Valsts sekretāru 2005.gada 17.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanas kārtību aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā”.
Noteikumu projekts, par Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanas kārtību aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā nosaka: atbildīgās institūcijas par rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti un uzskaites kārtību; rezerves karavīru un rezervistu atlases kārtību iesaukšanai aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā; kārtību, kādā rezerves karavīri un rezervisti tiek informēti par iesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā; iesaucamo rezerves karavīru un rezervistu pienākumus un tiesības, saņemot mobilizācijas pavēsti, kā arī darba devēja pienākumus pret aktīvajā militārajā dienestā iesaucamo karavīru; kārtību, kādā tiek organizēta aktīvajā militārajā dienestā iesaucamo medicīniskā apskate (pārbaude), ekipēšana, nodrošināšana ar karavīra apliecību, pārtiku un karavīra dienesta atalgojumu
Rezerves karavīru un rezervistu aktīvajā militārajā dienestā iesaukšanas mērķis mobilizācijas gadījumā ir: nokomplektēt Nacionālo bruņoto spēku vienības, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi un Valsts robežsardzi ar personālu līdz štatos noteiktajam skaitliskajam sastāvam; kompensēt Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku, Latvijas Republikas Zemessardzes vienību un Valsts robežsardzes kaujas personāla zaudējumus bruņota konflikta vai kara gadījumā.
Latvijas pilsoņu – rezerves karavīru un rezervistu – iesaukšanas kārtība aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā ietver: rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti; rezerves karavīru un rezervistu atlasi iesaukšanai aktīvajā militārajā dienestā; rezerves karavīru un rezervistu apziņošanu par iesaukšanu aktīvajā militārajā dienestā; aktīvajā militārajā dienestā iesaucamo ierašanos mobilizācijas punktā (vietā, kas ir paredzēta un aprīkota mobilizācijas rezervju saņemšanai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā); aktīvajā militārajā dienestā iesaucamo medicīnisko apskati (pārbaudi), ekipēšanu, nodrošināšanu ar karavīra apliecību, pārtiku un karavīra dienesta atalgojumu.
Uzskaitei kā rezervisti pakļauti visi Latvijas pilsoņi – vīrieši no 19 līdz 55 gadu vecumam, kuri ieskaitīti rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas.
Uzskaitei kā rezerves karavīri pakļauti visi Latvijas pilsoņi – vīrieši līdz Militārā dienesta likumā noteiktajam vecumam, kuri ieskaitīti rezervē un kuriem ir piešķirta militārā dienesta pakāpe, tai skaitā tie, kuri dienējuši kādas citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts bruņotajos spēkos. Latvijas pilsones, uzskaitei kā rezervistes vai rezerves karavīri piesakās brīvprātīgi.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, Krīzes vadības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Eiroatlantisko lietu padomes nolikums”.
16. februārī Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padome nolēma izveidot Eiroatlantisko lietu padomi. Izvērtējot pieredzi, kas uzkrāta pēc pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai (ES), tika secināts, ka valstī ir nepieciešama pastāvīga NATO un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (ESDP) ietvaros risināto jautājumu koordinācija ne tikai ierēdniecības, bet arī politiskajā līmenī, tādēļ uz Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padomes pamata būtu jāizveido Eiroatlantisko lietu padome.
Eiroatlantisko lietu padome (Padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību Eiropas drošības un aizsardzības politikas ietvaros (EDAP) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO).
Padomes galvenās funkcijas ir: veicināt valsts institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas darbību EDAP un NATO; sagatavot priekšlikumus Latvijas pozīcijai EDAP un NATO politiskajos un militārajos jautājumos; veicināt Latvijas drošības un aizsardzības politikas izstrādi un īstenošanu. Padome ir tiesīga savas kompetences ietvaros ar Aizsardzības ministrijas starpniecību saņemt no valsts institūcijām tās darbam nepieciešamo informāciju, kā arī ierosināt tādu normatīvo aktu izstrādi, kas nepieciešami sekmīgai Latvijas darbībai EDAP un NATO.
Padomes sastāvā ir Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs un satiksmes ministrs. Padomi vada tās priekšsēdētājs – Ministru prezidents. Viņa prombūtnes laikā Padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda aizsardzības ministrs. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz trīs Padomes locekļi. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var pieaicināt arī citas amatpersonas un ekspertus.
Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt sasaukt Padomes ārkārtas sēdi. Padomes priekšsēdētājs vai Padomes loceklis ir tiesīgs ierosināt jebkura Padomes kompetencē esoša jautājuma iekļaušanu Padomes sēdes darba kārtībā.
Padomes sēdes organizē Padomes sekretariāts, tā funkcijas pilda Aizsardzības ministrija. Sekretariāta pienākumos ietilpst Padomes sēžu dokumentu sagatavošana, apkopošana un izplatīšana Padomes locekļiem.
Padome izveido Vecāko amatpersonu komiteju eiroatlantisko lietu jautājumos (Komiteja), kurā darbojas Padomes locekļu norīkoti pārstāvji. Komitejas darbu vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Komitejas galvenās funkcijas ir risināt Padomes kompetencē esošos jautājumus administratīvajā līmenī.
Par spēku zaudējušiem paredzēts atzīt Ministra kabineta 1998.gada 13.oktobra noteikumus Nr. 405 “Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padomes nolikums”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”.
Šobrīd starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret trešo valsti vai pret personām, kas ir saistītas ar trešo valsti, regulē 2000. gada 16. marta likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”.
Likums regulē sankciju ieviešanas formālo pusi, tomēr nepietiekami nosaka sankciju ieviešanas praktisko pusi, kas bieži apgrūtina iespēju iestādēm, kas ievieš sankcijas pret konkrētām personām, spert pietiekami efektīvus soļus to īstenošanai. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets un Ārlietu ministrija ir atbildīgi par sankciju ieviešanu, nosakot, ka Ministru kabinets nepieciešamības gadījumā var norādīt arī citas līdzatbildīgās institūcijas. Tomēr, ievērojot iestāžu kompetenci, tās nevar efektīvi ieviest visas starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Likumā arī nav regulēts jautājums par finanšu līdzekļu plūsmas apturēšanu konkrētu personu kontos, kā arī jautājums par ekonomisko resursu iesaldēšanu, kas nav finanšu līdzekļi. Ievērojot iepriekšminēto, valsts pārvaldes iestādēm nav iespējams pietiekami efektīvi koordinēt pieņemtos lēmumus, lai nodrošinātu efektīvu sankciju ieviešanu, kā arī veikt attiecīgus pasākumus, lai apturētu finanšu līdzekļu plūsmu personām, pret kurām starptautiskās organizācijas ir noteikušas sankciju režīmu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu, par tīšu normatīvo aktu pārkāpšanu, kas nosaka starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu, personai piemērojamā sankcija ir brīvības atņemšana līdz 8 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Tiesiskais regulējums, ko paredz spēkā esošais likums, ir samērā neprecīzs un neskaidrs, jo fiziskām vai juridiskām personām nebija iespējams iepazīties ar to personu sarakstu, pret kurām ir noteikti attiecīgie ierobežojumi.
Lai risinātu minētās problēmas, Ministru kabinets 2004. gada 14. jūlijā apstiprināja Koncepciju par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu īstenošanas mehānismu Latvijā saistībā ar finanšu aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu un šādu aktīvu un ekonomisko resursu plūsmas ierobežošanu. Koncepcija paredz likumā noteikt kompetentās iestādes, kas ir tieši atbildīgas par dažādu sankciju ieviešanu, dažādu sankciju veidu definējumu, kas ļautu arī precīzāk noteikt, kuras valsts pārvaldes iestādes ir nepieciešams iesaistīt sankciju ieviešanā, paredzēt funkcionēt spējīgu informācijas aprites mehānismu.
Likumprojekts nosaka kārtību, kāda veidā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas pret trešo valsti vai ar trešo valsti saistītajām personām tiek ieviestas Latvijas Republikā, kā arī konkretizē Krimināllikuma 84. panta darbības apjomu.
Likumprojekts definē, ka starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas ir: jebkāda veida ierobežojumi, kas attiecas uz sakariem ar trešo valsti, kurus ir noteikusi starptautiskā organizācija, pamatojoties uz savā dibināšanas līgumā ietvertajām pilnvarām, lai panāktu tādu valsts rīcību, kas nodrošinātu vai atjaunotu mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru sankcijas ir vērstas, vai visā reģionā.
Finanšu ierobežojumi ir: starptautisko organizāciju noteiktie ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas pieder trešajai valstij vai ar trešo valsti saistītām personām, kuras ir noteikusi attiecīgās organizācijas pilnvarotā struktūra.
Civiltiesiskie ierobežojumi ir: starptautisko organizāciju noteiktie ierobežojumi attiecībā uz jebkāda veida darījumiem ar ekonomiskajiem resursiem vai līdzekļiem, kas nav finanšu līdzekļi vai instrumenti, kuru rezultātā tie maina īpašnieku, valdītāju vai turētāju, lai radītu finanšu instrumentus, finanšu līdzekļus vai cita veida ekonomiskos resursus vai līdzekļus, ar trešo valsti vai ar trešo valsti saistītajām personām, kuras ir noteikusi attiecīgās organizācijas pilnvarotā struktūra.
Ceļošanas ierobežojumi ir: starptautiskās organizācijas noteiktie ierobežojumi personām, kuras ir saistītas ar trešo valsti un kuras ir noteikusi attiecīgās organizācijas pilnvarotā struktūra, ceļot organizācijas dalībvalsts teritorijā.
Likumprojektā noteikts, ka visiem Latvijas Republikā reģistrētiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir aizliegts veikt visu veidu operācijas ar finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas daļēji vai pilnībā, tieši vai netieši pieder valstīm vai personām, pret kurām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikti finanšu ierobežojumi.
Visos Latvijas Republikas publiskajos reģistros ir aizliegts reģistrēt personas vai personu īpašumu, pret kuriem ir noteikti civiltiesiskie ierobežojumi.
Likumprojekts paredz, ka sankciju ieviešanu, pagarināšanu, maiņu un izbeigšanu, kā arī nepieciešamos pasākumus, kas veicami sankciju īstenošanai, norādot valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par sankciju ieviešanu saskaņā ar šo likumu, nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz, ka par sankciju ieviešanu ir atbildīgas šādas iestādes: finanšu ierobežojumi – Finanšu un kapitāla tirgus komisija; civiltiesiskie ierobežojumi – Tieslietu ministrija; ceļošanas ierobežojumi – Iekšlietu ministrija. Ministru kabinets papildus norādītajām iestādēm, izdodot Ministru kabineta noteikumus, var norādīt arī citas atbildīgās iestādes.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
Grozījums likumā nosaka, ka autoceļu valsts pārvaldi realizē Satiksmes ministrija. Valsts autoceļu pārvaldīšanu veic valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” pamatojoties uz deleģēšanas līgumu.
Likumprojekts paredz, ka valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana un renovācija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtie līdzekļi tiek lietoti arī mērķdotācijai pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai.
Likumprojektā noteikts, ka mērķdotāciju ieskaita pašvaldību speciālajos budžetos pašvaldību ceļu fondos. Mērķdotācijas lielumu, kārtību, kādā mērķdotācija sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtību, mērķdotācijas izlietošanas likumības, lietderības un pareizības kontroles kārtību un kārtību, kādā pašvaldības atskaitās par mērķdotācijas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldību ceļu fondu pārvaldīšanas kārtību nosaka pašvaldības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.446 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi””.
Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi paredz, ka sertifikācija nav jāveic un atbilstības apliecinājums nav jāiesniedz tiem transportlīdzekļiem, kas iepriekš pastāvīgi reģistrēti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Esošajos noteikumos ir paredzēts, ka šī norma attiecībā uz “jaunajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm stāsies spēkā ar 2005.gada 1.maiju, jo bija plānots, ka 2004.gada beigās tiks būtiski grozīta Eiropas Savienības direktīva 70/156/EEC, kur papildus tiks ietverti arī transportlīdzekļu individuālās apstiprināšanas harmonizētie nosacījumi.
Tā kā direktīvas grozījumu projekts ir izstrādes un saskaņošanas stadijā un harmonizētās prasības transportlīdzekļu individuālai apstiprināšanai nav apstiprinātas, kā arī vairākas “jaunās” dalībvalstis (piemēram, Lietuva un Polija) praksē nepiemēro vispārpieņemto un atzīto praksi transportlīdzekļu individuālajai atbilstības novērtēšanai, noteikumos noteikto termiņu ir nepieciešams pagarināt uz laiku līdz 2007.gada 1.janvārim.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments