Par kavēšanos, īstenojot ES tiesību aktus par biodegvielām

Eiropas Komisija 16.martā izsūtīja oficiālus brīdinājumus deviņām dalībvalstīm, kas vēl nav paziņojušas savu mērķi attiecībā uz biodegvielu daļu 2005.gadam, kā to pieprasa Eiropas Savienības (ES) tiesību akti par biodegvielām. Šie tiesību akti pieprasa, lai aizvien lielāka daļa no visas dalībvalstīs pārdotās dīzeļdegvielas un benzīna būtu biodegvielas, sākot ar 2% 2005.gadā, un pakāpeniski šo proporciju palielinot, lai sasniegtu vismaz 5,75% 2010.gadā. Rīcības plāns, kas pieņemts 2001.gadā, lai veicinātu alternatīvu degvielu izmantošanu transportam, rāda, ka tādas degvielas (piemēram, etanola biodīzeļa) izmantošana, kas iegūta no lauksaimnieciskiem avotiem, ir tehnoloģija ar vislielāko potenciālu īstermiņā un vidējā termiņā. “Transporta tirgus šobrīd ir gandrīz pilnīgi atkarīgs no naftas cilmes degvielām,” teica Andris Piebalgs, enerģētikas komisārs. “Tagad visām dalībvalstīm steidzami jāievēro savas saistības izstrādāt alternatīvās degvielas stratēģiju transportam un risināt šo pārliecīgās atkarības problēmu, kas Eiropas Savienībai rada bažas gan saistībā ar vides apsvērumiem, gan piegādi.”
Beļģija, Itālija, Luksemburga, Polija un Slovēnija vēl nav Eiropas Komisijai iesniegušas savu valsts ziņojumu, kas bija jāizdara līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar biodegvielu direktīvu. Kipras un Igaunijas valsts ziņojumi ir iesniegti, bet tajos nav norādīts biodegvielas proporcijas mērķis. Mērķi, kas norādīti Francijas un Portugāles valsts ziņojumos, nav galīgie mērķi.
Biodegvielām ir liela nozīme Eiropas transporta un enerģētikas politikā, jo tā ir viena no nedaudzajām iespējām aizstāt benzīnu un dīzeļdegvielu transportā. Tās risina klimata pārmaiņu problēmu, neradot siltumnīcefekta gāzes, dažādo Eiropas enerģijas avotus un samazina atkarību no naftas importa, kā arī nodrošina jaunus tirgus Eiropas lauksaimniecībai.
Biodegvielas ir viegli uzliesmojošas degvielas, ko var izmantot parastās degvielas vietā vai kopā ar to un ko iegūst, pārstrādājot vai fermentējot tādus bioloģiskos avotus, kas nav izrakteņi, piemēram, augu eļļas, cukurbietes, graudaugus un citas kultūras un organiskos atkritumus. Tas ietver biodīzeļdegvielu no eļļas augu sēklām (īpaši rapša) un lietotas cepamās eļļas, bioetanolu no graudiem un cukurkultūrām un biogāzi no poligonu gāzes un lauku saimniecību atkritumiem.
Iepriekšējā mēnesī brīdinājuma vēstules tika nosūtītas 19 dalībvalstīm, kuras nebija informējušas Komisiju par direktīvas transponēšanas pasākumiem savos valsts tiesību aktos (termiņš bija 2004.gada 31.decembris): Austrijai, Beļģijai, Kiprai, Čehijai, Igaunijai, Somijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai un Zviedrijai.
Dažas dalībvalstis ir noteikušas biodegvielas proporcijas mērķus 2005.gadam, kas ir zemāki nekā direktīvā noteiktie 2%. Komisija šobrīd izskata, vai tās šajā sakarā sniegušas pienācīgu pamatojumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā