Uzturoties darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā

Trešdien, 16.martā, uzrunājot aptuveni 500 Bonnas politikas zinātnes un sabiedrības pārstāvju auditoriju, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga runāja par Latvijas skatījumu uz transatlantiskajām attiecībām. Šajā runā prezidente sacīja, ka šogad aprit 20 gadu, kopš Ludviga van Bēthovena “Oda priekam” tika izvēlēta par oficiālo Eiropas Savienības (ES) himnu. “Šajā dažādu jubileju un atzīmējamu gadadienu bagātajā gadā mums ir jāformulē Eiropas ārpolitikai būtiski uzdevumi, kas balstās uz vērtībām, kuras liktas ES pamatā,” sacīja prezidente.
Prezidente uzsvēra, ka jau no pašiem pirmsākumiem ES bijusi ne tikai saimnieciska politiska un tiesību kopiena, bet arī vērtību savienība, kas tika radīta ar mērķi, lai Eiropa atkoptos no kara un sāktu uzplaukumu. Viņa atzīmēja, ka šodienas Eiropas ārpolitikā visām valstīm – gan lielām, gan mazām – jāveltī visi centieni, lai radītu vienu Eiropas ārpolitikas valodu, un atzīmēja, ka Eiropas ārpolitika ir jābalsta uz tām pašām vērtībām, kas ierakstītas Eiropas konstitucionālā līguma pirmajā paragrāfā. Šīs vērtības ir: cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, iecietība, un prezidente uzsvēra brīvības nozīmi mūsdienu pasaulē, kas ir viens no attīstības dzenuļiem, kā to lieliski pierādījusi gan Berlīnes mūra krišana, gan Baltijas un citu tautu brīvības atgūšana un straujā izaugsme pēdējos piecpadsmit gados.
Prezidente atzīmēja, ka ASV ir devušas lielu ieguldījumu, lai ar demokrātisku evolūciju Viduseiropas un Austrumeiropas tautas atgūtu pašnoteikšanos, neatkarību un lai pavērtos ceļš vienotai un brīvai Eiropai. Prezidente arī minēja ASV prezidenta Džordža Buša šā gada sākumā sacīto, ka “labākā cerība mieram pasaulē mums ir brīvības izplešanās viscaur pasaulē”.
“Lai Eiropa varētu stāties pretī visiem izaicinājumiem, ko modernā pasaule tai uzliek, tai ir jābūt stiprai un vienotai, kā arī aktīvai spēlētājai starptautiskos procesos, un šajā kontekstā transatlantiskā saite ir ļoti nepieciešama un būs vēl nozīmīgāka nākotnē,” sacīja prezidente. Viņa minēja dažādus piemērus, kur šodien, Eiropai un ASV veiksmīgi sadarbojoties, tiek novērsti konflikti un stiprināts demokrātijas process pasaulē, tajā skaitā ES kaimiņvalstīs.
Prezidente arī plaši izklāstīja, kāpēc viņa pieņēmusi ielūgumu 9.maijā apmeklēt Maskavu, kā arī detalizēti iepazīstināja ar Latvijas likteni pēc Otrā pasaules kara beigām, kad lielākā daļa Eiropas ieguva brīvību un iespējas demokrātiskai attīstībai, savukārt Baltijas valstis tika okupētas uz nākamajiem piecdesmit gadiem. Prezidente sacīja, ka pieņēmusi ielūgumu tādēļ, ka ir jāpiemin visi, kas krituši Otrā pasaules kara laikā totalitāro režīmu cīņā, kā arī lai uzsvērtu tās vērtības, ko nepieciešams kopt nākotnē, lai nekad neatkārtotos tādi noziegumi pret cilvēci kā Staļina un Hitlera režīmu nodarītie.
Ceturtdien, 17.martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Diseldorfā aicināja vairāk nekā 100 uzņēmējus no dažādām Vācijas pilsētām interesēties par sadarbības iespējām ar Latviju un apmeklēt mūsu valsti, lai pārliecinātos par uzņēmējdarbības klimatu un investīciju iespējām.
Prezidente sacīja, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu un uzticamu dalībvalsti un pēdējā desmitgadē panākusi strauju izaugsmi, kļūstot par nozīmīgu finanšu, uzņēmējdarbības un transporta centru. Viņa informēja par tiem uzņēmējiem no Vācijas, kas jau sekmīgi darbojas Latvijā, izklāstīja Latvijas ekonomisko situāciju un mērķus, kā arī stāstīja par uzņēmējdarbības nosacījumiem Latvijā. Prezidente atzīmēja, ka Latvija ir nopietni apņēmusies no savas puses virzīt Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus, kas garantētu Eiropas konkurētspēju pasaules arēnā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Diseldorfā tikās ar Ziemeļreinas–Vestfālenes Ministru prezidenta biedru Mihaelu Fesperu. Prezidente sarunā pauda gandarījumu par aktīvo sadarbību starp Ziemeļreinas–Vestfālenes zemi un Latviju, kas izpaužas neskaitāmos uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras, zinātnes, tieslietu, iekšlietu, vides un vides aizsardzības projektos. M.Fespers pauda prieku par to, ka 13 skolām ir draudzīgas programmas ar Latvijas jauniešiem.
Tika pārrunāta abu pušu sadarbība jaunās Eiropas ietvaros, uzsverot, ka vērtības un ekonomiskā izaugsme stiprinās vienoto Eiropu kā spēcīgu pasaules spēlētāju. “Mums visiem jātiecas kopā uz vienotu Eiropas Savienības mērķi – brīvības un miera aizsardzību,” sacīja prezidente.
Prezidente sarunā arī atzīmēja, ka Latvijas un Ziemeļreinas–Vestfālenes sadarbība iekļaujas plašākā, ļoti sekmīgā Latvijas un Vācijas sadarbībā, kā arī ir saistīta ar abu pušu iekļaušanos kopējos Eiropas projektos.

Valsts prezidenta preses dienests