Ārzemju presē

Krievijas “Izvestija” 16.marta sakarā citē Latvijas premjeru Aigaru Kalvīti un prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kuri nāca klajā ar īpašiem paziņojumiem. Kalvītis teica, ka “noraida apgalvojumus par nacistu kolaboracionistu godināšanu Latvijā”. Turklāt viņam esot “saprotama bijušo karavīru un viņu tuvinieku vēlēšanās godināt kritušo piemiņu – nav tautas, kas neparāda godu šajā netaisnajā karā kritušajiem”. Viņš aicināja arī “nejaukt atceres pasākumus ar politiku vai ekstrēmismu”. Savukārt V.Vīķe-Freiberga norādīja, ka valsts līmenī ir tikai viena diena, kad tiek godināti par valsts brīvību kritušie, un tā ir Lāčplēša diena. Rakstā ir arī atzīmēts, ka ne Eiropā, ne arī citur, izņemot Krieviju, uz latviešu leģionāru gājienu nekāda reakcija nav bijusi.

•

Zviedrijas “Dagens Nyheter”: “Starp krievu kreisajiem nacionālistiem un latviešu labējiem nacionālistiem trešdien demonstrācijas laikā Latvijas galvaspilsētā Rīgā notika sadursme.”

•

Polijas “Gazeta.pl”: “Šogad leģionāru gājiens izraisījis īpašu rezonansi, jo notiek tieši pirms 60.gadadienas kopš uzvaras pār fašismu.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: “NATO joprojām ir transatlantisko attiecību stūrakmens, apliecinot savu spēju mainīties un saglabāt nozīmību. Lai turpinātu attīstīties, nepieciešami lielāki militārie izdevumi Eiropas valstīs, jāpaplašina NATO misijas Irākā un Afganistānā, kur nepieciešama lielāka eiropiešu līdzdalība. NATO jābūt Eiropas un ASV centrālajam sarunu forumam.”

•

ASV “The Washington Post” autors uzsver globalizācijas nozīmi pasaules attīstībā. Šā procesa pozitīvās sekas ir nozīmīgākas par negatīvajām, tomēr tas varētu mainīties, ja pasaules ekonomika izrādītos nestabila, nespējīga radīt atbilstošu pieaugumu un vārīga pret krīzēm. Pasvītrojot vairākas nozīmīgas problēmas un procesus, uz virsrakstā uzdoto jautājumu tomēr nepārprotamu atbildi viņš nesniedz.

•

Angļu “The Financial Times”: “Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vērojama strauja ekonomiskā izaugsme. Vienlaikus nerimstošās bažas par Maskavas iejaukšanos šo valstu lietās neļauj aizmirst priekšrocības, ko dod dalība (ES).”

•

ASV “The New York Times” autors komentē politisko un ekonomisko situāciju Polijā. Viņaprāt, kaut arī no ārienes Polija izskatās kā stabila demokrātiska valsts ar progresējošu ekonomiku, tā ir ES dalībvalsts, un Polijas loma pasaules politikā ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk, tomēr sabiedrības noskaņojums ir visai pesimistisks. Tam ir vairāki būtiski iemesli, un kā pirmais no tiem minēta korupcija, tāpat arī nelīdzsvarotais kreiso un labējo spēku sadalījums politiskajā spektrā, kā arī tas, ka “Polija ir līdzvērtīga visspēcīgākām ES dalībvalstīm, bet joprojām nabadzīga”.

•

Franču “Le Monde”: “Nu jau vairāk nekā gadu Gruzijas prezidents Saakašvili nodarbojas ar tik delikātu lietu kā attiecības ar Krieviju. Tādēļ viņš ar lielu interesi seko Ukrainas prezidenta Juščenko pirmajiem soļiem jaunajā amatā.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem