paust neapmierinātību ar rīcību, kura liecina par to, ka šis deputāts ir ļoti slikti sagatavots darbam Saeimas Ārlietu komisijā.

 M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien Saeima pārliecinoši noraidīja kreiso frakciju deputātu priekšlikumu ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Konvencijai bija pievienots, kā to likums prasa, garš saraksts ar organizācijām, ar kurām deputāti ir konsultējušies, un tur bija apmēram 10 organizācijas, kuru nosaukumā bija vārds “krievu”. Iesniedzēji nav pat konsultējušies ar igauņu, lietuviešu, čigānu, ebreju, ukraiņu un poļu biedrībām. Atbilde ir skaidra – šīs minoritātes Latvijā jūtas pietiekami mājīgi un labi; Latvijas likumi atbilst viņu interesēm; ir iespējas uzturēt savas skolas; kopt savu valodu un kultūru, un nav nekādas vajadzības revidēt Latvijas likumdošanu.
Mūsu frakcija šonedēļ nosodīja Krievijas teroristisko rīcību, nogalinot Čečenijas likumīgi ievēlēto prezidentu Mashadovu, kurš ievēlēts pat pēc Krievijas Federācijas likumiem likumīgās vēlēšanās. Līdz ar to Krievija parāda, kāda ir tās attieksme pret tautu pašnoteikšanos. Un diemžēl Krievija ar šo terora aktu arī stiprina to čečenu pozīcijas, kuri uzskata, ka neatkarības jautājumi risināmi tikai ar militāriem līdzekļiem un nekādas pārrunas ar Krieviju nav vedamas. Pamiers ir beidzies, un Krievijas valdība ir pateikusi, ka tai šis pamiers nav vajadzīgs.
Šajā nedēļā visu uzmanība pievērsta arī tam, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas prezidents paziņoja: ka 9.maijā viņi paliek savā zemē kopā ar savu tautu, uzskatot, ka viņu klātbūtne Maskavā 9.maijā nav vēlama. Mūsu frakcija atgādina tikai vienu, ka mūsu pozīcija bija tāda jau pirms vairākiem mēnešiem. Arī šobrīd mēs varam teikt, ka iesakām Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai vēlreiz pārskatīt savu braukšanas plānu uz Maskavu. Uzskatām, ka viņas darbība, skaidrojot Latvijas vēsturi, neapšaubāmi, ir pozitīvi vērtējama. Bet 9.maijs Maskavā, kur būs jāatdod gods Sarkanajai armijai, kura okupējusi Latviju gan 1940.gadā, gan atkārtoti 1945.gadā un kura, kā mēs redzam, mīda arī tautu pašnoteikšanās tiesības Čečenijā, nav tas labākais veids, kā risināt starptautiskās politikas jautājumus, tajā skaitā arī Latvijas okupācijas seku likvidēšanas jautājumus. Mūsu frakcija savā paziņojumā pauž domu, ka attiecības ar Krieviju veidojas uz tā pamata, ka Krievija ne tikai nosoda, bet arī palīdz likvidēt Latvijas okupācijas sekas.
Šodien trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kurā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāte Anna Seile kopā ar citu frakciju deputātiem bija izstrādājusi un iesniegusi priekšlikumu, ka amatu meistari bez sertifikāta varētu ne tikai veikt, bet arī vadīt amatniecības darbus, kas paplašinātu viņu iespējas darba tirgū tieši būvniecības laukā. Saeima šo priekšlikumu arī atbalstīja.

 I.Šlesere
(“Latvijas Pirmās partijas” frakcija):

Šodien es vēlos izteikt gandarījumu par to, ka šodienas sēdē Saeima atbalstīja tik lielu ažiotāžu izraisījušo likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka bez debatēm tika atbalstīts bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums Civillikumā par to, ka adopcijas atļaujas par bērnu adopciju uz ārzemēm turpmāk izsniegs Bērnu un ģimenes lietu ministrija, nevis Tieslietu ministrija. Nevienam no deputātiem pat nebija iebildumu pret šo priekšlikumu, kas vēlreiz apliecina, ka nav ne juridisku, ne citādu argumentu, kas pamatotu tieslietu ministres Āboltiņas apgalvojumu šajā jautājumā, ka pastāv aizdomas, viedokļi un bažas par kādu cilvēka personīgu ieinteresētību adopcijā uz ārvalstīm. Tas ir nožēlojami, ka šie apvainojumi, turklāt balstīti uz anonīmu vēstuli, ir it kā no Elejas bērnunama darbiniekiem.
Gribu piebilst, ka mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcija, esam saņēmuši vēstuli, kurā Elejas bērnu nama darbinieki pauž sašutumu par bērnu nama vārda izmantošanu anonīmu apvainojumu izteikšanai. Elejas bērnunams pauž atbalstu Latvijas Pirmās partijas prioritātei – nodrošināt katram bērnam tiesības augt ģimenē. Pirmām kārtām jau Latvijā, bet, ja tas nav iespējams, tad –ārvalstīs. Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir ieguldījusi lielas pūles, lai nodrošinātu bērniem iespēju augt ģimenēs Latvijā.
Pagājušajā gadā divas reizes pieaudzis Latvijā adoptēto bērnu skaits un četras reizes audžuģimeņu skaits. Bet, neraugoties uz visu ieguldīto darbu, diemžēl ir bērni, kuriem ārvalstu adopcija ir vienīgā iespēja augt ģimenēs. Tieši tāpēc ministra necienīga ir tieslietu ministres rīcība reaģēt uz nepārbaudītu un anonīmu ziņu, diskreditēt šo procesu, jo adopcija ir ļoti jutīga lieta un jebkuri meli un puspatiesības var nodarīt lielu ļaunumu pavisam konkrētām bērnu interesēm. Tas apdraud bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē.
Latvijas ārvalstu adopcijas sistēma, pateicoties Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pūlēm, šobrīd pilnībā atbilst bērnu interesēm. Tā ir caurspīdīga un pakārtota atbilstoši Hāgas konvencijai “Par starpvalstu adopciju”. Mūsu sistēmu ļoti augstu novērtē citās Hāgas konvencijas dalībvalstīs un arī visā Eiropā.
Bet Latvijā diemžēl arī no augstu amatpersonu puses ir mēģinājumi nevis skaidrot šo sistēmu tiem, kas nesaprot, bet radīt aizdomas un neskaidrības. Tādas tukšas runas par aizdomu ēnām, pastāvošiem viedokļiem un tā tālāk bojā adopcijas sistēmas reputāciju, tādējādi kaitējot bērna tiesībām un interesēm dzīvot ģimenē.
Tāpēc es vēlreiz vēlos izteikt patiesu prieku, ka Saeimas deputāti tomēr ir respektējuši bērnu intereses un bez iebildumiem atbalstījuši bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikumu. Es tikai vēlreiz gribētu apliecināt, ka Latvijas Pirmās partijas prioritāte ir bērnu un ģimeņu labklājība. Un mēs esam lepni, ka varam kalpot ģimenēm un bērniem, un kā apliecinājums mūsu solījumiem ir māmiņu algu ieviešana, jauna vietējā adopcijas pabalsta ieviešana, pabalsta palielināšana audžuģimenēm, alimentu fonda izveidošana un bērna piedzimšanas pabalsta palielināšana. Un tas ir tikai sākums.
Paldies katram Latvijas iedzīvotājam, kas mums ir devis šo uzticības kredītu un šo iespēju kalpot Latvijas ģimenēm un Latvijas bērniem. Paldies jums!

 A.Ulme
(“Zaļo un Zemnieku savienības” frakcija):

Mūsu bērni ir arī Zaļo un Zemnieku savienības rūpju lokā. Ne tikai sociālajā jomā, bet arī ar tiesībām dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē. Un viens no mūsu postulātiem – dabu mēs neesam mantojuši no vecākiem, bet gan aizņēmušies no saviem bērniem.
Vairāk pastāstīšu par to, ko Zaļo un Zemnieku savienības deputāti ir darījuši frakcijas un komisiju sēdēs šajā nedēļā.
Vakar notika Vides apakškomisijas sēde, kurā tika izskatīti jautājumi par vides izglītības lomu vides politikas īstenošanā. Uz šo sēdi tika aicināti gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri bija ieradušies ļoti kuplā skaitā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides ministrijas pārstāvji, lai iedzīvinātu šos “zaļos” likumus, likumus, kas ir vērsti uz mūsu nākotni un kam ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts. Un, lai šis sabiedrības atbalsts būtu, vides izglītība ir viena no prioritātēm, kuru realizējot sabiedrībā tiek iegūtas zināšanas, kuru rezultātā sabiedrība kļūst par vides likumu sargu. Vides aizsardzības likumdošanā ir vajadzīgs tieši sabiedrības atbalsts – ne tikai dabas un dažādu dabas pamatņu aizsardzībā, bet arī ļoti konkrētās jomās, piemēram, atkritumi, to šķirošana un pārstrāde. Bez sabiedrības atbalsta tikai ar likumu šī problēma netiks atrisināta, un tas drauds, kas tagad ir – pilni meži un lauki ar atkritumiem, apkārt pilsētai atkritumu izgāztuves –, nemazināsies, ja sabiedrība nenāks palīgā.
Runājot par pārtikas drošību, uzskatu, ka sabiedrības saikne ar Zaļo un Zemnieku savienību ir ļoti auglīga. Latvijas zemniekiem tiešām ir iespējas nodrošināt pilsētniekus ar drošu un veselīgu pārtiku. Lai būtu šī vides izglītība un sabiedrības izpratne, ka lētāk ir pirkt šo drošo, šeit audzēto pārtiku, nevis lietot tās nezināmās izcelsmes pārtikas preces, kas pārplūdinājušas mūsu tirgus un lielveikalus un kuru rezultātā izplatās visdažādākās infekcijas slimības.
Vakar ZZS frakcijas sēdē skatījām jautājumu par Jelgavas mēra arestu. Latvijā arvien vairāk noris notikumi, kuros spēka struktūras, mūsuprāt, tiek izmantotas politisko mērķu realizēšanā, un tas jau kļūst bīstami. Arī es gatavoju ziņojumu un domāju griezties Satversmes aizsardzības birojā, lai pārbauda šīs procedūras, proti, aresta, nepieciešamību attiecībā uz mūsu ZZS frakcijas pārstāvi Jelgavā Rāviņu.
Nobeigumā gribu pateikt, ka vēlētājiem vēlēšanu gaisotnē vajadzētu balsot ne tikai par kādu no partijām, bet padomāt arī par savu nākotni.

 M.Bekasovs
(“Latvijas Sociālistiskās partijas” frakcija):

Šodien Saeimā tika pieņemti daudzi likumprojekti, ko sagatavojusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, tostarp, likumprojekts pirmajā lasījumā – “Grozījums Personu apliecinošo dokumentu likumā”, kura 16.pantā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka nederīgu personu apliecinošu dokumentu to neizpildīto veidlapu veidos, kas iekļaujami nederīgu dokumentu reģistrā, kā arī nederīgu dokumentu reģistra izveidošana, izturēšana un izmantošanas kārtību.
Kā arī likumprojekts – “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, kurā paredzēts no 2007.gada līdz 2012.gadam papildināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, uzdodot tām organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus Latvijas administratīvajās teritorijās.
Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā” paredzēs Latvijas Republikas pārstāvniecību “Eurojust”, attiecīgo amatpersonu apstiprināšanu un norīkošanu un sociālās garantijas. Ģenerālprokurora apstiprināts pārstāvis darbosies saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, kas regulē prokurora darbību, un Eiropas Savienības Padomes lēmumu, ar ko izveido “Eurojust”, lai stiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem.
Februārī Ludzas pilsētas vēlēšanu komisijā tika pieņemts lēmums izslēgt no deputātu kandidātu saraksta divus mūsu Latvijas Sociālistiskās partijas kandidātus – Filipu Stroganovu un Fridiju Bokišu.
Šādu lēmumu bija pieņēmusi Rīgas Centra rajona tiesa. Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu atjaunot deputātu kandidātu sarakstā minēto Stroganovu un Bokišu. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Cimdara kungs Ludzas vēlēšanu komisijai nosūtīja vēstuli ar priekšlikumu – apstrīdēt tiesas spriedumu un vēlreiz izslēgt no saraksta Stroganovu un Boķišu. Latvijas Sociālistiskās partijas 8.Saeimas frakcijas deputāti uzaicināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju atnākt uz frakciju un dot paskaidrojumu, kā pieņemts tāds lēmums, – vai tas ir Centrālās vēlēšanu komisijas vai arī tas ir Cimdara kunga personīgais viedoklis, un saskaņā ar ko pieņemts tāds lēmums. Cimdara kungs uz frakcijas sēdi neatnāca. Tagad frakcija nosūtījusi vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai ar lūgumu dot paskaidrojumu rakstiski, kāpēc CVK priekšsēdētājs iejaucās Ludzas rajona vēlēšanu komisijas darbā.

 J.Dalbiņš
(“Tautas partijas” frakcija):

Šodien gribētu varbūt mazāk pieskarties tam, kas šobrīd notika parlamenta sēdē, bet runāt tieši par to darbu, ko veica Aizsardzības un iekšlietu komisija martā un turpinās vēl darīt. Tie ir jautājumi, kuri ir saistīti ar cilvēka drošības uzlabošanu un drošības nodrošināšanu.
Pirmām kārtām likumprojektu bloks tika skatīts saistībā ar to cilvēku sociālo garantiju nodrošināšanu, kuri atbild par drošību valstī, proti, tās ir attiecīgās struktūras Nacionālajos bruņotajos spēkos, Valsts policijā un citās valsts drošības iestādēs.
Otrs ļoti būtisks darba kārtības jautājums bija saistīts ar izdarītajiem pasākumiem, novēršot janvārī notikušās vētras – orkāna – sekas. Jāteic, ka attiecīgie dienesti savu iespēju un nodrošinājuma robežās ir ļoti labi darbojušies šo seku likvidācijā, un jāuzteic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, kā arī “Latvenergo” struktūras. Viņu darbs jāuzteic arī par to, ka šo seku novēršanas gaitā tika konstatēti un fiksēti visi tie jautājumi, kuri vēl līdz šim nav sakārtoti, un uz šo brīdi Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika ziņots par to, kādas nepieciešamas izmaiņas likumdošanā ir jāveic, un komisija ir gatava strādāt, lai šīs likumdošanas izmaiņas tiktu veiktas.
Civilās aizsardzības likumā paredzēts, pirmām kārtām, nodrošināt civilās aizsardzības pārraudzību attiecīgajā tautsaimniecības nozarē; izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu Valsts civilās aizsardzības plāna noteikto uzdevumu īstenošanu, kā arī risināt jautājumus, kas saistīti ar elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem. Uzdot lietotājiem, kuriem ir nepieciešama paaugstinātas drošības elektroapgāde, ierīkot autonomos rezerves barošanas avotus, kā arī pieprasīt piegādātājiem ierīkot rezerves barošanu. Jāsaka, ka nepieciešams uzstādīt attiecīgos ģeneratorus slimnīcās, degvielas uzpildes stacijās un citur, lai nodrošinātu sakarus visā valstī, kas ir ļoti būtiski dažādu ekstremālu situāciju laikā, un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.
Vēl tika strādāts pie likumprojektiem, kas ir saistīti ar militāro dienestu. Piemēram, likumprojektā “Grozījumi Militārā dienesta likumā” tika labota norma, kas liedza ieskaitīt militārā dienesta stāžā obligātajā militārajā dienestā nodienēto laiku, jo bija parādījies pārrāvums starp viena likuma stāšanos spēkā un cita likuma darbību.
Aizsardzības un iekšlietu komisija plāno arī nākotnē risināt jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju drošības uzlabošanu un likumprojektu izstrādi. Jāsaka, ka pievērsīsim uzmanību arī tiem gadījumiem, kuri pēdējā laikā notikuši valstī un saistīti ar policijas darbinieku reglamenta prasību pārkārtošanu, veicot aizturēšanu, kā, piemēram, Valmierā notikušajā pusaudža slepkavības gadījumā. Mēs uzskatām, ka Iekšlietu ministrijas un policijas vadībai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai šādas lietas neatkārtotos; lai tās tiktu izanalizētas, vainīgie sodīti, kā arī veikts darbs, lai policisti tiktu sagatavoti profesionālāk. Jo stingrāka vadība, jo lielāka kārtība šinī struktūrā, jo drošāka ir mūsu valsts.

Saeimas preses dienests