ATSAUCĒ IETVERT:
Jauna stratēģija valsts parāda vadībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2005., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104018
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Jauna stratēģija valsts parāda vadībā
Pakāpeniska latu parāda īpatsvara samazināšana kopējā valsts parāda portfelī ir viens no svarīgākajiem Valsts kases uzdevumiem šajā gadā.
 Irēna Krūmane Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I |
Izanalizējot situāciju finanšu un
kapitāla tirgos, Valsts kase apstiprinājusi jauno valsts parāda
vadības stratēģiju, kas līdztekus latu parāda īpatsvara
samazināšanai paredz arī izslēgt parāda vidējā dzēšanas garuma
rādītāju, noteikt eiru par tīrā valūtu parāda etalonu, kā arī
paplašināt lietojamo parāda vadības instrumentu sarakstu, vakar
preses konferencē pastāstīja Valsts kases pārvaldniece Irēna
Krūmane.
Parāda vadības ietvaros Valsts kase īstenos arī parāda
atpirkšanas un parāda apmaiņas programmas, kuru mērķis cita
starpā ir izmantot kapitāla tirgu pavērtās iespējas piesaistīt
lētus ilgtermiņa resursus.
Lielas pārmaiņas šogad gaidāmas valsts vērtspapīru sākotnējās
izvietošanas kārtībā. Lai pilnveidotu valsts vērtspapīru norēķinu
sistēmu, ar šā gada 1.jūliju valsts vērtspapīru sākotnējās
izvietošanas izsoļu organizēšanu paredzēts pārcelt no Latvijas
Bankas uz Rīgas Fondu biržu. Pārmaiņu nepieciešamību I.Krūmane
skaidroja ar faktu, ka šādu izsoļu organizēšana nav centrālās
bankas funkcija un Eiropas Savienībā šāda prakse
nepastāvot.
Šogad Latvijas iekšējā finanšu tirgū paredzētas tiklab īstermiņa
parādzīmju, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa obligāciju
emisijas. Turpretī valsts aizņemšanās starptautiskajos kapitāla
tirgos, pēc I.Krūmanes domām, varētu kļūt aktuāla tikai tad, ja
tiks pieņemts lēmums par iepriekšējos gados saņemto aizdevumu
atmaksu pirms termiņa.
Valsts kase turpinās arī darbu pie iepriekšējos gados ņemto
aizdevumu pirmstermiņa atdošanas, tādējādi ietaupot valsts
budžeta līdzekļus. Kā pastāstīja Valsts kases pārvaldniece,
pašlaik tiek izvērtēti visi noslēgto valsts ārējo aizņēmumu
līgumu nosacījumi, lai noskaidrotu, kādas iespējas vai
ierobežojumi pastāv vairāku aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai
nākotnē, pārfinansējot šos aizņēmumus ar citiem, izdevīgākiem
aizņēmumiem, vai šo līgumu nosacījumu maiņai. Kā piemēru
I.Krūmane minēja faktu, ka 15.martā pirms termiņa atmaksāta
1993.gada 17.novembrī no Japānas Starptautiskās sadarbības bankas
ņemtā aizņēmuma atlikusī daļa – 1,115 miljardi jenu jeb aptuveni
5,6 miljoni latu.
Gita Kronberga, “LV”