Ārzemju presē

Krievijas “Nezavisimaja gazeta” raksta par Latvijas attieksmi pret 9. maiju, nacionāli radikāliem noskaņojumiem, leģionāriem, vēstures izpratni un citiem nu jau tradicionāliem Krievijas preses tematiem Latvijas sakarā, jautājot, vai neesot pienācis brīdis Krievijas parlamentam no jauna apsvērt sankcijas.

•

Austrijas “Die Presse”: “Asākos vārdus atkal teica Valsts domes kreisi nacionālistiskās frakcijas “Rodina” vadītājs Dmitrijs Rogozins. “Cilvēki, kuri savās mājās iet neofašistu priekšgalā, tik un tā nav vajadzīgi Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībās Maskavā,” – tā Rogozins komentēja faktu, ka prezidenti Valds Adamkus (Lietuva) un Arnolds Rītels (Igaunija) atraidījuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumu uz Uzvaras svētkiem Maskavā. Arī Kremlim tuvu stāvošā fonda “Politika” vadītājs Vjačeslavs Ņikonovs nevēlējās no viņa atpalikt: “Līdz ar to viņi sevi izslēdza no civilizētās sabiedrības.””

•

Vācu “Evangelischer Pressedienst”: “Krievija aicina ANO Cilvēktiesību komisiju kontrolēt, kā Igaunija un Latvija ievēro minoritāšu tiesības, galvenokārt krievu, un nosodīt tās par nacistu godināšanu. Tomēr ir sagaidāms, ka arī Krievija tiks asi kritizēta par tās politiku Čečenijā. Pirms sēdes ārlietu ministra vietnieks Fedotovs brīdināja Rietumus neiesniegt apspriešanai pret Krievijas Čečenijas politiku vērstu rezolūciju. Esot acīm redzams, ka stāvoklis Ziemeļkaukāzā uzlabojas un Krievijas vadība cenšas panākt politisku konflikta atrisinājumu.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Toreiz [1995. gadā] visi trīs Baltijas valstu prezidenti nepieņēma Maskavas ielūgumu. Pārpratumi izpalika, jo Rietumos nepievērsa uzmanību baltiešu un poļu grūtībām ar krievu 9.maija svinībām. Taču šoreiz Kremlis neatstāj nekādas šaubas, ka nepiedalīšanās svinībās varētu apgrūtināt attiecības arī starp Krieviju un ES. Tāpēc Baltijas valstīs domā, ka Latvijas prezidentes pēkšņo viedokļa maiņu izšķiroši esot ietekmējis maigais Rietumu spiediens, nevis krievu draudi. Būtu slikti, ja tā izrādītos patiesība. Eiropas apvienošanās sākās kā atbilde uz vēsturisko katastrofu. Ja tai jāvirzās uz priekšu, tā nedrīkst oportūnistisku iemeslu dēļ norobežoties no savu jauno dalībnieku traģēdijas.”

•

Zviedru “Aftenposten”: “Latvija ir piekritusi piedalīties 9. maija Uzvaras svētkos Maskavā, bet Igaunija un Lietuva atteikušās. Tas ir izraisījis intensīvas debates Baltijas valstīs.”

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Tuvojoties augstākā līmeņa sanāksmei, strīds par to, kurš un cik maksā Eiropas Savienības budžetā, palielina spriedzi starp ES valstīm un pieaug risks, ka lēmumu pieņemt neizdosies.”

•

Franču “Le Monde”: “Sākot ar šā gada septembri, pamazām tiks izvests itāļu karaspēks no Irākas. Amatpersonas izsakās, ka tam neesot saistība ar Nikolā Kalipāri nāvi un pilnībā tā [izvešana] notikšot tikai tad, ja Irāka pati varēs sevi “pieskatīt”. Itālijā sabiedrības viedoklis joprojām nemainās – karaspēks no Irākas ir jāizved.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem