Ministru kabineta noteikumi Nr. 56

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 30.§)

Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par sadzīves atkritumiem" 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. bioloģiski noārdāmie atkritumi - atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

1.2. inertie atkritumi - atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu saturu un nenozīmīgu toksiskumu, pēc kuru apglabāšanas ar tiem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas un kuri neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem tie nonāk saskarē, un nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību un veselību;

1.3. infiltrāts - jebkurš šķidrums, kurš ir izsūcies cauri apglabātajiem atkritumiem un kurš tiek uzkrāts atkritumu apglabāšanas poligonā vai izvadīts no tā;

1.4. poligona gāzes - visas gāzes, kuras radušās no apglabātajiem atkritumiem;

1.5. šķidrie atkritumi - atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī.

2. Šie noteikumi nosaka:

2.1. kārtību, kādā tiek izraudzīta vieta sadzīves atkritumu poligona (turpmāk - poligons) ierīkošanai;

2.2. prasības poligona darbībai;

2.3. prasības poligona slēgšanai.

II. Poligona ierīkošana

3. Poligonus ierīko vietās, kur tie neapdraud vidi, cilvēka dzīvību un veselību, fizisko un juridisko personu īpašumu.

4. Poligonus aizliegts ierīkot:

4.1. vietās, kur pazemes ūdeņi no avotiem izplūst virspusē;

4.2. purvos;

4.3. teritorijās, kurās gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par metru no zemes virsmas;

4.4. aktīvā karsta zonās;

4.5. periodiski applūstošās teritorijās;

4.6. vietās, kur tas aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Poligona iespējamās teritorijas zemākais punkts ir vismaz par 0,5 metriem augstāk nekā ūdens līmenis tuvākajā ūdenstecē vai ūdenstilpē.

6. Pirms poligona būvniecības tiek sagatavots poligona ierīkošanas tehniski ekonomiskais pamatojums, kurā ietverama:

6.1. informācija par reģionu, kurā tiks ierīkots poligons savākto atkritumu apglabāšanai:

6.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts (arī informācija par iedzīvotāju skaitu, blīvumu, uzņēmējdarbības veidiem un infrastruktūru);

6.1.2. sadzīves atkritumu rašanās avoti, sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs, kā arī prognozes par atkritumu daudzuma un sastāva maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

6.1.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā;

6.1.4. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, arī iedzīvotāju maksātspēja;

6.1.5. sadzīves atkritumu apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas;

6.2. informācija par vismaz divām iespējamām poligona ierīkošanas vietām.

7. Par katru no šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajām poligona ierīkošanas vietām nepieciešama šāda informācija:

7.1. vietas inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.2. vietas atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas plānojumiem (ja tādi ir);

7.3. prognozes par zemes īpašuma transformāciju;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma ar alternatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem;

7.5. poligonā paredzamo vides aizsardzības inženierbūvju apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. prognozējamās poligona ierīkošanas izmaksas (salīdzinot iespējamos risinājumus);

7.8. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles prognozējamās izmaksas.

8. Pamatojoties uz noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu un atzinumu par noslēguma ziņojumu, poligona ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu akceptē un lēmumu par poligona ierīkošanu pieņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas paredzamā poligona ierīkošanas vieta, un saskaņo minēto lēmumu ar pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā savāktie atkritumi tiks apglabāti poligonā.

9. Uz sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu būvobjektiem ir attiecināmas Būvniecības likumā, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - vispārīgie būvnoteikumi), Ministru kabineta 1998.gada 24.februāra noteikumos Nr.62 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem" un šajos noteikumos noteiktās prasības.

10. Poligona būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizpildītu būvniecības pieteikumu - uzskaites karti un poligona ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu.

11. Būvprojektēšana veicama divās stadijās.

12. Poligona būvprojekts iesniedzams Valsts būvinspekcijā ekspertīzei.

13. Poligona teritorijā tiek paredzētas šādas funkcionālās zonas:

13.1. pievedceļi;

13.2. iekšējie ceļi;

13.3. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona;

13.4. atkritumu apglabāšanas zona;

13.5. infrastruktūras zona.

14. Poligona pievedceļus plāno tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports netraucētu satiksmes drošību un radītu pēc iespējas mazākas neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

15. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, projektē atbilstoši noslogojumam. Tiem ir asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

16. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā ierīko:

16.1. attiecīgi aprīkotu kontrolpunktu:

16.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz krātuvi;

16.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

16.1.3. poligonā esošo vides aizsardzības inženierbūvju uzraudzīšanai;

16.2. uzbraucamos svarus ar kravas reģistrēšanas iekārtām;

16.3. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

16.3.1. atsevišķu kanalizācijas sistēmu;

16.3.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas segumu, kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 50 gadiem (abos gadījumos nodrošinot filtrācijas koeficientu ne vairāk kā 10^-9 m/s);

16.3.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām;

16.4. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu, kas nodrošināts ar:

16.4.1. nepieciešamo transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un dezinfekcijas aprīkojumu un atbilstošām attīrīšanas iekārtām;

16.4.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas segumu, kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 50 gadiem (abos gadījumos nodrošinot filtrācijas koeficientu ne vairāk kā 10^-9 m/s).

17. Atkritumu apglabāšanas zona ir paredzēta ilgstošai atkritumu glabāšanai. Tajā ierīko vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kuros atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

18. Pēc atkritumu apglabāšanas nodalījuma optimizācijas (ņemot vērā ekonomiskos, ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos un vides aizsardzības faktorus) tā zemākais punkts ir vismaz par 0,5 metriem augstāk nekā ūdens līmenis tuvākajā ūdenstecē vai ūdenstilpē vai 1 metru virs gruntsūdens līmeņa.

19. Atkritumu apglabāšanas nodalījumos ierīko:

19.1. vides aizsardzības inženierbūves:

19.1.1. virszemes noteces uztveršanas un novadīšanas sistēmas;

19.1.2. dabīgu vai speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu;

19.1.3. infiltrāta uztveršanas un novadīšanas sistēmu;

19.1.4. notekūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēmu un attīrīšanas iekārtas;

19.1.5. gāzu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

19.1.6. gruntsūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

19.1.7. gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmu;

19.2. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

20. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma iekšpusi pārklāj ar pretfiltrācijas slāni, kurš ir veidots no māla vai polimēru materiāla un ir ķīmiski noturīgs pret minerālsāļu, skābju un bāzu ūdens šķīdumu (no pH 4 līdz ph 10) iedarbību un pret sadzīvē lietojamo organisko šķīdinātāju iedarbību, un kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 100 gadiem (nodrošinot filtrācijas koeficientu ne vairāk kā 10^-9 m/s).

21. Virs pretfiltrācijas seguma tiek ierīkots vismaz 0,5 metrus biezs labi filtrējošs grunts (rupja smilts, grants) slānis ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un aizvadīšanai. Drenu cauruļvadu vai drenu sistēmas parametri tiek noteikti atbilstoši krātuves platībai un apglabājamo atkritumu veidam. Drenu cauruļvada diametrs ir vismaz 10 centimetru, un tā iekšējā virsma ir gluda. Tiek nodrošinātas drenu cauruļvadu vai drenu sistēmas skalošanas iespējas.

22. Infiltrātu izvada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma un uzkrāj drenu akās. Drenu akas tiek aprīkotas ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta aizvadīšanai uz ūdens attīrīšanas iekārtām vai izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Tiek nodrošināta iespēja novērot infiltrāta ieplūdi drenu akā un ņemt no tā paraugus infiltrāta analīzēm. Drenu akas tiek būvētas no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

23. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

24. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē, ņemot vērā atkritumu apglabāšanas veidu. Gāzu savākšanas sistēmas pamatelementi ir:

24.1. grunts slānī iebūvētas gāzes drenāžas caurules, kuru diametrs nav mazāks par 75 mm;

24.2. gāzes savākšanas kolektori, kuru diametrs nav mazāks par 200 mm;

24.3. gāzes atsūkšanas sistēma ar gāzes izvadcaurulēm un attīrīšanas iekārtām;

24.4. gāzes izmantošanas iekārtas.

25. Infrastruktūras zonā ierīko personāla telpas, garāžas, remontdarbnīcas un inženierkomunikācijas.

26. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Visas ieejas poligonā norobežo ar vārtiem vai barjerām.

27. Poligona būvdarbi un rekultivācijas darbi veicami atbilstoši vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

28. Poligonu pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)".

III. Poligona apsaimniekošana

29. Poligona darbības laiks ir vismaz 20 gadu.

30. Poligonā bez ierobežojumiem pieņem sadzīves atkritumus, kurus ir atļauts apglabāt saskaņā ar atkritumu apglabāšanas atļauju.

31. Poligona apsaimniekotājs sagatavo poligona darbības aprakstu un sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona tehnisko pasi (1.pielikums). Lai saņemtu atkritumu apglabāšanas atļauju, poligona darbības aprakstu un tehnisko pasi saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

32. Poligona darbības aprakstā ietver šādu informāciju:

32.1. atkritumu pieņemšana, reģistrācija, svēršana;

32.2. atkritumu šķirošana, apstrāde, izmantošana;

32.3. atkritumu apglabāšana:

32.3.1. apglabāto atkritumu veids, daudzums, novietojums, apglabāšanas datums;

32.3.2. apglabāto atkritumu smalcināšana, izlīdzināšana, blietēšana, apbēršanas materiāls, slāņu biezums;

32.4. vides aizsardzības inženierbūvju raksturojums:

32.4.1. infiltrāta savākšana, piesārņojuma noteikšana un noteikšanas periodiskums, infiltrāta savākšanas sistēmas uzraudzība un apkope;

32.4.2. poligona gāzes savākšana, uztvertās gāzes daudzuma reģistrācija, gāzes attīrīšana, izmantošana, poligona gāzes savākšanas sistēmas uzraudzība un apkope;

32.4.3. notekūdeņu un infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve, iekārtu uzraudzība un apkope.

33. Poligonā nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

33.1. bīstamos atkritumus, ja nav speciāla aprīkojuma vai krātuves to apglabāšanai un bīstamo atkritumu apglabāšana nav paredzēta poligona tehniskajā projektā;

33.2. dažādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 70 %;

33.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus, ja tie netiek kompostēti;

33.4. koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti;

33.5. inertos atkritumus, ja tiem nav paredzētas atsevišķas uzglabāšanas vietas;

33.6. nesasmalcinātas automobiļu riepas.

34. Poligona kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas laukumu vai krātuvi.

35. Poligona personāls, kas strādā krātuvē, pārbauda katru izkrauto kravu, nosaka atkritumu atbilstību kravas pavaddokumentiem un novērtē to pieņemšanas iespēju saskaņā ar poligona darbības aprakstā un atkritumu apglabāšanas atļaujā noteiktajām prasībām.

36. Ja tiek konstatēts, ka atkritumi nav apglabājami poligonā, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Poligona apsaimniekotājs par atkritumu neatbilstību nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi un sastāda speciālu aktu, kurā norāda neatbilstības cēloni un veiktos pasākumus. Visus ar atkritumu atpakaļ atdošanu saistītos izdevumus sedz fiziskā vai juridiskā persona, kura ir nogādājusi atkritumus poligonā.

37. Izkrautie atkritumi tiek sasmalcināti (ja tas paredzēts poligona darbības aprakstā), izlīdzināti 30 līdz 50 centimetrus biezā slānī un sablietēti.

38. Ja atkritumu kārta sasniegusi divu metru augstumu, to pārklāj ar labi filtrējoša un gāzes caurlaidīga materiāla (grunts) kārtu, kuras biezums ir vismaz 20 centimetru.

39. Pirmā atkritumu kārta tiek sasmalcināta, un tajā nedrīkst būt atkritumi, kuri var bojāt vides aizsardzības inženierbūves vai samazināt to darbības efektivitāti. Pirmās atkritumu kārtas biezums pirms blietēšanas ir vismaz metrs.

40. Poligona apsaimniekotājs izstrādā un saskaņo ar Valsts darba inspekciju instrukcijas par drošām darba metodēm un par pasākumiem avārijas gadījumos, kā arī nodrošina attiecīgus darba apstākļus un apgādā poligona personālu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

41. Poligona apsaimniekotājs iekārto sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālu (2.pielikums).

42. Poligona apsaimniekotājs poligona darbību raksturojošos datus apkopo gada pārskatā un iesniedz to reģionālajā vides pārvaldē, pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons, un pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi tiek apglabāti poligonā. Gada pārskatā apkopojama šāda informācija:

42.1. poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi;

42.2. no poligona izvesto atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu daudzums, veidi un atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

42.3. infiltrāta un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti;

42.4. poligona gāzes savākšanas sistēmas darbība;

42.5. apglabāto atkritumu masas mērījumi;

42.6. poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi;

42.7. kontrolējošo institūciju pārbaudes, to rezultāti, izteiktie aizrādījumi, veicamie uzdevumi un to izpilde.

IV. Poligona slēgšana

43. Poligonu slēdz, ja:

43.1. tā projektētais tilpums, pamatojoties uz poligona tehniskajā pasē un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;

43.2. nav saņemta atļauja tā darbības turpināšanai;

43.3. netiek ievērotas atkritumu apglabāšanas atļaujā minētās prasības.

44. Attiecīgā pašvaldība nodrošina, lai poligona apsaimniekotājs segtu poligona slēgšanas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar poligona monitoringu un aprūpi pēc tā slēgšanas, atbilstoši šo noteikumu 49.punkta prasībām.

45. Lai nodrošinātu slēgta poligona iekļaušanu ainavā un nodrošinātu tā turpmāku izmantošanu, tiek sagatavots speciāls poligona krātuves pārsegšanas un rekultivācijas projekts. Projektā paredz:

45.1. pārklāt krātuvi ar vismaz 50 centimetrus biezu gāzes vāji caurlaidīgu grunts slāni vai tam atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadu;

45.2. pārklāt krātuvi ar vismaz 20 centimetrus biezu auglīgās zemes slāni;

45.3. ierīkot virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

45.4. izstrādāt speciālu ainavas sakārtošanas un apstādījumu projektu.

V. Vides stāvokļa monitorings un kontrole poligonā un tā apkārtnē

46. Lai novērstu vides piesārņošanu, poligona apsaimniekotājs nodrošina monitoringu un vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi, un iekārtu apkopi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

47. Ja poligonā konstatēts vides piesārņojums, nekavējoties tiek analizēti un novērsti vides piesārņojuma iespējamie cēloņi. Nedēļas laikā pēc piesārņojuma konstatēšanas poligona apsaimniekotājs informē reģionālo vides pārvaldi par piesārņojumu un tā novēršanas pasākumiem.

48. Gruntsūdens piesārņojuma kontrolei poligona aizsargjoslā tiek ierīkoti vairāki kontroles urbumi gruntsūdens paraugu ņemšanai, no kuriem vismaz viens urbums ierīkots paraugu ņemšanai no gruntsūdens, kas plūst uz krātuvi, un vismaz divi urbumi - no gruntsūdens, kas plūst no krātuves.

49. Slēgta poligona un tā vides stāvokļa monitoringu un kontroli veic vismaz 30 gadu pēc poligona slēgšanas.

VI. Noslēguma jautājumi

50. Šo noteikumu 19.1.5.apakšpunkts, 24.punkts, 32.4.2.apakšpunkts, 42.4.apakšpunkts, 2.pielikuma III nodaļas 2.apakšnodaļa, 4.apakšnodaļas 5. un 6.aile un 3.pielikuma 3.punkts stājas spēkā ar 2012.gada 31.decembri.

51. Šo noteikumu 33.3., 33.4. un 33.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

52. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 9.februāra noteikumus Nr.38 "Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 41./42.nr.).  

Ministru prezidents A.Šķēle  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

1. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 8. februāra
noteikumiem Nr. 56

Sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona tehniskā pase

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

2. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 8. februāra
noteikumiem Nr. 56

Sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnāls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 8.februāra
noteikumiem Nr.56

Vides stāvokļa monitoringa un kontroles parametri poligonā un tā apkārtnē

Nr. p.k.	Monitoringa un kontroles parametri	Monitoringa un kontroles biežums
		poligona darbības laikā	30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas
1.	Infiltrāts
1.1.	daudzums	reizi dienā	reizi 6 mēnešos
1.2.	ķīmiskais sastāvs
1.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
1.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 6 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.	Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi gadā
3.	Poligona gāze
3.1.	daudzums	reizi dienā	reizi 6 mēnešos
3.2.	kvantitatīvais sastāvs	reizi mēnesī	reizi 6 mēnešos
4.	Apglabāto atkritumu masa
4.1.	augstums	reizi 3 mēnešos	-
4.2.	blīvums	reizi mēnesī	-
4.3.	krātuves apmēri	reizi gadā	reizi gadā
5.	Poligona apkārtējā teritorija
5.1.	pazemes ūdeņu līmenis	reizi 3 mēnešos	-
5.2.	pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
5.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida apglabāto atkritumu veida
5.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 6 mēnešos	atkarībā no poligonā
5.3.	poligona gāze
5.3.1.	daudzums	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida apglabāto atkritumu veida
5.3.2.	sastāvs	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā

Piezīmes.

1. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

1.1. ph līmenis;

1.2. elektrovadītspēja;

1.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP);

1.4. sausnes saturs;

1.5. kopējais slāpekļa daudzums;

1.6. kopējais fosfora daudzums;

1.7. hlorīdi (Cl^-).

2. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

2.2. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP₅);

2.3. oksidējamība (permanganāta metode);

2.4. nitrāti (NO₃^-);

2.5. nitrīti (NO₂^-);

2.6. amonijs (NH₄⁺);

2.7. sulfāti (SO₄^2-);

2.8. fenolu indekss;

2.9. naftas produkti;

2.10. smagie metāli - cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), kobalts (Co).

3. Pilnās un nepilnās ķīmiskās analīzes papildu parametrus var noteikt reģionālā vides pārvalde, izsniedzot poligona vai izgāztuves darbības atļauju.

4. Reģionālā vides pārvalde nosaka, kur poligona apkārtnē veicami šajā pielikumā minēto vides parametru mērījumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis