Par Latvijas reģionu vienmērīgas attīstības veicināšanu

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem jānodrošina Latvijas straujāka attīstība, gan palielinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, gan arī izlīdzinot atšķirības starp Latvijas reģioniem, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komercsabiedrības atbalsta sniegšanas nosacījumiem valsts atbalsta programmai “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai””. Noteikumi veicinās Latvijas reģionu attīstības izlīdzināšanu ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu palīdzību.
Gan uzņēmēji no Latvijas reģioniem, gan Eiropas Savienības Struktūrfondu vadības komitejas nevalstisko organizāciju konsultatīvās darba grupas pārstāvji, gan citu ministriju pārstāvji vairākkārt ir norādījuši uz nepieciešamību Latvijā ieviest kritērijus, kas veicinātu struktūrfondu līdzekļu saņemšanu reģioniem, tā sabalansējot to attīstību. Krišjānis Kariņš, sākot ekonomikas ministra pienākumu pildīšanu, šāda mehānisma izstrādi struktūrfondu finansējuma piesaistes iespēju palielināšanai reģioniem izvirzīja kā vienu no galvenajām savas darbības prioritātēm.
Lai pilnveidotu Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ieviešanas efektivitāti, veicinot aktīvāku līdzekļu piesaisti Latvijas reģioniem, Ekonomikas ministrija ierosina noteikt diferencētu atbalsta intensitāti, ņemot vērā projekta realizācijas vietu, t.i., reģionos īstenotiem projektiem atbalsta intensitāte būtu augstāka. Tas veicinātu uzņēmējus attīstīt uzņēmējdarbību ārpus Rīgas, kā arī lielākam uzņēmēju skaitam rastos iespēja saņemt struktūrfondu finansējumu.
Ekonomikas ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā ir noteikta diferencēta atbalsta intensitāte, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu: Rīgas pilsētā un Rīgas rajona pašvaldībās tā turpmāk būs 30%, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales plānošanas reģionu, mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte būs 50%, bet lielām komercsabiedrībām – 40%. Savukārt Latgales kā ekonomiski vismazāk attīstītā reģiona izaugsmi, Daugavpils rajona vietējās pašvaldībās, Krāslavas rajona vietējās pašvaldībās, Ludzas rajona vietējās pašvaldībās, Rēzeknes rajona vietējās pašvaldībās, Preiļu rajona vietējās pašvaldībās, Balvu rajona vietējās pašvaldībās, kā arī Daugavpils un Rēzeknes pilsētās atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām ir 65%, lielām komercsabiedrībām – 50%.
Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz arī iespēju attīstīt augstas kvalitātes ražošanas telpas tālākai iznomāšanai ārpus Rīgas un Rīgas rajona, pretendējot uz struktūrfondu finansējumu 35% apmērā. Tas lielā mērā veicinās rūpniecības attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot ražošanas procesa atbilstību darba drošības un vides prasībām.
Savukārt attiecībā uz apakšprogrammu “Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija” turpmāk būs pieļaujama atbalstīto ieguldījumu nodošana īpašumā pieslēguma apsaimniekotājam pēc projekta īstenošanas ar nosacījumu, ka tiks saglabāts veiktās investīcijas mērķis.
Pēc saskaņošanas ar ministrijām noteikumu projektu izskatīs Ministru kabinetā. Tiek plānots, ka projekts tiks apstiprināti līdz aprīļa beigām. Projekta pieteikumu pieņemšana tiks sākta mēnesi pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa