Visi vienisprātis: Saeimas parlamentārajā darbā nav mazsvarīgu lietu

Latvijas Republikas 7. Saeimas frakciju vadītāji — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 4. septembrī, uzsākot darbu 2000. gada Rudens sesijā

Aizvakar, 4. septembrī, sākās 7. Saeimas kārtējā Rudens sesija. Mūsu parlamenta deputātiem pēc vasaras brīvdienām jaunu darba cēlienu uzsākot, pirmdien visu sešu Saeimas frakciju vadītājas vai vadītāji tika lūgti atbildēt uz diviem "Latvijas Vēstneša" jautājumiem, tādējādi paužot arī savas frakcijas deputātu kopīgo viedokli:

1. Kas, jūsuprāt, būtu uzskatāms par svarīgāko Saeimas darbā tikko iesākušās Rudens sesijas laikā jeb šā gada pēdējos mēnešos?

2. Kas būtu veicams, lai uzlabotu un padarītu efektīvāku deputātu un Saeimas kancelejas darbu?

Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcijas (24 deputāti) priekšsēdētāja:

1. Pats svarīgākais, nopietnākais un ilglaicīgākais darbs noteikti būs saistīts ar likumu par valsts budžetu 2001.gadam. Šis darbs nesolās būt viegls. Mēs visi jau zinām, ka nāksies iekļauties pieļaujamās budžeta deficīta robežās. Līdz ar to gandrīz visās nozarēs būs jāstrādā nepietiekama finansējuma apstākļos, jo zinām, ka ieņēmumu prognozes nākamajam gadam nepavisam nav tik brīnišķīgas, kā mēs to vēlētos.

Protams, mūsu frakcijas prioritāte būs visi tie jautājumi, kas saistīti ar izglītību. Mēs esam ieinteresēti izglītības kvalitātes uzlabošanā un izglītības sistēmas pilnveidošanā. Mēs neatkāpsimies arī no mūsu prasības paaugstināt pedagogu atalgojumu, vienlaikus veicot izglītības sistēmas reformu, tostarp augstākās izglītības jomā.

Kā ļoti svarīgus var minēt daudzus likumdošanas jautājumus. Manuprāt, Saeimas darbā nav un nevar būt mazsvarīgu lietu. Mūsu frakcija ir gatava ļoti aktīvam un ļoti konstruktīvam darbam.

Svarīgi būtu konsekventi virzīt uz priekšu administratīvā procesa likumu, kam būtu īpaši liela loma visas valsts pārvaldes sistēmas uzlabošanā. Tāpat ļoti būtiski ir tie jautājumi, ar ko nodarbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kas saistīti ar publisko institūciju darbību. Joprojām ir risināmi daudzi jautājumi, kas skar sociālo jomu.

Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka Saeimā nedrīkst būt mazsvarīgu jautājumu. Tomēr, protams, valsts budžeta jautājums stāv pāri visiem citiem. Jo likums par valsts budžetu ir pamats tālākai jebkuras nozares pastāvēšanai un attīstībai.

2. Runājot par Saeimas darbu kopumā, jāteic, ka ir svarīgi, lai katram deputātam būtu sava pienācīgi aprīkota darbavieta. Diemžēl šobrīd to vēl nav. Mūsu frakcijā, kurā ir visvairāk deputātu, šī problēma ir visasāk jūtama. Gribētos arī, lai rastos iespējas piesaistīt Saeimas darbam vairāk zinošu un spējīgu speciālistu. Bet tas, protams, ir arī atalgojuma jautājums.

Nepieciešama augstāka atbildības apziņa. Tas attiecas gan uz deputātiem, gan uz Saeimas kancelejas darbiniekiem. To apliecināja nesenais ārkārtīgi nepatīkamais gadījums, kas, es ceru, liks pārskatīt kā deputātu, tā arī kancelejas darbinieku attieksmi pret likumdošanas procedūrām un varbūt izraisīs kaut kādu kvalitatīvu lēcienu dokumentu sagatavošanā. Mēs zinām, ka katram var gadīties kļūdas. Tomēr ir tādas situācijas, kas prasa rūpīgi pārdomāt, vai ir darīts viss, lai dokumentu aprite un likumu sagatavošana notiktu pienācīgā veidā.

Kristiāna Lībane, frakcijas "Latvijas ceļš" (21 deputāts) priekšsēdētāja:

1. Laikam gan Saeimas darbs kā vienmēr būs iedalāms divās daļās. Svarīgākā daļa, protams, būs likumdošana. Bet būs apspriežami arī politiski jautājumi, pieņemot vairākuma atbalstītus lēmumus.

Ja runājam par likumiem, ļoti svarīgs būs likums par valsts budžetu 2001. gadam, kura projektu mēs ceram saņemt Saeimā ne vēlāk par 1.oktobri. Tradicionāli katru rudeni tas ir pats galvenais Saeimā apspriežamais likumprojekts. Arī šogad acīmredzot tas būs ļoti grūts likumprojekts, kas no deputātiem prasīs ievērot īpaši stingru politisko un finansu disciplīnu. Savā ziņā esmu priecīga par to, ka šis likumprojekts nonāks labās rokās, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas darbu pašlaik vada pieredzējusī un kompetentā mūsu frakcijas deputāte Aija Poča. Turklāt mums ir laba pieredze no pagājušā gada, kad valsts budžeta pieņemšana noritēja ātri un konstruktīvi. Bet jārēķinās ar to, ka lēmumi, ko nāksies pieņemt, būs smagi.

Kā īpaši svarīgu gribētu izcelt arī likumu par telekomunikācijām — it sevišķi uz tā fona, ko rada briestošā tiesāšanās starptautiskā līmenī. Nepieciešams korekti sakārtot visas tās lietas, kas saistītas ar telekomunikācijām, raugoties gan no patērētāju interešu, gan no juridiskā viedokļa. Lai mūsu valsti nevarētu, kā mēdz teikt, "vazāt pa tiesu instancēm", iesaistot dažādās prāvās un padarot mūs par grēkāžiem.

Atkarībā no tā, cik veiksmīgā vai neveiksmīgā redakcijā šis likums tiks pieņemts, tam varētu būt diezgan liela loma šajā starptautiskajā kontekstā.

Mēs pavasara sesijā pieņēmām laikam gan samērā labu Komerclikumu, taču nav pieņemtas normas, kas noteiktu, kādā veidā šis likums stāsies spēkā. Tas ir ļoti svarīgs jautājums gan finansiālā, gan juridiskā, gan praktiskā lietojuma ziņā. Tāpēc, manuprāt, šajā rudens sesijā noteikti vajadzētu pieņemt apjomā nelielu likumu par Komerclikuma stāšanos spēkā, lai iedarbinātu tajā iestrādāto mehānismu.

Līdzās likumdošanas darbiem acīmredzot svarīgi būs arī daži citi jautājumi. Piemēram, šonedēļ Saeimā izskatāmais ģenerālprokurora pieprasījums attiecībā uz viena deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Saeimas lēmumam šajā lietā, manuprāt, būs ne vien simboliska, bet arī liela praktiska nozīme parlamentārisma tālākā attīstībā Latvijā, stiprinot vai graujot mūsu politisko kultūru.

2. Jāteic, ka mums ir radusies rūgta pieredze, ko šovasar guvām, sanākot uz ārkārtas sesiju, lai izlabotu pašu pieļautās paviršības, kas, tiesa, nepavisam nebija apzinātas kļūdas, bet ieviesās likuma pieņemšanas steidzamības rezultātā. Tas mani vedina uz domām, ka vajadzētu samazināt steidzamības kārtībā pieņemamo likumu skaitu. Līdz ar to palielinātos iespējas vairāk piesaistīt ekspertus likumprojektu sagatavošanas un noslīpēšanas procesā un vismaz vēl vienu reizi būtu nepieciešams tos uzmanīgi caurlūkot attiecīgo komisiju sēdēs un plenārsēdēs. Tādējādi ikkatrs likumprojekts tiktu izskatīts arī frakciju sēdēs, kas steidzamības gadījumos parasti nenotiek. Nereti steidzamai pieņemšanai iesniegtos dokumentus deputāti atrod uz sava galda tikai ceturtdienas rītā, plenārsēdei sākoties. Lai cik tas reizēm liktos svarīgi, raugoties no Eiropas integrācijas viedokļa vai apzinoties nepieciešamību pieņemt politisku lēmumu līdz noteiktam datumam, tomēr mums būtu jāspēj organizēt savu darbu normālā režīmā, likumprojektus izskatot trīs lasījumos. Tikai ārkārtējos gadījumos vajadzētu izšķirties par steidzamību, proti, diviem lasījumiem vienā dienā. Pašlaik diemžēl kā steidzami tiek pieņemti apmēram trešdaļa likumprojektu. Šāds skaits noteikti būtu samazināms. Viss būs atkarīgs no mūsu pašu politiskās gribas, kļūstot daudz piesardzīgākiem Saeimas Kārtības rullī paredzētā steidzamības instrumenta izmantošanā. Bet tas jau nenozīmē, ka pašā Kārtības rullī kaut ko vajadzētu mainīt. Tagad notiek diskusijas sakarā ar to, ka nesen tika publicēts likuma "Grozījumi Enerģētikas likumā" nepareizais teksts. Vajagot pieņemt kaut kādas īpašas normas, lai novērstu šādus gadījumus. Manuprāt, neko īpašu nevajag darīt, bet vienkārši turpmāk visu paveikt kā pienākas.

Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas (16 deputāti) priekšsēdētājs:

1. Domāju, ka šajā rudens sesijā visvairāk darba būs, apspriežot un sagatavojot nepieciešamos grozījumus likumā par valsts budžetu 2000. gadam un 2001. gada valsts budžeta likumprojektu. Pēdējā laikā daudz esmu bijis Latvijas laukos, apceļoju gan Zemgali, gan Latgali, gan Vidzemi, gan Kurzemi. Redzēju, ka šobrīd lauksaimniecībā veidojas ļoti kritiska situācija. Acīmredzot būs jāizdara grozījumi budžetā, domājot par to, kā palīdzēt lauksaimniekiem. Smago klimatisko apstākļu dēļ laukos ir ļoti daudz nenokultas labības, daudzi zemnieki nav spējuši savākt sienu.

Paredzu, šajā sesijā būs ļoti daudz debašu sakarā ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Šim projektam neapšaubāmi būs cieša saistība ar nākamā gada valsts budžetu.

2. Atklāti runājot, mani patiešām pārsteidza gadījums, kad "Latvijas Vēstnesim" publicēšanai tika nosūtīts nepieņemta likumprojekta teksts. Savulaik 6.Saeimas laikā es biju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs un zinu, cik precīzi pārlūkojams ikviens likumprojekts, jo vairāk — jau pieņemts likums. Tas secīgi jāizskata gan korektūrā, gan Juridiskajā birojā, gan atbildīgajā Saeimas komisijā. Domāju, ka Saeimas kancelejas darbiniekiem jāapzinās, cik liela ir viņu atbildība, gatavojot Saeimas pieņemtos dokumentus izsludināšanai.

Jānis Jurkāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas (16 deputāti) priekšsēdētājs:

1. Domāju, ka svarīga būs jau Saeimas pirmā sēde šajā rudens sesijā. Tad redzēsim, cik lielā mērā Saeima atbalstīs ģenerālprokurora prasību un kāda būs tās attieksme pret visu to, kas saistīts ar tā saukto pedofilijas skandālu un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību.

Mūsu frakcijai būtu svarīgi, lai Saeima šoruden ratificētu Eiropas etnisko minoritāšu aizstāvības konvenciju. Aktuāli ir arī visi tie jautājumi, kas saistīti ar privatizāciju un sertifikātiem.

Manuprāt, rudens sesijas vadmotīvs būs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Līdz ar to Saeimas darbā būs ļoti daudz politikas un diezgan maz konstruktīvisma. Tādas ir manas prognozes.

2. Komisiju darbam, ko lielākoties vada valdības koalīcijas pārstāvji, jābūt kvalitatīvākam, gatavojot likumprojektus. Vēlams, lai koalīcijas frakciju darbs būtu saskaņotāks. Tad apspriešanai Saeimā nonākušie likumprojekti būtu augstvērtīgāki un nebūtu jātērē pārlieku daudz laika tukšām runām. Diemžēl arī šajā Saeimā, tāpat kā iepriekšējās, ir daudz tukšo runu teicēju jebkurās situācijās.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas (14 deputāti) priekšsēdētājs:

1. Protams, pats svarīgākais šajā rudens sesijā būs nākamā gada valsts budžets, ar ko saistītas ļoti daudzas citas lietas — gan jautājums par zemniekiem, gan grozījumi likumā par pensijām, kurus valdība gatavo, gan "Latvenergo" reorganizācija, ko arī Ministru kabinets plāno veikt. Nozīmīgs, mūsuprāt, būs jautājums par izglītības darbinieku atalgojumu. Nāksies runāt par valsts dotācijām dzelzceļam pasažieru pārvadājumu veikšanai. Tātad vajadzēs kardināli risināt veselu virkni nopietnu problēmu.

Mūsu frakcija ļoti apņēmīgi virzīs uz priekšu Darba likumprojektu. Pie tā strādājam kopā ar arodbiedrībām, kas pārstāv aptuveni 1,4 miljonus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tas, lūk, ir viens no mūsu stratēģiskajiem virzieniem. Tāpat lielu uzmanību pievērsīsim pensiju likumam, kas skar vairāk nekā 600 tūkstošus cilvēku un ko valdība pēc tautas nobalsošanas solījās vairs neaiztikt.

Viss liecina, ka šā gada nogale Saeimas deputātiem būs visai smaga. Būs daudz strīdīgu jautājumu. Arī Saeimu lielā mērā ir satricinājusi šī tā sauktā pedofilijas skandāla attīstība, kura rezultātā tiek mēģināts izdot kriminālvajāšanai deputātu, kas nepavisam nav noziedzies. Tā ka degmateriāla asām diskusijām ir pietiekami daudz.

2. Darba apstākļi Saeimā varētu uzlaboties tad, ja katram deputātam būtu vismaz savs rakstāmgaldiņš. Tā nepavisam nebūtu kritizējama, pārmērīga prasība. Nav jau runa par savu kabinetu katram deputātam, kas patiešām būtu itin normāli. Bet kaut vai pienācīgu darbavietu ikvienam Saeimas deputātam vajadzētu sagādāt tuvākā vai tālākā nākotnē.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas (līdz šim 8 deputāti) priekšsēdētāja:

1. Pirmkārt jebkurai frakcijai aizvien vajadzētu censties izpildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus un īstenot savas programmatiskās nostādnes, tādējādi paužot attieksmi pret saviem atbalstītājiem.

Es zinu, ka pašlaik daudzi likumprojekti jau ir gatavības stadijā un jau pirmajā rudens sesijas plenārsēdē būs jābalso par gandrīz piecdesmit likumprojektu nodošanu Saeimas komisijām. Domāju, ka šoruden svarīgākie būs tie likumi, kas saistāmi ar Latvijas virzību uz ES un arī uz NATO.

Bet, protams, vissvarīgākais šajos rudens mēnešos būs likums par valsts budžetu 2001.gadam. Turklāt šis likums ir cieši saistīts ar daudziem nodokļu likumiem. Domāju, ka deputātiem tam vajadzēs veltīt ļoti daudz darba. Pieņemot šo budžeta likumu, mēs pierādīsim gan sev, gan visām starptautiskajām institūcijām, ka tiešām gribam sasniegt šo mērķi — iestāties Eiropas Savienībā — nevis kā lūdzēji, bet kā līdzvērtīgi partneri.

Tāpēc esmu iepriecināta par Ministru prezidenta un finansu ministra izteikumiem, ka iespējams tomēr nedaudz palielināt budžeta deficītu. Jo tad rastos labvēlīgāki apstākļi mūsu uzņēmējiem un tautsaimniecībai kopumā.

2. Es vienmēr esmu uzsvērusi to, ka jebkurā institūcijā ļoti svarīga ir iekšējā kontrole. Domāju, ka arī Saeimā, tāpat kā daudzās citās valsts institūcijās, šī iekšējās kontroles sistēma ne visai labi strādā. Diemžēl par to mēs varējām pārliecināties nupat, kad tika publicēts ne tas likuma teksts, kas bija pieņemts Saeimā. Domāju, ka līdz ar to gan Saeimas administrācijai, gan Saeimas Prezidijam tomēr vajadzētu pievērst vairāk uzmanības iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai. Tas nozīmē ne tikai finansu kontroli, bet arī likumu pieņemšanas procedūras pastiprinātu kontroli.

Gribētu novēlēt katram deputātam apzinīgi izturēties pret izpildāmajiem pienākumiem un vienmēr rūpīgi izlasīt likumprojektu, pirms notiek balsojumi. Nevajadzētu vienmēr uzticēties saviem kolēģiem vai frakcijas vadītājam, nospiežot balsošanas taustiņu. Es saprotu, ka pastāv frakcijas disciplīna, taču dažkārt tā atgādina kompartijas demokrātiskā centrālisma pamatprincipu, kur mazākumam aizvien jāpakļaujas vairākuma jeb vadības diktātam.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"