Eiropa un Latvija cīnās ar biežāko nāves cēloni – smēķēšanu

Kampaņa jauniešiem

Ar smēķēšanu saistītās slimības ir biežāk izplatītais nāves cēlonis Eiropā. Katru gadu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs smēķēšanas izraisīto slimību dēļ gadā mirst 650 tūkstoši cilvēku – tas ir viens no katriem septiņiem nāves gadījumiem, ziņo Eiropas Komisija (EK). Katru otro smēķētāju nogalina viņa kaitīgais paradums. Tomēr EK uzsver – veiktie pētījumi pierāda, ka pasīvā smēķēšana ir daudz kaitīgāka, nekā iepriekš uzskatīts. Pieaugušie, kuri ikdienā kontaktējas ar smēķētājiem, palielina savu mirstības līmeni par 15 procentiem pat tad, ja paši nekad nav smēķējuši. Lai palīdzētu atmest smēķēšanu un rosinātu jauniešus atturēties no šā kaitīgā ieraduma, EK uzsākusi jaunu pretsmēķēšanas kampaņu. Kampaņa, kuras nosaukums ir “Palīgā! Par dzīvi bez tabakas”, īpaši tiks vērsta uz bērnu un jauniešu auditoriju.
Ar tabakas lietošanu saistītās slimības katru gadu ES valstīm izmaksā 100 miljardus eiru. “Informācijas kampaņas ir ieguldījums mūsu pilsoņu veselīgā un labklājīgā nākotnē,” teicis ES veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Markoss Kiprijanu, atklājot pretsmēķēšanas kampaņu. Kampaņai veltītie 72 miljoni eiru iztērējami četros gados, ziņo EK Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta izdotais biļetens “Health & Consumer Voice”.
Kampaņas aktivitātes sāksies šā gada maijā un risināsies visās 25 ES dalībvalstīs. Trīs galvenās ziņas, kas tiks nodotas auditorijai, ir: nesāc; ir iespējams atmest; pasīvā smēķēšana arī ir bīstama. Kampaņa tiks īstenota ar televīzijas un kino starpniecību, kā arī valstu galvaspilsētas apceļos milzīga piepūšamā konstrukcija. Ar dalībvalstu veselības aizsardzības organizāciju un nevalstisko organizāciju palīdzību tiks rīkoti dažādi pretsmēķēšanas pasākumi. Kampaņas īstenošanai tiks izmantots Eiropas Smēķēšanas profilakses apvienībā (ENSP) esošo organizāciju tīkls, kurā apvienojušās 530 organizācijas no visas Eiropas.
“Es vēlos redzēt sabiedrību, kurā nesmēķēšana ir norma, bet no smēķēšanas atkarīgie – panīcis mazākums. Lai sasniegtu šo mērķi, visām dalībvalstīm jāseko Īrijas, Maltas un Itālijas piemēram – jāaizliedz smēķēšana sabiedriskajās vietās,” atklājot pretsmēķēšanas kampaņu teica komisārs M.Kiprianu.

Latvijā ierobežo smēķēšanu

Ziņa par EK rīkotās pretsmēķēšanas kampaņas sākšanu nākusi klajā reizē ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (grozījumi publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15.03.2005. Nr. 43 (3201) – red.). Saskaņā ar šiem grozījumiem, aizliegts smēķēt sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņutelpās, visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, kajītēm vai saloniem, kas paredzēti smēķētājiem.
2006.gada 1.jūlijā stāsies spēkā stingrāki noteikumi attiecībā uz smēķēšanu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās. Nesmēķētājiem domātajai telpai jābūt vismaz pusei no kopējās, bet smēķētāju telpa jāaprīko ar atbilstošu ventilāciju, un tai jāatrodas pēc iespējas tālāk no ieejas. Smēķēt nedrīkstēs kinoteātros, koncertu un sporta zālēs, diskotēkās un deju zālēs. Šajās vietās smēķēšanai var būt ierādīta speciāla telpa, kurā netiek sniegti iestādes pamatpakalpojumi. Tāpat smēķēt drīkstēs tikai īpaši ierādītās telpās augstskolās, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās. Sākot ar 2006.gada 1.janvāri, smēķēt būs aizliegts tuvāk par 10 metriem no ieejas valsts vai pašvaldību iestāžu ēkās. Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par smēķēšanu neatļautās vietās var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz pieciem latiem (Grozījumi publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 13.06.1997., Nr.143/144).
Rīgas domes deputāti savukārt apstiprinājuši saistošos noteikumus par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību pilsētā, pēc kuriem Rīgā būs aizliegts reklamēt tabakas izstrādājumus.
Šā gada 11.maijā spēkā stāsies arī Pasaules veselības organizācijas Vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību, ar kuras palīdzību ir cerēts samazināt tabakas nodarīto kaitējumu cilvēkam, videi un ekonomikai. Latvijas Pretsmēķēšanas koalīcija aicina jau laikus sākt realizēt konvencijā ieteiktās stratēģijas, piemēram, nodokļu un cenu celšanu tabakas izstrādājumiem, reklāmas aizliegumus, tabakas izstrādājumu pieejamības ierobežošanu un sabiedrības izglītošanu. Konvencijā ir arī īpaša sadaļa par pasīvās smēķēšanas ierobežošanu.

Ieva Ušča

Uzziņai:

Latvijā 41 procents gados jaunu cilvēku (15–34 gadu vecumā) smēķē katru dienu. Smēķēšana ir mazāk izplatīta gados vecāku cilvēku vidū (33 procenti), liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta 2003.gadā veiktais pētījums projektā “Iedzīvotāju aptauja par narkotiku lietošanas izplatību”. Lielāks smēķētāju skaits gados jaunāku cilvēku grupā skaidrojams ar salīdzinoši lielo skaitu smēķējošo jauno sieviešu. Kopumā secināts, ka smēķēšana Latvijā ir aizvien pieaugoša problēma.
Latvijas vēža reģistra dati savukārt liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, 2003.gadā pieaugusi sieviešu mirstība no ļaundabīgiem bronhu un plaušu audzējiem. Mediķi ir atzinuši, ka nikotīns ir spēcīgākā atkarību izraisošā viela un izraisa letālas slimības biežāk nekā alkohola vai narkotiku lietošana.