Likums starp ģimenes ārstu un viņa pacientiem

Andris Lasmanis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 5. septembrī

Foto: Atis Ieviņš

Jau vairāk nekā gadu ģimenes ārstu attiecībās ar pacientiem valda varbūtējs riska moments. Ārstam ir reālas iespējas nesaņemt algu, ja viņš pret savu pacientu izrādījies pārāk dāsns. Tiešāk izsakoties — ja ārsts precīzi pilda Ministru kabineta noteikumus. Diemžēl daudziem ārstiem par to jau ir nācies pārliecināties. Tikai viens no viņiem ir sūdzējies tiesā un šajā procesā uzvarējis. Pārējie klusē un cieš, jo pacientu intereses ir pirmajā vietā. Taču beidzot arī ģimenes ārstu pacietība sasniegusi robežu, un viņi ir gatavi cīnīties. Un, protams, galvenokārt ne jau savas algas, bet pacientu interešu dēļ. Jo pašreizējā situācija patiešām ir visai neloģiska.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu vairāku kategoriju (precīzāk — saslimšanu gadījumos) pacientiem pienākas bezmaksas medikamenti. Taču līgumos ar ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēm slimokases nelikumīgi noteikušas ierobežojumus valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšanai. Vēl vairāk — līgumos ar ģimenes ārstiem un ambulatorajām veselības aprūpes iestādēm slimokases par minēto ierobežojumu pārsniegšanu ir noteikušas arī finansiālu atbildību. Tātad, pastāvot šiem ierobežojumiem, visa atbildība par to, ka pacienti nesaņem valsts apsolītos medikamentus, var tikt vērsta tikai pret ārstiem.

Lai sakārtotu apmaksāto medikamentu sistēmu un racionālāk izmantotu jau esošos līdzekļus, nodrošinot ar apmaksātiem medikamentiem visus pacientus, kam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tie pienākas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija sagatavojusi un iesniegusi Labklājības ministrijā savus priekšlikumus.

Šodien, 6. septembrī, Latvijas Ārstu biedrības telpās notiek Latvijas ģimenes ārstu preses konference, kurā žurnālistiem tiks sniegta informācija par pašreizējo stāvokli ar valsts apmaksātajiem medikamentiem.

— Kā jūs pats kā Ģimenes ārstu asociācojas prezidents komentētu esošo situāciju?

— Redzat, ģimenes ārsts nav Jēzus Kristus. Viņš, teiksim, pieciem tūkstošiem cilvēku lasīja sprediķi un mācekļiem sacīja: šos cilvēkus vajadzētu paēdināt. Mācekļi atnesa piecas zivis un piecas maizes šķēles, piebilstot, ka vairāk neesot varējuši sadabūt. Kā ar to lai paēdina piecus tūkstošus cilvēku? Visiem vajag — katram pa zivij un pa maizes šķēlei. Jēzus teica: es to izdarīšu. Viņš svētīja atnesto, un radās pieci tūkstoši maizes šķēļu un pieci tūkstoši zivju. Un visiem cilvēkiem pietika. Bet ģimenes ārsts nav Jēzus un nevar to izdarīt.

— Mums ir zināms, cik daudz cilvēku valstī slimo ar hipertoniju, glaukomu, cukurslimību, astmu, prostatas dziedzera saslimšanu, ar krūts vēzi un citām kaitēm. Un tikpat labi ir zināms, cik šiem slimniekiem vidēji gadā vajadzīgs medikamentu. Varētu būt tikai kāda neliela novirze. Tāpat mēs zinām, cik šie medikamenti maksā un cik lielu daļu no maksas valsts kompensē — septiņdesmit piecus vai simts procentus. No šiem četriem lielumiem pavisam vienkārši var izrēķināt, cik medikamentu vajadzīgs, lai visi, kam pienākas, varētu tos saņemt. Pēc maniem aprēķiniem, tas varētu būt piecdesmit vai simts miljonu latu. Taču mūsu rīcībā ir iedoti septiņi miljoni latu. Tātad — piecas zivis un piecas maizes šķēles, kuras mums jāsadala vairākiem tūkstošiem pacientu. Kā lai mēs šo mazumiņu sadalām?

Valdības lēmums par medikamentu kompensāciju ir nepārdomāts un pretrunīgs. Rezultātā visi pacienti nepieciešamos medikamentus nevar saņemt. Mēs varam iedot vienīgi piecas zivis un piecas maizes šķēles. Bet ar to pietiek tikai pieciem pacientiem, nevis pieciem tūkstošiem. Rodas pretruna, jo Ministru kabineta noteikumu nevar izpildīt. Nepietiek naudas. Taču ar Ministru kabineta noteikumiem pacientiem bezmaksas medikamenti ir apsolīti. Ko darīt ģimenes ārstam? Vadoties pēc apsolītā, ģimenes ārstam mēnesī medikamentu izrakstīšanai vajadzētu nevis simt vai divsimt latu, bet divus tūkstošus. Tādēļ ir izveidojusies absurdā situācija un visas šīs nesaprašanās.

— Kādu jūs redzat izeju no šīs situācijas?

— Ir tikai divas izejas. Vai nu aprēķināt, cik naudas kompensētiem medikamentiem ir nepieciešams un to arī atvēlēt. Taču šī ir absurda doma, jo tādas naudas valstij medikamentu apmaksai nav. Vai nu jāatņem līdzekļi citiem mērķiem, vai jāmaina spēkā esošais Ministru kabineta lēmums, samazinot kompensēto medikamentu skaitu. Vai arī — medikamentu iegādi var kompensēt daļēji.

Pašlaik iznāk, ka nepildām Ministru kabineta noteikumus. Es nevaru pacientam to visu skaidrot, jo, vadoties pēc noteikumiem, viņam, teiksim, pienākas bezmaksas medikamenti. Bet paskatos, ka mans limits ir pārtērēts... Ja izrakstīšu zāles, man atvilks no algas.

— Arī jūs esat pārtērējis kompensētajiem medikamentiem paredzēto limitu?

— Domāju gan. Ar to, kas ir, jau nevar iztikt.

— Jūsu Liepājas kolēģis dr. Barons par nelikumībām sūdzēja tiesā...

— Un uzvarēja prāvā. Viņam par bezmaksas medikamentu izrakstīšanu tika atvilkts no algas. Kā Ģimenes ārstu asociācijas prezidents saņēmu Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta atbildi, kurā bija sacīts, ka slimokases rīkojums par bezmaksas medikamentu izrakstīšanas ierobežošanu ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem un ka ir jāpilda valdības noteikumi. Visiem ģimenes ārstiem es to sacīšu, darīšu viņiem zināmu, ka zemākās institūcijas rīkojas nelikumīgi. Un, ja pret ārstiem tiks vērstas sankcijas, ja viņiem atvilks no algas, sekos tiesas prāvas. Asociācija to visnotaļ atbalstīs. Kā atbalstīja Liepājas kolēģi.

Ministru kabineta noteikumi par kompensētajiem medikamentiem ir jāmaina. Jo pacienti tic solītajam, atnāk pie ārsta, kurš, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, zāles izraksta. Aptiekā pacients medikamentu saņem, bet ārstam tiek sacīts, ka viņš jau, lūk, pārtērējis zemākās instances, slimokases, noteikto limitu un viņam atvilks no algas. Jo slimokase maksā par pakalpojumu. Taču ārsts var sniegt prasību tiesā, jo ir pildījis Ministru kabineta noteikumus un izrakstījis pacientam bezmaksas medikamentus, par ko slimokase viņam atvelk no algas. Tātad būtībā slimokase ārstam liek pārkāpt Ministru kabineta noteikumus, kuri atļauj izrakstīt bezmaksas medikamentus. Tiesa, protams, atzīs, ka ārsts likumu nav pārkāpis, jo Ministru kabineta noteikumi ir jāpilda. Ir pārkāpta vienīgi līgumā ar slimokasi noteiktā norma. Taču šis jau ir zemākas instances lēmums. Mums jau gan teic, ka ģimenes ārsti ar slimokasi ir vienojušies. Nekāda vienošanās starp slimokasi un ģimenes ārstu nav notikusi! Protams, ja tu neievērosi slimokases noteikumus, tad nebūsi vajadzīgs. Tātad — paraksti līgumu un viss.

— Ar ko tad jāsāk?

— Mēs zinām, piemēram, cik Latvijā ir hipertoniķu, un zinām, kādus medikamentus lieto hipertonijas ārstēšanā. Un jebkurš speciālists pateiks, cik gadā vidēji izmaksā viena hipertonijas slimnieka ārstēšana. Var aprēķināt, cik naudas nepieciešams visu hipertoniķu ārstēšanai. Jāsāk ar aprēķiniem. Ar to, cik naudas nepieciešams un cik tās var atvēlēt.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente