Svarīgākais bija un ir komunistiskā režīma seku likvidēšana

Latvijas deputāta Eiropas Parlamentā Ģirta Valda Kristovska galvenās darbības aktivitātes saistītas ar Latvijai aktuālu jautājumu risināšanu. Pagaidām skaļāk viņa vārds izskanējis saistībā ar darbu intergrupā, kurā tiek diskutēts par minoritāšu jautājumiem. Savukārt par svarīgāko mērķi eiroparlamentārietis uzskata darbu pie dokumenta par Otrā pasaules kara seku izvērtēšanu.

Svarīgi, lai pat neformālās deputātu sanāksmēs par krievvalodīgo jautājumiem neparādītos viedoklis, kas nepatiesi atspoguļotu situāciju Latvijā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Darbs intergrupā: pretspēks Ždanokai

– Latvijā līdz šim jūsu darbs plaši izskanējis saistībā ar darbu intergrupā, kurā tiek runāts par krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Tomēr daudziem nav skaidrs, kas ir intergrupa un kāda ir tās nozīme EP?

– Intergrupas ir Eiropas Parlamenta (EP) deputātu interešu sanāksmes. Tajās var ierasties jebkurš, bet formāli ir izveidots to deputātu saraksts, kuri ir konkrētās intergrupas sastāvā. Katrā intergrupā tiek risināti konkrētas tematikas jautājumi. Piemēram, esam izveidojuši tā saukto Baltiešu klubu. Tur sanākam kopā un dalāmies pārdomās ar Baltijas valstu un Baltijas jūras valstu deputātiem. Tur runājam par mūs interesējošiem jautājumiem. Piemēram, vienā mūsu sanāksmē runājām par enerģētikas jautājumiem, bijām uzaicinājuši Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.
Runājot par tā saukto tradicionālo minoritāšu intergrupas darbību, jāsaka, ka tajā no Latvijas darbojas divi deputāti – es un Tatjana Ždanoka. Saistībā ar minoritātēm, to statusu Eiropā ir daudz dažādu problēmu. Par šīm lietām tad arī tiek runāts tradicionālo minoritāšu intergrupas sanāksmēs. Pēc T.Ždanokas iniciatīvas intergrupas sēdēs ir ieviesti arī jautājumi, kas saistīti ar krieviski runājošo stāvokli Latvijā. Intergrupas vadītājs ir Čaba Tabajdi, sociālists no Ungārijas. Jāatzīst, ka viņš aizstāv T.Ždanokas viedokli, lai gan formāli saka, ka ieņem neitrālu pozīciju. Tā kā gan intergrupas priekšsēdētājs, gan vicepriekšsēdētāja T.Ždanoka aizstāv vienu viedokli, ir radusies situācija, ka jautājums par krievvalodīgo stāvokli Latvijā tiek izskatīts intergrupas sanāksmēs.
Ņemot vērā T.Ždanokas aktivitātes – skolēnu aicināšanu, piketus pie EP ēkas Strasbūrā u.c., šajā intergrupā noteikti vajadzēja iesaistīties vēl kādam deputātam no Latvijas, lai tiktu atspoguļots ne tikai T.Ždanokas viedoklis, bet arī objektīvā situācija.

– Februārī intergrupas sanāksmē tika skatīts jautājums par krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Pēc šīs sēdes tika gatavots arī rekomendāciju projekts. Pastāstiet par to sīkāk!

– Jā, šajā sēdē tika diskutēts par krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Savus argumentus izklāstīja divas puses – T.Ždanokas aicinātie un vairāku valsts institūciju pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Ārlietu ministrijas. Sēdes noslēgumā intergrupas vadītājs teica, ka tiks gatavotas rekomendācijas. Līdz ar to bija jāsagaida, kādu dokumentu intergrupas vadība sagatavos. Zinot tandēmu Ždanoka–Tabajdi, bija aizdomas, ka rekomendācijas atbildīs T.Ždanokas viedoklim.
Interesanta bija taktika, kādā veidā rekomendācijas tika sagatavotas. Nevienam netika teikts, kurš konkrēto dokumentu gatavos. Rekomendāciju projekts tika sagatavots tikai vairāk nekā nedēļu pēc notikušās sēdes, turklāt deputātiem to izsūtīja tikai vēlā piektdienas pēcpusdienā pēc izbraukuma sesijas. Lieki piebilst, ka rekomendācijas projekts bija sagatavots, ņemot vērā gandrīz tikai T.Ždanokas argumentus. Termiņš rekomendāciju projekta labojumu iesniegšanai bija otrdienas pusdienlaiks. Teorētiski jau viss bija izrēķināts – piektdien dokumenta projektu neviens nepamanīs, pirmdien visi ir ceļā uz Strasbūru, bet otrdien jau būs par vēlu. Tomēr mēs šoreiz bijām pārāki un nostrādājām precīzi. Kopā ar ekspertiem izstrādājām un iesniedzām savu pozīciju, kas atbilst reālajai situācijai Latvijā. Interesanti, ka es vēl saņēmu aizrādījumus no intergrupas vadītāja par reglamentētas procedūras neievērošanu. Bet, strādājot pie rekomendācijām, netika pateikts, kāda būs to apspriešanas procedūra, veids utt. Intergrupas vadība acīmredzot nebija gatava tik ātrai un argumentētai pretreakcijai.
Baidoties no tā, ka varētu tikt pieņemta pilnīgi pretēja rezolūcija, intergrupas vadītājs pēdējā sēdē šo jautājumu “noņēma” no dienaskārtības. Pamatojums – Latvijā notiekošās pašvaldību vēlēšanas (intergrupas sēde, kurā bija jāizskata jautājums par rekomendāciju apstiprināšanu, notika priekšvēlēšanu nedēļā – red.). Daudzi deputāti izteica neapmierinātību, ka jautājums pārāk politizēts. Parādījās arī šaubas par intergrupas darba stilu, aizrādījumi intergrupas vadītājam par to, ka nav saprotams, kurš strādā pie rekomendāciju projektiem, utt.
Lai gan Č.Tabajdi apgalvo, ka viņš ir rekomendāciju projekta autors, tas, kur tapis dokumenta projekts, nojaušams no publikācijām Latvijas krievu presē. Tajā dienā, kad es kā intergrupas deputāts saņēmu rekomendāciju projektu, par to jau rakstīja krievu prese. Tas nozīmē, ka daži žurnālisti par to jau zināja iepriekš. Jau piektdienas rītā varēja lasīt atsauces par to, kas būs dokumentā. Tātad rezolūcija tapusi ciešā sasaistē ar krieviski rakstošajiem medijiem. Turklāt mēs konstatējām, ka rekomendāciju projekts tapis T.Ždanokas asistentu datorā.
Viss notiekošais liecina, ka intergrupas vadītājs nav objektīvs, viņš ieņēmis vienas puses pozīciju.

Jāpārstāv Latvijas viedoklis

– Ko Latvijai varētu nozīmēt negatīva intergrupas rekomendācija? Kāds ir šā dokumenta svars?

– Domāju, ka rezultātā dokuments varētu būt objektīvs. Tā kā deputāti jau izteikuši savu viedokli, redzams, ka deputāti pakāpeniski jau nonākuši pie slēdziena, ka T.Ždanoka visu “mālē sabiezinātās krāsās”. Deputāti beigās nonāks pie secinājuma, ka Latvijā viss rit pareizajā virzienā. Salīdzinājumā ar citām valstīm mums ir ļoti labi rādītāji. Par dažām detaļām, kas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī citām valstīm, vienmēr var runāt.
Atbildot uz jūsu jautājumu par intergrupas un tās sagatavoto dokumentu nozīmi, jāsaka, ka intergrupa var rosināt un vērst uzmanību uz kādu jautājumu. Piemēram, intergrupa var nosūtīt vēstules jebkurai institūcijai par konkrēto jautājumu. Intergrupas argumentus var izmantot kā politisku instrumentu. Bet, ja mēs paskatāmies pēc būtības, intergrupa nedrīkst runāt, uzstāties EP vārdā, tai nav tiesības lietot EP simboliku. EP dod iespēju noturēt grupas sanāksmes Parlamenta telpās, jo intergrupā darbojas eiroparlamentārieši.
Tas, vai kādai institūcijai kaut ko nozīmē atsūtīta intergrupas vēstule un tajā paustais viedoklis, ir atkarīgs no konkrētās vēstules saņēmējas institūcijas. Tomēr Latvija nav ieinteresēta, lai, atsaucoties uz lielu ES institūciju, cirkulētu dokumenti, kas neatbilst reālajai situācijai Latvijā. Mēs jau nezinām, kā tas tālāk var tikt izmantots. Svarīgi, lai pat šādās neformālās deputātu sanāksmēs par krievvalodīgo jautājumu neparādītos viedoklis, kas nepatiesi atspoguļo situāciju Latvijā vai apsūdz mūsu valsti neesošos cilvēktiesību pārkāpumos.

Komunistiskā režīma seku likvidēšana – svarīgākais

– Par vienu no saviem mērķiem, darbojoties kā EP deputāts, esat minējis arī darbu pie dokumentiem par komunistisko noziegumu izvērtēšanu un nosodīšanu. Kā jums veicas šajā jomā?

– Tagad mēs ar poļu vēsturnieku, kurš arī ir deputāts, kopā gatavojam dokumentu “Otrā pasaules kara konsekvences un seku izvērtēšana”. Šajā dokumentā ir uzsvērta Jaltas lēmumu izšķirošā nozīme Eiropas sadalīšanā un nepieciešamība izvērtēt šos notikumus, lai nonāktu pie vēsturiskās patiesības. Uz šā pamata tad varētu veidot ES pierobežu politiku, attiecības ar Krieviju. Tā varētu būt izlīguma bāze pozitīvai sadarbībai nākotnē.
Jāatzīst, ka pirmā manis gatavotā rezolūcija par Hitlera un Staļina vienošanās nosodīšanu nesasniedza savu mērķi. Tā netika apstiprināta. Tomēr tas ir devis mācību, kā panākt dokumenta izskatīšanu Parlamentā. Esam sapratuši, ka ir diezgan neefektīvi vākt deputātu parakstus, jo jāsavāc vismaz puse. Nevienai rezolūcijai par šiem tematiem nav savākts pietiekams deputātu parakstu skaits. Cilvēki nodarbojas ar saviem ikdienas pienākumiem. Īpaši veco ES dalībvalstu deputātiem citas lietas šķiet svarīgākas.
Mēs gribam panākt, lai šo jautājumu varētu iekļaut politisko grupu vadītāju sanāksmes darba kārtībā. Mums vēl tiešas atbildes nav, bet ir cerības, ka mēs varētu panākt šā jautājuma iekļaušanu aprīļa vai maija plenārsesijas darba kārtībā. Domāju, ka šā jautājuma aktualitāte vēl pieaugs, pamazām ledus ir sakustējies, un tas vieš cerības, ka rezultāts varētu būt pozitīvs.

Mazai valstij vajadzīgi pieredzējuši deputāti

– EP deputāts esat nu jau gandrīz gadu. Cik, jūsu skatījumā, EP ir ietekmīgs? Vai redzat, ka jūsu darbam ar laiku varētu būt arī rezultāts?

– EP atšķiras no nacionālā parlamenta. Tam ir atšķirīga nozīme, piemēram, likumdošanas procesā. Manuprāt, EP darbs ir lēnāks un komplicētāks. Jā, no vienas puses var teikt, ka darbs ir mazāk efektīvs, jo ir jāsaskaņo 25 valstu 732 deputātu viedokļi. Bet ir vērojams, ka EP loma un ietekme uz ES politikas veidošanu pamazām pieaug.
Raugoties no Latvijas pozīcijām, domāju, ka mēs varam gan ietekmēt EP notiekošo, lai gan Latvijas pilsoņus tur pārstāv tikai deviņi deputāti. Mums ir jāveido cieša sadarbība vai nu savās politiskajās grupās, vai arī jāstrādā kopā ar Austrumeiropas valstu pārstāvjiem.
Latvijas, tāpat kā jebkuras citas mazas valsts, iespējas ietekmēt procesus atkarīgs arī no tā, cik zinoši un pieredzējuši ir deputāti. Mazām valstīm ir svarīgi, lai ievēlētie deputāti būtu ar pieredzi politikā. Ja no valsts ir 50, 60 deputātu, kāds ar mazāku pieredzi iestrādāsies laika gaitā. Bet, lai mazās valstis panāktu kaut kādu rezultātu, ir svarīga deputātu atpazīstamība un pieredze. Līdz ar to vajadzīgs salīdzinoši īsāks “iešūpošanās” laiks.

– Kas ir galvenais, ko gribat izdarīt, strādājot EP?

– Teikšu, kā ir. Šajā brīdī man svarīgākais ir ne tik daudz darbs komitejās, cik darbs ar Latvijai aktuāliem jautājumiem. Latvijas vēsturiskās patiesības atzīšana un darbs pie okupācijas perioda radītajām sekām – tas man šķiet svarīgākais, ko no manis gaida arī cilvēki, kas atdeva par mani balsi. Ja man izdosies sasniegt šo mērķi, domāju, ka tas atspēkos jebko citu, ko vispār EP var panākt. Strādājot EP Drošības un aizsardzības komitejā pie kopējām Eiropas stratēģijām, pienesums Eiropas un Latvijas interesēm ir iespējams, bet tas ir ļoti daudzu institūciju, daudzu cilvēku darba rezultāts. Tur deputāts ir tikai viens no vairākiem tūkstošiem.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Ģirts Valdis Kristovskis
Darbs Eiropas Parlamentā:
Eiropas Parlamentā no saraksta “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Eiropas Parlamentā strādā politiskajā grupā Nāciju Eiropas grupa.
Darbojas Attīstības komitejā un kā aizvietotājs arī Ārlietu komitejā.
Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Darbojas arī delegācijā attiecībām ar Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību (ieskaitot Lībiju), ir aizvietotājs arī delegācijā attiecībām ar Japānu.

Īsa biogrāfija:

Dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī.
Tiesību maģistrs (Latvijas Universitāte (LU), 1998.). Tiesību bakalaurs (LU, 1995.). Būvinženieris (Rīgas Tehniskā universitāte, 1984.). Politisko zinātņu doktorants (LU, 2004.).
Apvienības TB/LNNK biedrs (kopš 1998.). Politiskās partijas “Latvijas ceļš” biedrs (1993.-1998.). Latvijas Tautas frontes biedrs (1988.-1993.), Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs (1989.-1990.).
Latvijas Republikas aizsardzības ministrs (1998.-2004.). Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1993.-1994.). Latvijas Zemessardzes komandieris (1991.-1993.).
Latvijas Republikas 8. Saeimas deputāts (2002.-2004., Eiropas lietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija). Latvijas Republikas 7. Saeimas deputāts (1998.-2002., Eiropas lietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija). Latvijas Republikas 6. Saeimas deputāts (1995.-1998., Eiropas lietu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija). Latvijas Republikas 5. Saeimas deputāts (1993.-1995., Aizsardzības un iekšlietu komisija). Latvijas Augstākās padomes deputāts (1990.-1993., Aizsardzības un iekšlietu komisija). Ventspils pilsētas deputāts (1989.-1994.). Inženieris-konstruktors (1984.-1989.).
Viestura ordenis, I šķira. Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira. Lietuvas kunigaiša Ģedimina ordenis, III šķira.

Avots: Eiropas Parlaments