Daugavas ledus vienmēr ir bīstams

Sinoptiķi īstu atkusni sola nākamnedēļ, taču jau pašlaik glābēji brīdina: uzturēties uz ledus ir bīstami! Tikmēr Rīgā pār Daugavu izveidojušies pat iestaigāti ceļi, pa kuriem nekontrolēti pārvietojas liels skaits cilvēku.

Par spīti visiem brīdinājumiem, ik gadu daudzi cilvēki izvēlas riskēt vai arī vispār nedomā, ka uzturēties uz ledus, kaut “visi tā dara”, var būt bīstami Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

“Jau pēc nedēļas mums būs pirmie glābšanas izbraukumi, un viss liecina, ka diemžēl šogad atkal būs bojāgājušie,” vērojot laika apstākļus un cilvēku aktivitātes uz Daugavas ledus, secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas pilsētas pārvaldes Latgales priekšpilsētas daļas komandieris Juris Blūzmanis. Proti, pēdējās nedēļās cilvēki lielā skaitā izmanto aizsalušo upi ne tikai centieniem noķert kādu zivi, bet galvenokārt – lai izklaidētos vai pa taisnāko ceļu veiktu attālumu no viena krasta līdz otram. Tādējādi Rīgas centrā ik gadu, kad ir ledus, izveidojas pat vairāki pastāvīgi “maršruti” pār Daugavu un ik gadu šajā periodā upē slīkst cilvēki.

Puse ielūzušo noslīkst

“Ledus nekad nav drošs, sevišķi upēs, sākoties siltākam laikam. Gājējs pēkšņi var ielūzt vietā, kur vēl vakar staigāja cilvēki,” situāciju raksturo J.Blūzmanis. Taču Daugava šajā ziņā esot jo īpaši bīstama – spēcīgas straumes ledu neredzami izskalo no apakšas, nedrošas vietas veidojas pie tiltu balstiem un krastiem, savu iespaidu dod Rīgas HES radītās ūdens līmeņa svārstības, atsevišķās vietās var būt ar sniegu pārklājušies āliņģi, skaidro VUGD pārstāvis, norādīdams, ka uzturēties uz Daugavas ledus, sevišķi pavasarī, ir neprāts, jo var ielūzt jebkurā vietā, kas iepriekš nav paredzams.
Taču, par spīti visiem brīdinājumiem, ik gadu liels skaits cilvēku izvēlas riskēt vai arī vispār nedomā, ka uzturēties uz ledus, kaut “visi tā dara”, var būt bīstami. Arī šogad pirms pēdējo divu nedēļu sala iestāšanās VUGD darbinieki no Daugavas izvilkuši trīs pārdrošniekus. Diemžēl visiem slīcējiem nepaveicas. “Viss atkarīgs no tā, cik ātri kāds pamana nelaimi un piezvana glābējiem,” skaidro J.Blūzmanis. Turklāt, ja vasarā zem ūdens pakļuvušu cilvēku vēl var izvilkt un arī atdzīvināt, tad zem ledus nonākušu slīcēju dzīvu no ūdens izdabūt gandrīz vairs neesot iespējams. Tādējādi, kā atzīst VUGD pārstāvis, pusē gadījumu, kad ledū ielūzušie paši uzreiz nespēj izķepuroties, viņi arī aiziet bojā. Sevišķi tas attiecoties uz lauku rajoniem, kur glābējiem līdz negadījuma vietai jābrauc lielāks attālums.

Cer uz profilaksi

Ko darīt, lai atturētu cilvēkus doties uz nedroša ledus? Municipalitāšu izliktās brīdinājuma zīmes mēdzot ātri noraut vai sabojāt, arī administratīvs sods par uzturēšanos uz aizsalušiem ūdeņiem nav paredzēts, skaidro J.Blūzmanis: “Sabiedriskās kārtības traucējums tas neskaitās, ja nu vienīgi kāds uz ledus ietu pliks...” Tā kā tas nenotiek, par praktiskāko risinājumu ugunsdzēsēji uzskata profilaksi – izskaidrošanu, sabiedrības izglītošanu. “Cilvēki sāk kaut ko iegaumēt un saprast, ja viņiem pastāvīgi, visu laiku kaut ko atgādina,” atzīst J.Blūzmanis, norādot uz valsts mērogā veiktās satiksmes drošības uzlabošanas kampaņas “Izglāb draugu – neļauj braukt dzērumā!” pozitīvajiem rezultātiem un iesakot līdzīgu akciju īstenot, lai novērstu cilvēku uzturēšanos uz ledus.
Vēl viens līdzeklis, lai nepieļautu pastaigāšanos pa nedrošo Daugavas ledu un tādējādi novērstu bezjēdzīgu nelaimes gadījumu iespējamību, ir ūdenskrātuvju uzraudzība, kādu pašvaldības glābēji veic citviet pilsētā, atzīst J.Blūzmanis.

Policijai nepietiek resursu

Atbildība par drošības pasākumiem draudu gadījumos, par kādiem uzskatāmi arī cilvēku atrašanās uz nedroša ledus, ir pilsētas izpilddirekciju un paš-valdības policijas kompetencē, skaidro Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks. Tādējādi arī šo struktūru ziņā esot norīkot vai nenorīkot pie savā pārraudzībā esošajām ūdenskrātuvēm dežurantus, kas brīdinātu vai citādi atturētu cilvēkus no došanās uz ledus, kā tas jau tiek darīts, piemēram, pie Ķīšezera. Līdz šim pie Daugavas un arī citām ūdenskrātuvēm bijusi “atstrādāta sistēma, kad draudu gadījumā tiek izlikti brīdinošie uzraksti un lentes”, kuras vajadzības gadījumā tiek atjaunotas. Taču dežurēšana un cilvēku brīdināšana varētu būt arī viens no iespējamajiem risinājumiem drošības uzlabošanai pie Daugavas, pieļāva A.Vilks.
Pastāvīgas kārtības sargu dežūras Rīgā pie Daugavas nav iespējamas, jo būtu jāpārrauga pārāk plašas teritorijas un tam trūkst resursu, taujāta par šāda pasākuma iespējamību tik daudzu cilvēku apmeklētā vietā vismaz laikā, kad ledus ir visnedrošākais, skaidro Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību sekretāre Ilze Tīrmane. Turklāt liela daļa municipalitātes policistu esot aizņemti saistībā ar pašlaik no jumtiem krītošā sniega un ledus problēmu novēršanu.
Pašvaldības glābšanas stacijas galvaspilsētā ir trīs – pie Ķīšezera, Bābelītes ezera un Vecāķos, informē I.Tīrmane.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv