Darbs koncentrēts uz sabiedrībai būtiskiem jautājumiem

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts zemes dienesta darbs

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa vakar, 16.martā, preses konferencē, stāstot par pirmajās simt dienās paveikto, sacīja, ka viņas darbības lielākais panākums ir “Valsts zemes dienesta (VZD) jautājuma izkustināšana”.
VZD ģenerāldirektora amatā iecelts Mārtiņš Lazdovskis. S.Āboltiņa atzina, ka VZD ir institūcija, ar kuras darbu saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, tāpēc jaunajam ģenerāldirektoram šajā institūcijā būs jārealizē fundamentālas reformas. “Viens no galvenajiem uzdevumiem ir vienkāršot un standartizēt zemesgrāmatām iesniedzamo dokumentāciju,” skaidroja S.Āboltiņa. Viņa prognozē, ka nākotnē varētu atteikties arī no notāra kā starp-nieka zemesgrāmatas formēšanā, lai iedzīvotājiem atvieglotu šo procesu. Plānots, ka iesniegtos dokumentus varēs apliecināt uz vietas bez notāra starpniecības. Līdz ar to iedzīvotājiem veicamās procedūras būs vienkāršākas.

Maksātnespējas process

S.Āboltiņa atzina, ka maksātnespējas process ir tā joma, par kuru pēc stāšanās amatā saņēmusi visvairāk pretenziju. Maksātnespējas procesa uzlabošanā kā būtiskāko ieguldījumu savas darbības laikā S.Āboltiņa minēja nejaušības principa ieviešanu maksātnespējas procesa administratoru izvēlē. Ministre uzskata, ka jaunā kārtība ir daudz objektīvāka un caurskatāmāka salīdzinājumā ar agrāko kārtību. Ministre mainījusi valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācijas” direktoru kolēģijas sastāvu, kas lemj par piemērotāko kandidātu ieteikšanu tiesai maksātnespējas procesa administratoru amatos maksātnespējas lietās.
Iepriekš direktoru kolēģijā strādāja tikai Maksātnespējas administrācijas amatpersonas – direktors un divi valsts aģentūras darbinieki. Atbilstoši ministres izdotajam Maksātnespējas administrācijas direktoru kolēģijas reglamentam par administratoru ieteikšanu tagad lemj direktoru kolēģija lielajā sastāvā. Tajā darbojas Maksātnespējas administrācijas direktors, viņa vietnieks, divi Tieslietu ministrijas pārstāvji un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāvis. Potenciālajam administratoram jāiegūst vienbalsīgs kolēģijas atbalsts, pretējā gadījumā administrators tiek noteikts izlozes kārtībā.
“Tagad ir tāds starpposms. Ir manis izdotā instrukcija par nejaušības principa ieviešanu administratoru izvēlē. Drīz Saeimā trešajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tur noteiks, ka tiks izdoti speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikta kārtībā, kādā ieviest nejaušības principu maksātnespējas administratoru izvēlē,” teica S.Āboltiņa.
Pēc ministres teiktā, jaunā kārtība precizēs pašreizējo sistēmu. “Tie cilvēki, kas iebilst pret tagadējo kārtību, saka, ka nepieredzējušam administratoram varētu gadīties ļoti sarežģīta lieta. Līdz ar to varētu ciest arī procesa kvalitāte. Ir jāizveido sistēma, kad administratori pēc konkrētiem kritērijiem tiek sadalīti vairākās kategorijās. Tad arī nebūtu iespējami pārmetumi par mazkvalificētu administratoru sarežģītā lietā.”

“Blēžu nodevas” samazināšana

S.Āboltiņa sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka, iespējams, jau šogad tiks samazināta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva jeb tā sauktā “blēžu” nodeva. Lielāka skaidrība par šo jautājumu un konkrēti piedāvājumi riska valsts nodevas samazināšanai varētu būt zināmi maijā.
Līdz aprīļa beigām Maksātnespējas administrācijai uzdots sagatavot ziņojumu par darbinieku prasījumu garantijas fondā ieskaitītās nodevas apjomiem un tās izlietojumu 2003. un 2004. gadā. Atbilstoši tam arī tiks lemts par nodevas samazināšanu. “Ekonomistu aprēķini liecina, ka nodevas apmērs varētu tikt samazināts līdz 20 santīmiem par vienu darbinieku,” piesardzīgi prognozēja S.Āboltiņa un solīja rīkoties ātri. Ja izrādīsies, ka tiešām iespējams samazināt nodevu, par to varētu lemt jau šogad.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv